1991.gada 24.augusta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu: 96.

Par mūsu darba kārtību, lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Man ir lūgums iekļaut šodienas darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”. Dokuments latviešu valodā ir izdalīts, un krievu valodā kanceleja sola, ka būšot pēc minūtēm desmit.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bojārs. Es atvainojos, vienu mirklīti! Atkal ir problēmas ar tulkojumu? Paldies. Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Jau dienas trīs atpakaļ, cienījamie kolēģi, es šeit iesniedzu vienu dokumentu. Un to noraidīja sakarā ar tā apšaubāmo, tā teikt, juridisko saturu. Ja Jeļcins būtu rīkojies strikti juridiski, tad viņš tagad sen jau būtu nošauts, manuprāt. Bet viņš uzvarēja, patstāvīgi pārņemot uz sevi PSRS prezidenta funkcijas. Es aicināju apturēt mandātu darbību vairākiem mūsu Augstākās padomes deputātiem. Es pieprasu atjaunot šo dokumentu, respektīvi, iekļaut šo dokumentu darba kārtībā. Frakcijā tas tika izdalīts.

Saprotams, ka mūsu republikas ģenerālprokuroram paiet laiks, kamēr tur visus dokumentus nokārto, kā vajag. Un Dievs vien zina, kad viņš visu nokārtos attiecībā uz Alksni un Aleksejevu. Tāpēc es pieprasu atjaunot šo dokumentu darba kārtībā.

Un vēl– es lūdzu izskatīt jautājumu par visiem trim boļševiku pieminekļiem– Ļeņina, Pelšes un Kirova.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu Bojāra kungam atgādināt, ka mūsu likumdošanā nav paredzēta mandātu apturēšana. Mums ir imunitātes noņemšana un mandātu noņemšana, nevis apturēšana. Tas ir burtiski juridisks jautājums.

J.Bojārs (no zāles): Likumdošanā nav paredzēts…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā ļoti cienu juridisko zinātņu doktorus, bet katrā gadījumā mēs vakardien ļoti konkrēti pārliecinājāmies par šiem ļoti “augsti” sagatavotajiem juridiskajiem dokumentiem. Un es šobrīd kategoriski noraidu šādus nejuridiskus izlēcienus, ko izdara atsevišķi profesori. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Šeit pašreiz darba kārtībā jau ir izvirzīti vairāki jautājumi. Un es domāju, ka mums būtu nepieciešams vispirms tos skatīt frakcijas sēdē. Man būtu priekšlikums pārtraukt plenārsēdi uz divām stundām un sasaukt frakcijas sēdi. Mēs attiecīgi izskatīsim šos priekšlikumus. Un arī izdiskutēsim šodien radušos politisko situāciju kopumā, jo šie jautājumi ir jāskata kompleksi. Pēc tam atgriezīsimies pie darba plenārsēdē. Frakcijas sēde varētu ilgt divas stundas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vienu mirklīti! Godātie kolēģi! Lai jums būtu pilnīga skaidrība– kamēr es sēdēšu šeit, jūsu priekšā, tādas izrīcības, kuras nāk no Bojāra kunga puses, ar manu parakstu netiks akceptētas. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Cienījamie demokrātiskās Latvijas deputāti! Šodien parlamentā ir vairāki deputāti, kuri aizmirsuši, ka nav ielas huligāni, un turpina uzkurināt kaislības, cenšas šeit, parlamentā, kārtot personīgos rēķinus. Es negribētu saasināt situāciju republikā, tāpēc uzskatu par nepieciešamu uz nedēļu atstāt parlamentu. Taču es lūgtu jūs visus, kad tiks izskatīts jautājums par manu kā deputāta nākotni, lai mani uz šejieni paaicinātu sava redzesviedokļa izteikšanai. Es uzskatu, ka tas, kas vakar notika ar Rubiku, ir vienkārši nehumāni. Mēs cilvēku neuzklausījām, nemaz nerunājot par to, ka viņš tika arestēts, kamēr mēs un jūs vēl nebijām devuši tam piekrišanu. Kad tiks izskatīts jautājums par mani, ja tas notiks, tad es lūdzu mani uzaicināt, lai jūs nepieņemtu kļūdainu lēmumu, jo visus tos apvainojumus, kuri klīst apkārt, es pilnīgi brīvi varu atspēkot. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Romašovs.

