1991.gada 22.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Pirms uzsākam darbu pēcpusdienas plenārsēdē, izmantojot gadījumu, ka mūsu plenārsēdi translē, ir lūgums: ja translāciju dzird Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris vai kādas personas, kas ar viņu ir kontaktā, mēs lūdzam viņu nekavējoties saistīties ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi, kurš pašreiz atrodas plenārsēžu zālē.

Par tālāko darbu. Ir ieradies Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņa kungs, un ir sagatavots arī materiāls, kā man ziņoja no Mandātu un deputātu ētikas komisijas, par jaunievēlētā deputāta Aivara Berķa pilnvaru atzīšanu. Varbūt Skrastiņa kungs mūs atvainotu, ja mēs veiktu šo procedūru par mūsu kolēģa Berķa pilnvaru atzīšanu. Nav iebildumu, ka mēs izpildām 3.dienas kārtības jautājumu par deputāta Berķa pilnvaru atzīšanu?

Lūdzu, Budovska kungs.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas komisija, izskatījusi Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas 1991.gada 22.augusta protokolu par Latvijas Republikas tautas deputāta 180.vēlēšanu apgabalā Aivara Berķa reģistrāciju un tam pievienotos dokumentus, konstatē:

Latvijas Republikas tautas deputāts 180.vēlēšanu apgabalā Aivars Berķis ir ievēlēts un reģistrēts saskaņā ar likumu “Par Latvijas PSR tautas deputāta vēlēšanām”.

Nelielai uzziņai. Aivars Berķis dzimis 1936.gadā, latvietis. Vēlēšanu sarakstos bija 11 766 vēlētāji. Vēlēšanās piedalījās 56,2 procenti, par Aivaru Berķi balsoja 95,4 procenti, pret– 4,5 procenti, 9 biļeteni bija nederīgi, kas ir 0,1 procents.

Šajā sakarā Mandātu un deputātu ētikas komisija jūsu izlemšanai iesniedz šādu lēmumu: Latvijas Republikas Augstākā padome, iepazinusies ar Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojumu, nolemj apstiprināt Aizkraukles 180.vēlēšanu apgabala 1991.gada 18.augustā ievēlētā Latvijas Republikas tautas deputāta Aivara Berķa pilnvaras.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Budovska kungs!

Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs par šo jautājumu? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 109 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par lēmumu “Par Latvijas Republikas tautas deputāta Aivara Berķa pilnvaru apstiprināšanu”. Rezultāts! Par– 104, pret– nav, atturas– divi. Tātad Aivars Berķis ir apstiprināts kā Latvijas Republikas tautas deputāts. (Aplausi.)

Deputāts Berķis stājas pie savu pienākumu pildīšanas, un mēs turpinām savu darbu.

No zāles: Vai var par procedūru?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

No zāles: Par darba kārtību. Es lūgtu tomēr veltīt trīs minūtes un pieņemt telegrammu Jeļcinam. 67.dokuments.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Ja mēs šo telegrammu Borisam Jeļcinam varētu pieņemt bez labojumiem, tad tas tiešām varētu prasīt trīs minūtes. Visi ir iepazinušies ar 67.dokumentu? Krievu valodā:

*/“Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam.

Esam sajūsmā par jūsu vīrišķību. Visādi atbalstām jūsu darbību demokrātijas nosargāšanā. Izsakām savu solidaritāti ar Krievijas parlamentu. Latvijas tauta augstu vērtē jūsu godīgo pozīciju, kura palīdzēja mums pārbaudījumu stundās. Latvijas Republikas Augstākā padome.”/

Balsosim par telegrammas teksta apstiprināšanu. Rezultāts: par– 91, pret– 3, atturas– 3. Telegrammas teksts ir apstiprināts. Lūdzu aparāta darbiniekus steidzami nosūtīt šo telegrammu, attiecīgi noformējot.

Godājamie kolēģi! Tagad nu gan tik tiešām ir laiks uzklausīt Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu sakarā ar iepriekšējo izmeklēšanu par valsts apvērsuma faktiem Latvijā.

Lūdzu, Skrastiņa kungs! Varbūt norunāsim tā, ka Skrastiņa kungs mums dos informāciju un pēc tam mums jānorunā kāds noteikts laiks, cik ilgi mēs varam uzdot jautājumus.

J.Skrastiņš, Latvijas Republikas ģenerālprokurors: Iepriekšējo trīs dienu notikumi, kas satrauca visu pasauli, arī mūsu republiku, ir radījuši, protams, ārkārtīgi lielas problēmas izmeklēšanas iestādēm, jo ir jāizmeklē praktiski bezprecedenta noziegums. Šajā sakarā milzīga loma, es domāju, šajā izmeklēšanā ir, protams, Latvijas Republikas Prokuratūrai. Pirms runājam konkrēti par šīs lietas izmeklēšanas pasākumiem, par organizatoriskiem pasākumiem, es uzskatu par nepieciešamu informēt deputātus par Latvijas Republikas Prokuratūru, kāda tā izskatījās šajās trijās dienās un kāda tā izskatās tagad, lai būtu priekšstats par to, kas nodarbosies ar šīs lietas izmeklēšanu, un lai nerastos nekādas šaubas par objektivitāti vai nespēju veikt šos pienākumus.

Nelikumīgā varas sagrābšana Latvijas Republikas Prokuratūrai kā Latvijas Republikas Augstākās padomes izveidotajai institūcijai neradīja pilnīgi nekādu pamatu šaubām, spriedelējumiem vai izvēlei. Latvijas Republikas Prokuratūrai bija pilnīgi skaidrs, ka tā turpina darboties tik ilgi, cik ilgi darbosies Augstākā padome un cik ilgi fiziski šī darbošanās ir iespējama.

Visās šajās trijās dienās, kamēr šī nelikumīgā vara it kā faktiski valdīja un veica visus savus noziegumus, Latvijas Republikas Prokuratūra turpināja veikt savus kārtējos uzdevumus. Par to nebūtu ko runāt, un šobrīd šī pildīšana netiks sašaurināta. Tika veikta arī virkne praktisku pasākumu, kas atbilda ārkārtējam stāvoklim, kurš bija izveidojies republikā.

