Par Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas ikmēneša sanāksmi

Trešdien, 1.novembrī, notika kārtējā ikmēneša Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme, kurā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem par pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, zemes reformas nobeiguma problēmjautājumiem, Valsts ieņēmumu dienesta un zemes dienesta darbībai, nekustamā īpašuma nodokļu administrēšanai un zemes un īpašuma lietu iztiesāšanas problēmām saistībā ar pašvaldībām.

Sanāksmes sākumā LPIA priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts informēja par asociācijas turpmāko rīcības plānu, kas tika apstiprināts valdes sēdē. Plāns paredz, ka nākamās ikmēneša sanāksmes tiks veltītas tādiem jautājumiem kā iedzīvotāju un uzņēmējdarbības drošība, siltumapgādes un ēku siltināšanas problēmas, veselības aprūpes organizēšana un finansējums, kā arī vides aizsardzības un investīciju jautājumiem. Viņš informēja arī par likumdošanas aktualitātēm, kas skar pašvaldības, proti, atzinīgi tika novērtēts Saeimas Budžeta un finansu komisijas lēmums, izskatot 2000.gada budžeta grozījumus, kas paredz nesamazināt valsts investīcijas 130 000 latu apmērā Vienotās pašvaldību informācijas sistēmas izveidošanai.

V. Aizbalts ziņoja arī par Latvijas Pašvaldību savienības finansu un ekonomikas komitejas sēdē izskatīto likumprojektu "Par aģentūrām", kas paredz veidot valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras. Viņš uzsvēra, ka likumprojekts paredz aģentūru izveidi, kuras pēc to funkcijām un būtības neatšķiras no pašvaldību iestādēm. Likumprojekts ticis noraidīts, jo nav atrasts pamatojums tā nepieciešamībai, jo pašvaldībai šobrīd ir atļauts iestādes veidot. V. Aizbalts pastāstīja arī par jaunākajiem priekšlikumiem grozīt likumu par pašvaldību budžetiem un priekšlikumu izdarīt izmaiņas likumā "Par pašvaldībām", kas noteiks, ka pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem jānodala izpildvara no likumdošanas varas.

Sanāksmē ar informatīviem ziņojumiem uzstājās Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektors Guntis Grūbe, VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors Gatis Kalniņš un viņa vietnieks Juris Valainis.

Par meža apsaimniekošanas aktualitātēm runāja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš, bet par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saikni ar pašvaldību nodokļu administrēšanā stāstīja VID Nodokļu pārvaldes galvenā speciāliste Māra Ozola. Sēdē piedalījās arī zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja konsultants Zigurds Krastiņš, kurš informēja pašvaldību izpilddirektorus par jautājumiem saistībā ar zemes un īpašuma lietu iztiesāšanu.

G.Grūbe, runājot par VZD darbību un zemes likumdošanu zemes reformas nobeiguma fāzē, uzsvēra vairākas VZD aktivitātes saistībā ar līdzekļu izlietojumu, kā arī sniedza informāciju par VZD struktūru, nodokļu iekasēšanu. Uzsverot, ka VZD ir strādājis jau 8 gadus, viņš atzina, ka tiks mainīta VZD struktūra, lai darbu racionalizētu un pielāgotos finansējumam. Pēc informācijas sniegšanas par inventarizācijas un kadastra veikšanu G.Grūbe uzsvēra problēmu, ar kuru nācies saskarties VZD, uzsākot reformas: tā kā ģeodēzijas veikums neatbilst mūsdienīgai civilajai videi un valsts nepieciešamībām, jo dati balstās uz novecojušu informāciju, nepieciešams sastrādāties ar katru pašvaldību atsevišķi šīs problēmas risināšanai, kas nozīmētu tālāko attīstību un kartogrāfiskā materiāla izveidošanu, iespējamību plānot teritorijas attīstību un sekmīgāku īpašumu apsaimniekošanu. Tiek piedāvāts sagatavot kartogrāfisko pamatu, ko varētu izmantot teritoriju attīstības plānošanā visā Latvijā, jo pagaidām daudzās pašvaldībās neprecīzi izstrādātie kartogrāfiskie plāni kavē pašvaldību attīstību un teritorijas attīstības plānošanu.

Runājot par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu,G. Grūbe pauda viedokli: nekustamā īpašuma lietošanas mērķim ir jāsaskan ar teritorijas attīstības nākotnes plāniem, taču šobrīd nodokļus vajadzētu maksāt atkarībā no tā, kā nekustamais īpašums tiek izmantots.

G. Kalniņš pastāstīja, ka šobrīd nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana ir Finansu ministrijas, pašvaldību un VZD pārziņā. Viņš atzīmēja, ka iekasēšanas kārtību regulē likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka iepriekšminēto institūciju kompetenci nodokļa iekasēšanā. Viņš minēja arī VZD uzdevumus, lai nodokļa iekasēšana notiktu sekmīgi, un nosauca pašvaldību uzdevumus, ko nepieciešams īstenot veiksmīgai nodokļu iekasēšanai. Pašvaldībām ir jānosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis konkrētajiem nekustamajiem īpašumiem. Lai izvēlētos attiecīgo nekustamā īpašuma bāzes vērtību, jālemj jautājumi, kas saistīti ar VZD izstrādāto katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim, un jālemj jautājumi, kas saistīti ar tehniskām un administratīvām problēmām.

G. Kalniņš skaidroja arī zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību, kas ietver trīs aprēķina stūrakmeņus: noteiktos fiziskos parametrus, pašvaldībās noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un saskaņoto kadastrālās vērtības bāzi, kas tiek izmantota aprēķinos. Runājot par nekustamā īpašuma mērķa lietošanas kārtību, tika uzsvērts, ka šobrīd lietošanas mērķa fiksēšanas kārtību nosaka 1997.gada 4. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" un MK 05.05.1998. noteikumi nr. 166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija". Viņš uzsvēra: tā kā MK noteikumi 2000.gada 31. decembrī zaudēs spēku, tad ir svarīgi pieņemt MK grozījumus, kas ir izstrādāti un šobrīd ir saskaņošanas procesā.

G. Kalniņš atzina, ka šobrīd spēkā esošajā likumā noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupu skaits un arī konkrēto mērķu ir pārāk daudz un tie praksē netiek īstenoti, tāpēc tiek plānots samazināt šo mērķu grupu skaitu, izvērtējot lietošanas biežumu un nākotnē nosakot mazāk nekā desmit mērķu grupas, lai padarītu vienkāršāku kadastrālo vērtēšanu, noteiktu detalizētāku kārtību, kādā lietošanas mērķi tiks noteikti pašvaldībās. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšana nav VZD kompetence, uzsvēra G. Kalniņš, bet būtiski ir tas, kā mērķus pareizi piemērot, lai nebūtu savstarpēju pārpratumu.

J. Valainis sanāksmē runāja par būvju kadastrālās vērtēšanas metodiku un nekustamā īpašuma tirgus informācijas apkopošanu kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Balstoties uz likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", J. Valainis skaidroja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliekama zeme, ēkas un būves likumā noteiktajos termiņos, aprēķinot nodokli no kadastrālās vērtības, kas kalpo par nekustamā īpašuma nodokļa bāzi. Viņš uzsvēra, ka no 2002.gada ar nekustamā īpašuma nodokli tiks apliktas arī nedzīvojamās ēkas jeb šobrīd likumā noteiktajā redakcijā minētās "individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tie netiek izmantoti komercdarbībai". J. Valainis skaidroja pamatprincipus, kas ir kadastrālās vērtības noteikšanas kārtības būvēm pamatā: kadastrālā vērtēšana tiek veikta būvēm, kuru vērtēšanu nosaka normatīvie akti un kuras reģistrētas nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. Viņš paskaidroja, ka zemes dienesta nodaļas pašvaldībās jau no 1998.gada veic esošo ēku un būvju apzināšanu, sagatavojot kadastra reģistru, kur šobrīd ir reģistrēti dati jau par 1, 3 miljoniem būvju. Otrs princips ir būvju kadastrālās vērtības fiksēšana nodokļu vajadzībām noteikta datuma — 1.janvārī. Atšķirībā no zemes kadastrālās vērtības noteikšanas būvju kadastrālā vērtība tiek noteikta, izmantojot aktuālus būves tehniskās inventarizācijas datus, kur datu aktualitātes termiņš ir 5 gadi. J. Valainis sanāksmē sniedza informāciju arī par nekustamā īpašuma tirgu, uzsverot, ka VZD sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju ir izstrādājis Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatu, kurā ietverta informācija par Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgu, un arī triju Baltijas valstu vidējo nekustamā īpašuma cenu rādītāji.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors O. Žvagiņš, runādams par meža jaunaudžu vērtību noteikšanu un meža apsaimniekošanas aktualitātēm, atzīmēja, ka 23.oktobrī noslēgts vienošanās protokols starp Finansu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Valsts meža dienestu un VZD, kas nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests iesniedz informāciju VZD par prognozētajām un faktiskajām jaunaudžu un apmežojumu platībām. Viņš informēja, ka Valsts meža dienestam nekustamā īpašuma nodokļa prognozes noteikšanai nākamajam saimnieciskajam gadam pēc stāvokļa uz saimnieciskā gada 1.janvārī VZD līdz 1.aprīlim jāiesniedz informācija par jaunaudzēm, uz kurām attiecas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ietverot platības, kurām kārtējā gadā iestājas apmežošanas termiņš.

O. Žvagiņš skaidroja, ka vienošanās protokolā atzīmēts, ka VZD aktualizē nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību kopsummas pa pašvaldībām līdz saimnieciskā gada 15.jūlijam, izmantojot Valsts meža dienesta iesniegto informāciju. Valsts meža dienests pēc apmežojamo platību pārbaudes līdz 15. novembrim iesniedz VZD informāciju par apmežotajām platībām pēc stāvokļa 1.oktobrī, un VZD informāciju iesniedz pašvaldībām līdz saimnieciskā gada 15. janvārim. O. Žvagiņš informēja arī par citām ar Valsts meža dienestu saistītajām aktualitātēm un atbildēja uz sanāksmes dalībnieku jautājumiem par Latvijas mežu šībrīža stāvokli, kā arī noliedza presē bieži izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas meži tiek izcirsti gan likumīgā, gan nelikumīgā ceļā. Viņš argumentus pamatoja ar uzskatāmiem piemēriem, uzsvērdams, ka gandrīz nevienā Latvijas rajonā ciršanas apjoms nepārsniedz pieļaujamās normas. "Stāvoklis nav ideāls, bet, to izvērtējot, pierādās, ka, dodot īpašniekam iespēju brīvi lemt sava īpašuma likteni, samazinās nelikumīgo nodarījumu skaits," nobeigumā uzsvēra Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.

Zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja konsultants Z. Krastiņš informēja sanāksmes dalībniekus par zemes un īpašuma lietu iztiesāšanu saistībā ar pašvaldībām un par aktuālākajiem strīdus jautājumiem šajā jomā pēdējo gadu laikā. Viņš uzsvēra, ka, pārlapojot Augstākās tiesas Senāta spriedumus, izkristalizējušies vairāki pašvaldībām būtisku problēmu loki. Jautājumi visbiežāk bijuši saistīti ar īpašuma konversiju un ar to saistītajiem likumiem: ar zemes reformu, prioritāro zemes iegūšanas tiesību noteikšanu, un šo jautājumu atrisināšanai jau izstrādāta stabila tiesu prakse. Z. Krastiņš pastāstīja, ka vairākas lietas attiecināmas arī uz likumā noteiktā pieteikuma iesnieguma termiņa nokavējuma problēmām un uz namīpašumu denacionalizāciju un atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Viņš uzsvēra, ka šobrīd lielākie civiltiesiskie strīdi notiek par dzīvokļu privatizāciju, un tiesas izšķir strīdus arī par pašvaldību īpašumu privatizāciju un par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Z. Krastiņam tika uzdoti ļoti daudzi jautājumi, kas liecināja ne tikai par sanāksmes dalībnieku ieinteresētību likumu piemērošanas praktiskajos jautājumos, bet arī par lielu nepieciešamību saņemt informāciju, kas saistīta ar pašvaldību nekustamā īpašuma jautājumu regulēšanu likumos un tiesu praksē.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore