Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre D.Staķe

Uz jaut.nr.83 – dok.nr.5148

Par iztikas minimumu valstī

Labklājības ministrija š.g. 13.decembrī ir saņēmusi LR Saeimas kancelejas vēstuli Nr.12/2-6-299, kurā tiek lūgts sagatavot atbildi “Par iztikas minimumu valstī” (reģ.nr.83). Savas kompetences ietvaros sniedzam atbildes uz 2. un 3.jautājumu.

2. Ņemot vērā, ka patēriņa groza aprēķināšanas metodika, kas ir pamatā iztikas minimuma noteikšanai, ir pieņemta vēl 1991.gadā (MP 1991.gada 8.aprīļa lēmums Nr.95), vai Jūs neuzskatāt par nepieciešamu šo metodiku pārskatīt?

Veidojot sociālo politiku, Labklājības ministrija pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu (naudas un preču izteiksmē) nepielieto, par ko Labklājības ministrija ir informējusi ekonomikas ministru un aicinājusi risināt jautājumu par patēriņa groza pārskatīšanu.

3. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākums (GMI) nenodrošina šī pabalsta saņēmējiem minimālos līdzekļus izdzīvošanai, vai Jūs neuzskatāt, ka šī summa (2006.gadā būs 24 lati) būtu palielināma? Tā kā šis pabalsts tiek maksāts no pašvaldību budžetiem, tad trūkstošos līdzekļus pašvaldības varbūt varētu iegūt, pārdalot valsts kopbudžetu par labu pašvaldībām, vai arī varētu izmantot šiem mērķiem valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ikgadējo pārpalikumu?

Pirmkārt, konceptuāli ir jāatšķir ienākumi no patēriņa (izdevumiem).

Otrkārt, ir jāsaprot, ka valsts normatīvo aktu sistēmā ir divi jēdzieni – garantēto minimālo ienākumu (turpmāk tekstā – GMI) līmenis un pašvaldību pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

Ņemot vērā plānojamos pašvaldību finanšu resursus un Latvijas pašvaldību savienības viedokli, GMI līmeni katru gadu valstī nosaka Ministru kabinets saistībā ar valsts budžeta likuma projektu nākamajam gadam. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko pašvaldības piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Šobrīd sociālās palīdzības sistēmu valstī nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurš paredz ienākumu testētu pašvaldības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts). Par pamatu minētā pabalsta aprēķinam tiek izmantots visā valstī noteikts vienots garantētais minimālais ienākumu līmenis. GMI pabalsts – tā ir tikai starpība starp personas/ģimenes ienākumiem un MK noteikto garantēto ienākumu līmeni, tāpēc pilnīgi pamatoti GMI pabalsts ir tikai piemaksa pie cilvēku pamatienākumiem.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka šādu pašvaldības izmaksājamo pabalstu sistēmu:

1) Pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai. GMI pabalsts tiek piešķirts personām, kurām noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss un kuru ienākumi ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni, un kuras pilda līdzdarbības pienākumus.

Ģimene, kas sastāv no personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, tiek atzīta par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs; tai nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus); tai man parādsaistību; tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai; tā nav noslēgusi uztura līgumu; tā neatrodas pilnā valsts un pašvaldības apgādībā; tā nav izsniegusi aizdevumu. Tāpat tiek vērtētas ģimenes (personas) atsevišķi dzīvojoša apgādnieka iespējas materiāli atbalstīt attiecīgo ģimeni (personu).

2) Vienreizēji pabalsti ārkārtas situācijā. Pabalstus piešķir iedzīvotājiem, kurus skārušas stihiskas nelaimes (piemēram, ugunsgrēkā nodegusi māja, mājoklis cietis plūdu laikā u.tml.) vai kuri iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ nespēj apmierināt savas pamatvajadzības. Piešķirot šos pabalstus, netiek vērtēti ģimenes (personas) ienākumi un netiek noteikti līdzdarbības pienākumi.

3) Citi pabalsti citām iedzīvotāju grupām, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai. Papildus izmaksājamo pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus, to piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību regulē pašvaldības saistošie noteikumi.

Saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” pašvaldība ir tiesīga noteikt maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, pie kura tiek piešķirts maznodrošinātas personas statuss un tiek dota iespēja saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Maznodrošinātas personas ienākumu līmenis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.