A.Aleksejevs: */Šeit izskanēja replika: “Viņš aizbēg”. Es vēlreiz atkārtoju: es nebēgu, es varu tikt atrasts pa tālruni 613696, es šodien vienkārši uzskatu, ka tādi izlēcēji kā Bojāra kungs saasina situāciju. Iespējams, ka mana klātbūtne uz Bojāra kungu tā iedarbojas, ka viņš zaudē saprātu./

G.Romašovs: */Sakarā ar to, ka vakar ar PSRS tautas deputātu un Latvijas Republikas tautas deputātu Alfrēdu Petroviču Rubiku– atvainojiet, ļaujiet man pateikt!– notika kliedzošs nelikumības gadījums, jo viņš tika arestēts bez deputāta neaizskaramības atņemšanas, es uzskatu, ka šis jautājums jāizskata Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijā. Es personīgi Prezidiju lūgtu padomāt par to, lai viņu nekavējoties atsvabinātu līdz tam, kamēr nebūs izlemts jautājums par viņa deputāta mandātu un viņa deputāta neaizskaramību, ja mēs gribam ieiet Eiropā kā demokrātiska valsts./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi par deputāta Romašova priekšlikumu, kas ir adresēts Prezidijam? Kā saprotu tajā formulējumā, ko jūs tikko izteicāt, tad vakar Augstākā padome savā plenārsēdē izskatīja šo jautājumu. Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi? Bija priekšlikums– divas stundas. Jā, tātad pārtraukums līdz pulksten 13.15, kad plenārsēde atsāks savu darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemsim savas vietas. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 85 deputāti ir reģistrējušies.

Sāksim mūsu plenārsēdes darbu, kuru pārtraucām sakarā ar frakcijas sēdi. Tātad kādi ir ierosinājumi par darba kārtību. Pagaidām man priekšā ir dokuments Nr.81– lēmums “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”.

Lūdzu, Grūbes kungs, pie mikrofona! Mūsu Juridiskās pārvaldes priekšnieku Dātava kungu es lūdzu uz mirkli pienākt pie Prezidija galda.

G.Grūbe: Tātad lūgums iekļaut sēdes šodienas darba kārtībā dokumentu Nr.81– lēmumu “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt balsosim atsevišķi? Tātad balsošanas režīmu, un balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: 76– par, 1– pret, 2– atturas. Tātad šis darba kārtības jautājums iekļauts darba kārtībā. Varbūt tā: izskatīsim šo jautājumu un pēc tam lemsim tālāk par pārējiem dokumentiem. Es domāju, lai mums ātrāk šis darbs iet uz priekšu, jo mums ir ļoti daudz darba.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”. Ziņotāju Špoģa kungu lūdzu tribīnē! Godājamos deputātus lūdzu pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai un debatēm.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Realizējot mūsu pieņemto Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, mūsu likumu un lēmumu sērijā ir jāpieņem arī lēmums, kuru šodien šeit piedāvājam. Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisija un Latvijas Republikas Augstākās padomes Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisija to akceptējušas un izstrādājušas kopā ar valdību un ar attiecīgo Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas departamentu. Šo likumprojektu iesniedzam izskatīšanai.

Kā redzat, šajā lēmumā ir konceptuāli noteikta mūsu galvenā principiālā attieksme, galvenās principiālās nostādnes un uzdevumi. Ar 1.punktu, kā redzat, ir noteikts, ka visi Latvijas Republikas teritorijā izvietotie bijušie vissavienības pakļautības uzņēmumi un citi civilie objekti ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai kā Latvijas Republikas valsts īpašums, ja starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi.

Projekta 2.punktā mēs liekam priekšā uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei nekavējoties, ar šo brīdi uzsākt šā lēmuma 1.punkta nosacījumu operatīvo izpildi.

3.punkts– uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei un Latvijas Republikas Augstākās padomes Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijai līdz 1991.gada 15.septembrim sagatavot priekšlikumus par īpašuma attiecību un to reformas regulēšanu Latvijas Republikas likumdošanā.

4.punkts nosaka, ka šis likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tātad 3.punktā ir ietverts tas darbs, kas valdībai jāveic ļoti īsā laikā, lai sagatavotu visu paketi nepieciešamo dokumentu, kā arī praktiskās realizācijas mehānismu, kas saistīts ar šā lēmuma 1.punkta izpildi.

Tāds, lūk, ir mūsu iesniegtais lēmuma projekts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Lūdzu, deputāts Buka jautās.

S.Buka: */Špoģa kungs! Vai jums neliekas, ka šo dokumentu vajadzētu papildināt vēl ar diviem punktiem? 1.punkts: steidzīgi izveidot Augstākās padomes un Ministru padomes komisiju, kas slēgtu starpvalstu ekonomiskos līgumus, jo citādi šis īpašums var palikt gaisā karājoties, mums var pārtrūkt sakari ar citām republikām un zemēm. Tas pirmkārt. Kā jūs domājat, vai nevajadzētu steidzami izveidot šādu komisiju? Citādi šis īpašums paliks, gaisā karājoties. Nesaprotami, kādai ministrijai tā pakļausies, ministrijām nav kontaktu ar citām struktūrām, kas agrāk kaut ko darīja./

K.Špoģis: Sapratu. Jūsu priekšlikums ir ietverts 3.punktā, un valdība pašreiz, kā saka…

S.Buka: */Varbūt šeit noteikt stingrāku termiņu nekā 15.septembri, lai veselu mēnesi ne…/

K.Špoģis: 15.septembris ir galīgais termiņš, kad jābeidz pēdējā dokumenta izstrāde. Attiecībā uz jūsu priekšlikumu realizāciju jāsaka, ka pašreiz notiek valdības sēde, kurā tiek pieņemti lēmumi.

S.Buka: */Un otrais jautājums. Jūs zināt, ka savā laikā, kad mēs Augstākās padomes komisijā apspriedām jautājumu par īpašuma aizsardzību un konversiju, es uzstājos ar priekšlikumu izveidot tādu valsts īpašuma pārvaldes orgānu, kas nebūtu pakļauts Ministru padomei, tas ir, faktiski valsts īpašuma fondu. Jautājums par tāda fonda vai komitejas izveidošanu varētu būt vēl viens punkts projektā. Kā jūs uz to skatāties?/

K.Špoģis: Mums ir Latvijas Republikas Augstākās padomes Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisija. Šobrīd ar šo orgānu pietiek.

S.Buka: */Ministru padomes? Bet kāda ir jūsu attieksme…/

K.Špoģis: Nē, nē. Latvijas Republikas Augstākās padomes…

S.Buka: */Komisija, ja?/

K.Špoģis: Jā, Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisija, kura šo likumu, šo dokumentu kontrolē.

S.Buka: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Lūdzu, kas ir pierakstījies debatēs? Tātad debatēs ir pierakstījies viens deputāts– Biezais. Lūdzu. Un pēc tam, cik es saprotu,– Blumberga kungs.

J.Biezais: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Jūs laikam visi jūtat, ka mūs steidzina laiks, un projekts tāpēc ir īss un aiz tā dziļāk ir diezgan daudz darba.

Varu informēt, ka analogu dokumentu 21.augustā ir pieņēmusi Lietuvas Republikas Ministru padome. Ja tas nav izdalīts, tad varu pateikt, ka tas satur normu, kas ir mūsu lēmuma 1.punktā.

Kas attiecas uz turpmāko darbību, tad ir jāveido praktisku likumu pakete šīs turpmākās darbības juridiskajai nodrošināšanai. Vadoties pēc konversijas pamatprincipa un tās visas loģikas un jēgas, arī kolēģis Buka to pieminēja, te tiks veidots Latvijas Republikas Valsts īpašuma fonds. Un šo fondu kā īpašnieks pārstāvēs Latvijas Republikas Augstākā padome.

Es aicinu pieņemt minēto lēmumu, lai varētu turpināt strādāt gan likuma veidotāji, gan arī izpildvara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Blumbergs.

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Laika posmā no 1990.gada 4.maija Latvijas tautsaimniecībā ir notikušas ļoti daudzas izmaiņas tieši uzņēmumu organizatoriskajās struktūrās. Ir izveidoti jauni uzņēmumi, izveidotas akciju sabiedrības. Daļa no bijušo PSRS pakļautības uzņēmumu īpašumiem ir pārdoti dažādām akciju sabiedrībām un tā tālāk. Šie procesi ir ārkārtīgi svarīgi. Turklāt daudzos gadījumos tas ir noticis arī ar Latvijas Republikas valdības piekrišanu. Es uzskatu, ka šobrīd neuzrādīt konkrēti, kuru stāvokli mēs pieņemam par noteicošo, no kura uzsākt atskaiti šo uzņēmumu pārņemšanai Latvijas Republikas jurisdikcijā, tas nozīmē, ka mēs praktiski legalizējam visas tās formācijas, visus tos veidojumus, kuri ir radušies, neievērojot Latvijas Republikas likumus, un kuru daba šobrīd nav pilnīgi skaidra. Tādēļ domāju, ka vienkārši ir obligāti nepieciešams pierakstīt 1.punktu šādā redakcijā: “Noteikt, ka visi Latvijas Republikas teritorijā izvietotie vai līdz 1990.gada 4.maijam reģistrētie vissavienības pakļautībā atradušies uzņēmumi un citi tautsaimniecības objekti …”, un tālāk kā tekstā.

Kādēļ arī reģistrētie? Tādēļ, ka kuģi, piemēram, var neatrasties Latvijas Republikas teritorijā. Tās ir konkrētas saimnieciskas vienības. Un tās šajā gadījumā praktiski pilnīgi izkrīt no mūsu redzesloka. Un tikai tad, ja visā pilnībā būs aptverts šis komplekss, tiklab dzelzceļa sastāvi, kuri atrodas ārpus republikas teritorijas, bet kuri ir reģistrēti Latvijas Republikā un tā tālāk, un tā tālāk,– tikai tad, ja būs šāds ieraksts izdarīts, uzrādot konkrētu datumu, mēs varēsim sākt noskaidrot šīs īpašuma attiecības. Un, slēdzot starpvalstu līgumus, attiecīgi vienoties ar tām valdībām, par kurām šajā punktā tālāk ir runa.

Priekšsēdētājs: Vairs debatētāju nav. Lūdzu, Špoģa kungs, jūsu komentāri par izteiktajām piezīmēm. Pēc tam varēsim stāties pie balsošanas.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Tieši Blumberga kunga argumentācija mums neļauj un nedod tiesības sašaurināt un tādu ierakstu taisīt. Tieši tā viņa paša argumentācija. Tieši pirmām kārtām. Tāpēc es, komisija noraida, abas komisijas noraida šo priekšlikumu. Lūdzam balsot par sagatavoto tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pagaidīsim, cienījamie kolēģi. Lūdzu ieslēgt reģistrāciju. Lūdzu, Grūbes kungs. Es atvainojos, lūdzu dzēst reģistrāciju. Grūbes kungam ir paziņojums. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tomēr gribētu palūgt juristus speciāli komentēt šo Blumberga kunga jautājumu. Jo patiešām es uzskatu, ka tas ir viennozīmīgs, bet es gribētu tomēr saņemt juridiski precīzu analīzi, vai šāds ir vajadzīgs vai nav? Jo es patiešām vēl neesmu pārliecināts, kuram tad no šiem oponentiem ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, pa to laiku, kamēr gatavojas komentāriem, lūdzu reģistrēties! Rezultāts: 96 deputāti ir reģistrējušies. Un vēl Endziņa kungs papildus, tātad– 97.

Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Attiecībā uz Grūbes kunga aizrādījumu: ja nav pārliecināts, nevajag runāt tā kā vakar. Turklāt vērtēt to, par ko jūs neesat pārliecināts un neesat lietas kursā.

Tātad es gribu teikt, ka tieši šāda redakcija acīmredzot ir labāka, jo tā dod mums rīcības brīvību. Līdzko mēs nosakām kādus termiņus uz vienu vai otru pusi, varam kļūdīties. Šeit ir noteikts pareizais juridiskais princips. Un pēc tam tiesa vai arī jebkura arbitrāža, vai jebkura cita institūcija, kas rīkosies ar šo lēmumu, varēs to pielietot tā, kā tiesas atzīs to par pareizu. Jebkurā gadījumā tiesa vienalga piemērošanu vai arbitrāža piemērošanas veidu izvēlas pati, kā tā uzskata par pareizu.

Es uzskatu, ka šāda termiņu noteikšana ir ļoti bīstama.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka tie Bojāra kunga izteicieni runas ievadā ir saistīti ar klimatiskajiem un psiholoģiskajiem apstākļiem. Tāpēc ka mēs visi esam tā… Es domāju, ka turpmāk mēs nepieļausim tādus gājienus.

Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Tādā gadījumā 1.punktā pēc vārda “izvietotie” vajadzētu gan arī attiecībā uz kuģiem, gan vilcienu sastāviem ielikt vārdu “un reģistrētie”.

Priekšsēdētājs: No juristiem par Grūbes kunga aicinājumu pagaidām tikai Bojāra kungs ir izteicies. Vai vēl kāds vēlas savas profesionālās zināšanas parādīt? Šādam pārbaudījumam neviens nav gatavs. Taču arī neviens nav rakstiski iesniedzis nevienu tādu paskaidrojumu. Špoģa kungs vēlas teikt galavārdu. Pie mikrofona virzās Grūtupa kungs, kas tomēr ir atsaucies uz šo aicinājumu. Lūdzu.

K.Špoģis: Var būt, ka Bula kunga priekšlikumu… bet nebūt nekā nemaina, jo “izvietotie”, teiksim, varētu… “vai reģistrētie”. Varbūt… (Zālē troksnis.) Izvietotie vai reģistrētie– pilnīgi pareizi. Jā, jā, piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisija ir pieņēmusi. Lūdzu, deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es uzmanīgi noklausījos Blumberga kunga runu. Man pret motivāciju nekādu iebildumu nav. Ja to tā motivē un liek šo datumu. Bet, ja tomēr izšķiras par to, ka liek datumu, tad jāievieš vēl viens punkts, kurā pateikt, ka arī visas šīs pārmaiņas, kas izdarītas pēc 4.maija, turpmāk pakļaujas Latvijas Republikas jurisdikcijai, neatkarīgi no tā, vai tas pēc Savienības likumiem pirkts un pārdots. Tad ir jāpasaka precīzi. Katrā ziņā es pievienojos šim redakcijas variantam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem viss ir palicis pavisam skaidrs, lai varētu balsot? Tātad mums ir viens variants, kas praktiski ir izteikts, proti, ko ir izteikusi komisija,– par šo reģistrēšanu. Otrs variants ir Blumberga kunga ieteiktais. Bet vai visi deputāti apzinās, par ko balsot? Rakstiski nav iesniegts, izlasīt to diemžēl nevar neviens. Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es domāju, ka te nevajadzētu uztraukties par to, ko Blumberga kungs runāja attiecībā uz kuģiem, jo principā kuģis ir šā uzņēmuma īpašums. Ja jau šis uzņēmums ir reģistrēts šeit, tātad kuģis ir šā uzņēmuma īpašums, tāpēc– vai speciāli tas būtu vajadzīgs? Es domāju, ka tas tomēr neko neizsaka. Tas ir mans ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turklāt, vadoties pēc jūras tiesību normām, izriet, ka kuģu pierakstīšanās ostā noteiktā valstī ir šīs valsts teritorijā.

Lūdzu, Movela kungs, pēc tam– Karlsona kungs.

I.Movels: Man liekas, ka mēs šo lēmumu izsūtīsim gan uz Padomju Savienību, gan uz tiem bijušajiem vissavienības pakļautības uzņēmumiem, tāpēc man liekas, ka ir ļoti svarīgi, lai tieši lēmums būtu krieviski ļoti precīzi formulēts. Un ja šeit ir redakcionālas dabas labojumi…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, krieviski redaktoriem. Mēs pieņemam dokumentus valsts valodā. Par tulkošanu ir atbildīgi redaktori, kas nodarbojas ar dokumentu tulkošanu dažādās valodās. Lūdzu, par variantu krievu valodā– pie redaktoriem! Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Karlsons: Cienījamie deputāti! Iesaku vispirms balsot par redakcijas variantu, bet pēc tam par Blumberga kunga papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Vai mēs esam gatavi balsot? Jā. Lūdzu balsošanas režīmu. Par pirmo balsojam par redakcijas variantu ar to labojumu, ko jau Špoģa kungs piekrita izdarīt. Rezultāts: 95– par, pret– nav, 4– atturas. Tagad pagaidām pieņemts šis redakcijas variants ar to vienu labojumu. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums– papildināt ar Blumberga kunga izteikto labojumu. Lūdzu, balsosim par Blumberga kunga labojumu. Rezultāts: par– 14, pret– 34, atturas– 39. Blumberga kunga labojums nav ieguvis piekrišanu. Un šajā gadījumā arī nav jābalso kopumā, mēs jau esam nobalsojuši par redakcijas variantu. Labojums nav pieņemts, un par dokumentu ir nobalsots.
Tātad lēmums pieņemts redakcijas komisijas variantā ar šo nelielo redakcijas labojumu, kas ir izdarīts. Paldies. Lūdzu šo dokumentu sagatavot arī publicēšanai, tā kā tas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Tas ir mūsu sekretariāta un kancelejas darbs.

Lūdzu, kādi ir turpmākie priekšlikumi par dokumentiem, kurus mēs varam izskatīt šajā plenārsēdē? Lūdzu, Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es gribētu patiešām patlaban vienoties, ka vajadzētu mums noskaidrot domas par to, kādā veidā mēs turpinām plenārsēdi, tas ir, par darbu rītdien. Tātad būtu jautājums par darbu rītdien un par plenārsēdes darba turpināšanu šodien. Mans uzskats, ka patiešām, ņemot vērā arī Bojāra kunga potences, mēs esam pat pārstrādājušies. Tā var just, tādēļ man būtu priekšlikums– kas attiecas uz rītdienu, tad tomēr ņemt brīvdienu, bet šodien plenārsēdē darbu atsākt pulksten 17.00. Patlaban mums normāli jāpaēd pusdienas. Pēc tam vēl vismaz divas stundas jāstrādā frakcijā, lai līdz pulksten 17.00 sagatavotu materiālus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādas citas domas par šādu darbu? Nav. Es domāju, ka varbūt jautājumu par rītdienas darbu atliksim uz plenārsēdi, kas sāksies pulksten 17.00, jo, kā jūs zināt, situācija mainās ārkārtīgi ātri. Un var tiešām gadīties…

Bet vienīgi es gribēju atgādināt savu vakardienas paziņojumu: tātad rīt pulksten 11.00 Svētā Jēkaba katedrālē (tepat mums blakus) Viņa ekselence Latvijas metropolīts arhibīskaps Pujats aicina mūs visus uz Svēto misi, kura būs veltīta mums un Latvijai. Es domāju, ka visi, kas būsim šeit un kas vēlas, var ierasties rīt pulksten 11.00.

Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es vēlreiz gribēju precizēt! Kolēģi, varbūt jūs pārpratāt? Sēdes gaitu turpinām pulksten 17.00, frakcijas sēdi sākam pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Tātad pulksten 15.00 sākas Latvijas Tautas frontes frakcijas sēde, pulksten 17.00 atsākam darbu plenārsēdē.

(Pārtraukums)