Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos:

Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, uz ko Dievam labs prāts! Sirsnīgi sveicinu Ziemsvētkos visus mūsu Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājus, darbiniekus un draudžu locekļus, it īpaši tos, kas ir uzticīgi Kristum un savai draudzei ikdienā. Jūs esat kā vecākais dēls Jēzus līdzībā, kam tēvs saka – dēls, tu vienmēr esi bijis pie manis. Būt vienmēr Tēva namā ir labā daļa, vislabākais pasaulē. Svētīti un laimīgi jūs esat!
Bet Ziemsvētku vakars brīnumaini atved uz dievnamu tik dažādus ļaudis, un katrs kaut ko atrod priekš sevis. Man šķiet, tas ir tādēļ, ka Ziemsvētkos Dievs visradikālākajā veidā īstenoja savu vēlēšanos mums tuvoties. Viņš tapa cilvēks, Viņš kļuva par vienu no mums. Vai ne tādēļ mēs dodamies uz baznīcu, ka apzināti vai intuitīvi atsaucamies Dieva ilgām būt mums tuvu?
Kas mums no tā, ka Kristus ir dzimis, ka Dievs tapa cilvēks? Bībelē teikts: “Mums nav tāds augstais priesteris, kas nespētu just līdzi mūsu vājībām, bet tāds, kas visās lietās kārdināts tāpat kā mēs...” (Ebr.4:15)Piedzimis pasaulē un dzīvojis mūsu dzīvi, Dievs pazīst mūs caurcaurēm. Viņš zin, kas mums jāpiedzīvo. Viņš zin, cik daudz mēs spējam un cik ļoti daudz nespējam. Tieši tādēļ, ka Dievs zin, kādi radījumi esam, viņš Kristū paveica visu, kas vajadzīgs, mūsu dvēseles pestīšanai, lai mēs, kas Kristum ticam, dzīvotu mūžīgi. Dievs mūs mīl, nevis neskatoties uz to, kādi esam, bet redzot, kādi esam – mīl par spīti visam. Tieši tādēļ Svētajos Rakstos atrodam pamudinājumu tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību, jo Ziemsvētku bērnā mums ir dota iespēja bez bailēm pieiet pie žēlastības troņa un atrast apžēlošanu un palīdzību īstajā laikā. (Ef.3:12, Ebr.4:16)
Ko Jēzus grib no mums pretī par savu dzimšanu, darbu, ciešanām un paklausību līdz krusta nāvei? Kas būtu tāds, ko Kristus nevar pats, bet ko viņš grib no tevis? Tikai vienu lietu, ko viņam nevar dot neviens cits, – tavu draudzību. Lai Tu viņam uzticies un ļauj viņam veidot tavu dzīvi. Un arī brīžos, kad šķiet, ka draudzība ar Jēzu no tevis prasa pārāk daudz, uzticēties viņa solījumam – mans jūgs ir patīkams un nasta viegla. (Mt.11:30) Tuvoties bez bailēm un ar paļāvību.
Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums – saka apustulis Jēkabs. (Jēk.4:8) Ziemsvētku prieks ir tuvošanās prieks. Jēzū Kristū Dievs tuvojas mums, un mēs steidzamies viņam pretī. Taču to darīt ir nevis tikai Ziemsvētku vakara, bet visas dzīves saturs. Tuvosimies Dievam savā ikdienā. Apcerēsim savu dzimšanu kopsakarā ar Kristus dzimšanu, savu dzīvi kopsakarā ar viņa dzīvi, un mēs atradīsim paši sevi, savas esības jēgu, mērķi un piepildījumu. “Nāciet pie manis visi,” saka Jēzus. “Kas pie manis nāk, to es tik tiešām neatstumšu.” (Jņ.6:37)Un ziniet, kādēļ vēl tuvoties Dievam? Jo tuvāk Dievam, jo skaistāk... Lai Dievs mūs visus svētī, un lai mēs esam viņam ļoti tuvu! Svētītus un gaišus Ziemsvētkus!