Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par A.Straumi”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu apstiprināta Aivara Straumes kandidatūra pārcelšanai no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka amata Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā.

Vienlaikus pieņemts rīkojums “Par J.Rekšņas atbrīvošanu no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata”, kas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu uzdod iekšlietu ministram atbrīvot Juri Rekšņu no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata 2005.gada 21.decembrī.

Pieņemts rīkojums “Par A.Penci”, saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, Valsts civildienesta likumu apstiprināta Ainara Penča kandidatūra pārcelšanai no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieka amata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka amatā.

Pieņemti rīkojumi par vairāku kultūras nozaru valsts aģentūru direktoru apstiprināšanu amatos.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Ilze Gailīte-Holmberga apstiprināta valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” direktores amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Anna Jurkāne apstiprināta valsts aģentūras “Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts” direktores amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Juris Indāns apstiprināts valsts aģentūras “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs” direktora amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Inese Kaire apstiprināta valsts aģentūras “Andreja Upīša memoriālais muzejs” direktores amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Ieva Ķīse apstiprināta valsts aģentūras “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs” direktores amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Imants Lancmanis apstiprināts valsts aģentūras “Rundāles pils muzejs” direktora amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Klāra Radziņa apstiprināta valsts aģentūras “Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” direktores amatā.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Ivars Zukulis apstiprināts valsts aģentūras “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs” direktora amatā.

Pieņemti noteikumi “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni (eksāmeni). Eksāmena saturu un norises metodiku nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs vai Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centrs (centrs) – mākslas, mūzikas un horeogrāfijas jomā. Eksāmens kārtojams, apgūstot Latvijas Republikas izglītības klasifikācijā (izņemot civilās un militārās aizsardzības tematisko grupu) ietvertu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu, lai iegūtu pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Eksāmena mērķis ir pārbaudīt izglītojamā zināšanas un prasmes atbilstoši valsts pamatizglītības standartam, valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam, kā arī profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un profesionālās darbības pamatuzdevumiem Profesiju klasifikatorā noteiktajām profesijām.

Eksāmenu pirmā vai otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir tiesīga kārtot persona, kura, apgūstot attiecīgu akreditētu profesionālās izglītības programmu, ir saņēmusi galīgo vērtējumu – atzīmi 10 ballu vērtējumu skalā vai “ieskaitīts” – visos mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē.

Eksāmenu trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir tiesīga kārtot persona, kura, apgūstot akreditētu profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu, ir saņēmusi galīgo vērtējumu – atzīmi, ne mazāku par “4 – gandrīz viduvēji” vai “ieskaitīts”, visos programmas mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē. Noteikts, ka persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un pašizglītības ceļā (eksterni) apgūst noteiktu profesionālās izglītības programmu un atbilstoši šiem noteikumiem nokārtojusi programmā noteiktos mācību priekšmetus, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi, kārto eksāmenu akreditētā profesionālās izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo profesionālās izglītības programmu.

Centrs sadarbībā ar izglītības iestādēm un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi (apakšpadome) izstrādā eksāmena programmu. Programmā ir norādīts eksāmena mērķis, eksāmena uzbūve, teorētiskās un praktiskās daļas apraksts, izpildei paredzētais laiks, pārbaudāmie mācību satura elementi, veicamie uzdevumi, vērtēšanas kritēriji un kārtība.

Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās eksāmena teorētiskās daļas kārtošanu, saskaņojot to ar centru, var uzsākt pēc atbilstoša galīgā vērtējuma mācību priekšmetos un praktiskajās mācībās saņemšanas, praktisko daļu – pēc galīgā vērtējuma saņemšanas kvalifikācijas praksē.

Eksāmenu organizē akreditēta profesionālās izglītības iestāde vai akreditēts eksaminācijas centrs (eksaminācijas institūcija).

Noteikumi nosaka, ka izglītības iestāde, kas nav akreditēta, bet īsteno akreditētu šajos noteikumos minētu izglītības programmu, ne vēlāk kā piecus mēnešus (bezdarbnieku apmācības vai profesionālās tālākizglītības programmās – ne vēlāk kā divus mēnešus) pirms plānotā eksāmena termiņa eksaminācijas institūcijā iesniedz pieteikumu eksāmena kārtošanai, norādot šādu informāciju: izglītības iestādes nosaukums; izglītības programmas nosaukums, kods, īstenošanas ilgums; iegūstamā profesionālā kvalifikācija; eksaminējamo personu skaits; plānotais eksāmena laiks; izglītības iestādes vadītāja vārds un uzvārds, tās personas vārds un uzvārds, kuru izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar eksamināciju saistītos jautājumus.

Eksaminējamā persona ierodas uz eksāmenu norādītajā laikā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Eksaminējamai personai, kas ir nokavējusi eksāmena sākumu, ir tiesības piedalīties tajā tikai ar komisijas priekšsēdētāja atļauju. Eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts. Pirms eksāmena komisija iepazīstina eksaminējamās personas ar eksāmena norises kārtību, norises vietām un uzdevumu izpildes laikiem.

Pirms praktiskā pārbaudes darba komisijas norīkota persona instruē eksaminējamās personas par darba drošības prasībām. Minētās personas to apliecina ar parakstu instruktāžas žurnālā.

Komisija ir tiesīga ierosināt piešķirt tikai tās profesionālās kvalifikācijas, kas ir paredzētas izglītības programmā. Pēc eksāmena visu daļu norises komisija pieņem lēmumu par vērtējumu un sniedz priekšlikumu tās izglītības iestādes vadītājam, kura īsteno attiecīgo izglītības programmu, piešķirt eksaminējamām personām attiecīgo profesionālo kvalifikāciju. Lēmumu ieraksta protokolā. Protokolu divos eksemplāros paraksta visi komisijas locekļi. Vienu eksemplāru glabā eksaminācijas institūcijā, otru – eksaminējamo personu izglītības iestādē. Ja eksāmenu organizē akreditēta profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno akreditētu izglītības programmu, protokolu noformē vienā eksemplārā un to glabā akreditētajā profesionālās izglītības iestādē. Eksaminējamās personas tiek iepazīstinātas ar komisijas lēmumu par vērtējumu tā pieņemšanas dienā.

Lēmumu par profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu pieņem izglītības iestādes vadītājs. Profesionālo kvalifikāciju piešķir, ja eksāmena vērtējums nav mazāks par “5 – viduvēji”. Eksaminējamām personām, kuras saņēmušas eksāmenā vērtējumu – atzīmi, ne mazāku par “5 – viduvēji”, atkārtoti kārtot eksāmenu vērtējuma paaugstināšanai nav atļauts.

Eksaminējamās personas, kuras saņēmušas eksāmenā vērtējumu – atzīmi, mazāku par “5 – viduvēji”, vai nav to kārtojušas bez attaisnojoša iemesla, eksāmenu drīkst kārtot pēc gada.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumi Nr.383 “Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni”.

Minētie noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par ierēdņu un darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtību

Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas regulēs vienotus darba samaksas principus valsts sektorā strādājošajiem. Noteikumi regulēs tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēmu, kvalifikācijas pakāpes, ierēdņu pabalstu un kompensācijas saņemšanas kārtību, kā arī to apmēru ministrijās, ministriju padotībā esošajās institūcijās, valsts aģentūrās, muzejos, bibliotēkās, policijā, robežsardzē, sociālās aprūpes iestādēs u.c.

Normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs valsts tiešās pārvaldes iestādēs strādājošos, jo palielināsies darba algas, līdz ar to pieaugs arī nodarbināto motivācija un konkurētspēja darba tirgū. Tā kā noteikumu projekts tiks īstenots vairāku gadu periodā, pozitīvās sociālās sekas izpaudīsies pakāpeniski noteikumu projekta ieviešanas procesā. Tādējādi paredzams, ka pakāpeniski samazināsies kvalificētu speciālistu aizplūšana no valsts uz privāto sektoru, mazināsies atsevišķu profesionālo grupu un sektoru protesti.

Normatīvais akts definē skaidrus darba samaksas noteikšanas principus un paredz pamatalgas būtisku pieaugumu, samazinot darba samaksas mainīgo daļu, kas veicinās darba samaksas sistēmas caurspīdīgumu. Tiek paredzēts arī darba samaksas sistēmas pārskatīšanas mehānisms – reizi gadā, pamatojoties uz atalgojuma pētījumiem privātajā sektorā un izvērtējot ekonomisko situāciju valstī. Paredzams, ka lēmumu par ierēdņu un darbinieku mēnešalgu skalas paaugstināšanu un papildu finansējuma pieprasījumu pieņems MK.

