1991.gada 24.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu, reģistrēsimies, lai mēs zinātu, cik esam pašlaik uz vietas. Rezultāts: 98 deputāti reģistrējušies.

Pirms uzsākam, tāds neliels paziņojums, kas varbūt vai nu noņems spriedzi, vai vairāk, kā saka, kas vēl nav informēti… Tātad pēc Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja Johansona kunga laipna aicinājuma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas pirmais policijas bataljons aizgāja pārņemt Drošības komitejas apsardzi– gan iekšējo, gan ārējo un tamlīdzīgi. Tā ka process turpinās vienkārši ļoti ātri. No rīta mēs spriedām kaut ko vienu, tagad ir jāspriež kaut kas cits.

Šajā sakarībā viens papildinājums mūsu iepriekš pieņemtajam likumam “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Iznācis tā, ka likumam grūti stāties spēkā, jo mēs neesam ierakstījuši punktu par spēkā stāšanos. Tur bija lēmums, kuru nepieņēmām. Un tāpēc ir piedāvājums, kaut gan materiāls nav izdalīts, tomēr nobalsot par to, ka lēmums jāpapildina ar 19.punktu, proti, ka šis likums stājas spēkā ar 24.augustu, tas ir, šodien. Vai ir kādi iebildumi? Lēmumu varēs pēc stenogrammas arī protokolēt.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, ka Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” stājas spēkā ar 1991.gada 24.augustu. Lūdzu rezultātu: 83– par, 1– pret un neatturas neviens. Paldies.

Tagad par turpmāko plenārsēdes darba kārtību. Deputāts Grūbe, lūdzu.

G.Grūbe: Tātad es lūdzu iekļaut sesijas darba kārtībā šodien vēl Latvijas Republikas lēmumu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas Prokuratūras Transporta prokuratūras izveidošanu” un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu”. Pašreiz mums jau ir izdots materiāls par sabiedriskajām organizācijām, tāpēc lūgums izskatīt šo jautājumu pirmo.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir papildinājumi, iebildumi? Vai mēs varam balsot kopumā par visu šo piedāvāto darba kārtību? Iebildumus neredzu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Grūbes piedāvāto šīsdienas plenārsēdes darba kārtību. Rezultāts: 85– par, pret– 1, atturas– 3. Tātad darba kārtība apstiprināta.

Pirmais šī vakara plenārsēdes darba kārtības jautājums ir Augstākās padomes lēmuma projekts “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Lagzdiņa kungs, lūdzu! Deputātus lūdzu pierakstīties jautājumiem un debatēm.

J.Lagzdiņš: Godāto plenārsēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Atļaujiet man frakcijas uzdevumā iepazīstināt jūs ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”.

Jūs atceraties, ka vakar mēs pieņēmām lēmumu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību. Ar šo lēmumu Latvijas Komunistiskās partijas darbība, kā arī citu tikpat noziedzīgu un antikonstitucionālu satelītorganizāciju darbība netika pārtraukta. Apstākļi mainās ar katru brīdi, arvien straujāk. Un šobrīd ir nobriedusi tāda politiskā situācija, ka nepieciešams pieņemt radikālu lēmumu– un, proti, pārtraukt Komunistiskās partijas, Interfrontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu padomes un Latvijas komjaunatnes darbību.

Uz ko pamatojas šāds Augstākās padomes lēmums? Vakar jau gari un plaši tika runāts par kompartijas noziedzīgo darbību. Es domāju, ka katrs, kas pēdējos mēnešos daudzmaz seko līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā, zina, ka blakus kompartijai aktīvi darbojās arī manis iepriekš nosauktās organizācijas. Bez tam šā gada 20.augustā minētās organizācijas izplatīja daudzu desmitu tūkstošu eksemplāru lielā metienā lapiņu, kura organizēja un aicināja Latvijas iedzīvotājus atbalstīt valsts apvērsuma organizētājus, proti, tā saukto Ārkārtējā stāvokļa komiteju.

Tātad lemjošā daļa skan šādi: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Apturēt Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas, Latvijas ĻKJS darbību.

2. Uzdot Latvijas Republikas tieslietu ministram Skudram pārbaudīt minēto sabiedrisko organizāciju un sabiedriski politisko organizāciju pretlikumisko darbību un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par šo organizāciju turpmākās darbības iespējamību.”