Ļoti īsi informēšu par šiem pasākumiem, lai nebūtu nekādu divdomību par to, kā Prokuratūra šajā laikā darbojās. Pēc šo ziņu saņemšanas pirmais, kas tika veikts,– tika paslēpti tie politiskie dokumenti, kuri atradās mūsu krimināllietās. Šīs krimināllietas, neatkarīgi no tā, cik būtu ildzis šis melnais periods, būtu mūsu rīcībā kā vēstures dokumenti un varētu tikt izmantoti tālāk.

Tika izvestas un noslēptas darba grāmatiņas, lai darbinieki pēc tam, kad Augstākajā padomē šī darbība tiktu varmācīgi pārtraukta, vēlākajos apstākļos tās saņemtu ar ierakstu, ka organizācija likvidēta sakarā ar valsts apvērsumu.

Treškārt. Tika radīts rezerves variants gadījumā, ja ģenerālprokurors un viņa vietnieki, kas ir iecelti ar jūsu lēmumiem, vairs nespētu veikt fiziski savus pienākumus. Bija rezerves saraksts. Tikmēr, kamēr būtu darbojusies Augstākā padome, būtu iespējas arvien atjaunot un iecelt jaunus ģenerālprokurorus, kas pildītu Latvijas Republikas likumus.

Ceturtkārt. Tika evakuēta vērtīgākā tehnika un saglabāta tam gadījumam, ja mūsu māja tiktu pakļauta demolēšanai.

Piektkārt. Pēc saskaņošanas ar Augstākās padomes vadību tika panākta vienošanās, ka mums kā likvidējamai organizācijai nav vērts gaidīt šo uzbrukumu. Otrdien darbība tika decentralizēta, izvietojot aparāta darbiniekus dažādās Rīgas vietās, kur arī šobrīd vēl pagaidām turpinām darboties, kamēr nav viennozīmīgi pārtraukta OMON vienību rīcība.

Pieļaujot iespējamo likvidācijas variantu, tika veikti pasākumi nelielai darbinieku materiālajai nodrošināšanai šīs likvidācijas gadījumā. Ārkārtējā steigā tika panākta iespēja izmaksāt gada atlikušo prēmiju darbiniekiem tieši šajās dienās. Tā kā nebija sakaru ar rajoniem, šīs prēmijas tika izvadātas ar kurjeriem, kuriem līdzi bija arī mūsu vēstule. Tas bija 20.augustā. Vēstulē bija noteikts, ka ir jebkāda nepieļaujama sadarbība ar nelikumīgajiem varas veidojumiem, ka viss darbs tiek turpināts saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un ka Prokuratūrai darbs jāturpina arī tad, ja vardarbīgi tiek izbeigta Latvijas Augstākās padomes un Ministru padomes darbība.

Ja būs kādi jautājumi, es atbildēšu, sīkāk pie šā jautājuma neapstāšos. Tas raksturo tos darbiniekus, kuri turpmāk piedalīsies arī šo noziegumu izmeklēšanā.

Noziegumu izmeklēšanai šodien tiek veikti ārkārtēji pasākumi. Tiek stabilizēta un izveidota sapieru grupa, kas šos noziegumus izmeklēs. Bet mēs visi zinām, ka šis ir tas interesantākais gadījums, kad mēs praktiski esam nepārtraukti izmeklējuši visu šā nozieguma sagatavošanas stadiju. Mēs neviens neesam tik naivs, lai nedomātu, ka novembra, decembra, janvāra, maija notikumi nebūtu gatavošanās šim noziegumam, kas tagad tika izdarīts. Tāpēc mūsu rīcībā ir liels materiāls krimināllietās, kuras varbūt uzskatīja par nederīgām, par balasta lietām. Mēs nespējām tās novest līdz galam tāpēc, ka mums trūka mehānisma, kas piespiedu kārtā varētu izpildīt mūsu lēmumus.

Viss ir ļoti sīki dokumentēts. Gan uzbrukumi milicijas skolai janvārī, gan 20.janvāra notikumu fotokopijas– visas ir mūsu rīcībā, gan par citiem uzbrukumiem uz tiltiem, gan par citiem notikumiem. Tāpat arī par uzbrukumiem muitas posteņiem. Šī sagatavošanās ir dokumentēta arī tajā stadijā, kas attiecas uz šīm trim dienām, kamēr valdīja melnais terors. 19.augustā traģiskā nāvē mira Salmiņš. Šajā pašā vakarā tika ierosināta krimināllieta par šo noziegumu, kurā iesaistīti arī Rīgas pilsētas izmeklētāji. Neskatoties uz to, ka vienam izmeklētājam tika atņemta dienesta apliecība un viņu no notikuma vietas aizraidīja, tur ieradās cits izmeklētājs un izmeklēšanas darbību pabeidza līdz galam. Mūsu rīcībā ir vajadzīgie dokumenti, un šī lieta par Salmiņa nāves faktu tiek izmeklēta.

20.augustā ierosināta krimināllieta par uzbrukumu Kauguru mācību centram. Šo izmeklēšanu veic Jūrmalas pilsētas Prokuratūra. Tas ir pagaidām. Es jūs informēšu, kā šī lieta tiks izmeklēta tālāk.

Jautājumā par Skrodera bojāeju. Šis materiāls ir pārbaudīts. Pēc mana rīkojuma šajā jautājumā lēmumu pieņems Rīgas pilsētas prokurors, bet šajā gadījumā nav runa par noziegumu. Šeit acīmredzot vismaz uz šo brīdi mēs varam runāt par to, ka šajā nogalināšanā ir vainojams pats Skroderis, kurš ir ietriecies stāvošā bruņutransportierī ar lielu ātrumu, bremzēšanas ceļš ir sastādījis 26 metrus, transportieris stāvējis.

Vakardien ir ierosināta krimināllieta pēc 63.panta, tas ir, par diversijām attiecībā uz tiem konkrētajiem objektiem, kuri tika izpostīti 19., 20., 21.augustā. Mēs uzskatām, ka pietiekama ir šādas vienas krimināllietas ierosināšana, jo noziegumi veikti ar vienotu nodomu. Mums nevienam nav šaubu, ka šis nodoms tiešām ir vienots un ka šīs ir viena nozieguma dažādas epizodes. Šeit ietverti uzbrukumi Iekšlietu ministrijai, televīzijai, Radio namam, Latvijas Tautas frontes mītnei, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības mītnei, milicijas objektam Sporta ielā 3. Šeit es arī pieskaitīju tos pašus Kaugurus, par kuriem es jau runāju, un citus objektus.