Līdz šim valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmas noteica 18 normatīvie akti, kas darba samaksas sistēmu padarīja nepārskatāmu. Daļa no šiem aktiem zaudēs spēku 2006.gada 1.janvārī, tādēļ ir izstrādāti “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu un amatpersonu pabalstiem un kompensāciju”, kas stāsies spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Ar MK rīkojumu šā gada februārī tika apstiprināta koncepcija “Par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem”. Kā pirmais solis koncepcijas realizēšanā tika pieņemti MK 2005.gada 3.maija noteikumi Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”. Pamatojoties uz noteikumiem, institūcijas ir veikušas amatu klasificēšanu atbilstoši Amatu katalogā ietvertajām amatu saimēm un līmeņiem, un šobrīd notiek klasifikācijas rezultātu saskaņošana. Otrais solis ir MK noteikumu projekta “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” izstrāde.

Par jaunu darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā

Ministru kabinets 20.decembra sēdē apstiprinājis grozījumus noteikumos par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem un darbiniekiem. Nosakot šobrīd esošo VID speciālistu darba samaksu kā mēnešalgu, VID varēs nodrošināt diferencētu pieeju VID ierēdņu un darbinieku darba novērtēšanai. Jaunā noteikumu redakcija novērš situāciju, kad līdz minimumam samazinājās atalgojumu atšķirība starp dažādiem amatiem, dažādām atbildības un kvalifikācijas pakāpēm.

Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu un apturētu VID labāko muitas, nodokļu, audita, informātikas, jurisprudences un citu speciālistu pāriešanu uz komercstruktūrām un būtu iespējams piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus. Grozījumi noteikumos dod iespēju VID ierēdņu un darbinieku atalgojumu padarīt konkurētspējīgu ar privātā sektora darba atalgojumu, vairo uzticību darbam valsts sektorā un samazina VID ierēdņu un darbinieku korupcijas rašanās iespējas, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu darbu valsts nodokļu un muitas politikas īstenošanas jomā.

Par sabiedriskā labuma organizāciju atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļa

Otrdien, 20.decembrī, Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kas regulēs kārtību, kādā tiek piemēroti atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa budžeta iestādēm un sabiedriskā labuma organizācijām (SLO), kuru darbību reglamentējošos dokumentos kā darbības mērķis ir norādīta bezatlīdzības palīdzības sniegšana.

Lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, iestādei vai organizācijai ir jāiesniedz organizācijas darbību reglamentējošo dokumentu kopijas un iesniegums savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģionālajā muitas iestādē. Lēmums par atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikšanu tiks pieņemts 15 dienu laikā, un piecu dienu laikā par to tiks rakstiski paziņots atvieglojuma pieprasītājam.

Noteikumi paredz atteikt atbrīvojumu no nodokļa, ja iestādei vai organizācijai būs nodokļu parādi vai tā būs pārkāpusi muitas normatīvos aktus. Atbrīvojumu no nodokļa nevarēs saņemt arī tādā gadījumā, ja iestāde vai organizācija iepriekš ievedusi preces, kurām tika piemērots ievedmuitas nodokļa atvieglojums, bet šīs preces netika izmantotas labdarībai vai filantropiskai darbībai un iestāde vai organizācija par to nav paziņojusi uzraudzības muitas iestādei.

Ja iestāde vai organizācija kārtējā kalendāra gadā jau ir saņēmusi atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa maksāšanas, tad par citām preču piegādēm uzraudzības muitas iestādē ir jāiesniedz tikai iesniegums.

Līdz šim kārtību noteica VID rīkojums Nr.1372, bet, tā kā ar 2006.gada 1.janvāri šā rīkojuma normas vairs nebūs saistošas nodokļu maksātājiem, rīkojuma saturs ir iestrādāts Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek piemēroti atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa budžeta iestāžu un sabiedriskā labuma organizāciju ievestajām precēm”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par papildinājumiem dzīvnieku produktu veterinārās kontroles kārtībā

Valdība 20.decembra sēdē akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”. Grozījumi precizē kārtību, kādā persona paziņo par dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kopš iestāšanās brīža ES dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti nav pakļauti veterinārajai robežkontrolei. Šādu produktu kontrole ir paredzēta tikai iekšzemē. Noteikumos noteikta vienota paziņošanas veidlapa no citām dalībvalstīm ievestām dzīvnieku izcelsmes produktu kravām. Līdz ar to Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) varēs kontrolēt no citām dalībvalstīm ievestos produktus, izmantojot vienotu šādu kravu paziņošanas sistēmu.