GMI pabalstam 2004.gadā pašvaldības izlietoja 3,5 miljonus latu un reāli pabalstus saņēma nepilni 75 tūkstoši personu. Tajā pašā laikā visiem pašvaldību pabalstiem (tai skaitā dzīvokļa pabalsti, pabalsti ēdināšanai, pabalsti medicīnas pakalpojumu samaksai, pabalsti bērna izglītībai utt.) pašvaldības izlietoja 18,6 miljonus latu un kopumā pabalstus saņēma 390 tūkstoši personu.

Pašvaldībām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ir tiesības savu finanšu iespēju robežās noteikt paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu līmeni un maksāt paaugstinātus GMI pabalstus, taču šādu iespēju izmanto tikai neliela daļa pašvaldību (zem 10%).

GMI pabalsts ir tikai viena no nabadzības mazināšanas sastāvdaļām. GMI pabalsts spēj pildīt tikai minimālo ienākumu nodrošināšanas funkciju ģimenēm, kurām nav citu ienākumu avotu vai tie ir nepietiekami. GMI līmeņa mērķis papildus ir arī sekmēt personu atgriešanos darba tirgū un nepieļaut, ka pabalsta saņēmējs kļūst atkarīgs no saņemamā pabalsta, tāpēc saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmo daļu GMI pabalstu piešķir personai, “ja tā pilda likumā “Par sociālo drošību” noteiktos līdzdarbības pienākumus un, ja nepieciešams, iesaistās sociālās rehabilitācijas pasākumos”.

Nevaram atbalstīt deputātu izteikto priekšlikumu GMI finansēšanai izmantot valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļus. Vēršam uzmanību, ka šāds priekšlikums neatbilst Latvijas valsts noteiktajai monetārajai un fiskālajai politikai, saskaņā ar kuru ir izveidots atsevišķs sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kura līdzekļus galvenokārt veido strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas un kas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir paredzēti īpašiem mērķiem – sociālās apdrošināšanas pensiju un pabalstu izmaksai.

 Labklājības ministre D.Staķe

2005.gada 13.decembrī

Ministrs E.Repše

Uz jaut.nr.83 – dok.nr.5148A

Par iztikas minimumu valstī

Ekonomikas ministrija iepazinās ar Saeimas deputātu jautājumiem par iztikas minimuma aprēķināšanu un sniedz skaidrojumu savas kompetences ietvaros.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik mēnesi aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtību, tādējādi izpildot LR Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.95 “Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas nodrošināšanu”. Uzskatām, ka minētā patēriņa groza metodoloģija ir novecojusi un neatbilst starptautiski atzītajai. Bez tam Labklājības ministrija ir informējusi Ekonomikas ministriju, ka, veidojot sociālo politiku, tā neizmanto pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza (naudas un preču izteiksmē) rādītāju.

Vairumā attīstīto valstu pretstatus absolūtam iztikas minimuma standartam, par kādu uzskatāma pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība, izmanto relatīvo standartu.

Kā relatīvais standarts tiek izmantots nabadzības slieksnis (nabadzības līnija). ES valstīs to nosaka, vai nu izmantojot jau izstrādāto “Eirostat” aprēķina metodoloģiju (60% no ekvivalento ienākumu mediānas), vai izstrādājot un apstiprinot nacionālo nabadzības līniju, piemēram, kā Igaunijā.

Bez tam informējam, ka CSP no 2000.gada atbilstoši “Eirostat” metodoloģijai veic tā saukto Lēkenas indikatoru aprēķinu. Lēkenas indikatori ir 21 nabadzības un sociālās atstumtības rādītāja kopums, kas vispusīgi raksturo ienākumu sadalījumu un nabadzības izplatību dažādos iedzīvotāju slāņos valstī. Līdz 2004.gadam minēto indikatoru aprēķins pamatojās uz Mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem. 2005.gadā tika sākts jauns pētījums – “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”. Minētā apsekojuma dati sniegs informāciju par sociālo nevienlīdzību valstī.

Ekonomikas ministrija, izvērtējusi esošo situāciju, uzskata, ka jāizveido zinātnieku ekspertu grupa, kas izskatītu nepieciešamību pāriet uz relatīvo iztikas minimuma standartu, izmantojot jau izstrādāto “Eirostat” aprēķina metodoloģiju, vai izstrādātu nacionālo nabadzības līniju un tās aprēķināšanas metodoloģiju.