Šā lēmuma kontrole ar 3.punktu ir uzlikta Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai. Saskaņā ar 4.punktu lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Ir ienācis viens rakstveida priekšlikums: grozīt 3.punkta tekstu, proti, šā lēmuma izpildes kontroli, ņemot vērā to, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir pārāk noslogota, uzlikt mūsu vakar izveidotajai Latvijas Komunistiskās partijas īpašuma pārņemšanas komisijai. Tas ir vienīgais rakstveida iesniegums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs. Citas iespējas laikam komunikācijai pašlaik nav. Es lūgtu atbildīgos darbiniekus… Te ir deputāta Tomašūna iesniegums par to, ka būtu vēlama turpmākās plenārsēdes gaitas radiotranslācija. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai mēs varam nolemt par šo translāciju? Tātad deputāti piekrīt, ka mēs translējam radio. Paldies. Daudiša kungs jau rīkojas, tātad tiks pieslēgta radiotranslācija.

Lūdzu, kādi jautājumi ir Lagzdiņa kungam? Jautājumu Lagzdiņa kungam nav. Paldies, Lagzdiņa kungs.

Lūdzu, kuri deputāti vēlētos uzstāties debatēs? Nav neviena. Ir. Lūdzu, deputāts Safonovs.

A.Safonovs: */Kolēģi! Man ir priekšlikums nedaudz mainīt pirmo frāzi. Es uzskatu, ka ir nepieciešams rakstīt tā: “ 1991.gada 20.augustā...vārdā…” un tālāk uzskaitīt organizācijas, kuras ir… Es paskaidrošu, kāpēc. Objektivitātes dēļ jāpieliek vārdiņš “vārdā”. Piemēra pēc, teiksim, ir tāda situācija. Vairāki Augstākās padomes deputāti, frakcijas locekļi rakstīja iesniegumu kompartijas Centrālajai komitejai, kuras locekļi daudzi no mums bija, ar lūgumu noskaidrot, kas mūsu vārdā ir izdarījis paziņojumu, jo plēnuma lēmuma nebija. Tāpēc es nerunāšu par to, kā notika šī parakstīšanas procedūra citās sabiedriskajās un sabiedriski politiskajās organizācijās, bet, kas attiecas uz kompartiju, es uzskatu, ka nepieciešams izdarīt šādu papildinājumu– “vārdā”, jo es kā Centrālās komitejas loceklis tādu papīru neesmu parakstījis. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs. Varbūt jūs varat komentēt uzreiz.

J.Lagzdiņš: Jā, tā kā kolēģa uzstāšanās bija jautājuma veidā, es atbildēšu. Ar šā lēmuma 1.punktu netiek aizliegtas minētās organizācijas. Tātad to darbība netiek izbeigta, bet to darbība tiek apturēta līdz tam brīdim, kamēr 2.punkta paredzētajā kārtībā tieslietu ministrs ar savu aparātu un savu iespēju robežās pārbaudīs attiecīgo dokumentu un darbību atbilstību Latvijas Republikas likumiem. Šeit es gribētu piebilst, ka analogu lēmumu ir pieņēmušas Maskavas pilsētas padome un Ļeņingradas pilsētas padome.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Seleckis: Es pavisam īsi gribēju teikt, ka par īpašuma jautājumu laikam pagaidām šeit vēl nevarētu būt runa. Jo īpašuma jautājums tiks skaidrots tad, kad Tieslietu ministrija būs pateikusi mums savu secinājumu. Un tad mēs acīmredzot pieņemsim vēl kādu lēmumu, kurā varētu būt risināts arī īpašuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet es neredzēju konkrētu labojumu. Paldies, Lagzdiņa kungs. Laikam visi ir izteikušies debatēs, uzdevuši jautājumus vai arī saņēmuši komentārus. Vienīgi deputāts Safonovs izteica vārdos konkrētu labojumu. Par to mēs arī varam pēc tam balsot. Es domāju, ka mēs varētu balsot par šo lēmumu. Pēc tam atsevišķi par deputāta Safonova ierosinājumu– nevis kā šajā preambulā, bet ka šo organizāciju vārdā. Sākumā nobalsot par tekstu, par pilnu lēmumu, par redakcijas variantu, par komisijas variantu. Un pēc tam, kad būsim pieņēmuši, tad varēsim balsot par deputāta Safonova priekšlikumu.

