Par Eiropas stratēģiju dabas resursu ilgstošai izmantošanai

21.decembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunu pieeju, kā nodrošināt dabas resursu ilgstošu izmantošanu. Stratēģijas mērķis ir samazināt Eiropā un visā pasaulē ar resursu izmantošanu saistīto ietekmi uz vidi, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi. Ietekme, kas ir saistīta ar nesaimniecisku izmantošanu, ietver, piemēram, klimata pārmaiņas, ko izraisa izrakteņu kurināmā izmantošana un pārmērīga tīrā ūdens, augsnes un noteiktu zivju krājumu izmantošana. Stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta zināšanu uzlabošanai, uzraudzības līdzekļu attīstīšanai un stratēģiskās pieejas veicināšanai īpašās ekonomikas nozarēs ES dalībvalstīs un citviet pasaulē. Šī stratēģija ir viena no septiņām “tematiskajām” stratēģijām, kura paredzēta saskaņā ar 6.Vides rīcības programmu (2002.–2012.), un ir cieši saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, kuru arī pieņēma 21.decembrī.

Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Eiropas ekonomika izmanto ļoti daudz dabas resursu. Tos izmantojot, bieži tiek nodarīts kaitējums videi, apdraudēti resursu avoti, no kuriem mēs esam atkarīgi, un līdz ar to apdraudēta mūsu turpmākā izaugsme. Tiek veicināta atkritumu kalnu rašanās. Mums nepieciešama visaptveroša pieeja, ar kuru var aplēst ietekmi uz resursu izmantošanu un kas mums sniedz informāciju politikas izstrādei, lai mēs varētu rīkoties. Tas varētu mūs būtiski tuvināt ilgtspējīgai attīstībai.”

Saimnieciskā darbība vienmēr ir bijusi resursu izmantošanas galvenais dzinējspēks. Pieaugot globālajai ekonomikas izaugsmei, palielinās arī dabas resursu – zemes, mežu, dzīvās dabas, augsnes, gaisa, ūdens, izrakteņu kurināmā un izejvielu – izmantošana. Taču daudzi pašreizējās izmantošanas modeļi un tehnoloģijas atstāj uz vidi tādu ietekmi, kas pakļauj briesmām turpmāko resursu pieejamību. Nesenais Tūkstošgades novērtējuma ziņojums, kas tika izstrādāts Apvienoto Nāciju aizbildnībā, rāda, ka 15 no 24 ekosistēmām, kas apgādā ar izejmateriāliem un atbalsta dzīvību uz Zemes, ir noplicinātas vai izmantotas bezatbildīgi, tādējādi apdraudot visu planētu.

Ar “Dabas resursu ilgstošas izmantošanas tematisko stratēģiju” tiek izstrādāta politikas struktūra, lai samazinātu resursu izmantošanas ietekmi uz vidi augošas ekonomikas apstākļos. Tās mērķi ir “vairāk vērtības – mazāka ietekme – labākas alternatīvas”:

• lielāka vērtība – radot lielāku vērtību, izmantojot mazāk resursu (resursu produktivitātes palielināšana);

• mazāka ietekme – samazinot izmantoto resursu vispārējo ietekmi uz vidi (ekoefektivitātes palielināšana);

• labākas alternatīvas – ja nav iespējams panākt tīrāku izmantošanu, aizstāt pašreiz izmantotos resursus ar labākām alternatīvām.

Tas ir jāsasniedz visā resursu izmantošanas ciklā, nepieļaujot, ka ietekme uz vidi pāriet no viena posma uz otru vai uz citām valstīm. Tā kā atkritumi ir resursu dzīves cikla pēdējais posms, resursu stratēģija radīs svarīgu informāciju tematiskajai stratēģijai par atkritumu novēršanu un pārstrādi, atbalstot atkritumu samazināšanu.

Izvēloties 25 gadu perspektīvu, stratēģijā ierosināti vairāki pasākumi, tostarp:

• datu centrs, ko vada Eiropas Komisija, lai apkopotu visas pieejamās zināšanas par dabas resursiem un informētu lēmuma pieņēmējus;

• starptautiska ekspertu grupa, kas izveidojama kopā ar Apvienoto Nāciju Vides programmu (UNEP), lai sniegtu neatkarīgas zinātniskas konsultācijas par globāliem resursu izmantošanas aspektiem;

• dalībvalstu pasākumu un programmu izstrādāšana augsta līmeņa ekspertforuma vadībā, kurā piedalītos Komisija, dalībvalstis un citas ieinteresētās puses;

• resursu izmantošanas ietekmes aplūkošana ekonomikas sektora rīcības plānos, kurus Eiropas Komisija ir paredzējusi izstrādāt, ņemot vērā tās stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai;

• visbeidzot līdz 2008.gadam jāizstrādā rādītāji, lai uzraudzītu un regulāri pārskatītu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Pārējās piecas tematiskās stratēģijas, ko izstrādā Eiropas Komisija, attiecas uz gaisa piesārņošanu (iesniegta 2005.gada 21.septembrī) un jūras vidi (2005. gada 24. oktobrī), kā arī uz augsni, pesticīdiem un pilsētvidi.

Tematiskās stratēģijas ir laikmetīgs lēmumu pieņemšanas veids. To pamatā ir plaša pētniecība un apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, tās pievēršas jautājumiem, izmantojot vienotu koncepciju, kas ņem vērā saistību ar citām problēmām un politikas jomām un veicina labāku noregulējumu.