Par 2007.–2013.gada ES Finanšu perspektīvas izvērtēšanu

Tonijs Blērs: šis nav ideāls budžets, bet labākais, ko varējām panākt

Otrdien, 20.decembrī, atklātā Eiropas Parlamenta priekšsēdētaju konferencē Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs atskaitījās deputātiem par 15. un 16.decembrī ES dalībvalstu panākto vienošanos par ES budžeta plānu 2007.–2013.gadam.T.Blērs atzina – Eiropas Parlaments būtu vēlējies budžetu ar lielāku apjomu. Tomēr pirmo reizi budžetā ir nodrošināta paritāte starp vienāda lieluma dalībvalstīm un ir notikusi ievērojama līdzekļu pārdale no bagātākajām uz mazāk turīgākajām dalībvalstīm. “Tas ir ieguldījums mūsu nākotnē,” secināja premjerministrs,kam bija jāatbildgan uz politisko grupu līderu pārmetumiem, ka budžetaapjoms ir nepietiekams, gan EP deputātiem no Apvienotās Karalistes, kas uzskatīja, ka T.Blērs pārlieku piekāpjas citām dalībvalstīm.

Pašreizējā vienošanās ļaus Eiropai virzīties tālāk un piesaistīt ES pilsoņus Eiropai. Budžets ļaus nevis cīnīties ar globalizācijas sekām, bet laikus sagatavoties – ar pakalpojumu nozares sakārtošanu, elastību, pētniecības un inovāciju attīstību. Budžets atbilst paplašināšanās vajadzībām. “Paplašināšanās ir labākais, kas ar Eiropu pēdējo gadu laikā noticis – mums no tā jāmācās,” teica britu premjerministrs. Viņš atgādināja par pārējām vidēja termiņa prioritātēm: cīņu pret nelegālo imigrāciju, terorisma apkarošanu, sarunām Pasaules tirdzniecības organizācijā, klimata izmaiņām.

Drošība par finansējumu bija vajadzīga, lai plānotu turpmāko rīcību. T.Blērs neiebilst pret lielāku un ambiciozāku budžetu, bet tikai tādu, kas ir reformēts un saprātīgs.

Hanss Gerts Peterings (Vācija) atgādināja, ka t.s. finanšu perspektīvas jeb 2007.–2013.gada budžeta vēl nav – kopēju nostāju ir pieņēmusi Padome, un tāda ir Eiropas Parlamentam šā gada jūnijā pieņemtajā Reimera Bēges (Vācija) ziņojumā. Tagad jāpanāk iestāžu nolīgums.

Eiropas Tautas partijas grupa atbalsta nedēļas nogalē panākto vienošanos, bet ne tās saturu, norādīja Eiropas tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas līderis. Pasākumi, kas vajadzīgi “pilsoņu Eiropai”, ir iesaldēti, viņš teica, salīdzinot jauno finanšu perspektīvu ar kādreizējiem 15 valstu Eiropas budžetiem. Tas pats attiecas uz iekšlietu un ārpolitikas pasākumiem. Tomēr kopīga vienošanās “mums visiem bija vajadzīga”, atzina H.G. Peterings. Viņa vadītā grupa arī pilnībā atbalsta pārskata klauzulas iekļaušanu, lai 2008. un 2009.gadā vienošanos pārskatītu.

“Esam vīlušies, ka tik maz izdarīts(..). Kas šeit var būt labs, ja esam novērsuši tikai sliktāko,” sociāldemokrātu grupas vārdā teica Johans Svoboda (Austrija). 2007.–2013. budžetā paredzētais ieguldījums zinātnei un pētniecībai nekādā gadījumā nekāpinās konkurētspēju – tas ir nepietiekams. Uz nedēļas nogalē panāktās vienošanās pamata nevar arī turpināt lauksaimniecības politikas reformu un tālāko paplašināšanos.

Apvienotās Karalistes veikumu ES prezidentvalsts lomā īpaši asi kritizēja Liberāļu un demokrātu apvienības priekšsēdētājs Greiems R.Votsons (Apvienotā Karaliste). Starp ES vajadzīgo 1,18% no NKI un 1,04% no kopprodukta, kas rezultātā piešķirta, starpība ir milzīga, viņš norādīja: “Mēs tādu budžetu noraidītu, bet mēs šodien nebalsojam.” Arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvji uzskata, ka ES vajadzīgi lielāki ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tomēr “apsveicu jūsu sasniegumu, panākot vienošanos par budžetu,” atzina G.Votsons.

Atzīstot, ka “neviens risinājums nav perfekts”, Braiens Krovlijs (Īrija) apsveica Toniju Blēru par panākumiem sarunās, lemjot par 2017.–2013.gada finansējumu un pārējiem prezidentūras veikumiem: regulāro dialogu ar Eiropas Parlamentu un panākumiem daudzupolemisku tiesību aktu pieņemšanā.

Eiroskeptiķis Naidžels Pols Fāridžs (Apvienotā Karaliste), gluži pretēji, pārmeta T. Blēram piekāpšanos Eiropas Savienības interesēm, nožēlojot, ka britu premjerministrs nerīkojas tikpat drosmīgi kā Francijas prezidents Žaks Širaks, kas “aizstāv savas nacionālās intereses, nevis kaut kādu abstraktu Eiropu”.

“Vienošanās nenozīmē, ka ES izkļuvusi no krīzes (..) pēc jūsu prezidentūras Eiropas Savienība ir kļuvusi vājāka un nevienprātīgāka,” norādīja Monika Frasoni (Itālija), pārmetot, ka dalībvalstu darījumā par 2007.–2013.gada budžetu līdzekļi samazināti tieši tām jomām, kas vajadzīgas ES modernizācijai un pilsoņu iesaistei, tostarp lauku attīstībai, kultūrai, izglītībai. Džusto Katanja (Itālija) apvienoto kreiso grupas vārdā pauda līdzīgu nostāju. “Mēs noraidām visu plānu,” teica itāļu deputāts, pārmetot, ka ES ignorē pilsoņu vēlmes, izvēloties vienošanos “par katru cenu” – bez izaugsmes iespējām un radot papildu barjeras, ko apliecina tikko pieņemtā direktīva par telekomunikāciju datu uzglabāšanu.

Lai gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vēl nesen asi kritizēja Apvienotās Karalistes savtīgo pieeju Eiropas finansējumam, viņš otrdien piekrita, ka “pašreizējā situācijā labāku vienošanos panākt bija grūti. Mēs esam izvairījušies no sastinguma. Budžeta pārskatīšanas klauzula par resursu pārvērtēšanu 2008. un 2009.gadā irtālredzīga pieeja – tā izglāba vienošanos.” Ž.M.Barrozu atzīst, ka budžeta struktūra ir nopietni jāreformē. Jārisina ne tikai jautājums par t.s. “britu čeku”, ne tikai lauksaimniecības politiku, bet arī par finansējuma jeb “pašu resursu” sistēmu, lielāku elastību.

Daudzgadu finanšu plāna procedūra vēl nav noslēgusies. Sarunas turpināsies starp trim ES iestādēm, lai izlīdzinātu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas viedokļu un vienotos par iestāžu nolīgumu, kas ir daudzgadu finanšu plāna jeb t.s. finanšu perspektīvas pamatā.