Pavisam patlaban ir apzināti 11 objekti, kuros no vakarvakara strādā Latvijas Republikas Prokuratūras, Latvijas Republikas Iekš­lietu ministrijas operatīvās grupas un izdara apskati. Šīs apskates tika uzsāktas vienlaikus ar ieiešanu Radio namā pēc tā atbrīvošanas. Tagad ir pabeigta apskate Radio namā, pabeigta apskate telegrāfa centrālē Dzirnavu ielā, turpinās apskate televīzijā. Postījumi ir pietiekami lieli, galējās summas tiks apzinātas pēc apskatēm un pēc novērtējuma saņemšanas, jo ir vajadzīgas speciālas tehniskās zināšanas.

Šodien ar manu pavēli no atvaļinājuma tiek atsaukti abi mani vietnieki, kuri atradās šajā laikā atvaļinājumā un neparedzēja šādus notikumus. Sakarā ar to vietnieks izmeklēšanas darbā Ancāns tiek atbrīvots pilnīgi no jebkuru citu pienākumu veikšanas. Viņš vienīgi– un tikai– nodarbosies ar šā nozieguma izmeklēšanas vadīšanu un visu procesuālo sankciju un lēmumu pieņemšanu šajā lietā. Tiek izveidota izmeklēšanas grupa, par ko panākta vienošanās ar Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas departamenta priekšnieku Pliču. Šajā grupā būs 23 Latvijas Republikas Prokuratūras darbinieki gan no centra, gan Rīgas pilsētas, gan arī no rajoniem. Grupa praktiski jau rītdien pulcēsies kopā. Šo grupu vadīs Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece Aksjonoka. Viņas pakļautībā būs 23 Prokuratūras darbinieki un attiecīgi 12 Iekšlietu ministrijas izmeklētāji.

Jautājumā par to, kādas var rasties problēmas un sarežģījumi šajā izmeklēšanā, vislielākā problēma– manuprāt, visi deputāti saprot, to saprot arī valdība– ir nevis tā, ka tiek pieņemts prokurora lēmums, bet lai katrs pieņemtais izmeklēšanas un prokurora lēmums tiktu izpildīts. Pieņemt lēmumu, kurš netiek izpildīts, nozīmē– to labāk nepieņemt.

Domāju, ka šajā situācijā no Iekšlietu ministrijas ir jāpieprasa tomēr bruņotais atbalsts, kurš nodrošina jebkuras darbības– lai tā būtu kratīšana, izmeklēšana, arestēšana– reālu un militāru nodrošinājumu. Bez tā šī izmeklēšana ir tikai fikcija. Šajā situācijā mums vairs nav jārunā par to, ka aiz OMON stāv armija, ka mums ir jākaro ar lielas valsts armiju. Šobrīd vispirmām kārtām jācīnās pret tiem bruņotajiem pārpalikumiem, kuri ir mūsu republikā un kuri īstenojuši šo sazvērestību un izdarījuši diversijas.

Runājot par līdz šodienai spēkā esošo likumdošanu, ir pants par dzimtenes nodevību tajā redakcijā, kādā tas pastāvēja Kriminālkodeksā līdz tam, kad jūs izdarījāt grozījumus šajā pantā. Šis 59.pants paredz sazvērestību ar nolūku sagrābt varu. Es domāju, ka šāds noziegums šeit ir acīm redzams.

Jautājums ir par to, ka varētu rasties problēmas, un šīs problēmas acīmredzot radīsies, apzinoties visu lietas materiālu, par atsevišķu deputātu statusu un par imunitātes atņemšanu, kas viņiem ir kā Latvijas Republikas tautas deputātiem. Acīmredzot šeit būs vajadzīgs mums arī drusciņ apdomāt, pamatojoties uz vakardienas konstitucionālo likumu, vai ir attiecināma PSRS tautas deputātu imunitāte uz tādiem pašiem deputātiem. Šis jautājums, ņemot vērā, ka viss attīstās ļoti strauji, ir, tā sakot, apdomājams. Es šeit vairāk neko neizteikšu. Galvenais ir tātad šis jautājums, kurš tiks risināts, kad būs iegūti pirmie materiāli. Šeit es nedrīkstu un nevaru pakavēties pie metodēm un plāniem, kādi būs izmeklēšanai. Jo tomēr izmeklēšanas noslēpums, lai kā arī apvainotos deputāti, ir izmeklēšanas noslēpums. Konkrētos pasākumus, kādus tuvākajās dienās centīsies veikt, es šeit neatklāšu. Šāds reālas darbības plāns eksistē, tas ir vērsts pirmām kārtām uz to, lai savlaicīgi tiktu saglabāta dokumentālā bāze, kas būtu par pamatu visu šīs sazvērestības dalībnieku apzināšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skrastiņa kungs, tagad varbūt norunāsim, cik ilgi mēs uzdosim jautājumus. Ierosinājums ir– pusstunda, 10 minūtes un 15 minūtes. Varbūt vienosimies par vidējo– 15 minūtes. Katram vienu jautājumu. Nav iebildumu? Nav.

Sarakstā pirmie trīs deputāti jau ir, pārējos lūdzu pierakstīties, jokus neņemšu vērā. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Silārs. Lūdzu jautājumus koncentrēt, domājot par šo garo rindu, kas stājas pie Prezidija galda.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man, cienījamais ģenerālprokurora kungs, interesē šāds jautājums. Vai ir izdots jūsu rīkojums par kratīšanu un dokumentu izņemšanu atsevišķās noziedzīgajās organizācijās?

J.Skrastiņš: Es domāju, ka šis jautājums pārāk tuvu pieiet tam, pie kā es negribu pakavēties. Bet, protams, kratīšana kā procesa darbība ir ļoti svarīga sākotnējā periodā. Šāds jautājums acīmredzot pietiekami kvalificētiem juristiem, kāda ir, manuprāt, Rita Aksjonoka, kura vadīs šo grupu, nav pagājis secen.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamais Skrastiņa kungs, ir informācija, ka ir bijis uzbrukums jūsu vadītajai Prokuratūrai. Vai šā uzbrukuma laikā ir iznīcināti tie materiāli, kas saistīti ar OMON noziegumu izmeklēšanu, un reabilitējamo cilvēku lietas?