Ar cieņu,

 ekonomikas ministra vietā – aizsardzības ministrs E.Repše

2005.gada 14.decembrī

Ministrs Dz.Jaundžeikars

Uz jaut. nr.84 – dok.nr.5149

Par Eiropas Savienības pasu ieviešanu

Eiropas Savienības prasības attiecībā uz pasēm un ceļošanas dokumentiem noteiktas Eiropas Savienības Padomes Regulā (EK) 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (turpmāk – Regula), kas tika pieņemta 2004.gada 13.decembrī. Regulas prasības attiecībā uz sejas attēla iekļaušanu pases mikroshēmā dalībvalstīm jāievieš ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc Regulas 2.pantā minēto specifikāciju pieņemšanas, attiecībā uz pirkstu nospiedumiem – 36 mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka pases, kurās iekļauta digitāla informācija par pases turētāja sejas attēlu, būs jāsāk izsniegt līdz 2006.gada 28.augustam. Regulas 2.pantā minētā specifikācija attiecībā uz digitālas informācijas par pirkstu nospiedumu iekļaušanu pasēs un ceļošanas dokumentos pagaidām vēl nav pieņemta un Iekšlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par šīs specifikācijas pieņemšanas iespējamiem termiņiem.

Konkurss par Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un ceļošanas dokumentu un to personalizācijas sistēmas iepirkumu tika izsludināts 2005.gada 10.oktobrī. Savus piedāvājumus konkursam š.g. 5.decembrī iesniedza četri pretendenti. Pašlaik iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus. Pasu veidlapu izgatavošana tiks uzsākta pēc līguma noslēgšanas ar konkursa uzvarētāju.

Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un ceļošanas dokumentu projektam finansējums 2006.gadā nav paredzēts, neskatoties uz to, ka Iekšlietu ministrija šim mērķim nepieciešamās summas bija iekļāvusi 2006.gada budžeta prioritāšu sarakstā. Lai noslēgtu līgumu ar konkursa uzvarētāju, būs nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Jautājumā par Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un ceļošanas dokumentu izsniegšanai nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām paskaidroju, ka grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā nav nepieciešami. Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta astotajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.378 “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”, kā arī Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.409 “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu” un Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.410 “Noteikumi par personu apliecinošu dokumentu personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un par personas apliecību personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība”.

Grozījumus minētajos noteikumos paredzēts izstrādāt nākamā gada pirmajā pusē tādēļ, ka vienlaikus būs nepieciešami arī jauno pasu paraugi, jo Personu apliecinošu dokumentu 6.panta trešajā daļā noteikts, ka personas apliecību un pasu paraugus nosaka Ministru kabinets. Jauno Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un ceļošanas dokumentu paraugi tiks izstrādāti pēc līguma noslēgšanas, sadarbojoties pasu izgatavotāja, Latvijas dizaineru un pasu drošības ekspertu pārstāvjiem.

Iekšlietu ministrija papildus informē, ka š.g. 30.novembrī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot koncepciju par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā, izskatīja arī ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu izsniegšanu saistītos jautājumus un guva izsmeļošas atbildes.

Ar cieņu,

 iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

2005.gada 13.decembrī

Ministrs E.Repše

Uz jaut.nr.85 – dok.nr.5152

Par karakuģu iegādi Jūras spēku vajadzībām

Atbildot uz deputātu 2005.gada 8.decembra jautājumu Nr.85, sniedzam Jums atbildi par piecu ALKMAAR mīnu meklētāju kuģu iegādi Jūras spēku vajadzībām.

1. Vai Jūras spēkiem ir ilgtermiņa attīstības koncepcija, kurā paredzēts, kādi kuģi ir nepieciešami?

Nacionālo bruņoto spēku likuma 8.pants, Ministru kabineta 2005.gada 8.jūnija rīkojums Nr.381 “Par Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu 2005.–2008.gadam” un noteikti NATO spēku attīstības mērķi nosaka uzdevumus un definē spējas, kas ir jāsasniedz NBS Jūras spēkiem. Lai tos izpildītu, ir jāveic pretmīnu kuģu iegāde, lai atjaunotu un modernizētu Jūras spēku floti.

Lai nodrošinātu Jūras spēku krasta apsardzes funkcijas Latvijas Republikas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos, Ministru kabinets ar 2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.681 “Par krasta apsardzes patruļkuģu būvi Latvijā” pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru Latvijā plānots būvēt piecus krasta apsardzes patruļkuģus. Tiem jānodrošina to uzdevumu un spēju izpilde, ko neveic mīnu meklētāji, – naftas savākšanas spējas, glābšanas meklēšanas funkcijas utt. Patruļkuģu projektēšanas procesā tiks ņemts vērā daudzfunkcionalitātes princips.

2. Kāpēc Jūras spēku vajadzībām iegādājas vēl piecus mīnu meklētājus, nevis patruļkuģus ar lielāku ātrumu, kuri var veiksmīgāk piedalīties nemilitārās operācijās (piemēram, cilvēku glābšanā)?

Jūras spēkiem netiek iegādāti vēl pieci mīnu meklētāji, bet pieci mīnu meklētāji aizvietos divus mīnu tralerus un vienu novecojušo mīnu meklētāju, kuri tiks norakstīti (noņemti no kuģu reģistra).

Mīnu meklētāji var veikt patrulēšanas funkcijas, tātad tiks nodrošināta funkciju apvienošana (patruļkuģi nevar veikt pretmīnu funkcijas).

Pieci mīnu meklētāji pilnībā nodrošina nepārtrauktu Latvijas dalību NATO, ES starptautiskajās operācijās (ātrās kaujas gatavības spēkos) pēc rotācijas: apmācība – kuģu apkalpošana/remonti – dalība NATO, ES ātrās gatavības spēkos.

Patruļkuģi ar lielāku ātrumu nevar nodrošināt neierobežotas glābšanas un meklēšanas spējas. To nenodrošina ātrgaitas patruļkuģu korpusa hidrodinamiskais balanss. Tiem ir liels minimālais ātrums, augsta borta platforma. Glābšanas meklēšanas kuģiem, lai veiktu meklēšanu, ir nepieciešams neliels minimālais ātrums, lai veiktu objektu pacelšanu no ūdens spēcīgas viļņošanās apstākļos, nepieciešama zema borta platforma, paceļamās iekārtas, papildu glābšanas laivas un plosti. Tādējādi meklēšanas un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamais hidrodinamiskais balanss ir labāks mīnu meklētājiem, nevis ātrgaitas patruļkuģiem. Kaujas ātrgaitas patruļkuģis nav piemērots līdzeklis glābšanas un meklēšanas darbiem. Mīnu meklētāji ir spējīgi veikt glābšanas un meklēšanas funkcijas (kaut gan ar ierobežojumiem), kas arī ir funkciju apvienošana.

3. Kāpēc ir nolemts iegādāties tieši Nīderlandes kuģus?

Atbilde uz šo jautājumu tiek sniegta atsevišķi un ir paredzēta dienesta vajadzībām, jo tajā tiek atspoguļota informācija par valstu divpusējo sadarbību un situāciju citu valstu bruņotajos spēkos, ko nebūtu vēlams izplatīt atklātā veidā.

4. Kāda ir 2005.gada 24.augustā noslēgtā līguma laušanas procedūra un sankcijas par to?

Saskaņā ar noslēgtā līguma 15.pantu Latvijai ir tiesības izbeigt Līgumu vai tā daļu, ja:

1) kuģa nodošanas datums force majeure apstākļu dēļ ir nokavēts par vairāk nekā 6 (sešiem) mēnešiem; šādā gadījumā katra puse sedz pati savus izdevumus;

2) citu, nevis force majeure apstākļu dēļ kuģa nodošanas datums ir nokavēts par vairāk nekā 3 (trim) mēnešiem; šādā gadījumā Nīderlande, sākot ar trešo mēnesi, atmaksā Latvijai visus nepieciešamos papildizdevumus, kurus nosaka, Nīderlandei un Latvijai savstarpēji vienojoties;

3) kuģi nav iespējams nodot, jo tam ir nodarīti smagi bojājumi vai arī tas ir pilnībā ekspluatācijai nederīgs; šādā gadījumā samazina Līguma kopējo cenu.

Nīderlandei ir tiesības izbeigt Līgumu vai tā daļu, ja:

1) kuģi nav iespējams nodot, jo tam ir nodarīti nopietni bojājumi vai arī tas ir pilnībā ekspluatācijai nederīgs;

2) Latvija ir nokavējusi kārtējo maksājumu saskaņā ar apmaksas grafiku par vairāk nekā 3 (trim) mēnešiem; šādā gadījumā Latvija, sākot ar trešo mēnesi, atmaksā Nīderlandei visus nepieciešamos papildizdevumus, kurus nosaka, Nīderlandei un Latvijai savstarpēji vienojoties.

Līgums izbeidzas arī gadījumos, ja nav saņemta Nīderlandes parlamenta atļauja vai nav piešķirta izvešanas licence. Šādā gadījumā Nīderlande atmaksā Latvijai visus nepieciešamos papildizdevumus, kurus nosaka, Nīderlandei un Latvijai savstarpēji vienojoties. Līguma vai atbilstošas Līguma daļas spēkā esamība izbeidzas un katra puse sedz savus izdevumus arī gadījumā, ja ārvalstu valdības nesniedz nepieciešamās atļaujas iekārtu izvešanai uz Latviju.

Ar cieņu,

aizsardzības ministrs E.Repše

2005.gada 14.decembrī