Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 15. decembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es šodien runāšu par šādām tēmām.

Pirmkārt, azartspēles. Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja Azartspēļu un izložu likuma atvēršanu. Mūsu nostāja ir tāda, ka azartspēlēm ir jābūt ļoti stingri kontrolētām un šajā jautājumā ir jābūt gan valsts lomai, gan arī pašvaldību tiesībām šo spēļu vietu ierobežošanai. Tāpēc mūsu frakcija ir gatava uz otro lasījumu sagatavot un iesniegt savus priekšlikumus, paredzot pieaugošu lomu tieši pašvaldībām. Tā kā šis jautājums ir izraisījis lielu ažiotāžu, tad šos priekšlikumus, kas skars gan šo azartspēļu atrašanās vietu, gan to spēlēšanas laika ierobežošanu, mēs saskaņosim ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Otrkārt, mūs un arī lielu sabiedrības daļu ļoti satrauc Krievijas kompānijas “Trešā Roma” dokumentālā filma “Baltijas nacisms”. Par to tika runāts televīzijas ziņu dienestos. Filma ir it kā par mūsu puišu gaitām Otrā pasaules kara laikā– par latviešu nacionālajiem partizāniem un leģionāriem. Mēs saprotam, ka ar šo filmu mesta ļoti liela ēna uz mūsu Latvijas valsts vēsturi. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija gatavo vēstuli Krievijas vēstniekam Latvijā Kaļužnija kungam, kurā mēs gribam vēlreiz precīzi akcentēt Otrā pasaules kara notikumus, mūsu puišu gaitas tajā un mūsu valsts vēsturi. Katrā gadījumā mēs gribam izteikt Kaļužnija kungam savu sašutumu par to, ka šādus materiālus paredzēts demonstrēt Krievijā, tādējādi atkārtoti sarīdot Krieviju pret Latviju.

Un, treškārt, par jautājumu, kas skar pašvaldības un reģionālo reformu. Zaļo un Zemnieku savienības nostāja ir ļoti precīza un skaidra. Mēs iestājamies par brīvprātīgu reformu, lai arī mazajām pašvaldībām un pagastiem būtu sava vieta Latvijas kartē, jo tieši mazās pašvaldības un pagasti ir vistuvāk katram lauku cilvēkam gan ar sociālajiem, gan dažāda veida komunālajiem jautājumiem. Tās ir pašvaldības, kas vislabāk zina, kā šiem cilvēkiem var palīdzēt. Mēs ļoti rūpīgi sekosim šīs reformas gaitai, lai pagasti no Latvijas kartes nepazustu.

I.Circene
(frakcija “Jaunais laiks”):

Pašlaik ir kluss priekšsvētku adventes laiks, taču Saeimā darbs joprojām rit ļoti aktīvi.

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šajā Saeimas sēdē bija sagatavojusi un nodevusi balsojumam trīs likumprojektus.

Divi no tiem bija grozījumi jau esošajos likumos– “Grozījumi likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”, kas paredz noteikt darbinieku darba samaksu piešķirtā budžeta finansējuma ietvaros, līdz stājas spēkā tiesībsarga likums, un grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kas paredz pastiprināt personas atbildību saistībā ar bērnu instrukciju, iesaistot tos konkrētu darbu veikšanā. Līdz ar to tiktu pastiprināta bērnu tiesību aizsardzība.

Tomēr būtiskākais šodien no mūsu komisijas iesniegtajiem bija Tiesībsarga biroja likumprojekts, kas tika sagatavots jau pirms gada. Šī likumprojekta ceļš ir bijis garš un grūts dažādu apsvērumu dēļ. Taču par to, ka ieinteresētība sabiedrībā par šo likumprojektu ir ļoti liela, liecināja arī vairāk nekā deviņdesmit iesniegtie priekšlikumi. Tiesībsargs ir ļoti būtiska institūcija jebkurā valstī, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu visos līmeņos– gan personu savstarpējās attiecībās, gan arī valsts un pašvaldību atbildībā un attieksmē pret iedzīvotājiem, gan likumdošanas un normatīvo aktu pieņemšanā, gan arī to lietošanā un ievērošanā. Līdz ar to mēs ceram, ka arī uz trešo lasījumu tiks ļoti rūpīgi diskutēts par to, kas šī būtiskā amata kandidātu izvēlas un nosauc, gan arī par to, kādas tiesībsargam ir iespējas paust savu viedokli sabiedrībā, iesniedzot ziņojumus gan Valsts prezidentei, gan Saeimai, gan arī Ministru kabinetam. Būtisks, protams, ir arī politiķu viedoklis, šai institūcijai piešķirot finansējumu, kas būtu ievērojami lielāks par pašreizējā Valsts cilvēktiesību biroja finansējumu.