J.Skrastiņš: Pirmkārt, uzbrukums nav noticis, tā bija dezinformācija. Varbūt tas tika darīts speciāli, lai pasvītrotu to, ka Prokuratūra pārstājusi darboties. Bet, ja arī šis uzbrukums būtu noticis, tad, kad šo ziņu jūs saņēmāt, uzbrucējiem šādus dokumentus saņemt būtu bijis neiespējami. Visi dokumenti ir mūsu rīcībā.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Saņemta informācija, ka no Smilšu ielas evakuējas Interfronte. Vai Prokuratūra paspēja noreaģēt?

J.Skrastiņš: Varu pateikt to, ka šobrīd tieši šajā objektā konkrēti pasākumi nav veikti. Bet šī informācija man tiešām ir iesniegta, un attiecīgi šis jautājums ir apspriests ar cilvēkiem, kuru palīdzība te vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Seikstam.

A.Seiksts: Sakiet, lūdzu, cienītais Skrastiņa kungs, vai visas struktūras jūsu sistēmā, arī perifērijā, palika lojālas Latvijas Republikai?

J.Skrastiņš: Šajā ziņā es varu ziņot ar ļoti lielu prieku un gandarījumu, ka visas Latvijas Republikas prokuratūras palika uzticīgas saviem darbības principiem, pildīja Latvijas Republikas likumus, un, neskatoties uz to, ka tika saņemts kategorisks pieprasījums stundas laikā paziņot par pāriešanu Latvijas PSR Prokuratūras pakļautībā, neviena struktūra to nav darījusi, neviens iesniegums par pāriešanu nav saņemts, neviens darbu nav atstājis. Es varu informēt pat par tādu gadījumu (tas varbūt arī pierādīs, ka Prokuratūras daudznacionālais kolektīvs funkcionē normāli), ka jau no jūlija pie mums atradās iesniegums, ko iesniedza Rīgas prokuratūras vecākais izmeklētājs Meļņikovs par aiziešanu no darba pēc paša vēlēšanās, vēloties pāriet uz labāk atalgotu darbu. 19.augustā viņš ieradās pie mums republikas Prokuratūrā un atsauca savu iesniegumu, paskaidrojot, ka šajā brīdī atstāt Prokuratūru viņš uzskata par neiespējamu. Tās pašas dienas vakarā viņš bija tas, kas izdarīja Sproģa notikuma vietas apskati.

Es vēl varu pateikt, ka acīmredzot tam, ka mūsu Prokuratūras ēka netika sagrauta pirmdien vai otrdien, galvenais iemesls bija tas, ka tā dēvētajai Latvijas PSR Prokuratūrai praktiski perifērijā nav savu struktūru. Viņi vienkārši baidījās sagraut mūs tikmēr, kamēr nebija panākuši kaut kādu atbalstu uz vietām. Tā kā šis atbalsts uz vietām netika saņemts, tad varbūt tādēļ arī tika atlikta un paildzināta kaut vai mūsu Prokuratūras ēkas sagraušana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Sakiet, cienījamais prokurora kungs, kuriem no Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, pēc jūsu domām, vajadzētu pašreiz atņemt deputāta imunitāti un vai izmeklēšanas ātrākai veikšanai to vajadzētu izdarīt šodien?

J.Skrastiņš: No tiem materiāliem, kas ir acīm redzami un virs­pusē guloši, šāds jautājums var izvirzīties par Alfrēdu Rubiku, kurš pirmdien sniedza savus paziņojumus un izteica draudus sakarā ar šā ārkārtējā stāvokļa ieviešanu. Par pārējiem acīmredzot šī izmeklēšana prasa daudz lielāku iedziļināšanos, bet deputāta statusa atņemšana sakarā ar jūsu pieņemto likumu ir nedaudz sarežģīta. Iniciatīvai ir jāiet caur Augstāko tiesu. Šie jautājumi tiks kārtoti, tikko būs pietiekami sakoncentrēts materiāls, ko es Augstākās tiesas priekšsēdētājam varu likt priekšā, jo viņa iesniegumam ir jānāk pie jums. Tā ir paredzēts likumā par deputāta statusu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Tomašūn!

A.Tomašūns: Man ir tāds jautājums: vai izmeklēšana ir uzsākta arī sakarā ar informāciju par ievainotajiem vai nogalinātajiem cilvēkiem pie Radio mājas?

J.Skrastiņš: Es uzskatu šo operāciju par Radio nama ieņemšanu kā vienu epizodi. Tas viss tiek veikts kopumā, tātad tas nevar tikt uztverts kā vienā vai divās dienās izdarītais. Ir nopratināts lielāks daudzums cilvēku. Šie cilvēki tiek apzināti, apskates laikā tiek sastādīts saraksts. Cilvēkiem, kas tiek pratināti, vajadzētu iesniegt pašiem savus sākotnējos paskaidrojumus. Bet tas ir viens loks, es tos neatdalu. Viss, kas bijis saistīts ar katru objektu, vai tas ir bijis iekšpusē vai ārpusē,– es to uzskatu par vienu objektu, tāpat kā es uzskatu, ka atsevišķa epizode ir tas vakardienas gadījums, kas mums arī drusku pakutināja nervus, kad gāze bija tepat tuvu blakus un transportieri arī. Tā ka tos es uzskatu par tādām epizodēm. Katrs uzbrukums jebkuram objektam, lai kur arī tas būtu bijis, aptver visas darbības kā iekšienē, tā arī ārpusē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavaram.

J.Gavars: Cienījamais ģenerālprokuror! Jūs, ja es nemaldos, neko neteicāt par gadījumu, kas notika ar Radio un televīzijas komitejas priekšsēdētāja vietnieku Juri Beķeri, kurš gāja bojā ļoti mīklainos apstākļos. Viņa rīcībā principā bija visa tā informācija, turklāt ļoti svarīga, kas attiecas uz radio un televīziju. Ir pamats domāt, ka tā nav nejaušība. Vai ir iesākta izmeklēšana šinī jautājumā un vai kāds jau strādā pie tā?

