ATSAUCĒ IETVERT:
Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2005., Nr. 207 https://www.vestnesis.lv/ta/id/124514
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos
Par Jēzus Kristus dzimšanu
vēstījot, bija teikts, ka “viņš atpestīs savu tautu no tās
grēkiem” (Matejs 1,21).
Atpestīšanas darbs sākās ar to, ka Dievs radīja Jaunavu, nākamā
Pestītāja Māti. Evanģēlijā minētais Eņģeļa vēstījums bija veltīts
šai Nācaretes Jaunavai, kas bija līdzīga Ievai Ēdenes dārzā:
“Svētais Gars nāks pār tevi un Visaugstākā spēks tevi apēnos,
tāpēc Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls”
(Lūkas 1,35).
Kā debesu dāvana cilvēcei no viņas piedzima Kristus jeb Jaunais
Ādams, kā viņu mēdz saukt Baznīcas Tēvi. Tas ir jauns cilvēku
celms, kuri dzīvo Dieva žēlastībā. Tādā veidā Dievs atjaunoja
grēka izpostīto kārtību. “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns
radījums,” saka apustulis Pāvils (2.Korintiešiem 5,
17).
Ar Dieva Dēla iemiesošanos un dzimšanu tiek svētīts arī katra
cilvēkbērna tapšanas brīnums. “Šis noslēpums ir liels,” tā par
vīrieša un sievietes tuvību laulībā saka apustulis Pāvils
(Efesiešiem 5,32). Dievs piedalās cilvēku radīšanā, dodot
katram jau iedīglī nemirstīgu individuālu dvēseli. Novēlu, lai
cilvēkiem šis noslēpums vienmēr paliek liels un svēts, kam
nobrieduši jaunieši tuvojas, tikai altāru gaismā svētīti. Lai
kristīgajā tautā tiek uzturēti šķīsti dzīvības avoti! Tādi Dieva
žēlastībā atjaunotie ļaudis varēs būt par kodolu jaunai tautas
tikumiskai atmodai. Kristus ir mūsu prieks, cerība un miers.
Priecīgus Ziemsvētkus!