Šodien būtisks bija arī jautājums par azartspēlēm, jo “Jaunais laiks” jau no pirmās dienas ir atbalstījis tiesību piešķiršanu pašvaldībām lemt par to, kurās vietās šādas azartspēles tiek organizētas. Īpaši Rīgā šādu azartspēļu izplatība ar katru dienu ir kļuvusi lielāka un bīstamāka, jo tas saistīts ar cilvēku atkarību un arī veselību, jo pēc tam nepieciešami līdzekļi šīs atkarības ārstēšanai. Mēs atbalstīsim jebkurus priekšlikumus grozījumiem, kas pašvaldībām dotu iespēju šos jautājumus lemt un pieņemtos lēmumus arī realizēt.

Un noslēgumā par Satversmes grozījumiem. “Jaunā laika” frakcijai šodien un arī iepriekš bija brīvais balsojums, līdz ar to katrs deputāts varēja paust savu personīgo viedokli.

Lai jums priecīgs šis adventes laiks un arī Ziemassvētki!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Ziemassvētki tuvojas, bet Saeimā darbs turpinās.

Šodien, kā jau mēs paredzējām, atsākās diskusija par azartspēlēm, jo to izsauca iepriekšējais risinājums. Cerams, ka šī diskusija būs produktīvāka, un droši vien kā vienu no variantiem, ja reiz šī spēlēšana kaut kādā veidā jāiegrožo, varētu izskatīt iespēju azartspēles pieļaut rīkot tikai valsts ekonomiski depresīvajos reģionos, kur tam tomēr būtu zināma stimulējoša ietekme uz darba tirgu un patēriņa veicināšanu, tādējādi varbūt bremzējot cilvēku aizbraukšanu prom no Latvijas.

Neapšaubāmi, ka šie divi faktori– augstā inflācija, kas, par spīti valdības solījumiem, tomēr nav kritusies, bet sešu procentu vietā tagad jau vairākus mēnešus ir pāri septiņiem, kā arī samērā lielais un neprecīzi noteiktais izbraukušo cilvēku skaits no Latvijas, no kuriem daudzi tuvāko gadu laikā diemžēl atpakaļ nebrauks, valdībai liek aktīvi risināt arī sociālus un ekonomiskus jautājumus. Es domāju, ka mēs kā opozīcijas partija vienu otru risinājumu varam pateikt priekšā vai vismaz atgādināt lietas, kas ir samērā vienkāršas.

Mūsu frakcija izskatīšanai Saeimā atkārtoti bija iesniegusi divus priekšlikumus grozījumiem valsts pensiju likumā, kas paredz iespēju doties pensijā pirms termiņa politiski represētajiem un vismaz desmit gadus kaitīgā darbā strādājošajiem, kuriem ir trīsdesmit gadu darba stāžs. Te jāņem vērā, ka pirmspensijas vecumā bezdarbs ir plaši izplatīts. Tajā pašā laikā šie grozījumi neliek doties pensijā tiem, kuriem ir labs atalgojums un laba darbavieta.

Tāpat mēs atkārtoti gatavojamies iesniegt grozījumus arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot piecpadsmit procentu likmi tāpat kā uzņēmējiem. Uzskatām, ka tas būtu tikai sociāli taisnīgi un valsts budžetam tas būtu pa spēkam. Vēl jo vairāk– tas stimulētu legālo algu pieaugumu privātajā sektorā un būtu papildu ienākumu avots tiem, kas saņem relatīvi nelielas algas. Katrā gadījumā tas varētu būt arī viens no faktoriem, kas kavētu tālāku un vēl plašāku cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, īpaši no ekonomiski depresīvajiem reģioniem, kur atalgojums jau tāpat niecīgs.