J.Skrastiņš: Izmeklēšana šajā jautājumā ir iesākta. Patlaban man nav pamata apgalvot kaut ko citu kā to, ka tas ir sadzīves noziegums, bet tas nenozīmē, ka jūsu apsvērumus, kurus jūs šeit minējāt, izmeklēšana nepārbaudīs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamais Skrastiņa kungs! Jūs te runājāt par vienu deputātu, kas atrodas virspusē, par Alfrēdu Rubiku. Es vēl pieliktu Viktoru Alksni klāt. Attiecībā uz viņu deputāta imunitāti, viņi ir dubultdeputāti. Tā būtu mūsu darīšana, kā mēs tiksim galā ar šo imunitātes jautājumu, bet viņiem piemīt arī imunitāte Padomju Savienībā, kura mūs vēl nav atzinusi. Sakiet, kādā veidā Prokuratūrai ir iespējams atrisināt šo juridisko kāzusu, ka viņi pagaidām ir it kā zem diviem lietussargiem?

J.Skrastiņš: Es negribētu šeit izteikt pārsteidzīgu kaut kādu savu viennozīmīgu secinājumu. Šī problēma tiek risināta, es konsultējos arī ar juristiem un juristiem, kas ir speciālisti valsts tiesībās, jo šis jautājums tiešām ir ļoti būtisks. Līdz ar to, vārdu sakot, es šobrīd negribētu pateikt, kā tieši šis mehānisms būtu risināms, bet ir skaidrs, ka tas jāatrisina kā ļoti būtisks un svarīgs ne tikai attiecībā uz šo vienu cilvēku, par ko mēs runājām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Movel! Vēl mums ir septiņas minūtes, vairāk deputātu nav pierakstījušies.

I.Movels: Vai jūs izskatīsiet to masu informācijas līdzekļu lomu, kuri aktīvi propagandēja un atbalstīja apvērsumu Latvijā? Ne tikai oficiāli reģistrēto informācijas līdzekļu lomu, bet arī to, kuri nav reģistrēti, piemēram, raidstacija “Sodružestvo” un tā tālāk?

J.Skrastiņš: Es atbildēšu plašāk, lai būtu priekšstats, kā apmēram šāda izmeklēšana varētu veidoties un kā tā tiks veidota. Vispirms tātad ir jāapzinās, kādi pasākumi tika vispār veikti un ar kādām metodēm tie tika īstenoti, lai šeit, Latvijā, uzspiestu šo nelikumīgo varu. Te ietilpst gan telegrammas, kas tiek nosūtītas, personiskās sarunas, tāpat arī informācija, kura tiek izplatīta. Šeit ir runa ne tikai par to, kādā veidā tā tiek izplatīta, bet arī, kā vārdā un kā uzdevumā tā tiek izplatīta. Šajā sakarā jāveic ļoti plašs pasākumu loks, lai vispirms apzinātu arī tos subjektus, pret kuriem šī informācija tika vērsta, vai šie piespiedu pasākumi tika veikti. Tā ka šeit ir jāapzina visos rajonos, kuri saņēma attiecīgus norādījumus, kas tos bija izdevis un kas tos bija organizējis. Jāapzina Rīgas pilsētas uzņēmumos, iestādēs un visos citos līmeņos, pēc tam ir jāskaidro, kas un pa kādiem ceļiem šos nelikumīgos norādījumus ir devis. Apmēram tā tiks veidota šī izmeklēšana. Šis apjoms ir pietiekami liels. Izmantojot tos sakaru līdzekļus, kādi šobrīd ir mūsu rīcībā, visiem rajonu prokuroriem jāapzina notikušais rajonos un ļoti īsā laikā jādara zināms grupas vadītājai, lai notikumi kļūtu par vienotas kopainas sastāvdaļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Einar Repše!

E.Repše: Godājamais prokurora kungs, es biju satriekts, pirms kādas nedēļas lasot “Rīgas Balsī” informāciju par to, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas Prokuratūras darbinieku finansiālā un materiāltehniskā apgāde. Tāpat šodien, kad jums ir pieaudzis darba apjoms, kad ir ārkārtēja situācija, arī jūs pats runājāt par to, ka nepieciešams ar dažādām metodēm Prokuratūras darbu pastiprināt. Es esmu pārliecināts un kā Augstākās padomes deputāts saku, ka noteikti mēs atbalstām gan ar mūsu nodokļu maksātāju naudu no budžeta, gan ar visādiem citiem paņēmieniem. Bet kur ir jūsu iniciatīvas un kādi Augstākās padomes lēmumi mums būtu jāpieņem, lai palīdzētu jums?

J.Skrastiņš: Es domāju, ka mūsu dienās galvenais ir darba samaksas jautājums. Šis jautājums ir apspriests arī sarunās ar Augstākās padomes vadību. Nav runas par to, ka varētu panākt kaut kādu noteiktas algas noteikšanu, kas būtu augstāka vai zemāka, vai būtisku pielikumu, bet pats galvenais, par ko arī darbinieki visi ar mani runā, ir veidot mehānismu, kas aizsargā cilvēkus pret inflāciju. Tātad algas izmaksāšanas kārtībai ir jāietver kaut kāds antiinflācijas mehānisms, lai šie cilvēki saglabātu garantijas, ka viņu dzīves līmenis krasi nepasliktināsies. Jo tieši tas ir iemesls, kāpēc Rīgas pilsētā īsā laikā atbrīvojās pieci darbinieki. Tieši attiecībā uz kadriem viens no galvenajiem jautājumiem ir algu problēma, jo patiesībā par materiāltehnisko nodrošinātību tajā līmenī, kādā valdība ir spējīga palīdzēt, tā ir palīdzējusi. Ir veikta vesela virkne pasākumu, tajā skaitā arī zināma modernizācija. Pie kopējās nabadzības ir ļoti grūti, izmantojot šo situāciju, pēkšņi kaut ko krasi pieprasīt, lai gan mēs esam praksē pārliecinājušies, ka viens kompjūters ar visparastāko redaktora programmu var samazināt izmeklētāja darbu reizēm pat pieckārtīgi. Tā ka, ja mums būtu iespēja izmeklētājus pakāpeniski apgādāt un pieradināt pie šādas darba metodes, tad viens un tas pats darba apjoms tiktu veikts ar daudz mazākiem enerģijas patēriņiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berķi!

A.Berķis: Vai ir zināms, kura cilvēka asinis bija pie Radio mājas, kur ir noliktas puķes? Vai šis cilvēks ir gājis bojā vai tikai ievainots?

J.Skrastiņš: Es ļoti atvainojos, bet šajā visā 11 un vairāk epizožu jomā es jums nevaru pateikt, kura cilvēka asinis… Tas šobrīd nav zināms.

A.Berķis: Vai ir nogalināts kāds cilvēks pie Radio mājas ārpusē vai iekšpusē ievainots kāds cilvēks Radio nama ieņemšanas naktī?

J.Skrastiņš: Mums oficiālas informācijas par nogalinātu cilvēku pie Radio nama nav, atskaitot avāriju, kas bija uz tilta…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Cienījamo ģenerālprokuror! Līdzšinējā praksē smagu noziegumu izmeklēšanā jūs esat saistījušies un arī sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Man ir jautājums: kā pašreiz noris šī prakse?

Otrs jautājums: vai Prokuratūra izvirza sev uzdevumu noskaidrot Valsts drošības komitejas līdzdalību šajā apvērsumā?

J.Skrastiņš: Es domāju, ka, runājot par izmeklēšanu, viens no tās nosacījumiem vienmēr ir bijusi objektivitāte un pilnīgums. Pilnīgums ietver to, lai šī aina būtu pilnīga. Šīs iespējas atkarīgas no tā, ar ko es beidzu savu pamatrunu, no tā, kāds būs izmeklēšanas un prokurora lēmumu realizēšanas mehānisms. Tur, kur būs vajadzīgs, šie lēmumi tiks realizēti piespiedu kārtā.

Es ceru, ka visi deputāti saprot, ko es gribu ar to pateikt un kādas problēmas var rasties tad, ja kādas izmeklēšanas darbības būs jāveic tādā vietā, kura ir ļoti pamatīgi aizsargāta. Jautājumā par to, vai mēs sadarbosimies, es uz šo brīdi negribu izteikt nekādus minējumus, jo Kriminālprocesa kodeksā līdz šim brīdim šis grozījums nav izdarīts un tiesības veikt izmeklēšanu ir arī Valsts drošības komitejai. Bet šajā brīdī grupa tiek veidota tikai no Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Atkarībā no tā, kā šis jautājums risināsies, kādi pagriezieni var būt, tiks lemts tas, par ko jūs jautājāt,– vai ir iespējama kāda sadarbība un sadarbošanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Romašov!

J.Skrastiņš: Pašreizējā brīdī runa ir par to, ka šo izmeklēšanu uzņemas Republikas Prokuratūra un Iekšlietu ministrija.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Romašovs. Lūdzu.

G.Romašovs: */Savā runā jūs stāstījāt par to, ka divu dienu laikā darbojās kaut kāda vara. Man ir jautājums: vai jums ir konkrēti fakti par valsts varas orgānu un pašvaldību darbības pārkāpumiem republikā šo dienu laikā?/

J.Skrastiņš: */Es pat nezinu, vai šis jautājums jāuztver kā humors vai nopietni. Es atvainojos deputātu priekšā, bet es to uztveru kā… Es nesaprotu, kāpēc tas tika uzdots. Ja bija ieņemta Iekšlietu ministrija, ja tika sagrauta valdības apsardze, ja premjerministram tika izvirzīti ultimāti, ja bija vardarbīgi pārtraukti televīzijas un radio raidījumi, ieņemta televīzija un radio, tad es domāju, ka vairāk piemēru nosaukt nav vajadzīgs. Un to darīja nevis kādi gadījuma cilvēki, kādas atsevišķas bandas, bet organizēti. Tā arī ir saruna par to bandu.../

G.Romašovs: */Nē, atvainojiet! Jūs tomēr neatbildējāt uz manu jautājumu. Sakiet, lūdzu, vai Ministru padome, Augstākā padome un vietējās pašvaldības orgāni strādāja normāli vai arī viņus traucēja? Atbildiet, lūdzu! (Zālē smiekli, troksnis, aplausi.) Mierīgi, mierīgi!/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Skrastiņa kungs! Es domāju, ka uz šāda rakstura jautājumiem vienkārši nesolīdi būtu pat atbildēt.

Mūsu laiks jautājumu uzdošanai ir beidzies. Paldies Skrastiņa kungam par informāciju. Es domāju, ka informācija ir gan Likumdošanas, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Prezidijam, lai gatavotu, ja tas ir nepieciešams, vajadzīgos lēmumus. Paldies.

Godājamie deputāti, vai mums vēl ģenerālprokurora klātbūtne šeit ir vajadzīga zālē? Viņam ir ļoti daudz darba. Vārds paziņojumam deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: Tas gan nav paziņojums… */Es atceros, ka pēc janvāra notikumiem Ģenerālprokuratūras pārstāvis tāpat stāvēja uz šīs tribīnes. Tāpat tika izveidota deputātu komisija. Ja jūs atceraties, tāpat tika nosauktas ierosinātās krimināllietas. Tāpēc es gribu atgādināt Ģenerālprokuratūrai un paškritikas kārtībā parlamentārajai komisijai, kas tagad ir izveidota, lai šoreiz gan tā darbu beigtu ar rezultātiem. Mums līdz šai dienai nav konkrētu materiālu par janvāri. Mums tiem jābūt!/

Priekšsēdētājs: Paldies, tas tiešām ir Dozorceva kunga aizrādījums mums visiem. Paldies, Skrastiņa kungs! Prokurora informācija ir beigusies.

Mēs darba kārtībā iekļāvām un apstiprinājām deputāta Zotova priekšlikumu par dokumentu izskatīšanu par Padomju Savienības Komunistiskās partijas atzīšanu ārpus likuma Latvijas Republikas teritorijā. Vai ir kaut kāds materiāls izdalīts? Tātad tāda materiāla nav. Deputātu Zotovu es arī pašlaik zālē neredzu.

