Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums

l nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kadastra numurs — nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

2) kadastra apzīmējums — zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

3) kadastra dati — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas;

4) kadastra dokuments — no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus;

5) kadastra informācija — kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs;

6) kadastra objekts — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa;

7) kadastra subjekts — kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs;

8) kadastrālā uzmērīšana — zemes vienību, būvi, telpu grupu un zemes vienības daļu raksturojošo datu iegūšana apvidū;

9) kadastrālā vērtība — pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē. Kadastrālā vērtība neietver mež­audzes vērtību;

10) telpu grupa — konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru;

11) zemes vienība — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums;

12) zemes vienības daļa — Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.

2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

3.pants. (1) Nekustamā īpašuma valsts kadastrs (turpmāk — Kadastrs) ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

(2) Lai nodrošinātu Kadastra darbību, tiek uzturēta un pilnveidota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (turpmāk — Kadastra informācijas sistēma).

(3) Kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma. Tās pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests šajā jomā darbojas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu, Elektronisko dokumentu likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu un likumu “Par arhīviem”.

4.pants. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur Kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par kadastra subjektiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

5.pants.(1) Kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos (jaunākos) kadastra datus. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57.pantā noteiktajos gadījumos dokumentā iekļautie kadastra dati ir aktualizēti.

(2) Kadastra subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

(3) Pēc īpaša pieprasījuma kadastra informācijas sagatavošanai izmanto kadastra vēsturiskos datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas.

(4)Valsts institūcija, kura lēmuma pieņemšanai izmanto personas iesniegto kadastra dokumentu, Kadastra informācijas sistēmā var pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

6.pants. (1) Nekustamais īpašums šā likuma izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve), kas saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” normām atbilst pastāvīga nodalījuma prasībām. Par nekustamo īpašumu uzskatāms arī dzīvokļa īpašums vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Kadastra informācijas sistēmas dati par personu, īpašuma sastāvu vai nekustamā īpašuma objektu līdz izmaiņu ierakstīšanai zemesgrāmatā var atšķirties no zemesgrāmatu datiem, ja tie neietekmē zemesgrāmatā nostiprinātās tiesības uz nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā nekustamā īpašuma formēšanai, kadastrālai vērtēšanai un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus.

7.pants. (1) Šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama persona, kas ir nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

(2) Šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama arī persona, kura reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā kā īpašnieks un ieguvusi īpašuma tiesības uz:

1) dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas privatizēta līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā;

2) dzīvokli, kas privatizēts vai atsavināts likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989.gada 24.jūlija lēmumā Nr.171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā” noteiktajā kārtībā;

3) būvi līdz 1993.gada 5.aprīlim, pamatojoties uz likumu “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”;

4) nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1477.panta otro daļu uzskatāms par nekustamo īpašumu uz likuma pamata bez ierakstīšanas zemesgrāmatā.

(3) Šā likuma izpratnē par tiesisko valdītāju atzīstama persona, kura tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu un kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(4) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona, kurai īpašnieks, tiesiskais valdītājs, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija piešķīrusi lietojuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu. Par lietotāju nav uzskatāma persona, kura uz nomas līguma pamata lieto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu.

8.pants. Aktuālo kadastra informāciju izmanto:

1) jauna nekustamā īpašuma veidošanai, nekustamā īpašuma objekta, zemes vienības daļas noteikšanai, kadastrālajai vērtēšanai;

2) īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā;

3) nekustamā īpašuma attīstības un apsaimniekošanas plānošanai;

4) nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

5) ekonomiskās attīstības, teritoriju un vides aizsardzības plānošanai, zemes ierīcības darbu veikšanai, valsts statistiskās informācijas sagatavošanai;

6) citu informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

9.pants. (1) Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka:

1) vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība un zemes vienības daļa, izņemot šīs panta daļas 2.punktā minēto gadījumu;

2) attiecīgā valsts institūcija — zemes vienībām, kas ir Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai valsts drošības iestādes valdījumā vai lietošanā.

(2) Vietējai pašvaldībai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanai ir tiesības apsekot zemes vienību, par to iepriekš informējot kadastra subjektu.

(3) Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa

Kadastra objekta formēšanas vispārīgie noteikumi

10.pants. (1) Kadastra objekta formēšana ir process, kas ietver nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.

(2) Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir darbības, kuras personas veic, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu vai aktualizētu reģistrēta nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastra datus.

(3) Nekustamā īpašuma veidošana ir darbības, kuras personas veic, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunu nekustamo īpašumu kā nekustamā īpašuma objektu kopumu, ko veido viens vai vairāki nekustamā īpašuma objekti, vai grozītu nekustamā īpašuma sastāvu.

11.pants. (1) Nekustamā īpašuma objektu nosaka vai nekustamo īpašumu veido, ja nekustamais īpašums vai izmaiņas, kas nekustamā īpašuma sastāvā radušās pēc iepriekšējā darījuma, ir ierakstītas zemesgrāmatā.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valstij vai vietējai pašvaldībai piekrītošo zemi;

2) šā likuma 20.panta 2.punktā minētajām būvēm.