Šodien Saeimā asāka diskusija izraisījās par Latvijas un Krievijas valdību protokolu, kura mērķis ir regulēt pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesības. Šis process pēdējā laikā nav bijis īpaši aktīvs– valdība atbalstījusi deviņu bijušo padomju armijas virsnieku izbraukšanu no Latvijas. Tajā pašā laikā atgādinām, ka mēs jau 1994.gadā nepiekritām šim līgumam, jo tas deva tiesības 20000 okupācijas armijas militārpersonu palikt Latvijā. Uzskatām, ka valdībai būtu plašāk jāiedzīvina vairākas deklarācijas par komunistiskā režīma noziegumu nosodīšanu tēzes, kas ļautu valdībai aktīvāk rīkoties šo okupācijas zaudējumu aprēķināšanā, vēršoties gan pie Krievijas valdības, gan pie starptautiskās sabiedrības. Tas nav darīts. Uzskatām, ka mūsu priekšlikums izceļošanas veicināšanai, kas paredzēja no Naturalizācijas pārvaldes pusmiljonu latu novirzīt tieši repatriācijas veicināšanai, ļautu aizbraukt nevis deviņiem okupācijas armijas virsniekiem, bet gan krietni lielākam skaitam.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Šodien politisko organizāciju apvienības Saskaņas Centrs frakcija atbalstīja Saeimas valdošo frakciju priekšlikumu grozīt pirms nedēļas izsludināto Azartspēļu un izložu likumu, jo uzskata, ka vairākas steigā pieņemtā likuma normas ir diskutējamas. Tomēr mēs vēlamies norādīt, ka iesniegtais likumprojekts piedāvā vēl lielāku azartspēļu regulēšanas centralizāciju, lai gan pēc likuma pieņemšanas galvenie iebildumi sabiedrībā bija pret pašvaldību tiesību ierobežošanu azartspēļu vietu izvēles jomā. Saskaņā ar piedāvāto grozījumu redakciju kazino un spēļu zāles varēs atrasties gandrīz vienīgi Rīgā un Jūrmalā, jo citās pilsētās praktiski nav viesnīcu ar simts un vairāk numuriem, kur saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem tiktu atļauta kazino un spēļu zāļu izveide. Pašvaldību viedoklis par šiem priekšlikumiem, kā tas Saeimas valdošajās partijās tradicionāli pieņemts, nav pat uzklausīts. Valdošās partijas īsteno kārtējo nepārdomāto un kampaņveidīgo pasākumu, kura ekonomiskā un sociālā nozīme nav vērtēta, kā arī nav saskatāmi praktiskie priekšlikumu īstenošanas ceļi. Vairāku valdošo Saeimas frakciju deputātu, piemēram, no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmā partijas, spēja dažu nedēļu laikā diametrāli pretēji mainīt viedokli ir vienkārši apbrīnojama. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija uzskata, ka nav pieļaujama nepārdomāta un hipertrofēta valsts pārvaldes centralizācija Saeimas un Ministru kabineta rokās un pašvaldībām ir jādod tiesības lemt par savu teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību.

Bet viena no Latvijas galvenajām problēmām šobrīd, protams, ir iedzīvotāju masveidīgā došanās uz ārzemēm, galvenokārt Īriju un Lielbritāniju. Pēc “Saskaņas Centra” pieprasījuma šai tendencei uzmanību beidzot pievērsušas arī valsts galvenās amatpersonas. Valsts prezidente, piemēram, aicinājusi pētīt, kāpēc iedzīvotāji pamet Latviju. Īpašu uzdevumu ministrija sabiedrības integrācijas lietās arī solījusi veikt analīzi par to, cik Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs un kāpēc viņi devušies pasaulē. Mums gan nešķiet, ka šajā ziņā būtu veicams kāds īpašs pētījums. Visiem tāpat skaidrs, ka cilvēki dodas peļņā, jo ārvalstīs var nopelnīt daudzreiz vairāk nekā Latvijā. Jāteic godīgi, ka Kalvīša valdībai nav ne jausmas, cik tad īsti iedzīvotāju pēdējos gados pametuši Latviju, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Oficiālie dati liecina, ka ārvalstīs strādā tikai ap 150 valsts iedzīvotāju, kaut gan patiesībā, kā rāda citi pētījumi, to ir vismaz ap 50000. Tāpēc “Saskaņas Centrs” tuvākajā laikā iesniegs Saeimā vairākus likumprojektus ar mērķi atrisināt šo problēmu.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeima šodien galīgajā lasījumā, 68 deputātiem balsojot par, pieņēma Latvijas Pirmās partijas iniciētos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību– savienību starp vīrieti un sievieti.

Mēs saņēmām Eiropas Parlamenta grupas par geju un lesbiešu tiesībām paziņojumu presei, kurā esam nosaukti par “uz atpalicību orientētiem homofobiem, pret kuriem Eiropas Parlamentam būtu jāpaceļ balss”. Acīmredzot šos “progresīvi” orientētos tad arī atbalstīja tie pieci deputāti, kuri balsoja pret. 9 deputāti atturējās, bet 8 deputāti gļēvi nebalsoja vispār. Diskusija, kas sākusies sabiedrībā kopš šī likumprojekta iesniegšanas, tikai kārtējo reizi pierāda, ka laulības jēdziena definēšana Satversmē notiek ne par agru, ne par vēlu, bet tieši īstajā brīdī. Ir izrādījies, ka laulības jēdziens nemaz nav tik pašsaprotams, kā daži mēģināja apgalvot. Savu personīgo interešu apmierināšanai daudzi ir ar mieru upurēt to pamatelementu, kas daudzu tūkstošu gadu gaitā ir nodrošinājis cilvēces un civilizācijas pastāvēšanu– ģimeni.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ir izdarīti īstajā laikā, ne vien lai novērstu to ļaunumu, kas var apdraudēt mūsu tautas pastāvēšanu nākotnē, bet arī lai iezīmētu ļoti nozīmīgu pagrieziena punktu un sāktu skaidri apzināties, ko tad īsti aizstāv mūsu valsts, uz kādām vērtībām ir būvēts tās pamatlikums– Satversme.

Latvijas Pirmās partijas frakcija ir saņēmusi milzum daudz vēstuļu, kurās jūs, radioklausītāji, ar saviem parakstiem (un to ir tūkstošiem!) apliecināt, ka mums visiem ir svarīgas tādas vērtības kā ģimene un laulība, kas nodrošinās mūsu tautas pastāvēšanu un Latvijas valsts nākotni. Gribu pateikties visiem, kuri atbalstīja Latvijas Pirmo partiju un kuri nepalika vienaldzīgi, tāpat arī visiem kolēģiem deputātiem, kuri ir izpratuši šī likumprojekta nozīmīgumu un balsojuši par.

Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Latvijas Pirmās partijas frakcija uzskata, ka azartspēļu organizēšana ir jāregulē valstij, jo iepriekšējā pieredze rāda, ka tikai Latvijas Pirmās partijas pārstāvētajām nedaudzajām pašvaldībām ir pieticis drosmes iejaukties šajā sfērā un noteikt teritorijas, kurās ir aizliegts organizēt azartspēles. Šo grozījumu jēga un būtība ir noteikt, ka kazino un spēļu zāles drīkstēs izvietot tikai viesnīcās, kurās ir vairāk nekā 100 numuru, ka azartspēlēs nedrīkstēs piedalīties personas, kuras jaunākas par 21 gadu, un ka azartspēles nedrīkstēs organizēt teritorijā, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no ārstniecības un izglītības iestāžu ēkām un baznīcām, kā arī, protams, šajās ēkās.

Es jums visiem novēlu svētīgu un klusu ceturtās adventes svētdienu!

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima ir nodarbojusies pārsvarā ar tukšiem jautājumiem, kas ir raksturīgi valdošās koalīcijas deputātiem,– par azartspēlēm, par seksuālajiem meklējumiem Satversmē, par it kā eksistējošo genocīdu no Krievijas puses un tā tālāk.

Šodien starp citiem noraidītajiem jautājumiem bija arī prātīgs PCTVL frakcijas priekšlikums– iekļaut Satversmē frāzi: “Valsts garantē palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā bērnam un viņa ģimenei.” Neko, izņemot savienību starp vīrieti un sievieti tukšā un neapkurinātā dzīvoklī, valdošā elite nevar un negrib jums garantēt.

Šodien PCTVL frakcija Saeimā iesniedza grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz nepieļaut centralizētas siltumapgādes tīkla privatizāciju. Kā vienu no centralizētās apgādes tīkla privatizācijas rezultātiem var minēt Sedas pilsētu. Privātuzņēmums, pie kura nokļuva pilsētas siltumapgādes tīkls, ir maksātnespējīgs, un Sedas dome bija spiesta uzstādīt bankrotējošā uzņēmumā apkures katlus uz sava rēķina, lai glābtu Sedas iedzīvotājus.

Līdzīga situācija draud arī citām pilsētām– Liepājai, Ludzai un arī diemžēl Rīgai. Varat iedomāties, kādas varētu būt sekas no a/s “Rīgas siltums” valsts akciju nodošanas ārzemniekiem. Un rīdzinieki, kas gadiem ilgi ieguldījuši savu naudu uzņēmuma attīstībā, apzinās to, 14 000 iedzīvotāju parakstoties zem PCTVL iniciatīvas pret uzņēmuma privatizāciju. Atbalstiet PCTVL šajā cīņā, un mēs garantēsim jums siltumu jūsu mājās!

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien daži iesniegtie un izskatītie likumprojekti skar mūsu tautas sociālo sfēru, par kuriem izteikšu mūsu frakcijas viedokli.

Diemžēl tika noraidīti grozījumi pensiju likumā, kas paredzēja iespēju tiem, kas strādājuši veselībai kaitīgos darba apstākļos, saņemt vecuma pensiju piecus gadus ātrāk. Par balsoja tikai 30 deputāti.

Patīkami, ka galīgajā lasījumā pieņemtajos Latvijas Republikas Satversmes grozījumos tagad ir pateikts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību– savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Bet noraidīts tika mūsu frakcijas priekšlikums, kas paredzēja 93.pantu izteikt šādā redakcijā: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Ikvienam ir tiesības uz uzturu un mājokli.” Tagad, ja maznodrošinātos parādniekus izliks no dzīvokļiem tāpēc, ka viņi nav spējīgi samaksāt komunālos maksājumus, jo 80 procenti Latvijas iedzīvotāju saņem algas un pensijas, kas ir mazākas par iztikas minimumu, valsts viņiem vairs nenodrošinās arī uzturu un mājokli. Par šo priekšlikumu balsoja tikai 19 deputāti.

Bet patīkami, ka galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz vēl uz vienu gadu pagarināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašuma objektu privatizācijas pieteikumu un ierosinājumu iesniegšanas termiņu. Ar šo gribu aicināt Latvijas iedzīvotājus, kas vēl nav privatizējuši savus dzīvokļus, to izdarīt vēl šajā, kā arī nākamajā gadā. Šis likumprojekts arī paredz privatizācijai nodot līdz šim privatizācijai nenodotās dzīvojamās ēkas.

Novēlu visiem labu veselību un ar prieku sagaidīt Ziemassvētkus!

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Vairāki runātāji jau minēja, ka galīgajā lasījumā Saeima šodien pieņēma Satversmes grozījumus, izsakot 110.pantu jaunā redakcijā, kas paredz, ka Latvijas valsts aizsargā laulību– savienību starp vīrieti un sievieti, bērnu un ģimenes tiesības. Uz ko vēlos vērst uzmanību? Pēdējos divus trīs mēnešus sabiedrībā, manuprāt, nepamatoti tiek kultivēti dažādi viedokļi par to, ka kāds kādam kaut ko grib aizliegt, ka kāds kādam kaut ko negrib atļaut, ka kāds grib
regulēt– kas un ko drīkst mīlēt un galu galā– kas ar ko drīkst gulēt. Šie Satversmes grozījumi neregulē nevienu no šīm lietām. Tautas partija kā konservatīva partija ļoti respektē katra cilvēka brīvu iespēju izvēlēties, ko mīlēt, ar ko satikties un ar ko dzīvot kopā. Mēs nevienam cilvēkam necenšamies kaut ko uzspiest. Mūsu balsojums bija pamatots mūsu partijas vērtībās, un tā ir ģimene. Mūsu izpratnē ģimene ir harmoniska, ja tajā ir vīrietis un sieviete, bērni un vecāki. Tā ir mūsu partijas pamatvērtība. Un vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs nevienu citu neuzskatām par sliktāku vai labāku tādēļ, ka viņa uzskati kaut kādā ziņā atšķiras no mūsējiem. Bet tās ir mūsu vērtības, un mēs tās aizstāvam. Par to, ka aizstāvam šīs vērtības– ģimeni, vecākus un bērnus, mēs nekautrējamies, bet tajā pašā laikā esam toleranti un iecietīgi pret cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs viedoklis. Mēs negrasāmies nevienu mācīt– ko ir pareizi mīlēt, ar ko kopā dzīvot un galu galā– ar ko kopā gulēt.

Saeimas preses dienests