Par valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai

Finansu ministrija ir sagatavojusi pārskatu par 1999.gadā uzņēmējdarbībai sniegto valsts un pašvaldību atbalstu, kas liecina, ka 1999.gadā Latvijā valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai bijis kopumā 67,3 miljoni latu. Rēķinot pēc Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem, šim atbalstam nav būtiskas lomas mūsu valsts ekonomikā, jo tas nepārsniedz 1,8% no IKP.

Latvija saskaņā ar Eiropas līguma 64.panta prasībām ir apņēmusies katru gadu sagatavot pārskatu par Latvijā sniegto valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, lai nodrošinātu caurspīdīgumu valsts atbalsta jomā. Pārskats tiek gatavots pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas. Valsts atbalsta sniegšanai pārsvarā tiek izmantotas šādas formas: nodokļu atvieglojumi, dotācijas, līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā, kredīti ar atvieglotiem nosacījumiem, nodokļu pagarinājumi un kredītgarantijas.

Kopumā 1999.gadā Latvijā tika sniegts valsts atbalsts 67,3 miljonu latu vērtībā. Tāpat kā iepriekšējos gados, vislielākais valsts atbalsts ir sniegts lauksaimniecībai — 30,6 miljoni latu. Tā kā valsts atbalsts tika sniegts bijušajai Rīgas komercbankai, kura bija nonākusi maksātnespējas situācijā Krievijas krīzes rezultātā, 1999.gadā samērā liels valsts atbalsts bija finansu sektoram — 14 miljoni latu, kā arī rūpniecībai — 13,4 miljoni latu. Būtisks valsts atbalsts tika sniegts arī zivsaimniecībai — 7 miljoni latu. Pārējās nozares ir saņēmušas relatīvi mazu valsts atbalstu: transports — 1,5 miljonus latu, bet reģionālajam atbalstam novirzīti 0,8 miljoni latu.

Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sagatavotais pārskats par uzņēmējdarbībai sniegto atbalstu 1999.gadā aptver šādus sektorus: rūpniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports un finansu pakalpojumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pārskatiem, 1999.gada valsts atbalsta pasākumu pārskatā Latvijā īstenotie valsts atbalsta pasākumi tika precīzāk sadalīti konkrētiem sektoriem. Šogad pirmo reizi pārskatā ir iekļauta informācija par sniegto valsts atbalstu tūrismam, radio un televīzijai, kā arī nodarbinātībai un mācībām. Šie sektori tika iekļauti pārskatā, ņemot vērā izmaiņas, kas bija iekļautas Eiropas Komisijas gatavotajos pārskatos.

Finansu ministrijas preses dienests