Valdība akceptēja arī ZM izstrādātos grozījumus MK noteikumos par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm. Grozījumi precizē prasības, kas līdz šim bija noteiktas, ievedot dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm. Precizējumi bija nepieciešami, jo 2006.gada 1.janvārī spēkā stāsies jaunas pārtikas higiēnas regulas. Regulās noteiktas prasības ne tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, bet arī dzīvnieku barībai.

Valdība pieņēma ZM izstrādātos grozījumus MK noteikumos “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”. Dokumenta grozījumos precizētas prasības, kādām jāatbilst dzīvniekiem, lai tos varētu izvest uz citu ES dalībvalsti vai importēt no trešās valsts. Noteikumi precizē spēkā esošos noteikumus, lai tie nebūtu pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī nosaka, kādiem pavaddokumentiem jābūt dzīvnieku kravas saņemšanas vietā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par nolietoto transportlīdzekļu pārstrādi un prasībām apstrādes uzņēmumiem

Otrdien, 20.decembrī, Ministru kabineta sēdē akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.243 “Prasības nolietoto transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem””.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu un likumu “Par piesārņojumu”.

Noteikumu projekts ir sagatavots, lai atbilstoši EK lēmumam 2005/293/EK un Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem noteiktajam paredzētu otrreizējās izmantošanas/ reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķus, vienlaikus nosakot sniedzamos datus par pašreizējo valsts transportlīdzekļu tirgu, nolietotajiem transportlīdzekļiem valsts teritorijā un transportlīdzekļu materiāliem un sastāvdaļām.

Saskaņā ar šo lēmumu noteikumu projekts papildināts ar deleģējumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai sagatavot un sniegt Eiropas Komisijai ziņojumu par pašreizējo valsts transportlīdzekļu tirgu, nolietotajiem transportlīdzekļiem valsts teritorijā un nolietotu transportlīdzekļu detaļu un materiālu otrreizējās izmantošanas un reģenerācijas vai otrreizējās izmantošanas un pārstrādes apjomiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par Bēgļu lietu apelācijas padomes pārņemšanu TM kompetencē

Valdība otrdien, 20.decembrī, pieņēma rīkojumu par Bēgļu lietu apelācijas padomi un tās lietvedībā esošo lietu pārņemšanu Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē.

Šā gada 4.oktobrī valdība akceptēja lēmumu par TM pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes – Bēgļu lietu apelācijas padomes – likvidāciju. Savukārt 15.novembra sēdē valdība akceptēja projektu grozījumiem Patvēruma likumā, paredzot Bēgļu lietu apelācijas padomes funkciju nodošanu Administratīvajai rajona tiesai.

Lai nodrošinātu Patvēruma likumā noteikto Bēgļu lietu apelācijas padomes funkciju izpildi līdz laikam, kamēr spēkā stāsies grozījumi Patvēruma likumā, TM sagatavoja un valdība pieņēma rīkojumu par jaunas TM pārraudzībā esošas padomes izveidi.

To vadīs Latvijas Universitātes lektors O.Galanders. Padomē darbosies Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs A.Dementjevs, TM valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos I.Juhansone, TM Politikas plānošanas departamenta direktore L.Medina un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietniece S.Vība.

Līdz ar pieņemto rīkojumu no amatiem nākamā gada 1.janvārī tiek atbrīvoti līdzšinējie Bēgļu lietu apelācijas padomes locekļi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par telpu nomu Konsulārās nodaļas kancelejai Kaļiņingradā

Ministru kabineta 20.decembra sēdē akceptēts Ministru kabineta rīkojuma projekts, kurš paredz Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas kancelejai Kaļiņingradā nomāt telpas konsulāro funkciju veikšanai.

Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas kanceleja pildīs visas konsulāta funkcijas. Tiks izsniegtas Latvijas ieceļošanas vīzas un sniegta konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kancelejas darbība veicinās arī Latvijas un Kaļiņingradas ekonomiskos sakarus.

Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas kanceleja Kaļiņingradā saņēma Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas piekrišanu pārstāvniecības atvēršanai 2002.gada 19.februārī. Taču Latvijas puses izvēlētās telpas no Krievijas puses tika apstiprinātas šogad.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments