I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) struktūrfonda izvērtēšana — Eiropas Savienības struktūrfonda (turpmāk— struktūrfonds) finansējuma izlietojuma un struktūrfonda vadības efektivitātes novērtēšana atbilstoši plānošanas dokumentiem;

2) struktūrfonda projekta iesniegums — iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no struktūrfonda;

3) struktūrfonda projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība;

4) struktūrfonda projektu veidi:

a) atklāta konkursa projekts,

b) grantu shēma,

c) nacionālās programmas projekts,

d) grantu shēmas projekts;

5) atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas — atklāta projektu iesniegumu konkursa sagatavošanas un norises nosacījumi, norādot arī struktūrfonda finansējuma saņēmēju loku, atbilstoši plānošanas dokumentiem;

6) grantu shēmas apraksts — grantu shēmas projektu sagatavošanas un ieviešanas nosacījumi, norādot arī granta finansējuma saņēmēju loku, atbilstoši plānošanas dokumentiem;

7) grantu shēmas projekta iesniegums — iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) granta finansējuma saņemšanai no struktūrfonda;

8) grantu shēmas projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība;

9) projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji — administratīvi, kvalitātes un specifiski projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;

10) finanšu kontrole un audits:

a) izlases veida pārbaude projekta īstenošanas vietā,

b) struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaude,

c) struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaude,

d) struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaude;

11) plānošanas dokumentos minēto aktivitāšu ieviešanas veidi:

a) atklāts projektu iesniegumu konkurss,

b) grantu shēma,

c) struktūrfonda nacionālā programma;

12) uzraudzība — struktūrfonda finansēto pasākumu ieviešanas un izpildes analīze atbilstoši plānošanas dokumentiem;

13) plānošanas dokumenti — 2004.gada 17.jūnijā ar Eiropas Komisijas lēmumu 17/VI/2004 apstiprinātais Vienotais programmdokuments attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību Latvijai saskaņā ar 1.mērķi un Programmas papildinājums 2004. — 2006.gadam saskaņā ar 1.mērķi.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt struktūrfondu vadību nolūkā veicināt efektīvu, caurskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu struktūrfondu ieviešanu Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas un vadības komitejas pieņemto lēmumu statusu un struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Likums attiecas uz plānošanas dokumentu ieviešanu.

4.pants. Struktūrfondu vadība

Struktūrfondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, struktūrfondu vadības sistēmas izveide, struktūrfonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju izstrāde un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.

5.pants. Struktūrfonda finansējuma piešķiršana

Struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai.

II nodaļa. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas

6.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana

Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas ir:

1) vadošā iestāde;

2) maksājumu iestāde;

3) pirmā līmeņa starpniekinstitūcija;

4) otrā līmeņa starpniekinstitūcija;

5) struktūrfonda finansējuma saņēmējs;

6) grantu shēmas apsaimniekotājs;

7) granta finansējuma saņēmējs;

8) uzraudzības komiteja;

9) vadības komiteja.

7.pants. Vadošā iestāde

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt struktūrfondu vadību un ieviešanas efektivitāti;

2) nodrošināt uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas;

3) nodrošināt vadības komitejas sekretariāta funkcijas;

4) nodrošināt struktūrfondu vadības informācijas un komunikācijas pasākumu izpildi Latvijā;

5) koordinēt struktūrfondu vadībai nepieciešamo cilvēkresursu attīstības pasākumu izstrādi un organizēt to izpildi Latvijā;

6) nodrošināt tehniskās palīdzības plānošanu, sagatavošanu un uzraudzību;

7) nodrošināt, lai tiek sagatavoti priekšlikumi par grozījumiem plānošanas dokumentos;

8)nodrošināt struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapas projekta izstrādi;

9) nodrošināt nevalstisko organizāciju iesaistīšanu vadības komitejā un uzraudzības komitejā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;

2) pieprasīt no maksājumu iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama struktūrfondu vadības un ieviešanas nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija nodalītas kompetences ietvaros.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

8.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt struktūrfondu finanšu vadību;

2) apliecināt izdevumus.

(2) Maksājumu iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;

2) pieprasīt no vadošās iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu kontroles un audita veikšanai un izdevumu apliecināšanai.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase nodalītas kompetences ietvaros.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

9.pants. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas

(1) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties plānošanas dokumentu grozījumu izstrādē;

2) izstrādāt struktūrfonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

3) atbilstoši plānošanas dokumentiem koordinēt struktūrfonda finansēto aktivitāšu ieviešanu atbilstoši attiecīgās nozares politikai un plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, uzraudzīt struktūrfonda finansētās aktivitātes, analizēt problēmas struktūrfonda ieviešanā un iesniegt vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par struktūrfonda ieviešanas uzlabošanu;

4) izstrādāt struktūrfonda nacionālo programmu, grantu shēmas aprakstu, atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas, iekļaujot tajās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

5) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu, ja plānošanas dokumentos paredzētais pasākums paredzēts komercdarbības atbalstam;

6) izveidot vērtēšanas komisiju un noteikt kārtību, kādā izvērtējami struktūrfonda projektu iesniegumi;

7) izvērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām, kā arī iesniegt vadības komitejai atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumu sarakstu;

8) novērtēt grantu shēmas projektu iesniegumu atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un grantu shēmas aprakstam;

9) pieņemt lēmumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa struktūrfonda projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

10) pieņemt lēmumu par struktūrfonda nacionālās programmas apstiprināšanu;

11) izskatīt iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar šā likuma 19.panta trešo un ceturto daļu, un pieņemt par tiem lēmumu;

12) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.

(2) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus par grozījumiem struktūrfonda projektā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāti, lietderību un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteikto prasību ievērošanu.

(3) Šā panta pirmās daļas 4., 6., 7., 9. un 10.punktā noteiktos pienākumus un otrajā daļā noteiktās tiesības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda virzības daļas (turpmāk — ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (turpmāk — ZVFI) gadījumā īsteno otrā līmeņa starpniekinstitūcija.

(4) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(5) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas

(1) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgā struktūrfonda finansēto aktivitāšu ieviešanu;

2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju izsludināt un slēgt atklātos projektu iesniegumu konkursus;

3) izvērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un pieņemt lēmumu par katra projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu;

4) slēgt ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju līgumu par struktūrfonda projekta ieviešanu;

5) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;

6) uzraudzīt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu, struktūrfonda nacionālās programmas projektu un grantu shēmas projektu ieviešanu;

7) sagatavot izdevumu deklarāciju;

8) sniegt struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju par struktūrfondu projektu ieviešanas gaitu;

9) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.

(2) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā otrā līmeņa starpniekinstitūcija, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(3) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Grantu shēmas apsaimniekotājs

(1) Grantu shēmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt grantu shēmas ieviešanu;

2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju izsludināt un slēgt grantu shēmas projektu iesniegumu konkursus;

3) izvērtēt grantu shēmas projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un pieņemt lēmumu par katra projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu;

4) pieņemt lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;

5) slēgt ar granta finansējuma saņēmēju līgumu par grantu shēmas projekta ieviešanu;

6) veikt struktūrfondu finanšu kontroli;

7) uzraudzīt grantu shēmas projektu ieviešanu;

8) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.

(2) Grantu shēmas apsaimniekotājam ir tiesības ierosināt un finansēt granta finansējuma saņēmēja auditu.

(3) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā grantu shēmas apsaimniekotājs, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(4) Grantu shēmas apsaimniekotāju nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs

(1) Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība, kuras izstrādātais struktūrfonda projekts ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Grantu shēmas gadījumā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir grantu shēmas apsaimniekotājs.

(3) Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina struktūrfonda projekta ieviešanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

13.pants. Granta finansējuma saņēmējs

(1) Granta finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība, kuras izstrādātais grantu shēmas projekts ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Granta finansējuma saņēmējs nodrošina no struktūrfondiem finansētā grantu shēmas projekta ieviešanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar grantu shēmas apsaimniekotāju.

14.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komiteja uzrauga plānošanas dokumentu ieviešanu un tajos noteikto mērķu sasniegšanu.

(3) Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistīta institūcija, kas izveidota, lai uzraudzītu attiecīgā struktūrfonda ieviešanu un iesniegtu priekšlikumus par piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti un lietderību.

(2)Vadības komiteja darbojas, pamatojoties uz nolikumu, un veic šādas funkcijas:

1) saskaņo struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapas paraugu pirms tās apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) saskaņo atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) saskaņo struktūrfonda nacionālo programmu un tajā iekļautos projektus;

4) pārliecinās, vai ievērota struktūrfonda projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība, un saskaņo struktūrfonda projektu iesniegumu sarakstus;

5) saskaņo grantu shēmas aprakstu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

6) saskaņo programmdokumenta finanšu līdzekļu sadalījuma plānu atbilstoši programmdokumentā noteiktajām aktivitātēm.

(3) Ministru kabinets apstiprina struktūrfonda vadības komitejas nolikumu un nosaka vadības komitejas sastāvu.

III nodaļa. Struktūrfondu vadība

16.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu struktūrfondu vadību, Ministru kabinets apstiprina:

1) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina grozījumu izdarīšanu plānošanas dokumentos un struktūrfondu ieviešanu (struktūrfonda projektu iesniegumu vai grantu shēmas projektu iesniegumu sagatavošanu, iesniegšanu un izvērtēšanu un struktūrfonda projektu vai grantu shēmas projektu īstenošanu);

2) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;

3) kārtību, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu;

4) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektu;

5) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

6) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;

7) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus;

8) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu;

9) struktūrfonda finanšu vadības nodrošināšanas kārtību;

10) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ieviešanu, finanšu kontroli un auditu;

11) struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu;

12) atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas;

13) grantu shēmas.

(2) Vadošā iestāde izveido vadības informācijas sistēmu par plānošanas dokumentu uzraudzību un nodrošina ar struktūrfonda projektiem saistīto datu uzkrāšanu, lai īstenotu šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas.

(3) Struktūrfonda noslēguma izdevumu deklarāciju pārbauda Finanšu ministrijas struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no vadošās iestādes un maksājumu iestādes funkcijām.

17.pants. Uzraudzības komitejas un vadības komitejas lēmumi

Uzraudzības komiteja un vadības komiteja pieņem pārvaldes lēmumus saskaņā ar šo likumu un citiem struktūrfondu vadību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

IV nodaļa. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi,
to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

18.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi

(1) Struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija pieņem lēmumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa projektiem un grantu shēmas projektiem.

(2) Lēmumu pieņem par:

1) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma atbilstību projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai attiecīgā projekta iesnieguma administratīvo neatbilstību un projekta iesnieguma noraidīšanu;

2) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;

3) piešķirtā finansējuma izlietojumu.

(3) ELVGF un ZVFI gadījumā pieņem kopīgus lēmumus par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu, kā arī par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(4) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāko virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā iesnieguma noraidīšanu pieņem:

1) otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu konkursa projekta gadījumā — pēc struktūrfonda projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem;

2) grantu shēmas apsaimniekotāja vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā — pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem.

(5) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem:

1) pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu konkursa projekta gadījumā — pēc projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un saskaņošanas vadības komitejā;

2) grantu shēmas apsaimniekotāja vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā — pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta vērtēšanas kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

(6) ELVGF un ZVFI gadījumā otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītājs var deleģēt citu iestādes amatpersonu kopīga lēmuma pieņemšanai par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta iesnieguma noraidīšanu vai struktūrfonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(7) Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs, pamatojoties uz struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja juridisko statusu, izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(8) Ja struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, šādu personu apvienība, struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmums ir administratīvais akts.

(9) Ja struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmums ir pārvaldes lēmums un to nevar pārsūdzēt tiesā.

(10) Struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija pieņem lēmumu šādā termiņā:

1) šā panta otrās daļas 1.punktā minēto lēmumu — sešu mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

2) šā panta otrās daļas 2.punktā minēto lēmumu — 12 mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas;

3) šā panta trešajā daļā minēto lēmumu — 12 mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

(11) ELVGF un ZVFI gadījumā kopīgu lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai neatbilstību un attiecīgi projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas.

19.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma apstrīdēšana

(1) Šā likuma 18.panta otrajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs.

(2) Struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmumu par projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāko virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu.

(3) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītāja lēmumu var apstrīdēt tajā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijā, kura ir atbildīga par aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.

(4) Grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja lēmumu par administratīvo neatbilstību un grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu var apstrīdēt tajā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijā, kura ir atbildīga par aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.

(5) ELVGF un ZVFI gadījumā otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītāja lēmumu apstrīd Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā likuma 18.panta otrajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi.

20.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja lēmumu, ja ievērota šajā likumā noteiktā lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība, var pārsūdzēt tiesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

21.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu.

(2) Projekta iesniedzējs iepazīties ar struktūrfonda projekta vai grantu shēmas iesnieguma vērtēšanas materiāliem ir tiesīgs tikai pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniegumu.

(3) Iepazīstoties ar struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniegumu.

22.pants. Struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja iesniegtais struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, otrā līmeņa starpniekinstitūcija vai grantu shēmas apsaimniekotājs līdz šā likuma 18.panta otrās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanai rakstveidā pieprasa (vienu reizi), lai struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs sniedz papildu informāciju projekta iesnieguma precizēšanai. Turpmāka struktūrfonda vai grantu shēmas projekta iesnieguma precizēšana, arī apstrīdot struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumu par šo iesniegumu, nav pieļaujama.

(2) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt.

23.pants. Struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniedzēja uzklausīšana

Par struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniedzēja uzklausīšanu uzskatāma projekta iesnieguma iesniegšana, kā arī precizēšana atbilstoši šā likuma 22.panta nosacījumiem.

V nodaļa. Nobeiguma noteikumi

24.pants. Ierobežojumi struktūrfondu vadībā iesaistītajām personām

Struktūrfondu vadībā iesaistīto personu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

25.pants. Informācijas atklātība

(1) Struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un ikvienam ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) struktūrfondu finansējuma saņēmējs (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese);

2) projekta nosaukums;

3) piešķirtā struktūrfondu finansējuma apjoms;

4) aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts struktūrfondu finansējums;

5) projekta īstenošanas vieta;

6) kopsavilkums par projekta ietvaros veicamajām aktivitātēm.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniegumu.

(4) Netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas struktūrfonda projekta iesniegumu vai grantu shēmas projekta iesniegumu.

26.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, maksājumu iestāde, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, otrā līmeņa starpniekinstitūcija un grantu shēmas apsaimniekotājs, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

2. Līdz šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.200 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību".

3. Ministru kabineta 2004.gada 21.septembra noteikumi Nr.796 "Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem un projektu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtību" ir spēkā līdz 2006.gada 1.jūlijam.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 8.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 22.decembrī