Dineviča kungs, lūdzu!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Saskaņojot arī ar Škapara kunga komisiju, kura principā ir izstrādājusi šo tekstu, kurš mums tiks likts priekšā tūlīt un kuru tuvākajā laikā pavairos, mēs tomēr gribētu, lai vispirms šis teksts tiktu izskatīts frakcijas sēdē. Zotova kungs, cik es zinu, piedalījās šī teksta koriģēšanā, kad strādāja Škapara kunga komisija. Ja Zotova kungs, kurš nav mūsu frakcijas loceklis, arī grib piedalīties, viņam mēs izņēmuma kārtā atļautu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Vēl laiku vajadzētu droši vien. Es domāju, ka ir vajadzīgs 15 minūšu pārtraukums, lai mēs varētu saņemt šos dokumentus, kurus pašreiz vairo. Tad mums vajadzētu frakcijas sēdei vienu stundu, lai izskatītu tik nopietnu dokumentu. Tātad mēs varētu pulksten piecos pulcēties atkal plenārsēžu zālē.

Priekšsēdētājs: Ir bez 17 minūtēm četri. Tātad pārtraukums, jo citu jautājumu nav. Pirms ejam pārtraukumā, lai sagatavotos šā jautājuma izskatīšanai, jāpaziņo, ka saņemts daudzu deputātu rakstisks priekšlikums. Te gan nav numurēti paraksti, es negribētu skaitīt, bet to tiešām ir daudz. Lūdzu uzmanību deputātu rakstiskajam iesniegumam. Tas adresēts Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēdes vadībai.

Tajā teikts: “Lūdzam likt uz balsošanu priekšlikumu par delegācijas izveidošanu sarunām par Latvijas neatkarības atzīšanu ar Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Augstāko padomi. Uzskatām, ka sarunu vēlākais termiņš varētu būt 23.augusts. Iesakām delegāciju šādā sastāvā: Anatolijs Gorbunovs, Plotnieks vai Bojārs, Cilinskis.”

Tālāk seko paraksti, daudzi paraksti ar atrunām, ka šai delegācijai vajadzētu būt ļoti nopietnai, ar tautsaimniecisku raksturu. Citi raksta, ka vajadzētu būt politiskai delegācijai, kā parasti. Šajā sakarā informāciju vēlas sniegt Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Šī informācija nav saistīta ar personālijām, vismaz ar manu personu. Tāpēc es tā negribēju teikt, ka saistībā ar to. Vienkārši man bija jāinformē jūs par sekojošo. Bija sanākuši PSRS tautas deputāti tikko šeit blakus, kur es viņiem izklāstīju to, ko jau teicu frakcijas sēdē, proti, par Sanktpēterburgas mēra Sobčaka uzaicinājumu piedalīties kopējā sanāksmē, lai izvērtētu situāciju, kura pašreiz ir izveidojusies, un lai kopēji kaut kāda rīcība un darbība būtu veikta arī nākamajās PSRS Augstākās padomes sēdēs, arī iespējamā kongresā.

Tagad es tikai par organizatorisko pusi. Tika nolemts šāds jautājums. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Maskavā sanāk starpreģionālā grupa. Viens no dokumentiem, kurš iesniegts un kuru, kā man teica, it kā starpreģionālā grupa arī ir ar mieru virzīt PSRS Augstākajā padomē, ir Baltijas valstu neatkarības jautājums. Viņi šo jautājumu grib izskatīt starpreģionālajā grupā. Turp dosies tie PSRS tautas deputāti no Latvijas, kuri ir šīs starpreģionālās grupas locekļi. Viņi ir tur, un viņi tur paši darbosies tālāk.

Uz Sanktpēterburgu dosies apmēram četri deputāti. Uz Maskavu dosies vairāk. Es tikai tur vadīju, nevis fiksēju. Dosies vairāki deputāti, kuru galvenā doma– divi jautājumi. Pirmais– Baltijas valstu neatkarības jautājums un, protams, kopējā situācija. Trešais jautājums ir saistīts ar atbildību par visu to, kas ir noticis. Tas ir ļoti īsi, vienkārši jūsu informācijai.

Vēl šajā sanāksmē runāja par to, kas attiecas uz neatkarības jautājumu un uz visu procedūru, ar vienu vārdu sakot, uz saturu, ko mēs tur iesniedzam un kā iesniedzam. Tad tas viss tiks arī, līdzko būs sagatavots, iesniegts vispirms šeit, Augstākajā padomē, un pēc tam tālāk. Tas arī viss.

Igaunijas Augstākās padomes priekšsēdētājs zvanīja, ka viņiem pašreiz, kā es sapratu, notiek sēde, un viņi izskata jautājumu par visu ar Latvijas Republiku saistīto jautājumu oficiālu atzīšanu.

Šajā sakarā es jau no rīta teicu par mūsu Ārlietu komisijas darbību, jo šajā virzienā jādarbojas profesionāli. Es personiski viens pats šos jautājumus vienkārši tīri fiziski nevaru…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas! Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 93 deputāti ir reģistrējušies vakara plenārsēdē.

Lūdzu pēc frakcijas sēdes izteikties LTF frakcijas priekšsēdētāju Jāni Dineviču.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka izskatāmais jautājums šodien ir ļoti svarīgs, tāpēc es aicinātu mūsu plenārsēdes vadītāju šodien to neskatīt, bet darīt to rīt pulksten 10.00, lai frakcija varētu vēl pastrādāt pie teksta, kuru likt priekšā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi paziņojumi? Vai par iespējamo plenārsēdi ir citi varianti? Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Cienījamais priekšsēdētāj un kolēģi! Ir iespējams izskatīt lēmuma projektu par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku. Tas nav garš. Principā, es domāju, ka to varētu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Budovska kungs. Es atļaušos kā plenārsēdes vadītājs izteikt komentāru. Cik man ir zināmas šādas normas un noteikumi, par necieņu tiek uzskatīts minēt divas valstis vienā dokumentā. Tas tiek uzskatīts par nedaudz tiesības aizskarošu. Es saprotu, ka var taisīt divus dokumentus, bet nu… Lūdzu, deputāt Zotov!

A.Zotovs: */Atvainojiet, es atnācu uz vilcienu, kas jau aizgājis. Es gribu atgriezties pie šā temata. Mums nav teksta krievu valodā. Es lūgtu kaut vai to variantu, kuru komisija izsniedza, pārtulkot un izdalīt krievu valodā runājošajiem deputātiem, lai viņi varētu sagatavoties rītdienas sēdei. Es zinu, ka frakcija ļoti daudz tajā ir ieguldījusi. Bet mums vienkārši nav krievu varianta. Nē, mēs varētu to šovakar pārdomāt, teiksim./

Priekšsēdētājs: Situācija ir tāda, ka laikam mums šis teksts ir valsts valodā. Varbūt kanceleja mums var pateikt. Kā paskaidro man gan Daudiša kungs, gan Dzintra Pededze, šis dokuments pašlaik ir frakcijas dokumenta stadijā, un tāpēc tas laikam nevar būt citā valodā kā vien valsts valodā. Tā ka mums vajadzēs par šo izskatīšanas procedūru vienoties rīt, kad šis dokuments, iespējams, tiks sagatavots plenārsēdē iesniedzamā variantā.

Godājamie deputāti! Vai ir vēl kādi priekšlikumi par to, ka mēs šodien plenārsēdi slēdzam un izskatām rītdienas plenārsēdē šo jautājumu? Lūdzu. 20 deputātu iesniegums par delegācijas sūtīšanu uz Krievijas Federāciju sarunām par neatkarības atzīšanu. Iespējamais delegācijas sastāvs– Gorbunovs, Plotnieks un Einārs Cilinskis. Vai mēs esam spējīgi izskatīt šādu jautājumu? Vai tomēr nebūtu pareizāk to nodot novērtējumam Ārlietu komisijai? Sūtīt delegāciju, ja to neviens negaida, arī ir visai amizanti. Tomēr jāuzzina, vai pašlaik Krievijas Federācija vēlas ar mums runāt par šo jautājumu.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā gadījumā uzskatu, ka uz kolēģu iesniegumu mums ir jāatbild. Tāpēc ir ierosinājums šo iesniegumu tūlīt nodot Ārlietu komisijai, lai tā līdz pulksten 10.00 rīt sagatavo savu atzinumu un ziņo plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs. Jūs pilnībā izteicāt laikam to nolēmumu, kādu mēs varētu pieņemt, varbūt pat nebalsojot. Tāds ir dabiskais ceļš iesniegumam.

Tātad iesniegumu es nodošu Ārlietu komisijai, laikam Budovska kungam, kas šeit pašlaik pārstāv Ārlietu komisiju. Ja nav citu variantu, tad rīt līdz pulksten 10.00 Ārlietu komisijai būtu jāsaistās ar Krievijas Federāciju un jāsniedz mums ziņojums par iespējamību veidot šādu delegāciju. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es gribēju nedaudz precizēt. Cienījamie kolēģi! Vēl šodien un rīt mēs runājam ar Krieviju. No pirmdienas Padomju Savienības nav. Nav pašreiz. Precīzāk sakot, tās valdības nav. Būs tikai pirmdien, kad tiks sasaukta Augstākā padome. Es domāju, ka mums šis laiks jāizmanto. Es lūgtu vēlreiz apsvērt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad es saprotu, ka mums ir jābalso par šādas delegācijas izveidošanu. Bet tad mums ir vajadzīgs dokuments, ir vajadzīgi šeit klāt visi godājamie deputāti. Varbūt ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājs? Ļoti atvainojos, ka es gribēju iedot Budovska kungam, bet es nemanīju, ka ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājs– godājamais Mavriks Vulfsons. Varbūt viņš varētu mums izteikt Ārlietu komisijas viedokli par šā jautājuma steidzīgas izskatīšanas iespēju.

Lūdzu, Vulfsona kungs! Varbūt jūs varētu iet tribīnē, tas jūsu komisijai būtu piedienīgi.

M.Vulfsons: Es domāju, ka mums sākumā ir jākontaktējas ar Maskavu. Jeļcins vai viņa palīgi. Vai un kurā brīdī tāda tikšanās ir iespējama. Šodien mēs mēģināsim šos kontaktus nodibināt. Domāju, ka tur būs jāiesaistās arī mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam, kam tāda iespēja kontaktēties ir drīzāk nekā mums. Mēs kopīgi to darīsim. Ja būs pozitīva atbilde, tad sagatavosim mūsu iesniegumu. Šovakar.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es saprotu, ka Ārlietu komisija ir uzņēmusies šo godpilno uzdevumu– līdz rītdienai sagatavot tikšanos un mums sniegt atbildi par rezultātiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Uz šā 20 deputātu pieprasījuma ir vairāki paraksti ar piebildēm par personālsastāvu izlemt atsevišķi plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Jā, dabīgi. Bet laikam mēs lemsim tad, kad šo komisiju veidosim. Šodien man ir iesniegums, es to tūlīt nodošu Ārlietu komisijai, bet nu mums nav dokumenta, kurš būtu apspriežams šodien un šobrīd. Tā ka nav iespējas.

Godājamie deputāti! Ja mums visi šie jautājumi ir izrunāti, tad uzskatām šodienas plenārsēdi par slēgtu. Pulkstenis ir 18.00. Es atgādinu, ja kāds nezina, ka ir PSRS prezidenta Gorbačova intervija tiešajā ēterā preses konferencē, ko laikam daudzi vēlas noskatīties. Bet, godājamie kolēģi, es domāju, ka visādā gadījumā Tautas frontes frakcijai vai Prezidijam ir šādi tādi jautājumi jāizskata vēl šodien.

J.Dinevičs: Vispirms es gribētu atgādināt, ka mēs vienojāmies, ka rīt ir frakcijas sēde no pulksten 8.00 līdz 10.00, bet pulksten 10.00 sākas plenārsēde.

Priekšsēdētājs: Jā. Es, protams, kā Latvijas Tautas frontes frakcijas loceklis šajā gadījumā tomēr gribētu ierosināt, ka uz kādām minūtēm Tautas frontes frakcijai būtu jāpaliek, lai izlemtu dažus tehniskas dabas jautājumus.

J.Dinevičs: Organizatoriskus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Jā. Bet plenārsēde slēgta.

Rīt atsāksim darbu pulksten 10.00 no rīta.

(Sēdes beigas)