Tātad Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”:

“1991.gada 20.augustā Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu republikāniskā padome, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Latvijas ĻKJS Centrālā komiteja izplatīja aicinājumu, kurā republikas iedzīvotājiem paziņoja, ka republikā ieviests ārkārtējais stāvoklis, un aicināja visus iedzīvotājus vērsties pret tiem, kas nepakļaujas Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas pasākumiem. Tādējādi minētās sabiedriskās organizācijas ir izteikušas atbalstu valsts apvērsuma organizētājiem un aicinājušas to darīt arī citus iedzīvotājus. Šo organizāciju rīcība ir pretrunā ar tobrīd spēkā bijušās Latvijas PSR Konstitūcijas 4., 6. un 49.pantu, kas nosaka, ka Latvijas pilsoņiem ir tiesības apvienoties tikai tādās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās, kuru mērķi un praktiskā darbība nav vērsta uz pastāvošās valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu vai citādi nav pretrunā ar Latvijas PSR Konstitūciju, ka sabiedriskajām organizācijām ir jāievēro Konstitūcija un likumi un jādarbojas tajos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Apturēt Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas, Latvijas ĻKJS darbību.

2. Uzdot Latvijas Republikas tieslietu ministram V.Skudram pārbaudīt minēto sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju pretlikumisko rīcību un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par šo organizāciju turpmākās darbības iespējamību.

3. Šā lēmuma izpildes kontroli uzdot Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgajai komisijai.”

Priekšsēdētājs: 4.punkts– lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tika izteikti arī šie labojumi. Mums ir jābalso. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, par labojumiem jūs varbūt miniet. Un pēc tam, kad Lagzdiņa kungs mums būs nosaucis labojumus, mēs varēsim balsot kopā par šiem labojumiem.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Ir rakstveidā iesniegts šāds deputāta Škapara priekšlikums izteikt lēmuma 3.punktu šādā redakcijā, citēju: “Šā lēmuma izpildes kontroli uzdot komisijai par Latvijas Komunistiskās partijas īpašumu pārņemšanu.”

Priekšsēdētājs: Deputāts Bērzs vēlas labot, lūdzu!

A.Bērzs: Es uzskatu, ka Škapara kunga priekšlikumam vispār trūkst jebkāda loģiska pamatojuma. Mums ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, kurai pastāvīgi ir jānodarbojas ar sabiedrisko organizāciju darbību un to uzraudzību. Tātad loģiski, ka tai jānodarbojas ar šā lēmuma kontroli, nevis vienai uz laiku veidotai komisijai, kura izveidota speciāla uzdevuma izpildei.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka Škapara kungs pēc tam, kad izteikts pārliecinošais Bērza kunga pamatojums, atteiksies no šī labojuma. Tā kā labojuma nav, mēs varam par šo lēmumu balsot tādā veidā, kā tas ir minēts komisijas variantā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmumu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”. Rezultāts: par– 81, pret– 3, atturas– 9. Lēmums pieņemts.

Taču deputāts Safonovs izteica šo labojumu, tagad jābalso par šo labojumu, kurš aicināja preambulā labot, ka “šo organizāciju vārdā”. Lūdzu, Škapara kungs vēlas motivēt šo argumentu.

J.Škapars: Kas ir šīs organizācijas? Tā ir būtiska atšķirība.

Priekšsēdētājs: Paldies, motīvi ir izteikti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Safonova papildinājumu. Rezultāts? Es atvainojos, kolēģi, lūdzu dzēst, jo pacēlās briesmīgi daudz roku. Būsim uzmanīgāki! Visi ir noguruši, bet tomēr!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam– par, pret un atturoties– par deputāta Safonova priekšlikumu. Rezultāts: par– 21, pret– 59 un atturas 12. Labojums nav pieņemts. Tātad lēmums ir pieņemts tādā redakcijā, kā mums to izvirzīja komisija.

Lūdzu, Grūbes kungs.

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka pašreiz materiāli patiešām tiek pavairoti, arī beidzamajam jautājumam vēl vajag sagatavot frakcijas materiālu, tāpēc man ir lūgums pašreiz plenārsēdi pārtraukt līdz pulksten 18.00. Pārtraukuma laikā var noturēt frakcijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Vēl viens… man diemžēl kā plenārsēdes vadītājam pašlaik nav iespējas aiziet pie mikrofona. Tāpēc lūdzu mani atvainot. Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu”. Es esmu daļēji pie šā lēmuma, kā saka, strādājis, bet uzskatu, ka šāds lēmums ir jāizskata, jādiskutē par to un jāpieņem, piedaloties arī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas atbildīgajiem pārstāvjiem, iespējams, arī mūsu Budžeta komisijas pārstāvjiem. Bet Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas vadība un pārstāvji patlaban ir ārkārtīgi noslogoti, un es negribētu pat pieļaut iespēju, ka viņi šobrīd tiktu aicināti uz plenārsēžu zāli. Man būtu ierosinājums, atstājot šo jautājumu darba kārtībā, pārcelt tā izskatīšanu uz pirmdienu, 26.augustu, jo tajā dienā mums notiks plenārsēde.

Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */Cienījamie Tautas frontes frakcijas kolēģi! Kad jūs sanāksiet uz frakcijas sēdi, tad lūdzu jūs vispirms izskatīt jautājumu par Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas pārveidošanu par pastāvīgu komisiju, jo lēmums, kuru mēs šodien pieņēmām, šai komisijai uzliek ļoti lielu darba apjomu. Kamēr tā nav pastāvīgā komisija šā vārda pilnā nozīmē, tā nevar efektīvi izpildīt visas tai uzliktās funkcijas. Lūdzu šo jautājumu izskatīt, vai nu to noraidīt, vai arī izvirzīt to Prezidijam un tālāk plenārsēdei./

Priekšsēdētājs: Lūdzu frakcijas vadībai ņemt vērā šo deputāta Bukas priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav? Tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten 18.00. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Nākamo mēs varam izskatīt lēmuma projektu bez numura– “Par Latvijas Republikas Prokuratūras Transporta prokuratūras izveidošanu”. Šajā jautājumā ziņotājs ir deputāts Tālavs Jundzis. Lūdzu. Es lēmuma projektu varu jums… Godājamie deputāti, lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es jums varu ziņot, ka šis lēmuma projekts ir radies sakarā ar to, ka vakar mēs pārņēmām savā rīcībā Latvijas PSR Prokuratūras materiālo bāzi, arhīvus. Pašdarbnieki ir beiguši funkcionēt.

Kā jūs atceraties, tad mums līdz šim laikam ir palicis neatrisināts jautājums par tā saukto Baltijas Transporta prokuratūru. Jo tajā laikā, tas bija pagājušā gada 26.septembrī, kad risinājām jautājumu par Latvijas Republikas Prokuratūras izveidošanu, tad mēs bijām, ja tā varētu teikt, pietiekami saudzīgi un Baltijas Transporta prokuratūras jautājumu neatrisinājām līdz galam. Tātad kā PSRS struktūra tā turpina šeit funkcionēt līdz šai dienai, jo Baltijas Transporta prokuratūra pakļāvās tieši PSRS Prokuratūrai. Tieši. Līdz šim brīdim tā nepakļāvās nedz Daukšim, nedz arī, protams, Latvijas Republikas Prokuratūrai.

Lūk, šā lēmuma jēga tad arī ir– Baltijas Transporta prokuratūras funkcijas uzdot realizēt Latvijas Republikas prokuroram, ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Tā ir šā lēmuma jēga, un šis lēmums, protams, būtu jāpieņem nekavējoties, jo faktiski vienīgā aizķeršanās, kas šajā jomā vēl ir,– tā ir mūsu lēmuma dēļ, jo praktiski visi pārņemšanas jautājumi ir saskaņoti. Un tur, kā var prognozēt, nekādu šķēršļu priekšā nav. Es tikai gribētu vēl piebilst, ka mūsu domas ir tādas, ka lēmuma 4.punktā vajadzētu varbūt ierakstīt, ka šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, jo reāli tas tik tiešām arī sāks ar šo dienu darboties, ja mēs pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Deputāts Buka vēlas jautāt, lūdzu.

S.Buka: */Jundža kungs. Mani interesē viens jautājums. Es neesmu profesionālis, tāpēc gribu saņemt izskaidrojumu. Kā es saprotu, Baltijas Transporta prokuratūras ietekme attiecās arī uz Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritoriju. Tās vadošā struktūra bija vai nu mākslīgi palielināta to apkalpošanai, vai arī tai bija papildu štati to apakšvienību vadībai, kas darbojās Lietuvas Republikā un Igaunijas Republikā. Vai tas ir saskaņots ar abām republikām? Iespējams, ka vajadzētu ierakstīt papildu punktu par to, ka jāveic papildu pasākumi vai jāveido komisija, vai uzdot to ģenerālprokuroram atrisināt uz starpvalstu līgumu pamata./

T.Jundzis: Cienījamais kolēģi! Es šajā sakarībā varu paskaidrot, ka te nav absolūti nekādu problēmu, jo Baltijas Transporta prokuratūru principiāli neatzina Lietuvas Republikā. Tur šī prokuratūra reāli nekādas funkcijas neveica, tā tur turējās līdzīgi kā pie mums Latvijas PSR Prokuratūra ar savu PSRS karogu. Arī Igaunijā Baltijas Transporta prokuratūra šīs funkcijas veica daļēji, jo, neskatoties uz to, ka tur nav divu prokuratūru, tomēr Igaunijas parlaments un valdība, un arī Igaunijas prokurors ne sevišķi rēķinājās ar šo prokuratūru. Viņi uzskatīja, ka atbilstoši jebkurai konstitūcijai– gan PSRS, gan arī Igaunijas– Igaunija tomēr ir suverēna valsts. Tāpēc reāli šajās republikās absolūti nekas nemainīsies, manuprāt. Beigu beigās tas arī nebūtu mūsu jautājums, kādā veidā šos jautājumus risinās attiecīgās vietās. Turklāt es gribu pateikt, ka Igaunijā varbūt šīs Transporta prokuratūras struktūras ir nedaudz, nu, tādas, teiksim, saglabājušās, bet tās pakļaujas, jau tad pakļāvās Igaunijas Prokuratūrai. Tāpēc jau mēs nocērtam šo pilnīgi nevajadzīgo galvu– Baltijas Transporta prokuratūru. Mēs zinām, ka nekas no tā nemainīsies tīri praktiskā ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Karlsons.

J.Karlsons: Jundža kungs, acīmredzot, ņemot vērā jūsu izskaidrojumu, šeit trešajā daļā vajadzētu pielikt klāt vārdus “Latvijas teritorijā”, tas ir, “Baltijas Transporta prokuratūras un tai pakļautās prokuratūras telpas Latvijas teritorijā”, jo Baltijas Transporta prokuratūrai telpas ir arī Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

T.Jundzis: Laikam praktiski tā gluži nav. Mēs, protams, varētu tā ierakstīt, jo bilancē šīs telpas ir attiecīgi… Rīgā vispār nav Transporta prokuratūras bilancē. Tās ir vai nu vietējo pašvaldību, vai Baltijas dzelzceļa bilancē, cik man zināms, telpas vispār nav bilancē. Taču, ja ir nepieciešams, tad varam ierakstīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt tiešām, lai izvairītos no iespējamām nesaskaņām ar mūsu dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, mēs uzrakstītu precīzāk, ka tas viss attiecas uz Latvijas Republikas teritoriju.

T.Jundzis: Labi. Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Laikam nav iebildumu? Godājamie kolēģi, vai ir kāds, kas debatēs vēlas izteikties? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies, Kolēģi, lūdzu, godprātīgi reģistrēsimies, jo te grib taisīt uzskaiti par tiem deputātiem, kuri ir un kuri nav. Rezultāts: 96 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmumu “Par Latvijas Republikas Prokuratūras Transporta prokuratūras izveidošanu”. Rezultāts: 90– par, pret– nav, 5– atturas. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Grūbes kungs, jūsu priekšlikumu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, man būtu vēl papildu jautājums, proti, lai mēs iekļautu šodienas sēdes darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības pārtraukšanu Latvijas Republikā”.

Priekšsēdētājs: Deputāti labo, ka šis jautājums jau ir darba kārtībā, ka tas laikam nebija izslēgts no darba kārtības. Mēs vienkārši atlikām izskatīšanu līdz tam, kamēr šis lēmuma projekts būs gatavs.

Godājamie kolēģi! Plenārsēdes dalībnieki! Es jūs lūdzu atļaut man iet uz mūsu nama 3.stāvu, jo ir paredzama ļoti svarīga saruna ar Maskavu. Daudiša kungs varētu turpināt vadīt plenārsēdi un šā ļoti svarīgā jautājuma izskatīšanu. Mums nav jābalso par to? Nav. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tātad izskatām jautājumu “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības pārtraukšanu Latvijas Republikā”. Ziņotāju lūdzu tribīnē.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jau otro dienu mēs izskatām šo jautājumu par PSRS valsts drošības iestāžu darbības pārtraukšanu Latvijas Republikā. Šobrīd komisija strādā un piedāvā jums šādu lēmuma projektu:

“Saskaņā ar 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, tajā skaitā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un vērstu pret Latvijas tautas interesēm, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju kā citas valsts struktūru.

2. Jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pēc 1991.gada 21.augusta uzskatāma par nodevību pret republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

3. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm Latvijas Republikas teritorijā izziņas un izmeklēšanas iestāžu pilnvaras, izdarot attiecīgas izmaiņas likumdošanas aktos.

4. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm tiesības veikt Latvijas Republikas teritorijā esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jebkādas darbības, kas saistītas ar slepenības režīma nodrošināšanu, un likvidēt visas attiecīgās struktūrvienības tajās.

5. Latvijas Republikas Prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs.

6. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kuri nav izdarījuši noziegumus pret Latvijas tautu, nav piedalījušies vai atbalstījuši valsts apvērsumu PSRS, dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā.

7. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas īpašumu sakarā ar to, ka tas izveidots no Latvijas Republikas iedzīvotāju izdarītajiem nodokļu maksājumiem PSRS valsts budžetā, pārņemt Latvijas Republikas īpašumā.

8. Vietējām pašvaldībām pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas rajonu, pilsētu un ostu daļu telpas.

9. Latvijas Republikas Sakaru ministrijai pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas sakaru līdzekļus.

10. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu, krimināllietu kopojumu nodot Latvijas Republikas arhīvu ģenerāldirektoram.

11. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņemt speciālai Latvijas Republikas Augstākās padomes izveidotai deputātu komisijai.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem no pieņemšanas brīža šādus normatīvos aktus: Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1954.gada 10.aprīļa dekrētu “Par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pie Latvijas PSR Ministru padomes nodibināšanu”, Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 5.marta dekrētu “Par biedra E.Johansona iecelšanu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju” un Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu “Par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu”.

13. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.”

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemot vērā ļoti svarīgo informāciju, ko tikko mēs saņēmām, es gribētu nolasīt šādu dokumentu: */Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta dekrēts “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”./ (Ilgstoši aplausi.) Tas bija tikai virsraksts.

*/1. Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par valstiskās neatkarības pasludināšanu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

2. KPFSR Ārlietu ministrijai veikt atbilstošas sarunas un parakstīt nolīgumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp KPFSR un Latvijas Republiku.

3. Aicināt PSRS prezidentu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un veikt sarunas, lai noregulētu attiecības starp PSRS un Latvijas Republiku.

KPFSR prezidents Jeļcins.”/

J.Krūmiņš: Es tikai mazai uzziņai: pēc CNN informācijas ir zināms, ka prezidents Gorbačovs izstājies no kompartijas un pasludinājis to par nelikumīgu.

(Vētraina reakcija. Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, turpinām darbu. Tātad mūsu kolēģis Muciņš mūs iepazīstināja ar attiecīgā lēmuma projektu. Tātad, lūdzu, kādi ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Nevis jautājums, bet mazs papildinājums: 2.punktā aiz pirmā vārda mums bija runa par to, ka jebkura nelegāla sadarbība, jo starp valdību un PSRS VDK sarunas varētu notikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Pašreiz izdala priekšlikumus, kurus es iesniedzu pie šā lēmuma kā papildinājumu.

L.Muciņš: Jā, es gribētu ziņot vēl par dažiem redakcionāliem priekšlikumiem. 1.punktā– punktu liekam aiz “likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju”– punkts. Priekšlikums: “kā citas valsts struktūru”. Jā, ir pareizi, bet mums ir arī citas valsts struktūras, un tad mēs varam ielaisties bezgalīgās diskusijās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Muciņ, par pārējiem priekšlikumiem?

L.Muciņš: Jā, 2.punktā nevis 21., bet 24.augusts. 7.punktā svītrojam motivāciju: “sakarā ar to, ka tas izveidots no Latvijas Republikas iedzīvotāju nodokļu maksājumiem PSRS valsts budžetā”, vārdu sakot, to mēs izsvītrojam ārā. Tāds priekšlikums bija, un komisija to pieņēma. 7.punkts skan: “Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemt Latvijas Republikas īpašumā.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi?

L.Muciņš: Redakcionāla rakstura… daži vārdi vēl ir šeit iekšā, bet tie lēmuma būtību nemaina.

Priekšsēdētājs: Jūs uzskatāt, ka šie redakcionālie grozījumi nav nepieciešami?

L.Muciņš: Kuri?

Priekšsēdētājs: Endziņa kunga.

L.Muciņš: Nē, ir nepieciešami. Es domāju, ka mēs tos saņēmām, mēs tos redzam. Es tūlīt nolasīšu, tikai es gribu saņemt vienu eksemplāru.

Priekšsēdētājs: Jums pašam tātad nav? Lūdzu, paņemiet, lai vienkārši mums ir diskusija.

L.Muciņš: Endziņa kungs piedāvā divus papildpunktus: likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvās darbības pārtraukšanas kontrolei un īpašuma pārņemšanai izveidot speciālu Latvijas Republikas Augstākās padomes komisiju. Un 14.punkts: uzdot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai nodrošināt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas objektu apsardzi.

3.punktu papildināt ar jaunu teikumu: izziņā vai izmeklēšanā esošās lietas nodot Latvijas Republikas Prokuratūrai. Svītrojumus 7.punktā mēs jau pieņēmām. Pēc būtības tie visi ir pareizi punkti, jā­precizē tikai tas, kādā veidā šis lēmums būtu izpildāms. Nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu iebildumu? Skaidrs. Lūdzu, jautājumam pirmais mikrofons.

S.Buka: */Cienījamais Muciņa kungs! Cienījamie deputāti! Vai jums neliekas, ka šis lēmums atgādina zināmu indulgenci? No vienas puses, mēs atzīstam, ka šī organizācija un tās darbība ir noziedzīga,– tas nozīmē, ka tajā ir cilvēki, attiecībā uz kuriem jāierosina krimināllietas. No otras puses, mēs runājam par to, ka par noziedzīgu tiks atzīta tikai darbība pēc 21.datuma, tas ir, kad šīs organizācijas vairs nebūs. Vai tā nav indulgence tiem cilvēkiem, kas līdz tam ar šo organizāciju ir sadarbojušies, padarījuši to par noziedzīgu? Tā taču mūsu teritorijā darbojās kā daļa, tas nozīmē, ka tāda bija arī sadarbība ar to. Var būt, ka te tīri pēc likumiem tā teikts. Man ir grūti to pateikt, man tādu problēmu– sadarbojās, nesadarbojās– nav. Varbūt tas ir kaut kāds kompromiss?/

L.Muciņš: Nē, tā tas nav. Šeit ir runa par sadarbību pēc šā likuma pieņemšanas. Pirms šā likuma pieņemšanas sadarbība noritēja PSRS likumdošanas ietvaros. Ja PSRS likumdošana tika pārkāpta, kā tas bija šajā sazvērestībā, Hruščova gāšanā vai citos gadījumos, kad Drošības komiteja pārkāpa likumus, tad tās darbinieki, konkrēti cilvēki vai tie cilvēki, kas sadarbojās un pārkāpa šos likumus, atbildēs par saviem izdarītajiem noziegumiem, kuri ir izdarīti, pārkāpjot likumu. Bet šeit mēs brīdinām jebkuru nelegālās aģentūras darbinieku vai citu cilvēku, kurš nelegāli ir sadarbojies: ja viņš turpinās sadarboties vēl pēc šā likuma pieņemšanas, tad mēs uz viņu skatāmies ne vairs kā uz tādu, kas ievēro PSRS likumdošanu, bet kā uz tādu, kas izdara noziegumus, kuri ir Latvijas Kriminālkodeksa nodaļā par noziegumiem pret republiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Kā jūs domājat, vai nebūtu labāk nomainīt šeit ciparu 21 pret 18, tad tie it sevišķi interesantie datumi mums nosegti? Nevis 21., bet ielikt 18.augustu? Kā jūs domājat?

L.Muciņš: Es domāju, ka nav vajadzīgs likt “18.”, jo tur ir sastāvs jau bez mūsu lēmumiem… 59.pants– Dzimtenes nodevība… jo jūs atceraties, ka 19. un 20.datumā vēl bija spēkā Kriminālkodeksa pants tajā redakcijā.

J.Bojārs: Tad es noņemu. Es noņemu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamais kolēģi, es ceru, ka jums nebūtu iebildumu, ja 2.punktā mēs izdarītu nelielu papildinājumu. Tad arī nerastos tādi jautājumi, kādu uzdeva deputāts Buka. Konkrēti punkts skanētu tā: “jebkura sadarbība ar PSRS iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm”, tālāk kā tekstā.

L.Muciņš: Jā, pieņemams. Tie visi ir redakcionāli labojumi, kuri neprasa mums… un nemaina būtību.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu pret tādu papildinājumu? Paldies. Lūdzu, turpinām.

T.Jundzis: Kā jūs uzskatāt, vai šo komisiju, par kuru te deputātu grupa jau runāja, mēs šeit ieliekam iekšā? Vai taisām atsevišķu lēmumu?

L.Muciņš: Bet es baidos, ka ar atsevišķu lēmumu mēs neiegūsim laiku. Principā ir vienošanās par to, ka to darīs tā pati komisija, kas vakar pārņēma kompartijas īpašumu.

T.Jundzis: Tad man būtu priekšlikums– šo komisiju arī ielikt šā lēmuma 2.punktā, jo lēmums bez šīs komisijas nedarbojas.

L.Muciņš: Jā, liksim Endziņa papildinājumā: “komisija šādā sastāvā”.

No zāles: Un tūlīt vajag nosaukt to komisiju.

L.Muciņš: Jo mēs jau esam vienreiz par to balsojuši. Lūdzu, nosauciet.

T.Jundzis: Tātad komisijas priekšsēdētājs– Vilis Seleckis, komisijas locekļi… Tikai es gribētu konstatēt, vai viņi visi vispār šeit piedalās. Tad varētu svītrot ārā tos, kuru nav. Tātad Berklava kungs, Bērza kungs, Buķeles kundze, Endeles kungs, Jurševics, Lagzdiņš, Movels, Vanags, Ziediņš, Zotovs.

T.Jundzis: Ir visi pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs. Nē, viņš iet atpakaļ. Repšes kungs, jūs gribējāt kaut ko teikt?

E.Repše: Jā, es gribēju ierosināt, lai šajā komisijā būtu vairāk enerģisku cilvēku, kas jau ir strādājuši pie Drošības komitejas…

Priekšsēdētājs: Lūdzu priekšlikumus.

E.Repše: Proti, Ivars Silārs, Linards Muciņš, bet šobrīd es noskaidroju, ka viņi uzskata, ka tā komisija ir liela diezgan.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot, jo tad būtu atsevišķi par katru jābalso.

No zāles: Viņi ir zinoši cilvēki un ir jau iepraktizējušies.

Priekšsēdētājs: Tātad no zāles skan ierosinājums– balsot. Lūdzu, pirmais mikrofons. Atsakās. Paldies.

Cienījamie deputāti! Tātad mēs varētu balsot par šo lēmuma projektu.

No zāles: Ar papildinājumiem.

Priekšsēdētājs: Ar deputāta Endziņa papildinājumiem, nosaucot arī jau iepriekš minēto, bet vēlreiz arī šajā lēmumā dot komisijas sastāvu. Un 1.punktu papildinot ar vārdiem, ko tātad ierosināja deputāts Jundzis 2.punktā.

T.Jundzis: Nelegālā sadarbībā un pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Nav. Varam balsot. Reģistrācija būtu vajadzīga? Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 94 deputāti.

Un tagad, lūdzu, balsošanas režīmu, un balsosim par šo lēmuma projektu ar jau minētajiem papildinājumiem. Rezultāts: tātad 86, divi klāt, 86– par, 1– pret, 5– atturas. Lēmums pieņemts.

Tā kā mēs turpinām strādāt, kādi mums vēl dokumenti būtu izskatāmi? To, ko bija ierosinājuši gan deputāti, gan komisijas, mēs esam izskatījuši un pieņēmuši attiecīgos lēmumus. Lūdzu, ko ieteiktu frakcijas?

Lūdzu, Grūbes kungs, kādi būtu ierosinājumi?

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs atceraties, uz ko aicināja priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš. Tātad rītdien pulksten 11.00 notiek dievkalpojums. Bet pirms tam pulksten 10.30 būtu lūgums tomēr frakcijai pulcēties šeit plenārsēžu zālē. Ja tas iespējams– arī otrai frakcijai, jo varbūt patiešām ir vajadzīgs kopā pieņemt arī kaut kādus lēmumus vai arī pēc pulksten 11.00 šeit sanākt vēl uz plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums visiem deputātiem rīt pulcēties Augstākajā padomē pulksten 10.30. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Varbūt mēs tomēr vienojamies, ņemot visu vērā, ka rīt ir darbadiena. Vienojamies par principu. Un rīt, ja aptrūks darba, iesim mājās, bet principā rīt nākam uz darbu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Seleckis: Es lūdzu visus nupat izveidotās komisijas locekļus sapulcēties tepat Sarkanajā zālē. Visus no šīs komisijas, ko mēs nupat apstiprinājām.

Priekšsēdētājs: Vajadzēja mikrofonā runāt, jo varbūt visi nedzirdēja. Lūdzu, deputāts Ulme gribēja ko teikt.

A.Ulme: Lūdzu, apdomājiet. Rītdien ir svētdiena, un nevajadzētu tomēr tā sanākt, nekas traģisks nav noticis. Un svētdienas tomēr vajadzētu…

No zāles: Ja rīt nepieciešams noturēt frakcijas sēdi, tad lūdzu nesais­tīt to ar iešanu baznīcā. Ko darīs tie, kas neiet baznīcā?

Priekšsēdētājs: Pulksten 10.30 lemsim. Kas gribēs iet, tas ies, kas negribēs– neies. Tātad pulksten 10.30 tomēr tiek aicināti visi uz Augstāko padomi. Vai ir vajadzīga balsošana? Nav.

No zāles: Tātad rīt no rīta pulksten 10.30 mēs tomēr pulcējamies šeit plenārsēžu zālē. Es lūgtu arī pretējās frakcijas pārstāvjus šeit ierasties uz plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Uz plenārsēdi– pilnīgi pareizi. Lūgums Augstākās padomes Prezidija locekļiem uz neilgu laiku pulcēties pie Prezidija vadības galda. Paldies.

(Sēdes beigas)