(3) Ja kadastra objekts ir darījuma priekšmets, tas formējams atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ja darījuma priekšmets ir nekustamā īpašuma objekta daļa, ko pievieno blakus esošajam nekustamā īpašuma objektam, tas formējams atbilstoši šā likuma (19.pants 2.punkts) prasībām.

12.pants. Kadastra objekta formēšanu, izņemot šā likuma 18.panta 3.punktā minēto zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu un 18.panta 4.punktā minētās darbības, veic Valsts zemes dienests.

13.pants. (1) Nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, — tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, — lietotājam vai kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, ja kadastrālajā uzmērīšanā konstatēta Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēta būve.

(2) Kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati.

(3) Pieprasot kadastra informāciju, kadastra subjekts apliecina, ka nav mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati.

14.pants. Kadastra subjekts obligāti ierosina, lai par nekustamā īpašuma objektu tiek noteikta būve, ko saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” ieraksta zemesgrāmatā vai saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

III nodaļa

Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana

15.pants. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana nepieciešama:

1) lai Kadastra informācijas sistēmā:

a) reģistrētu jaunu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu,

b) dzēstu ierakstu par reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu,

c) aktualizētu kadastra datus par reģistrētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu, būves vai telpu grupas ārējo kontūru vai konstruktīvo elementu savstarpējo novietojumu;

2) lai apvidū izmainītu vai atjaunotu reģistrētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas;

3) lai veiktu darījumu ar nekustamā īpašuma objektu;

4) lai nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

16.pants. Par nekustamā īpašuma objektu var noteikt:

1) zemes vienību, izņemot:

a) daļu no zemes vienības, ko pievieno blakus esošai zemes vienībai,

b) zemes vienības daļu;

2) būvi, izņemot:

a) būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot,

b) pagaidu būvi,

c) būvē esošās pagrabtelpas, bēniņus, kāpņu telpas, komunikācijas, iekārtas un citus ar būves ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītus koplietošanas elementus, ja nav veikta konstruktīva pārbūve, tos pārveidojot telpu grupā,

d) būves piebūves, izvirzījumus, inženiertehniskās iekārtas un citas izbūves,

e) žogu, mūri, dzelzceļa uzbērumu, gulšņus un sliedes, veģetāciju, kas klāj zemes virsmu, robežzīmi, kā arī citas ietaises, kas saistītas ar zemes vienību vai būvi;

3) telpu grupu, izņemot atsevišķā telpu grupā ietilpstošu telpu, ja telpu grupa sastāv no vairākām telpām.

17.pants. Nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu noteikšanā izmanto šādu pamatinformāciju:

1) valsts ģeodēzisko tīklu datus;

2) ortofotokartes un topogrāfiskās kartes un plānus;

3) kadastra informāciju;

4) valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju;

5) citu valsts informācijas sistēmu informāciju.

18.pants. Nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšana ietver šādas darbības:

1) noteikšanas ierosināšana;

2) nekustamā īpašuma objektam — noteikšanas darba uzdevuma sagatavošana pēc ierosinātāja pieprasījuma;

3) kadastrālā uzmērīšana (zemes vienības daļai — tikai tad, ja ierosinātājs pieteikumā to norāda);

4) nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un tiem piekritīgo platību noteikšana;

5) kadastrālā vērtēšana;

6) nekustamā īpašuma objekta kadastra datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā;

7) noteikšanas dokumentu nodošana Valsts zemes dienesta arhīvā.

19.pants. Pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu, atbilstoši šā likuma 34.panta nosacījumiem Kadastra informācijas sistēmā drīkst:

1) sadalīt reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vairākos nekustamā īpašuma objektos;

2) pievienot daļu zemes vienības blakus esošai zemes vienībai, neveidojot jaunu zemes vienību;

3) mainīt reģistrēta nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru, apjomu vai šo īpašuma objektu raksturojošos datus;

4) apvienot vairākus viena veida nekustamā īpašuma objektus vienā nekustamā īpašuma objektā.

20.pants. Par jaunu nekustamā īpašuma objektu nosaka:

1) sadalīšanas rezultātā no reģistrēta nekustamā īpašuma objekta atdalītu jaunu nekustamā īpašuma objektu (vienlaikus maina sadalāmā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru vai apjomu);

2) jaunbūvi, Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi un tajā esošās telpu grupas.

21.pants. Ierakstu par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā dzēš šādos gadījumos:

1) apvienošanas rezultātā nekustamo īpašuma objektu pievieno reģistrētam nekustamā īpašuma objektam (vienlaikus maina apvienotā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru vai apjomu) un aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būvi atzīst par dabā neeksistējošu.

22.pants. Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru kabinets nosaka:

1) dokumentus, kādus persona iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;

2) Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

3) noteikšanas darba uzdevuma saturu, sagatavošanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;

4) nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību;

5) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtību;

6) nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību.

23.pants. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir pabeigta pēc nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā un noteikšanas dokumentu nodošanas Valsts zemes dienesta arhīvā.

24.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:

1) kadastra subjekts vai kopīpašuma tiesību gadījumā — kāds no kopīpašniekiem;

2) vietējā pašvaldība (ja tā nav kadastra subjekts), lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli;

3) valsts institūcija par valstij piekrītošo vai brīvo valsts zemi un vietējā pašvaldība par pašvaldībai piekrītošo zemi;

4) persona, kurai ar tiesas nolēmumu ir atzītas īpašuma tiesības;

5) persona, kurai zvērināts notārs izsniedzis apliecinājumu par tiesībām mantot;

6) persona, kura noslēgusi vienošanos par servitūta un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu.

(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:

1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, — lietotājs;

2) vietējā pašvaldība, lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli.

(3) Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, šā panta otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestam zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa.

25.pants. Pēc nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas ierosināšanas Valsts zemes dienests sagatavo nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas darba uzdevumu un nosūta vai izsniedz ierosinātājam turpmākai rīcībai.

26.pants. Veicot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu:

1) apvidū ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta vai zemes robežu plānā plānotās zemes vienības daļas robežas;

2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, saskaņo ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām zemes robežu plānu un aprēķina zemes vienību un zemes vienības daļu raksturojošos datus;

3) uzmēra būves un telpu grupas ārējo kontūru, sagatavo kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, aprēķina būvi un telpu grupu raksturojošos datus un tās piesaista Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92;

4) kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlo nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu un apgrūtinājumu raksturojošos datus.

27.pants. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, ar robežzīmēm apvidū nostiprinātas zemes vienības platību, kas noteikta atbilstoši grafiskajiem materiāliem pieļaujamās nesaistes robežās, izmantojot vienus un tos pašus robežpunktus, aktualizē kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai.

28.pants. Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.

29.pants. (1) Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.

(2)  Sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam izsniedz Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.

(3) Par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu.

(4) Sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic Valsts zemes dienests.

31.pants. Personai, kura veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, ir tiesības:

1) apsekot zemes vienības robežas un teritoriju, iekļūt būvēs un telpu grupās, kā arī veikt citus nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanai nepieciešamos pasākumus, šā likuma 24.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā informējot kadastra subjektu;

2) veikt noteikšanas darbības uz blakus esošās zemes vienības, par paredzētajām darbībām informējot attiecīgo kadastra subjektu;

3) pieaicināt tiesībaizsardzības vai kārtību sargājošo institūciju pārstāvjus, ja tiek traucēta nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana.

IV nodaļa

Nekustamā īpašuma veidošana, tā sastāva grozīšana un ieraksta par nekustamo īpašumu dzēšana Kadastra informācijas sistēmā

32.pants. (1) Nekustamo īpašumu veido, tā sastāvu groza, kā arī ierakstu par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā dzēš, pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu.

(2) Nekustamo īpašumu veido tikai no tiem nekustamā īpašuma objektiem, kuri ir noteikti atbilstoši šā likuma prasībām.

33.pants. Nekustamo īpašumu veido:

1) izveidojot jaunu nekustamo īpašumu;

2) sadalot reģistrētu nekustamo īpašumu vairākos nekustamajos īpašumos;

3) apvienojot reģistrētus nekustamos īpašumus vienā nekustamajā īpašumā;

4) grozot reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, no tā atdalot vai tam pievienojot nekustamā īpašuma objektu.

34.pants. (1) Nekustamā īpašuma sastāvā pēc īpašnieka izvēles saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts zemes dienests iekļauj šādu nekustamā īpašuma objektu vai nekustamā īpašuma objektu kopību vienā no šādiem gadījumiem:

1) vienā administratīvajā teritorijā esošās zemes vienības un uz tām esošās zemes īpašniekam piederošās būves;

2) vienā zemes vienībā esošās būves kā patstāvīgu nekustamo īpašumu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā noteiktajos gadījumos;

3) vienā dzīvojamā mājā esošās telpu grupas, kas savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē, kopā ar kopīpašumā esošo domājamo daļu.

(2) Ja zemi, uz kuras kā patstāvīgs nekustamais īpašums atrodas zemesgrāmatā ierakstīta un dzīvokļa īpašumos sadalīta daudzdzīvokļu māja, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegūst daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļa īpašumu īpašnieki, iegūto zemes kopīpašumu nosaka kā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo zemes kopīpašuma domājamo daļu.

(3) Kā dzīvokļa īpašums veidojams atsevišķais īpašuma objekts un kopīpašuma objekta domājamā daļa.

35.pants. Ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.

36.pants. (1) Ierakstu par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja ir dzēsti visi ieraksti par attiecīgā nekustamā īpašuma sastāvā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem.

(2) Visus vienā dzīvojamā mājā esošos dzīvokļa īpašumus apvienojot vienā nekustamajā īpašumā, Kadastra informācijas sistēmā visus ierakstus par dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem dzēš pēc informācijas saņemšanas no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.

37.pants. Veidojot jaunu nekustamo īpašumu vai dzēšot ierakstu par nekustamo īpašumu, vienlaikus groza tā reģistrētā nekustamā īpašuma sastāvu, kuram pievieno vai no kura atdala nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma objektu, kā arī to raksturojošos datus un aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā.

V nodaļa

Kadastra objekta reģistrācija

38.pants. Kadastra objekta formēšanas procesā noteikto nekustamā īpašuma objektu, zemes vienības daļu un izveidoto nekustamo īpašumu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

39.pants. (1) Kadastra objekta reģistrāciju ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav,— lietotājs, vai arī kadastra subjekts.

(2) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos kadastra objekta reģistrāciju ierosina vietējā pašvaldība savas administratīvās teritorijas robežās vai valsts institūcija.

40.pants. Kadastra objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, piešķirot identifikatoru (61.pants), ierakstot ziņas no noteikšanas dokumentiem un citām valsts informācijas sistēmām.

41.pants. (1) Kadastra objektus telpiski attēlo Kadastra kartē.

(2) Kadastra kartē drīkst izlīdzināt nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu robežu datus pieļaujamās nesaistes robežās.

42.pants. Nekustamā īpašuma objekta reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver:

1) nekustamā īpašuma objekta pirms­reģistrāciju;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentos sniegto ziņu reģistrāciju;

3) citu valsts informācijas sistēmu ziņu ierakstīšanu (arī elektroniskā veidā);

4) apliecinājuma sagatavošanu par nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

43.pants. (1) Pirms jauna nekustamā īpašuma objekta kadastrālās uzmērīšanas veic tā pirmsreģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Pirmsreģistrācijas rezultātā:

1) piešķir nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu;

2) ieraksta sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu;

3) sagatavo informāciju kadastrālajai uzmērīšanai.

(2) Pirmsreģistrācijas rezultātā piešķirto nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu anulē un sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu dzēš, ja Ministru kabineta noteiktajā termiņā nav veikta kadastrālā uzmērīšana un reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nav iesniegti kadastrālās uzmērīšanas dokumenti.

44.pants. (1) Par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā:

1) reģistrē un uztur šādas ziņas atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentiem:

a) kadastra apzīmējumu,

b) kadastrālās uzmērīšanas datus (to skaitā platība, zemes lietošanas veids, robežas, to precizitāte),

c) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un tiem piekritīgās platības,

d) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus,

e) kadastrālās vērtēšanas datus,

f) norādi uz nekustamo īpašumu, kurā ietilpst nekustamā īpašuma objekts,

g) norādi uz zemes vienības daļu;

2) ieraksta šā likuma 84.pantā minēto personu sniegtās ziņas:

a) datus par mežaudzēm,

b) nekustamā īpašuma objekta adresi,

c) ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa objekta noteikšanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ieraksta:

1) tā dokumenta rekvizītus, no kura ierakstītas ziņas;

2) nekustamā īpašuma objekta lietas arhīva reģistrācijas numuru;

3) ziņu ierakstīšanas datumu;

4) ziņas par kadastra subjektu, ja šā likuma 20.panta 2.punktā minētajos gadījumos ir noteikts jauns nekustamā īpašuma objekts un nav izveidots nekustamais īpašums šā likuma 33.panta noteiktajā kārtībā;

5) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas citu valsts reģistru darbības nodrošināšanai un vietējai pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

45.pants. Pazīmju klasifikāciju nekustamā īpašuma neaplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli nosaka Ministru kabinets saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

46.pants. Pēc tam, kad veiktas šā likuma 44.pantā noteiktās darbības, Kadastra informācijas sistēmā aprēķina nekustamā īpašuma objekta kadastrālo vērtību (71.pants) un reģistrē to Kadastra informācijas sistēmā.

47.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 44. vai 50.pantā minētās ziņas par:

1) iznomātu valsts vai vietējās pašvaldības nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu, norādot nomnieku;

2) lietošanā nodoto valsts vai vietējās pašvaldības nekustamā īpašuma objektu, norādot lietotāju.

48.pants. Pēc kadastra subjekta pieprasījuma Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 44.pantā minētās ziņas par iznomātu nekustamā īpašuma objektu, bet attiecībā uz zemes vienības daļu — šā likuma 50.pantā minētās ziņas, norādot nomnieku.

49.pants. Ja darījuma rezultātā nekustamo īpašumu iegūst cita persona, Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par jauno valdītāju, saglabājot datus par īpašnieku līdz jaunas informācijas saņemšanai no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.

50.pants. Zemes vienības daļas reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver:

1) kadastra apzīmējuma piešķiršanu;

2) kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrāciju;

3) kadastrālās vērtības reģistrāciju.

51.pants. Jaunu nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, to veidojot no šajā sistēmā reģistrētiem nekustamā īpašuma objektiem, kuri neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā saskaņā ar šā likuma 20.panta 2.punktu, vai mainot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu saskaņā ar šā likuma 33.panta 2. un 4.punktu.

52.pants. Nekustamā īpašuma reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver:

1) kadastra numura piešķiršanu;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentos sniegto papildu ziņu ierakstīšanu;

3) nekustamā īpašuma objekta iekļaušanu nekustamajā īpašumā;

4) apliecinājuma sagatavošanu par nekustamā īpašuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

53.pants. Par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā:

1) reģistrē un uztur šādas ziņas atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentiem:

a) kadastra numuru,

b) nekustamā īpašuma nosaukumu,

c) kadastra subjektam piederošās domājamās daļas,

d) dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas,

e) norādi uz nekustamā īpašuma sastāvā esošo nekustamā īpašuma objektu;

2) ieraksta šā likuma 84.pantā minēto personu sniegtās ziņas:

a) par kadastra subjektu,

b) par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju,

c) par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma sastāvu un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem,

d) kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

3) papildus šā panta 1. un 2.punktā minētajām ziņām ieraksta:

a) tā dokumenta rekvizītus, no kura ierakstītas ziņas,

b) nekustamā īpašuma lietas arhīva reģistrācijas numuru,

c) ziņu ierakstīšanas datumu,

d) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai un citu valsts reģistru darbības nodrošināšanai.

54.pants. Pēc šā likuma 52.panta 1. un 3.punktā minēto darbību veikšanas un šā likuma 53.pantā minēto ziņu reģistrēšanas un ierakstīšanas Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests nosaka un reģistrē nekustamā īpašuma:

1) kadastrālo vērtību;

2) novērtējumu kadastrā.

55.pants. (1) Kadastra objektu un kadastra datus reģistrē, kā arī kadastra datus aktualizē Valsts zemes dienests.

(2) Ja Valsts zemes dienests pieņem lēmumu atteikt kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju, tas iesniedzēju informē par atteikumu, norādot tā iemeslu. Lēmumu par atteikumu pieņem šādos gadījumos:

1) dokumenti nesatur ziņas, kas nepieciešamas kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentu sagatavošanā nav izmantota šā likuma 17.pantā minētā pamatinformācija pēc stāvokļa kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas dienā.

(3) Ja personas iesniegtie vai uzrādītie dokumenti satur ziņas, kas ir pretrunā ar valsts informācijas sistēmas datiem, tad kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju atliek līdz apstiprinājuma saņemšanai no attiecīgās valsts informācijas sistēmas. Ja Valsts zemes dienests apstiprinājumu no attiecīgās valsts informācijas sistēmas nesaņem, tas pieņem lēmumu atteikt kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju.

56.pants. Šā likuma 55.panta otrajā daļā minētajos gadījumos ziņu iesniedzējam ir tiesības iesniegt ziņas atkārtoti, ja ir novērsti atteikuma iemesli.

57.pants. Kadastra informācijas sistēmā kadastra datus aktualizē šādos gadījumos:

1) kadastra subjekts vai kadastrālais uzmērītājs iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā;

2) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ziņas par kadastra objektiem vai kadastra subjektiem sniedz elektroniskā veidā, tai skaitā no valsts informācijas sistēmām;

3) valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ziņas sniedz dokumentu veidā, izņemot šā panta 1.punktā minētos gadījumus.

58.pants. Anulētos kadastra numurus un apzīmējumus atkārtoti neizmanto.

59.pants. Kadastra informācijas sistēmā tās darbības nodrošināšanai, kadastra objektu un kadastra datu sistematizācijai, uzskaitei, reģistrācijai, vērtēšanai uztur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas klasifikācijas un klasifikatorus, kā arī veido un uztur lokālas klasifikācijas un klasifikatorus.

60.pants. Ministru kabinets reglamentē kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju, kas ietver:

1) kadastra objekta identifikatora veidošanas principus, piešķiršanas kārtību un klasifikāciju;

2) kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā piešķir vai maina šā likuma 65.panta otrajā daļā minēto personu identifikatoru;

3) kadastra datu saturu un to labošanas un uzturēšanas kārtību;

4) kadastra kartes veidošanas kārtību, attēlojamo datu saturu, mēroga noteiktību, attēlošanas un uzturēšanas kārtību un pieļaujamās nesaistes robežas, izlīdzinot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas robežu datus;

5) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijas un aktualizācijas kārtību;

6) kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiek ierakstīts nekustamā īpašuma nodokļa objekts, un ierakstāmās ziņas;

7) kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiek dzēsts ieraksts par kadastra objektu;

8) kadastra objektu reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kritērijus, kārtību un iesniedzamos dokumentus.

VI nodaļa

Kadastra objektu un subjektu identifikācijas sistēma

61.pants. Katram kadastra objektam piešķir viennozīmīgu un nemainīgu identifikatoru — kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu.

62.pants. Kadastra numuru piešķir nekustamajam īpašumam.

63.pants. Kadastra apzīmējumu piešķir zemes vienībai, būvei, telpu grupai un zemes vienības daļai.

64.pants. Visu veidu norādēs uz kadastra objektu valsts informācijas sistēmās un dokumentos lieto tam piešķirto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu.

65.pants. (1) Visu veidu norādēs uz personu Kadastra informācijas sistēmā izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirto personas identifikatoru.

(2) Personai, kura ierosina kadastra objekta formēšanu un kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēts piešķirt personas identifikatoru, to piešķir Kadastra informācijas sistēmā.

VII nodaļa

Kadastrālā vērtēšana

66.pants. (1) Kadastrālā vērtēšana ir saskaņā ar normatīvo aktu principiem īstenotu darbību kopums, lai noteiktu kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu vērtību, kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām.

(2) Kadastrālās vērtēšanas process ietver:

1) kadastrālo vērtību bāzes izstrādi;

2) kadastrālās vērtības aprēķinu.

(3)Kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests. Kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

67.pants. Kadastrālo vērtību bāze ir kadastrālās vērtības aprēķinam nepieciešamo vērtību raksturojošo datu kopums — bāzes vērtības un korekcijas koeficienti, kas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzi, noteikts kadastra objektu grupai vērtību ziņā nosacīti viendabīgā teritorijā — zonā.

68.pants. (1) Kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets. No jauna izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi apstiprina līdz katra gada 15.maijam. Kadastrālo vērtību bāzi reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

(2) Kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze tiek piemērota no nākamā gada 1.janvāra.

69.pants. (1) Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes—darījumu salīdzināšanas metodi, ienākumu kapitalizācijas metodi un izmaksu metodi.

(2) Informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem izmanto vismaz par diviem pēdējiem gadiem.

70.pants. Valsts zemes dienests uzskaita un analizē nekustamā īpašuma tirgus cenas un nomas maksas un nosaka nekustamā īpašuma cenu līmeni. Lai uzkrātu un apstrādātu informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi.

71.pants. Kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

1) kadastrālo vērtību bāzi;

2) kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošos datus;

3) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus.

72.pants. Kadastra objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus par kadastra objektu pēc stāvokļa vērtības aprēķināšanas dienā.

73.pants. Kadastra objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz šā likuma 71.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto kadastra datu izmaiņu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

74.pants. (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus pēc stāvokļa 1.janvārī.

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts izveidots pēc 1.janvāra, tā vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus pēc stāvokļa vērtības aprēķināšanas dienā.

75.pants. (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz nākamā gada 1.janvārim, ja Kadastra informācijas sistēmā aktualizē šā likuma 71.panta 2., 3. un 4.punktā minētos nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datus, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ja šā likuma 71.panta 2., 3. un 4.punktā minēto nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datu maiņa saistīta ar nekustamā īpašuma darījumiem, kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz izmaiņu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

76.pants. Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām.

VIII nodaļa

Kadastra dati nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai

77.pants. Lai vietējā pašvaldība varētu administrēt nekustamā īpašuma nodokli, Valsts zemes dienests saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” veic Kadastra informācijas sistēmā šādas darbības:

1) uztur datus par nekustamā īpašuma nodokļa objektu;

2) ieraksta ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju.

78.pants. Vietējās pašvaldības un valsts institūcijas mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas nomas līgums vai lēmums par nekustamā īpašuma objekta nodošanu lietošanā, sniedz Valsts zemes dienestam attiecīgi šā likuma 44. vai 50.pantā norādītās ziņas par šā likuma 47.pantā minētajiem kadastra objektiem un kadastra subjektiem.

79.pants. (1) Lai noteiktu nekustamā īpašuma nodokļa objektu, vietējām pašvaldībām ir pienākums sniegt Valsts zemes dienestam ziņas par kadastra objektiem vai to daļām, ko saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

(2) Valsts zemes dienests kadastra objektu vai tā daļu, ko saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” apliek ar nekustamā īpašuma nodokli, ieraksta Kadastra informācijas sistēmā kā nekustamā īpašuma nodokļa objektu, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

80.pants. Valsts zemes dienests no Kadastra informācijas sistēmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos sagatavo un iesniedz vietējām pašvaldībām informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

81.pants. (1) Vietējām pašvaldībām un valsts institūcijām ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt Valsts zemes dienestam ziņas, kas nepieciešamas prognozēto nekustamā īpašuma nodokļa objektu kadastrālo vērtību kopsummas aprēķināšanai.

(2) Valsts zemes dienests, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus, kā arī atbilstoši šā panta pirmajai daļai saņemtās ziņas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina nekustamā īpašuma nodokļa objektu kadastrālo vērtību kopsummas pa administratīvajām teritorijām.

IX nodaļa

Kadastra objekta formēšanas un kadastra dokumentu un kadastra datu glabāšana

82.pants. (1)  Dokumentus, uz kuru pamata tiek veikta kadastra objekta formēšana, un tās gaitā sagatavotos dokumentus kārto lietās.

(2) Viena nekustamā īpašuma sastāvā esošo nekustamā īpašuma objektu noteikšanas dokumentu kopums veido nekustamā īpašuma lietu.

(3) Aktualizējot vai labojot kadastra datus, iepriekšējos datus saglabā Kadastra informācijas sistēmā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās lietas nodod Valsts zemes dienesta arhīvā, un lietas arhīva reģistrācijas numuru ieraksta Kadastra informācijas sistēmā.

83.pants. (1) Kadastra dati glabājami pastāvīgi.

(2) Visu nekustamā īpašuma lietu un kadastra dokumentu glabāšanu nodrošina Valsts zemes dienesta arhīvs. Ja Kadastrs tiek likvidēts, dokumentus nodod valsts glabāšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

X nodaļa

Kadastra darbībai nepieciešamās informācijas saņemšana un kadastra informācijas izsniegšana

84.pants. (1) Ziņas, kas nepieciešamas Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, Valsts zemes dienestam sniedz kadastra subjekti, vietējās pašvaldības, valsts institūcijas un kadastrālais uzmērītājs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais kadastra subjekts ziņas sniedz dokumenta veidā.

(3) Vietējā pašvaldība vai valsts institūcija (arī valsts informācijas sistēmas turētājs), ja tā nav kadastra subjekts, ziņas var sniegt elektroniskā veidā. Ziņas Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas un ierakstītas, nepieprasot tās apliecinošu dokumentu.

(4) Darījumos iesaistītie kadastra subjekti, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas, kā arī valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata sniedz Valsts zemes dienestam informāciju par darījumiem ar nekustamo īpašumu (arī par darījuma objektu un darījuma summu).

(5) Kadastrālais uzmērītājs iesniedz Valsts zemes dienestam nekustamā īpašuma objektu noteikšanas dokumentus rakstiskā un elektroniskā veidā.

85.pants. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, — tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, — lietotājs ir tiesīgs reizi kalendāra gadā pieprasīt un bez maksas saņemt aktuālos kadastra datus par savu kadastra objektu.

86.pants. (1) Valsts tiešās pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz standartizētā informācijas apjomā un veidā (arī elektroniskā veidā) bez maksas.

(2) Vietējai pašvaldībai tās funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz standartizētā informācijas apjomā un veidā (arī elektroniskā veidā) bez maksas.

87.pants. (1) Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt kadastra informāciju, iesniedzot Valsts zemes dienestam rakstveida iesniegumu.

(2) Ja pieprasa informāciju, kas satur fiziskās personas datus, iesniegumā norāda informācijas saņemšanas pamatojumu un informācijas izmantošanas mērķi.

88.pants. Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un apjomā sniedzama Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamā informācija:

1) nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

2) kuru iesniedz šā likuma 84.pantā minētās personas.

89.pants. Ministru kabinets nosaka izsniedzamās kadastra informācijas apjomu, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

XI nodaļa

Valsts zemes dienesta lēmuma un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

90.pants. (1) Valsts zemes dienesta amatpersonas lēmumu var apstrīdēt Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītājam.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītāja lēmumu var apstrīdēt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Šajā pantā minētā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums.

91.pants. Valsts zemes dienesta faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz tāpat kā šā likuma 90.pantā minēto lēmumu.

Xll nodaļa

Kadastra datu labošana

92.pants. Kadastra subjekts, valsts institūcija vai vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ir tiesīga pieprasīt (arī elektroniskā veidā) kadastra datu labošanu vai nepilnīgu datu papildināšanu, ja konstatēta kadastra datu neatbilstība iesniegtajiem dokumentiem.

93.pants. Ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību iesniegtajiem dokumentiem, tas labo kļūdainos kadastra datus un sedz ar to saistītos izdevumus.

94.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma objekta noteikšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosinājusi valsts institūcija vai vietējā pašvaldība, kadastra subjektam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt kļūdaino kadastra datu labošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma objekta kadastrālais uzmērītājs atkārtoti nosaka nekustamā īpašuma objektu un sedz ar to saistītos izdevumus.

95.pants. Ja šā likuma 93. un 94.pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra objekta sastāvs un kadastrālā vērtība, Valsts zemes dienests to paziņo (arī elektroniskā veidā) kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

96.pants. Izdevumus, kas saistīti ar kadastrālās uzmērīšanas kļūdu labošanu, sedz kadastrālais uzmērītājs (29.panta pirmā daļa) vai Valsts zemes dienests (30.pants).

Xlll nodaļa

Kadastra finansēšana

97.pants. Izdevumus, kas saistīti ar Kadastra izveidošanu un uzturēšanu, sedz no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

98.pants. Atbilstoši kārtējam gadam piešķirtā valsts finansējuma apjomam Valsts zemes dienests finansē:

1) kadastra datu (teksta un telpisko) uzturēšanu;

2) kadastra objektu datu reģistrāciju un aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja nav saņemts subjekta ierosinājums;

3) kadastrālo vērtēšanu;

4) nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanu;

5) datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām;

6) kadastra informācijas sagatavošanu un izsniegšanu valsts un tiešās pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām to funkciju veikšanai;

7) kadastra informācijas publiskās daļas pieejamības nodrošināšanu elektroniskās informācijas izplatīšanas sistēmā;

8) kadastra informācijas sniegšanu Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm saskaņā ar starpvalstu līgumiem, ciktāl to neierobežo normatīvie akti;

9) Valsts zemes dienesta arhīva uzturēšanu;

10) aktuālo kadastra datu sagatavošanu un izsniegšanu bez maksas īpašniekam vai, ja tāda nav, — tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, — lietotājam par tā kadastra objektu;

11) Kadastra izziņas sagatavošanu, par kuru maksājama valsts nodeva.

99.pants. Kadastra subjekts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un normatīvajos aktos noteiktajā apmērā maksā par:

1) nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu;

2) kadastra objekta un kadastra datu reģistrāciju un šā likuma 57.panta 1.punktā minēto kadastra datu aktualizāciju;

3) kadastra informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par savu kadastra objektu, izņemot šā likuma 85.pantā minēto gadījumu.

100.pants. (1) Par kadastra dokumentu, kas sagatavots kā Kadastra izziņa, pieprasītājs maksā valsts nodevu.

(2) Valsts nodevas likmi, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

101.pants. Par kadastra informācijas sagatavošanu, izmantošanu un pieejamības nodrošināšanu (izņemot šā likuma 98.pantā minētos gadījumus), kā arī statistiskās un analītiskās informācijas sagatavošanu, izmantojot kadastra informāciju, pieprasītājs maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 9., 22., 28., 29., 45., 60., 66., 68., 88., 89., 99., 100. un 101.pantā minētos noteikumus.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.158 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi”;

2) 2004.gada 15.jūnija noteikumi Nr.540 “Noteikumi par valsts nodevu par nekustamo īpašumu sastāva un piederības izziņu izsniegšanu”.

3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zemes mērniecības darbu veikšanas licences izsniedz līdz 2007.gada 31.decembrim. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās zemes mērniecības darbu veikšanas licences un sertifikāti ir spēkā līdz dokumentā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

4. Līdz zemes reformas pabeigšanai ir spēkā Ministru kabineta 1993.gada 26.novembra noteikumi Nr.16 “Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību”.

5. Līdz zemes reformas pabeigšanai zemes ierīcības projektus izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Ministru padomes 1991.gada 25.novembra lēmumu Nr.322 “Par Nolikumu par lauku apvidu zemi” un Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr.264 “Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās”.

6. Līdz zemes reformas pabeigšanai lietotājs, kas šā likuma izpratnē ir arī normatīvajos aktos par zemes reformu noteiktais zemes lietotājs, ir tiesīgs ierosināt nekustamā īpašuma veidošanu šā likuma 34.pantā minētajā kārtībā vai zemes vienības daļas noteikšanu šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

7. Dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un ar to saistītās lietu tiesības reģistrē Kadastra informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8.Pirms šā likuma spēkā stāšanās izveidoto un uzturēto nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistru aizstāj Kadastra informācijas sistēma.

9. Pirms šā likuma spēkā stāšanās sagatavotie un izsniegtie kadastra objektu formēšanas un kadastra dokumenti ir spēkā. Sagatavoto kadastra objektu formēšanas un kadastra dokumentu arhīva eksemplārus glabā Valsts zemes dienesta arhīvā.

10. Privatizācijas procesā īpašumā vai valdījumā iegūtā būve līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uzskatāma par kadastra objektu, kuram var veikt nekustamā īpašuma veidošanu šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā.

11. Personām, kuras lietošanas vai valdījuma tiesības ieguvušas zemes reformas laikā saskaņā ar likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ir tiesības formēt kadastra objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

12. Zemes reformas un privatizācijas laikā iegūtās nekustamā īpašuma objekta lietošanas un valdījuma tiesības reģistrē Kadastra informācijas sistēmā līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

13. Valsts zemes dienests ir tiesīgs mainīt Kadastrā vēsturiski uzkrātos nekustamā īpašuma kadastra numurus vai zemes vienību, būvju un telpu grupu kadastra apzīmējumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām, par to informējot īpašnieku. Ja īpašnieks septiņu dienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebilst pret šo maiņu, Valsts zemes dienests mēneša laikā informē attiecīgo vietējo pašvaldību un zemesgrāmatu nodaļu par izmaiņām, lai tās tiktu izdarītas zemesgrāmatā.

14. Līdz 2010.gada 1.janvārim nekustamā īpašuma objekta (būves) noteikšanu, pamatojoties uz tiesas pieprasījumu, ierosina persona, kuras valdījumā pēc ieilguma noteikumiem atrodas būve.

15. Līdz 2010.gada 1.janvārim zemes īpašnieks ir tiesīgs ierosināt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, kas atrodas uz viņa zemes.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 1.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 22.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.