1991.gada 25.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam šīsdienas plenārsēdi. Viens no galvenajiem jautājumiem šodien plenārsēdē, protams, ir Latvijas Republikas delegācijas ziņojums par sarunām Krievijā, kas tikko ir notikušas. Bet, tā kā vēl nav ieradusies ne šī Maskavas delegācija, ne arī premjerministrs Godmaņa kungs, lai risinātu vienu no jautājumiem, kas jums ir izdalītajos dokumentos, man ir priekšlikums noklausīties informāciju, lai deputāti zinātu visu, kas ir noticis šajās dienās un šajās stundās.

Pēc īsa brītiņa vārdu došu deputātam Tālavam Jundzim, kurš vadīja šo ēku un īpašumu pārņemšanas lietu, un deputātam Jānim Škaparam, kurš arī nodarbojās ar šīm pašām problēmām.

Savukārt es varu informēt pēc saņemtajām ziņām, ka pasaulē ļoti strauji norisinās Latvijas neatkarības atzīšana. Man ir informācija, ka šobrīd Vācijas ministru kabinets lemj par Latvijas diplomātisko atzīšanu. Tikko Dānijas valdība ir iecēlusi Dānijas sūtni Latvijā Oto Borka kungu. Mums būs jāiemācās izrunāt šo vārdu, jo viņš rīt ierodas kā pirmais ārzemju pilsonis bez Padomju Savienības vīzas. Viņš saņem pirmo improvizēto Latvijas Republikas vīzu. Bet tas nozīmē tikai to, ka mūsu cienījamajai Likumdošanas jautājumu komisijai ir ļoti steidzīgi jāstrādā pie šiem jautājumiem. Vīzas, pases un viss, kas ar to saistīts.

Šobrīd šādu paziņojumu par Latvijas atzīšanu ir izteikusi arī Ungārija. Šis jautājums tiek risināts arī Norvēģijā.

No rīta Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons zvanījis mūsu pārstāvim Stokholmā Imantam Grosam un teicis, ka Zviedrijas valdība lems par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko kontaktu nodibināšanu ceturtdien, kad būs pirmā Zviedrijas valdības sēde. Līdz tam laikam mums būs daudz jaunu ziņu. Tas tikai nozīmē to, cik ļoti daudz mums tagad ir jāstrādā. Iespējams, ka pat jāpaplašina Ārlietu ministrijas štati un daudzi citi štati, lai darbs ritētu uz priekšu.

Pirms noklausīsimies mūsu kolēģu informāciju, kuri ļoti aktīvi strādāja, paziņojumam lūdz vārdu DIC līdzpriekšsēdētājs deputāts Gavrilovs. Krievu valodā– */Demokrātisko iniciatīvu centrs./

Jā, es atvainojos, Gavrilova kungs. Mums tikko pienākusi telefonogramma no Žarkova kunga, Daugavpils padomes priekšsēdētāja, kurš atzinis Latvijas Republikas neatkarību. (Zālē smiekli, aplausi.)

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Cienījamie kolēģi! Demokrātisko iniciatīvu centra koordinācijas komiteja savā 21.augusta sēdē pieņēma lēmumu, kas daļēji ir publicēts mūsu presē, kurā, starp citu, ir teikts: “DIC koordinācijas komiteja stingri nosoda jebkādus vardarbības mēģinājumus pret likumīgi noformētiem varas orgāniem.”

Tālāk. Koordinācijas komiteja savā 22.augusta sēdē, pamatojoties uz Demokrātisko iniciatīvu centra programmatiskajiem principiem, uzskata par nepieciešamu DIC deputātu grupas izveidošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Koordinācijas komiteja uzskata par nepieciešamu koordinēt DIC grupas Augstākajā padomē un 1990.gada 2.novembrī izveidotās Rīgas pilsētas DIC deputātu frakcijas darbību. Augstākās padomes DIC grupa sagatavojusi paziņojumu, kuru tūlīt nolasīs DIC grupas loceklis Staņislavs Buka./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs! Starplaikā es paziņošu jaunāko informāciju, ko man tikko iedeva, ka pārmaiņas Norvēģijas valdībā ir sekmīgas. Norvēģijas valdība tikko atzinusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību. (Aplausi.)

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Cienījamie kolēģi! Es jums nolasīšu Latvijas Republikas Augstākās padomes DIC deputātu grupas paziņojumu.

“Atbilstoši 21. un 22.augusta Demokrātisko iniciatīvu centra koordinācijas komitejas lēmumiem Latvijas Republikas Augstākajā padomē izveidota parlamentāra Demokrātisko iniciatīvu centra deputātu grupa. DIC deputātu grupa atzīst Latvijas Republikas neatkarību un par Latvijas valstiskuma galveno uzdevumu šajā momentā redz sabiedriskās saskaņas panākšanu. Neatkarīgajai demokrātiskajai Latvijas Republikai jākļūst par cilvēka tiesību un brīvību ievērošanas garantu visiem Latvijas iedzīvotājiem.

DIC deputātu grupa iestājas par konstruktīva centriska bloka radīšanu Augstākajā padomē, kas būtu atklāts sadarbībai. Mēs aicinām visu partiju un sabiedrisko kustību pārstāvjus Augstākajā padomē veltīt visus spēkus ekonomiskā un politiskā stāvokļa stabilizēšanai republikā, apzināties savu atbildību par katra cilvēka nākotni, par Latvijas nākotni.

Augstākās padomes deputāti: Gavrilovs, Buka, Rešetņikovs, Šapovālovs, Āboltiņš, Ščipcovs, Mihailovs, Rogaļs, Žuks, Berdikovs. 1991.gada 24.augustā.”/

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs varētu iesniegt šo dokumentu Prezidijā, lai mēs to varam pavairot un nodot pārējiem deputātiem. Deputāti vēlējās uzdot jautājumus. Es domāju, ka nevajag pagaidām, jo tūlīt ieradīsies…

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es domāju, ka šie jautājumi ir pietiekami svarīgi, lai tos varētu translēt pa radio. Šobrīd translācijas nav, vismaz otrajā programmā.

Priekšsēdētājs: Ja deputāti uzskata, ka translācija vajadzīga, mēs to tūlīt varam izdarīt. Acīmredzot ir jānobalso.

Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Romašovs: */Es lūgtu Augstākās padomes sēdes vadītāju atbildēt uz jautājumu, kuru uzdevu vakar: vai Augstākās padomes Prezidijs ir apspriedis jautājumu par to, ka Alfreds Petrovičs Rubiks tika arestēts, nenoņemot viņam Savienības tautas deputāta statusu? Tas ir pirmais.

Un otrais. Man ir ziņas, ka viņš tiek turēts kopā ar krimināliem elementiem un viņa dzīvība ir pakļauta briesmām. Tāpēc es lūdzu, lai šodien Augstākās padomes sēdē uz šo jautājumu tiktu dota atbilde. Tāpēc ka, kā es saprotu, par šo jautājumu Latvijas Republikai vēl nav sakaru ar PSR Savienības Ārlietu ministriju. Tas jautājums vēl ir atklāts./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt, ja jūs vēlaties uzzināt, kāds ir Prezidija lēmums un kāds ir mūsu lēmums par PSRS tautas deputātiem, par viņu statusu, tad ar to var iepazīties kancelejā. Tur jūs visu uzzināsit. Es gan gribu piebilst, ka šobrīd Maskavā ir arestēts deputāts Alksnis, kuram mēs, Latvijas deputāti, nespējām noņemt imunitāti. (Aplausi.) Tā kā cilvēks, kas uzskata sevi par katras valsts pārstāvi, viņš šeit arī atbild par saviem darbiem.

Reģistrācijas rezultāts: 83. Mums ir par translāciju jābalso. Rezultāts: 70. Tas ir vairākums. Lūdzu radio cilvēkus pēc iespējas drīzā laikā pieslēgt vismaz otrajai programmai mūsu sēdes translāciju. Nedaudz pagaidīsim, lai radio paspēj saslēgt savu tehniku, varbūt šis jautājums jau risinās.

Lūdzu, Tālav Jundzi! Attiecībā uz to, ko mēs runāsim par Valsts drošības komiteju, šeit bija deputāts Seleckis, komisijas priekšsēdētājs, viņš sīkāk pastāstīs.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es mēģināšu aptvert situāciju, kāda Latvijā ir izveidojusies no Aizsardzības un iekšlietu komisijas redzesviedokļa. Varbūt drusciņ mans ziņojums būs haotisks, jo pašreiz diemžēl arī pats process ir haotisks. Ja kaut ko būšu ne tā varbūt paskaidrojis vai nebūšu saprasts, esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem, cik es būšu kompetents.

Lielos vilcienos varu apgalvot, ka situācija visā republikā ir pietiekami normāla. Ārkārtēji ekscesi, kādi ārkārtēji notikumi vai kādas vardarbīgas pretdarbības pēdējās diennakts laikā nav novērotas.

Tūlīt varbūt paskaidrošu, ka vakar bija tāds neliels satraukums sakarā ar to, ka vakar vakarā atskanēja šāvieni Rīgā, Mēness ielā. Noskaidrojot lietas apstākļus, izdevās uzzināt, ka šeit no telpām, kurās darbojās DOSAAF, ar vieglo automašīnu tika izvesti ieroči un munīcija. Milicijas darbinieki centās viņus aizturēt, un tāpēc tika izdarīti divi brīdinājuma šāvieni gaisā. Diemžēl noziedzniekiem izdevās aizbēgt ar visu automašīnu. Kā varēja domāt, viņi bija bruņoti ar šo munīciju un, iespējams, ar ieročiem. Tātad nekādu cietušo šeit nav.

Tālāk par atsevišķiem objektiem. Valsts drošības komiteja (Selecka kungs var precizēt detaļas, ja ir nepieciešams) ir pārņemta mūsu kontrolē. Turklāt ne tikai tie objekti, kas ir šeit, Stabu ielā, bet arī tie objekti, kuri ir izvietoti Rīgā.

Cik zināms, šie procesi notiek arī rajonos, atskaitot varbūt dažus rajonus, kur vietējās pašvaldības ir pavilcinājušas šo jautājumu. Objekti tiek pārņemti vietējo pašvaldību vai Augstākās padomes kontrolē. Diemžēl jāatzīstas, ka ir vairāki tādi objekti, kuri nav pakļauti tieši. Tie pamatā ir sakaru objekti, kuri nav pakļauti Latvijas PSR bijušajai Valsts drošības komitejai, bet tieši PSRS Valsts drošības komitejai. Par tiem jautājums būs jārisina atsevišķi.

Pašreiz Valsts drošības komitejā notiek kratīšana, darbojas Latvijas Republikas Prokuratūra. Tāpat kā Centrālkomitejā turpinās prokurora sankcionēta kratīšana, Sakaru ministrija ir gatava pārņemt sakaru sistēmas, kuras līdz šim bija pakļautas bijušajai Valsts drošības komitejai. Nekādu problēmu, ekscesu, vardarbības, pārņemot šos objektus, nav.

Arī Latvijas PSR bijušās Latvijas PSR Prokuratūras telpās Raiņa bulvārī 9 turpinās kratīšana, ko sankcionējis ģenerālprokurors. Šajā procesā piedalās arī bijušais Latvijas PSR prokurors Valentīns Daukšis. Viss notiek likuma ietvaros un likuma robežās. Pozitīvi jau atrisināts jautājums, kuru vakar izlēmām. Tas ir par Baltijas Transporta prokuratūras pārņemšanu Latvijas Republikas kompetencē, tātad– kontrolē un pārvaldīšanā. Juridiskais pamats ir, praktiskās iestrādnes arī ir. Kā var prognozēt, bez kādām problēmām Baltijas Transporta prokuratūra jau no rītdienas tiks transformēta. Šīs funkcijas pilnībā pārņems Latvijas Republikas Prokuratūra. Tā ka šeit nav problēmu.

Par Ļeņina pieminekli droši vien labāk varētu ziņot Teikmaņa kungs. Kā es pārliecinājos pirms pusstundas, situācija šā pieminekļa apkaimē ir pietiekami normāla, nu, ne pietiekami, bet pilnībā normāla un mierīga. Nekādu problēmu nav.

Tālāk par Rubika arestu. Varētu divus vārdus pateikt. Pēc tam, kad ieņēmām Centrālkomiteju, Rubiks un arī Potreki atradās šajā ēkā. Viņi bija pietiekami mierīgi. Potreki tūlīt pēc šo objektu pārņemšanas saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu uzsāka lietu nodošanu deputātu komisijai, pēc tam valdības komisijai. Šis process turpinās.

Rubika kungs pavadīja visu dienu ēkā un pēc pulksten 18.00 tika arestēts atbilstoši tam, ko mēs šeit izlēmām pēc Augstākās tiesas un Prokuratūras lūguma.

Es vienkārši gribu pateikt kā jurists, ka šeit nav pārkāptas likuma prasības, jo mēs esam pasludinājuši neatkarību. Uz to brīdi, kad arestējām Rubiku, mums nav nekādu diplomātisko līgumu ar Padomju Savienību, un tāpēc mums nav nepieciešamības pieprasīt arī PSRS Augstākajai padomei, lai viņam atņemtu mandātu.

Tieši tādā pašā veidā, kā jau ziņoja Dainis Īvāns, arī Maskavā, Krievijā, Padomju Savienībā notika šī rīcība ar Alksni. Viņi arī uzskatīja, ka nav jāprasa atļauja mums, jo mums nav diplomātisko attiecību un līgumu šajā jomā. Citu arestu nav.

Es gribu, lai mēs visi pateiktu skaidri un atklāti, ka neesam gājuši un neiesim pa represiju ceļu, ka neņemsim katru, kurš ir izteicis ne tādu viedokli, kā mēs gribam, bet arestēsim visus tos, kuri ir pārkāpuši likumus, kuri ir izdarījuši kriminālnoziegumus. Nenodarbosimies ar kaut kādām masu represijām vai diktatūru. Es domāju, ka te nevienam par to nav šaubu. Vienkārši tas ir cilvēkiem jāpasaka, īpaši tiem, kas līdz šim strādājuši represīvajos orgānos, tādos kā Valsts drošības komiteja, jo viņi gaida, ka mēs tikai tāpēc, ka cilvēks ir šajā iestādē strādājis, visus ja ne arestēsim, tad vissmagākajā veidā represēsim. Nebūt nē. Ja cilvēks nav izdarījis noziegumus, lai viņš meklē vietu sev jaunajā dzīvē. Tas ir mans viedoklis, es ceru, ka jūs to atbalstīsit.

Kas šodien vēl ir darāms? Šobrīd notiek jautājuma risināšana par tā sauktās DOSAAF organizācijas pārņemšanu atbilstoši Neatkarības deklarācijai. Šī organizācija un tās īpašums pāriet Latvijas Republikas rokās. Cik var saprast, tad šeit šobrīd nav nekādu nopietnu problēmu. Ieroču krājumi, kas atrodas šīs organizācijas rīcībā, tiek apsargāti. Ar to nodarbojas Iekšlietu ministrijas vīri. Bez kādiem ekscesiem ar šīs organizācijas vadību šis jautājums ir atrisināts. Citos objektos, kas atrodas īpaši lauku rajonos, mēs varbūt stundas laikā nespējam nodibināt kontroli, lai gan situācija liecina, ka stundām ir nozīme. Tāpēc šeit ir pieslēgusies Latvijas Tautas fronte, un tā solās organizēt pastiprinātu šo objektu novērošanu, lai netiktu izvesti kādi īpašumi no šiem objektiem, līdz tam brīdim, kamēr vietējās pašvaldības un valdība reāli pārņems šos objektus.

Acīmredzot uz DOSAAF bijušās bāzes ir izveidojama Sporta biedrība vai kāda cita organizācija, vismaz mūsu komisijā ir izveidojies tāds viedoklis. Šo organizāciju kā tādu sagraut nevajadzētu. Tā ir likvidējama nekavējoties, bet tās materiālais potenciāls ir izmantojams.

Kā ļoti aktuālu jautājumu mēs saredzam kontroles nodibināšanu pār valsts robežu. Tas ir jautājums, kurš jārisina, pamatojoties uz mūsu Deklarāciju. Manuprāt, tīri no organizatoriska viedokļa, es domāju, deputātiem tomēr vajadzētu organizēt savu darbu arī šodien, arī šonakt, arī rīt. Man liekas, ka Aizsardzības padome, kuru vada Gorbunova kungs, vienkārši nav spējīga tikt galā ar šiem tūkstošiem un miljoniem jautājumu, kuri rodas. Tas arī nebūtu viņu uzdevums. Viņiem trūkst štāba, tehniska un darbspējīga štāba. Tāds ir mans ierosinājums.

Par tuvākajām dienām. Protams, tie ir atkal mani personiskie priekšlikumi uz šo brīdi, mēs tos apspriedīsim vēl šodien Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Bet pārdomām.

Manuprāt, jau jaunnedēļ mums jāizveido Aizsardzības ministrija, jāieceļ Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Otrkārt. Mums jaunnedēļ ir jāizveido robežapsardzības dienests un jāieceļ šā dienesta priekšnieks. Treškārt. Mums jau pirmdien ir jāieceļ Zemessardzes štāba priekšnieks. Gorbunovs vada Zemessardzi Latvijas Republikā, bet štāba priekšnieka vieta ir brīva. Komisijas vārdā es rekomendēju šim postenim Odiseju Kostandu.

Tālāk mums ir jārisina jautājums par vēl dažu citu likumu pieņemšanu, kas saistīti ar tās situācijas fiksēšanu, kāda pašreiz ir izveidojusies. Tas ir viss, ko es jums gribēju ziņot.

Priekšsēdētājs: Nedaudz precizējumam par Mēness ielu, lai vienkārši būtu skaidrība. Te strādāja vairākas grupas un komisijas. Andrejs Krastiņš grib drusciņ precizēt, jo viņam ir nedaudz sīkāka informācija. Jautājumus pēc tam.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, apmēram no pirmdienas vakara un otrdienas es paralēli tam, ko daru Augstākajā padomē, koordinēju Latvijas 1.policijas bataljona darbību. Šo operāciju Mēness ielā veica 1.policijas bataljons. Sākotnēji operatīvā informācija tika nodota no LNNK attiecīgajām struktūrvienībām. Zem DOSAAF izkārtnes darbojās vienas organizācijas, kuru es tagad nenosaukšu, speciāls punkts. Gribu galvenokārt nomierināt cilvēkus, kuri dzirdēja, ka ieroči neesot izņemti. Ieroči ir izņemti, atrodas mūsu rīcībā. Vēl varu paskaidrot, ka tie ir speciālas nozīmes aukstie ieroči.

Policijas bataljona puiši visu veica teicami, izņemot to, ka neizdevās noziedzniekus aizturēt, bet mums ir zināmi jau daži dati, kas vēlāk palīdzēs strādāt. Tā ka nav ko uztraukties, ieroču viņu rīcībā nav.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs gribēja uzdot jautājumu Jundža kungam. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Jūs šeit runājāt par štāba izveidošanas nepieciešamību. Man ir jautājums: ar ko pašreiz nodarbojas tāda institūcija kā Sabiedriskās drošības departaments Ministru padomē?

T.Jundzis: Jā, tas ir smags un sarežģīts jautājums, bet manā uztverē šis departaments kopš tā izveidošanas 24.janvārī ir palicis ar apgrieztām rokām un kājām. Bez pilnvarām, bez iespējām, bez funkcijām, bez autoritātes, bez visa tā. Tāpēc tas, kā saka, peld pa straumi, kaut ko dara, kaut ko nedara. Tā, manuprāt, nav tik daudz departamenta vaina kā valdības vaina. Valdības, vadības vaina.

Priekšsēdētājs: Deputāt Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Sakiet, cienījamo kolēģi, kur tiek turēts Rubiks? Vai taisnība “Līdztiesības” pārstāvjiem?

T.Jundzis: Rubika kungs tiek turēts Latvijā. Katrā ziņā nav pamata uztraukumam, ka viņš tiktu turēts kopā ar kriminālnoziedzniekiem. To es varu viennozīmīgi pateikt.

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Seleckis lūdz vārdu par Drošības komiteju, jo viņš bija komisijas priekšsēdētājs. Paldies, Jundža kungs! Tad mēs dosim vārdu Škapara kungam.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es varbūt pāris vārdos teikšu, kāds ir stāvoklis šobrīd ar partijas īpašuma pārņemšanu. Pēc tam par to, kā mums veicās vakar, dodoties uz Valsts drošības komiteju. Gribu jūs informēt, ka no valdības puses atbildīgā persona par īpašuma pārņemšanu, partijas īpašumu pārņemšanu, ir ministrs Kārlis Līcis. Līdz ar to viņa vadībā darbojas cilvēki, lai pārņemtu galvenos partijas īpašuma objektus.

Attiecībā uz Centrālkomiteju jāsaka, ka kopš tā brīža, kad ieradās mūsu milicijas pārstāvji, kad tika pieņemts lēmums, tur atrodas uzticama sardze un nekādi īpašuma zudumi vai kaut kas tamlīdzīgs noticis nav. Šobrīd tur notiek šā īpašuma uzskaite. Praktiski stāvoklis ir iesaldēts, un var lemt, kā rīkoties tālāk. Bet pirms šā lēmuma pieņemšanas iepriekšējā dienā, cik man zināms, tur, protams, notika daudz kas. Ļoti iespējams un acīmredzot taisnība, ka 20 automašīnas “Volga” ir pārdotas steidzīgi dažādām atsevišķām personām. Tā ka acīmredzot šis jautājums pēc tam mūsu komisijai arī būs jārisina.

Tālāk par Preses namu. Jau tajā pašā dienā, kad mēs pieņēmām lēmumu, tur ieradās iepriekšējie Preses nama saimnieki ar Kazimiru Dunduru priekšgalā. Līdz ar to tika atjaunots tas stāvoklis, kāds bija līdz janvāra sākumam, kad preses darbiniekus no šā nama izdzina laukā. Līdz ar to man ir pamats teikt, ka šinī namā šobrīd ir vajadzīgā kārtība. Tur praktiski bija saglabāts tas viss, kam tur bija jābūt,– gan papīrs, gan tipogrāfiskās iekārtas un tā tālāk. Var ierasties redakciju ļaudis un pārņemt savas telpas. Tās gan, jāsaka, bija izīrētas dažādām iestādēm un kooperatīviem, bet šie līgumi, protams, nav spēkā. Redakciju ļaudis varēs tūlīt pat pārņemt savas telpas.

Attiecībā uz arhīvu var teikt, ka arī tur tajā pašā dienā strādāja Arhīvu pārvaldes cilvēki un valdības pārstāvji kopā ar mums, komisijas locekļiem. Arhīvs ir aizzīmogots, atslēgas drošā vietā; praktiski tas viss, kas arhīvā lēmuma pieņemšanas dienā atradās, tur arī atrodas.

Vēl varētu piezīmēt, ka mums arī izdevās nokārtot, lai atsevišķi materiāli, kas glabājas īpašā seifā, kura atslēgu nebija pat arhīva direktora pārziņā, bet atradās Centrālkomitejā, tiktu pārvietoti drošā vietā. Uzskatām, ka acīmredzot tie ir kādi īpaši materiāli, kurus varētu īpaši uzmanīt.

Arī Politizglītības namā durvis ir aizzīmogotas, šobrīd šīs telpas apsargā Madonas milicija. Līdz ar to ir iespējams tālāk lemt par to izmantošanu, inventāra izmantošanu. Attiecībā uz šiem galvenajiem objektiem tagad ir jautājums tikai par to, kā šīs telpas izmantot, kādiem saimniekiem tās nodot un ko darīt tālāk.

Arī rajonos un Rīgas pilsētā, kā ziņo manas komisijas locekļi, stāvoklis ir normāls, praktiski šīs telpas ir aizzīmogotas, īpašums netiek apdraudēts.

Attiecībā uz Valsts drošības komiteju vakar mūsu komisija uzreiz devās pildīt savu pienākumu. Mēs vienojāmies par to, kā lemsim. Griezāmies pie valdības, lai nodrošina attiecīgo dienestu līdzdalību, un devāmies uz turieni. Pa ceļam iegriezāmies valdības namā pie Godmaņa kunga. Tur mēs saņēmām informāciju, ka Johansons ir zvanījis un teicis, ka šinī brīdī viņš nevienu namā neielaidīšot un gribot atstāt savu kontroli. Mēs uzreiz mēģinājām nodibināt sakarus arī ar Bakatinu, jo bez Bakatina rīkojuma viņš īpašās attiecībās ar mums ielaisties negribēja un nodot Valsts drošības komiteju arī negribēja bez šāda rīkojuma. Tad pēc visām šīm skaidrošanām un zvanīšanām mēs ar Johansonu sazvanījāmies un vienojāmies, ka nodibināsim tādu situāciju, tādu režīmu, ko varētu raksturot kā esošā stāvokļa iesaldēšanu. Proti, ka tur būs mūsu ļaudis, kuri kontrolēs situāciju, neļaujot vairs ne dokumentiem, ne īpašumam aizplūst projām, apsargās šo namu. Vienlaikus tur atradīsies arī viņa cilvēki.

Pēc tam, kad mēs ieradāmies Drošības komitejā pie Johansona kunga, tad arī konkrētās sarunās vienojāmies par to, kā šādu režīmu nodrošināt. Visos trijos galvenajos objektos Valsts drošības komitejā šāds režīms arī ir nodibināts. Līdz ar to tagad tālākā darbība tiks veikta pēc tam, kad no PSRS, no Bakatina pienāks pavēle vai arī ieradīsies viņa ieceltie pārstāvji (nupat ir saņemta tāda informācija), tad mēs varēsim tālāk droši rīkoties gan ar īpašumu, gan ar visu pārējo. Tāds ir stāvoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies, Selecka kungs! Lūdzu, palieciet tribīnē, jo būs jautājumi. Vēl es varu piebilst, ka mums te bija sīkāka informācija, ka Selecka minētās cekas bagātību atslēgas atradās pie biedra Rubika.

Jautājumam vārds deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Vai tā ir patiesība, ka Potreki kungs turpina braukt ar 31. “Volgu”, kura bija viņa rīcībā līdz šim? Kas devis rīkojumu viņam nodot šo “Volgu”?

V.Seleckis: Potreki ir no partijas puses ieceltā persona, kas atbild par partijas īpašuma nodošanu likumīgajai valdībai. Bet par to, vai kāds viņam ir atļāvis lietot viņa bijušo dienesta “Volgu”, man ziņu nav. To mēs pārbaudīsim šodien, tiekoties ar Līča kungu, jo Līča kungam bija uzdots atbildēt par to, lai būtu kārtība.

Priekšsēdētājs: Es te nedaudz iejaukšos, jo laimīgā kārtā es šo informāciju zinu. Vakar saskaņā ar Augstākās padomes likumu par PSKP īpašumu nacionalizāciju tika arī lūkots, lai netiktu izvazātas mašīnas, kuras atrodas garāžā, tajā skaitā arī biedra Potreki mašīna, kas atradās šeit pie Augstākās padomes. Diemžēl mēs saņēmām informāciju, ka pēc kāda brīža ieradies valdības lietu ministrs Līča kungs kopā ar Potreki kungu un devis pavēli šo mašīnu atdot Potreki kungam, ko Potreki kungs ar pateicību esot pieņēmis. Šodien es tikko zvanīju Līča kungam un viņam vienkārši atgādināju, ka vajadzētu ievērot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu. Līča kungs apsolījās, ka savu kļūdu labos.

Vārds Raimondam Krūmiņam.

R.Krūmiņš: Man būtu jautājums par situāciju finansu jomā. Kā ir ar organizāciju, kuru darbību Augstākā padome ir nolēmusi apturēt, rēķinu iesaldēšanu? Kā tā veicas?

Otrs jautājums ir par to, vai nerodas mazliet pretrunas ar Jundža kunga ziņojumu, jo Jundža kungs, manuprāt, teica, ka Drošības komitejā notiek kratīšana. Var būt, ka es nepareizi sapratu.

V.Seleckis: Par kratīšanu Prokuratūrā man ziņu nav. Cik es sapratu, tad varbūt kaut kas ir mainījies tagad pēdējā brīdī vai šodien no rīta, bet man liekas, ka tā nevarētu būt, tāpēc es te neko vairāk nevaru pateikt. Attiecībā uz partijas finansēm ir informācija no Finansu ministrijas, ka partijas konti ir iesaldēti un līdzekļi no turienes pēc mūsu lēmuma pieņemšanas vairs nekur aizplūst nevar.

R.Krūmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Jūs minējāt trīs objektus, kas pieder Drošības komitejai Rīgā. Kas tie ir par objektiem? Man liekas, ka tas ir stipri par maz.

V.Seleckis: Republikāniskais kantoris visiem zināmajā Stabu ielā, objekts Valdemāra ielā un objekts Puškina ielā. Šie trīs objekti. Par tiem šinī brīdī bija runa, par pārējiem jautājums vēl ir jāskaidro.

J.Bojārs: Atvainojiet, kad mēs bijām ar pirmo grupu tur, tad Johansona kungs apsolīja nodot arī telpas, kur atrodas slepenā izsekošana. Tā ir liela cilvēku masa, viņiem ir specautomašīnas, specieroči, speciāla tehnika. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tas atrodas Rīgā. Šīs telpas ir iekonspirētas. Otrais ir izlūkošana, kas ir Jūrmalā. Kā tad jūs esat to izlaiduši? Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

V.Seleckis: Ļoti iespējams, ka tas tā ir un vēl daudz kas cits ir. Mēs jautājām Johansonam par to visu un daudz ko citu vēl jautājām, bet, kamēr nav bijusi Maskavas pavēle, tikmēr viņš mums uz šādiem jautājumiem neko negribēja paskaidrot. Mēs, protams, vardarbīgi neko arī nevarējām uzzināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, bet pēdējais jautājums.

J.Bojārs: Jūs atvainojiet, jebkurā gadījumā vismaz tā ēka, kur ir izlūkošana. Tur ir inteliģenti cilvēki. Bet tas kolektīvs, kas nodarbojas ar izsekošanu, ir ārkārtīgi bīstams. Vai jūs to nesaprotat? Šo ēku vajadzēja bloķēt kopā ar visiem tiem kadriem, kas tur strādā.

V.Seleckis: Ja jūs varat dot mums informāciju, kur šīs ēkas atrodas, tad mēs rīkosimies tālāk.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu, izmantojiet Bojāra kunga bagātīgo informāciju, lai komisija strādātu tālāk.

Vārds Škapara kungam. Tad pāriesim pie darba kārtības jautājumiem, par kuriem vēl jābalso.

J.Škapars: Piebilstot pie iepriekšējā, gribētu teikt, ka komisijā tomēr vajadzēja likt iekšā Bojāra kungu, tas sekotu bez kautrēšanās. Šis jautājums ir jāpārzina, citādi, var būt, mēs palaidīsim garām objektus, tos pa šo laiku iztīrīs un iztukšos.

Bet es par partijas īpašumiem un par pašvaldībām. Kas tiek darīts, lai republika pārņemtu varu.

Par partijas īpašumu pārņemšanu. Es piekrītu tam visam, ko teica Selecka kungs, un es domāju, ka partijas Centrālās komitejas ēkas un Preses nama pārņemšana notika visumā (ar atsevišķiem starpgadījumiem) normāli. Es tiku vienojies jau, ka pirmdien uz Preses namu pāries redakciju kolektīvi un risinās jautājumu par Preses nama statusu. Tas nebūs vienkārši. Acīmredzot mums vajadzēs pieņemt vēl atsevišķu lēmumu, jo tur ir jāizdara vairākas izmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo. Turklāt jāsavieno šī preses izdošana ar preses izplatīšanu, tas ir, ar “Preses apvienību”. Acīm redzami ir jālikvidē vecā “Preses apvienība”, jāveido jauna.

Attiecībā uz rēķinu kontu bankā jautājums bija sarežģītāks. Diemžēl finansu ministra vietnieks Praude atteicās parakstīt dokumentu par iesaldēšanu. Pie manis bija finansu ministrs… Šeit ir ļoti liels troksnis…

Priekšsēdētājs: Cienītie deputāti, jūs zināt mūsu noteikumus, ka tie, kuriem ir risināmi citi jautājumi, to var darīt blakustelpās.

J.Škapars: Šeit pie manis vakardien bija finansu ministrs Siliņš, viņš nekavējoties apsolīja atbrīvot vietnieku. Par izsaimniekošanu. Izsaimniekots ir liels daudzums mašīnu. Janovska kungs minēja 40 mašīnas. Bija norunāts, ka Ministru padome sagatavos lēmumu vai pati pieņems lēmumu par šo mašīnu nekavējošu atdošanu, brīdinot šo mašīnu ieguvējus, ka viņi tiks saukti pie atbildības. Tā ka mēs gaidām, ka šis jautājums burtiski tuvākajās stundās tiks risināts. Varbūt jau šodien šādu lēmumu vajadzēs pieņemt, lai mēs mašīnas nekavējoties dabūtu atpakaļ.

Tas ir īsumā attiecībā uz centrālo partijas organizāciju pārņemšanu. Pārējo Selecka kungs jau teica, es vairs negribu par to atgādināt.

Par sabiedriskajām organizācijām. Kā jūs zināt, vakar pieņēmām lēmumu par sabiedriskajām organizācijām. Ministru padome izdeva rīkojumu par to, lai sabiedriskās organizācijas tiktu aizzīmogotas un pielikta sardze līdz jautājuma galīgai izlemšanai par katru no šīm organizācijām.

Par avīzēm. Runa ir par “Sovetskaja Latvija”, “Cīņa”, “Jedinstvo”, “Novosti Rigi” un “Jūrmalas Rīts”. Arī par raidītāju “Sodružestvo”. Ir Augstākās tiesas kolēģijas lēmums apturēt šo avīžu darbību, aizzīmogot, pielikt sardzi un līdz galīgai jautājuma izlemšanai tādā veidā pagaidām atstāt. Ir pieņemts lēmums “Sodružestvo” nekavējoties slēgt. Diemžēl pienāk informācija, it kā šodien “Sodružestvo” vēl darbojoties. Es neesmu pilnīgi informēts, vai tas tā ir, bet acīm redzami te valdībai nekavējoties ar jauno kara apgabala pavēlnieku ir jārunā par to, lai “Sodružestvo” slēgtu.

Kā notiek varas pārņemšana republikā? Mēs sapulcējāmies šodien ar Pašvaldības nodaļu, un mani Pašvaldības nodaļa tā informēja. Ja jums ir cita informācija, tad sakiet to nekavējoties. Apgalvo, ka visā republikā, burtiski visos rajonos un republikas pilsētās, tiek realizēti mūsu lēmumi, respektīvi, runa ir par partijas ēku pārņemšanu. Tās jau ir aizzīmogotas, ir pielikta apsardze. Sevišķi mēs brīdinājām attiecībā uz partijas īpašumu, lai netiktu izsaimniekots šis īpašums, jo lielā daudzumā ir izsaimniekotas ne tikai mašīnas, bet arī mēbeles. Mēs gribam salīdzināt ar vecajiem inventarizācijas aktiem, ar šā gada inventarizācijas aktiem un pārbaudīt. Par katru izsaimniekoto īpašumu nāksies atbildēt atsevišķi.

Ar pašvaldībām ir panākta vienošanās, ka tās pārņem arī Valsts drošības komitejas ēkas. Pagaidām aizzīmogo, pieliek sardzi. Vajadzētu dot pilnīgi precīzus norādījumus, ko darīt tālāk. Mēs brīdinājām īpaši par to, ka kategoriski jāvēršas pret ieroču izvešanu un izsaimniekošanu, bet es domāju, ka nedrīkst gaidīt ne dienu, patiesībā būtu jādod ļoti konkrēti norādījumi, kurus jau gaida,– ko darīt ar Valsts drošības komiteju.

Vēl viens jautājums. Vairākās vietās pašvaldībām jāizšķir jautājums par prokuratūru, Latvijas PSR Prokuratūru. Es pašreiz esmu savā vārdā devis norādījumu, runājot par Rēzekni un Daugavpili, par šo prokuratūru tāda paša veida pārņemšanu kā attiecībā uz divām iepriekšējām iestādēm. Acīmredzot tas pats būtu jādara ar DOSAAF un citām līdzīgām iestādēm un organizācijām. Būtībā vajadzētu panākt vienošanos to darīt nekavējoties.

Man šorīt bija saruna ar Daugavpils pilsētas padomes vadību. Mēs par šiem jautājumiem runājām, jo viņiem šorīt notika valdes sēde, kurā pieņēma šo lēmumu, par ko te ziņoja. Bet lēmums ir izskatīts tikai valdē, ierosināts to izskatīt padomē tikai 26.datumā. Tāpat viņi teica un apgalvoja, ka devuši rīkojumu visiem saviem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī iestādēm Daugavpilī nekavējoties vadīties tikai no Latvijas Republikas likumiem. Šorīt runāju ar Rēzeknes padomes priekšsēdētāju. Viņš teica, ka šie jautājumi, par kuriem es minēju, tiek risināti līdzīgi.

Vēl viens jautājums, kas acīmredzot izšķirsies rītdien, ir par “māmuļu”. Ir panākta vienošanās ar pilsētas komandantu, ka “māmuļas” pārņemšana notiks rītdien. (Aplausi.)

Vēl kāds jautājums, kas, manuprāt, ir jāizšķir ļoti ātri. Tas ir, par visu vissavienības organizāciju likvidēšanu. Es esmu runājis Ministru padomē ar Godmaņa kungu par to, ka tiks sastādīts saraksts, kādas vissavienības organizācijas Latvijā vēl atrodas, un sagatavots lēmuma projekts. Mēs runājām, ka pirmdien tiks iesniegts lēmuma projekts par vissavienības organizāciju likvidēšanu šeit, Latvijā. Praktiski to arī vajadzētu rītdien izdarīt un rītdien pārņemt visas vissavienības organizācijas. Es neteikšu organizācijas, teikšu– struktūras. Tas ir vispārīgāks apzīmējums. Te varētu būt iestādes, organizācijas un tā. Tas man ir viss, ko es varu teikt attiecībā uz to sfēru, kas jārisina Pašvaldību un sabiedrisko lietu komisijai.

Priekšsēdētājs: Jautājums deputātam Kinnam.

J.Kinna: Škapara kungs! Sakiet, lūdzu, vai “māmuļas” pārņemšanai nebūtu lietderīgi izmantot speciālu komisiju trīs cilvēku sastāvā?

J.Škapars: Es domāju, ka tas būtu lietderīgi, bet tad mums vajadzētu uzreiz vienoties. Var būt, ka te uzreiz var Kultūras komisija piedāvāt?

J.Kinna: Es ierosinātu Pēteri Laķi un Aivaru Berķi. Un pēc tam vēl trešo.

J.Škapars: Tu varbūt apņemies kā trešais? Tomašūns– trešais.

J.Kinna: Ja viņš nav citās komisijās.

J.Škapars: Tātad trīs tādi cilvēki varētu būt. Es nezinu, kāds ir deputātu viedoklis šajā ziņā. Piekrīt? Paldies.

Priekšsēdētājs: Varbūt to atstājam kā atklātu jautājumu. Balsosim par darba kārtību. Te ir praktiskas lietas, tad arī nobalsosim.

J.Kinna: Tādā gadījumā mēs varēsim sagatavot lēmuma projektu.

J.Škapars: Aivars piekrīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, gatavojiet, lai mēs varam iekļaut darba kārtībā. Man tikai lūgums, kolēģi, varbūt pārāk daudz “neizplūst” vienkārši informācijā, jo mums vēl daudz kas ir praktiski jāatrisina.

Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Divi vārdi, izmantojot translāciju. Es biju biedrībā un visu sarunāju, bet šodien pulksten 17.00 nevajadzētu tautai tur pulcēties, jo viss atrisināsies rīt. Šodien nevajag pie “māmuļas” pulksten 17.00 pulcēties.

Priekšsēdētājs: Tas jau bija paziņots, bet labi, ka jūs vēlreiz atgādinājāt. Deputāts Bojārs grib uzdot jautājumu. Lūdzu.

J.Bojārs: Krastiņa kungs mūs informēja par dažām patīkamām pārmaiņām. Ņemot vērā, ka situācija ir nestabila, ņemot vērā to, kā rīkojies Jeļcins, vai nevajadzēja vismaz vienu daļu no deputātiem padarīt pašaizsardzības spējīgus? Jeļcins arī to darīja. Tas ir ļoti nopietni. Pagaidām situācija ir tāda, ka var būt individuālie terora akti. Tas ir ļoti nopietni. Tos deputātus, kuri māk rīkoties…

J.Škapars: Bojāra kungs! Ja jūs to jautājat man, tad es personiski esmu par to.

J.Bojārs: Tādā gadījumā es lieku priekšā nekavējoties par to nobalsot. Tas ir ļoti svarīgi.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Mēs ņemsim vērā, bet jūs zināt arī mūsu iespējas. Tūlīt ieradīsies premjerministra kungs, tad mums būs Aizsardzības padomes sēde. Es jums dodu godavārdu, ka mēs tūlīt šo jautājumu risināsim, cik tas ir iespējams.

Krastiņa kungs grib atbildēt Bojāra kungam. Lūdzu.

A.Krastiņš: Godātie kolēģi! Tā ir daļēja atbilde. Protams, tikai iespēju robežās. Kā jums ir zināms, no otrdienas Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzē līdz ar citām vienībām ir Latvijas 1.policijas bataljons. Kā ir zināms no jūsu sagatavotajiem dokumentu projektiem, iespējams, ka rīt mēs lemsim jautājumu par to, ka uz 1.policijas bataljona bāzes mēs varētu radīt Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes un drošības dienestu. Tas ir jālemj jums. Es arī pilnīgi piekrītu tam, ka jādomā par deputātu individuālo apsardzību.

Šajā sakarībā esmu vienojies ar bataljona vadību, ka šajās lietās, kas attiecas uz Augstāko padomi, tā pakļaujas maniem rīkojumiem. Ir norīkoti atsevišķi policijas bataljona darbinieki, kuri ir dislocēti man zināmā vietā. Deputātiem, kuri pārvietojas kaut kur un tamlīdzīgi, tiks piešķirta speciāla bruņota apsardze. Tā būs līdz tam brīdim un arī pēc tam, kad mēs atrisināsim jautājumu par nepieciešamajiem instrumentiem, kas ir vajadzīgi šādai apsardzei. Tad arī deputāti, kas māk ar tādiem instrumentiem rīkoties, varēs, protams, izlemt jautājumu par apsardzi. Es domāju, ka viss atrisināsies pēc mūsu delegācijas atgriešanās no Maskavas. Kā jūs zināt, tā atgriežas vai nu tagad, vai pēc piecām minūtēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

A.Krastiņš: Nesaasināsim šo jautājumu, bet lemsim to mierīgi uz tās materiālās bāzes, kura būs mūsu rīcībā.

J.Bojārs: Tas nenozīmē, ka es lieku priekšā, lai deputāti staigātu Augstākajā padomē apbruņoti.

Priekšsēdētājs: Saprotams, Bojāra kungs!

A.Krastiņš: Ņemot vērā diezgan asās attiecības starp atsevišķiem deputātiem, tas tiešām nebūtu vēlams. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Birkava kungs, kam jūs, lūdzu, vēlaties uzdot jautājumu? Škapara kungam?

V.Birkavs: Man ir tikai ierosinājums. Es domāju, ka mums šodien ir nepieciešamība strādāt ārkārtīgi intensīvi. Es lūgtu varbūt parūpēties, lai deputātiem, kuri šeit paliek katru nakti, būtu normālas iespējas gulēt.

Priekšsēdētājs: Tas jāzina Augstākās padomes administrācijai.

Vārdu lūdz deputāts Bērzs replikai. Tad divas minūtes informācijai deputātam Dīmanim. Tad mēs balsosim par darba kārtību šodienas lēmumiem.

A.Bērzs: Augstais nams! Dārgie kolēģi! Es griežos pie jums jautājumā par to, ka šajos ļoti sarežģītajos apstākļos nevajadzētu strādāt tā, kā mēs to darām. Jautājumu par Valsts drošības komitejas pārņemšanu gatavoja komisija. Kas izpētīja šo jautājumu? Valsts drošības komitejas mantu pārņemt nosūtīja komisiju, kura bija izveidota partijas mantas pārņemšanai un no Valsts drošības komitejas nekā nezina. Bojāra kungs bija tajā komisijā, kas pētīja Valsts drošības komitejas jautājumus. Kad mūsu partijas mantas pārņemšanas komisija brauca uz “stūra māju”, tad mēs aicinājām, lai Drošības komisijas dalībnieki mums sniedz informāciju, nāk līdzi par konsultantiem, bet Bojāra kungs nepienāca, pat nepačukstēja, ka ir kaut kādi īpaši bīstami objekti, par kuriem ne man, ne citiem, kuri nav Valsts drošības komitejā strādājuši, nevar būt ne jausmas. Rodas jautājums, kāpēc tas mums netika vakar pateikts?

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Šajā sakarībā es gribu teikt, ka tūlīt pat mēs sagatavosim lēmuma projektu, lai deputāti varētu nobalsot par mūsu komisijas papildināšanu ar diviem trim deputātiem, ar tiem, kuri jau bija iesaistījušies darbā, kas saistīts ar Valsts drošības komitejas pārņemšanu. Te pirmām kārtām ir Silāra kungs, Repšes kungs, varbūt vēl kāds. Bez viņu līdzdalības mums attiecībā uz Drošības komiteju strādāt ir ļoti grūti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Cienījamie deputāti! Pēdējā laikā ir ļoti daudz kļūdainas informācijas. Īvāna kungs tika nedaudz maldināts. Es, lai nekļūdītos, divas reizes tagad sazvanījos– mans palīgs to darīja– ar Alksni. Viņš ir savā darbavietā, viņš gatavojas rītdienas Augstākās padomes sēdei. Šodien viņam būs tikšanās ar “Amnesty International” pārstāvjiem tieši Rubika jautājumā. Vēl otrdien, pamatīgi izstudējis likumu par ārkārtas stāvokli, Alksnis brīdināja tieslietu ministru, ka tas ir apvērsums, ka armija darbojas nelikumīgi. Cik es sapratu, šajā ziņā viņam nav nekādu problēmu.

Priekšsēdētājs: Paldies, ka jūs devāt šo uzziņu, tā ir precīzāka informācija. Tagad, lūdzu, izlemsim par mūsu darba kārtības jautājumiem. Mums darba kārtībā šobrīd ir priekšlikums protokola jautājumā– atzīt Islandes valstisko neatkarību, jo mēs jau esam saņēmuši protokola dokumentu.

Otrs priekšlikums, kas ir ienācis šeit no komisijām, ir– izlemt jautājumu par rūpniecības ministra atbrīvošanu no pienākumiem. Kad būs projekts, tad arī balsosim par to projektu, par kuru runāja Škapara kungs.

Reģistrēsimies. Rezultāts: 89. Balsosim par divu darba kārtības punktu izskatīšanu, tas ir lēmums par Islandes valstiskās neatkarības atzīšanu un lēmums par rūpniecības ministra atbrīvošanu no pienākumiem. Rezultāts: 78. Abi jautājumi ir iekļauti darba kārtībā.

Deputāts Karlsons ir iesniedzis informāciju. Izmantojot translāciju, gribu aicināt visus tos iedzīvotājus, kuri ir iegādājušies LKP īpašumu, griezties Tirdzniecības komisijā. Lūdzu, cienītie klausītāji, kuri šo īpašumu ir iegādājušies, ziņojiet laikus par to komisijai!

To komisiju priekšsēdētāji, kuri šobrīd vada īpašuma jautājumu atrisināšanu, lūdza pateikt, ka komisijas ir sastādītas tieši tāpēc, lai tiktu stingri ievēroti Latvijas Republikas likumi. Šeit nenotiek nekāda cilvēku vajāšana, bet tiek sekots, lai tas, kurš ir pelnījis sodu, to saņemtu, bet tas, kurš ir nevainīgs, tiktu attaisnots.

Pirmais jautājums ir Latvijas Republikas lēmums par Islandes valstiskās neatkarības atzīšanu. Tas ir pirmais protokols, ko mēs esam saņēmuši no ārvalstīm.

Lūdzu, Krūmiņa kungs vai Vulfsona kungs.

J.Krūmiņš: Lieta tāda, ka Islande konstruējās 1944.gadā. Mēs toreiz bijām okupēti, un mums nebija starptautisko tiesību subjekta statusa, tādēļ mums ir jāatzīst Islandes valstiskums sakarā ar to, ka Islandes Republika ir atzinusi Latvijas neatkarību. Tā ir arī goda lieta. Es zinu, ka ir jau nozīmēta persona, kura ieradīsies Rīgā vistuvākajā laikā, iespējams, jau rītdien, un notiks pārrunas ar Ārlietu ministriju par vēstniecības atvēršanu Rīgā un attiecīgi arī Reikjavīkā. Šādi lēmumi mums, par laimi, būs jāpieņem vēl diezgan daudzi, bet tāda ir starptautiskā prakse. Es ierosinu šo jautājumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir iebildumi vai jautājumi? Lūdzu.

V.Mucenieks: Man ir vienkārši tāda neskaidrība. Islande jau sen ir neatkarīga valsts. Vai mums oficiāli pēc diplomātiskā protokola ir tās neatkarība šeit jāatzīst atkārtoti?

J.Krūmiņš: Es jau izstāstīju savā uzrunā.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Man ir jautājums, vai šajā tekstā nav ieviesusies zināma neprecizitāte? Vai nevajadzētu nosaukt mūsu konstitucionālo likumu ar tādu nosaukumu, kā mēs to pieņēmām? Tātad– par Latvijas Republikas valstisko statusu.

J.Krūmiņš: Jā. Iespējams, ka jums ir pilnīga taisnība.

Priekšsēdētājs: Pieņemts. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs! Sakiet, lūdzu,– mēs te pieminam mūsu aktu par valstisko neatkarību, bet acīmredzot Islandes Republikai bija tāds pats akts par tās dibināšanu,– vai tas nebūtu šeit jāpiemin?

J.Krūmiņš: Nav vienmēr nepieciešams pieminēt visus šos aktus. Ir svarīgi, ka mēs to atzīstam un mēs tagad esam starptautisko tiesību subjekts. Protams, tas varētu arī būt, bet tas nav principiāls jautājums. Ārlietu ministrija konsultējās un noskaidroja, ka šāds dokuments esot pilnīgā saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, lūdzu!

O.Blumbergs: Es domāju, ka tas nav īsti pareizi. Parasti tomēr uzrāda attiecīgo aktu, saskaņā ar kuru valsts pasludinājusi savu neatkarību, jo vēlāk tam ir liela nozīme diplomātiskā korpusa veidošanā.

J.Krūmiņš: Es jau paskaidroju šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot Ārlietu ministrijas Protokolu daļa interesējās un zina, kā ir jāsastāda šādi dokumenti.

Lūdzu, Budovska kungs, jūs gribējāt jautāt!

M.Budovskis: Es vienkārši, cienījamie kolēģi, gribēju ierosināt ielikt vēl vienu punktu. Tas ir– uzdot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, jo līdz ar to mums visi šie jautājumi, kas šeit parādītos, atkristu.

J.Krūmiņš: Budovska kungs! Šis ir analogs dokuments tam, ar kādu mēs atzinām Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku. Šāds dokuments starptautiski nozīmē, ka Ārlietu ministrijai obligāti tas ir jādara. Prakse ir tāda, ka Ārlietu ministrija izstrādā šo mehānismu pēc parlamenta– vai šoreiz Augstākās padomes– šāda akta. Tas jau tiek darīts.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Faktiski nav arī priekšlikumu. Acīmredzot ir jāmaina tas formulējums, ko lūdz mainīt deputāts Apsītis, jo tas ir juridiski pareizi.

Lūdzu reģistrēsimies vēlreiz. Cienījamie kolēģi, kuri neatrodas zālē, nāciet uz reģistrāciju! Šajā brīdī: 85. Balsosim par Augstākās padomes lēmumu par Islandes valstiskās neatkarības atzīšanu. Rezultāts: 86– par. Vienbalsīgi parlaments ir atzinis Islandes valstisko neatkarību. (Aplausi.) Lūdzu Ārlietu ministriju par to ziņot Islandes valdībai.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmums par Latvijas Republikas rūpniecības ministra atbrīvošanu no pienākumiem.

Deputāt Krūmiņ, lūdzu!

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Rūpniecības pastāvīgā komisija, iepazīstoties ar valdības programmu, ar Rūpniecības ministrijas atskaiti, kas atspoguļota šajā programmā, kā arī izvērtējot rūpniecības ministra Oherina darbību, savā sēdē pieņēma lēmumu:

1) novērtēt kā neapmierinošu rūpniecības ministra Jāņa Oherina darbību Latvijas Republikas īpašumu aizsardzībā;

2) novērtēt kā nepietiekami enerģisku rūpniecības ministra Oherina darbību valdības programmas izpildē rūpniecības struktūrpolitikā un lauksaimniecības reģionālajā mašīnbūvē;

3) uzskatīt, ka rūpniecības ministrs Oherins ar savu rīcību ir kavējis Latvijas Republikas Augstākās padomes 20.augusta lēmuma sakarā ar PSRS Bruņoto spēku darbību Latvijas Republikā izpildi.

Nolemts sagatavot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu par Oherina atbrīvošanu no rūpniecības ministra pienākumiem.

Šis lēmums ar balsu vairākumu pieņemts Rūpniecības komisijas sēdē; sagatavotais Augstākās padomes lēmuma projekts deputātiem ir izdalīts. Šeit ir divi punkti: atbrīvot Jāni Oherinu no Latvijas Republikas rūpniecības ministra pienākumiem un uzdot Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim iesniegt priekšlikumus par ministra kandidatūru. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Mūsu praksē šis ir pirmais gadījums, kad mēs no mūsu pašu izveidotās valdības kādu ministru atbrīvojam no ieņemamā amata. Ministru mēs iecēlām pēc premjerministra priekšlikuma. Man liekas, ka procedūras ziņā jautājums būtu risināms tā, ka ministru atbrīvotu pēc premjera priekšlikuma. Premjers ar tādu priekšlikumu nav nācis, mēs to darām pēc komisijas priekšlikuma. Vai es pareizi esmu sapratis? Tādā gadījumā mani tomēr interesētu, kāda ir premjera nostāja šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, es tikko runāju ar premjeru. Premjers piekrīt. Tā ir vienīgā atbilde. Lūdzu, deputāt Apsīti!

R.Apsītis: No jūsu pastāvīgās komisijas sēdes protokola izraksta var nojaust, ka pats ministrs Jānis Oherins nav piedalījies šajā sēdē. Sakiet, vai tā tas ir un, ja ir, vai viņš vismaz ir informēts par jūsu lēmumu?

Ģ.Krūmiņš: Viņš mūsu sēdē nepiedalījās, un oficiāli mēs neesam viņu informējuši par šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Krūmiņa kungs, man ir divi jautājumi. Lūdzu, paskaidrojiet mums sīkāk, kas ir šis 3.punkts, ko Oherina kungs darījis vai nedarījis sakarā ar 20.augusta lēmumu? Kas tur ir par lietu?

Otrs jautājums ir tāds: sakiet, vai mums nebūtu viņam vienkārši jāizsaka neuzticība, un tad premjers viņu noņemtu? Ja mēs tā noņemam, vai tas ir pareizi, vai praksē tā dara?

Ģ.Krūmiņš: Es sākšu atbildēt ar jautājuma otro daļu. Šā jautājuma juridisko noformējumu mēs uzticējām mūsu Juridiskajai pārvaldei, kura palīdzēja mums sagatavot lēmuma projektu saskaņā ar mūsu procedūru, lai būtu pareizi pēc likumdošanas.

Tagad es saprotu, ka ne tikai deputātu Freimani, bet arī pārējos interesē trešais jautājums. Kādā veidā ministrs ir kavējis Augstākās padomes lēmumu izpildi? Informācijai es varu sniegt šādu notikumu secību: dienā, kad mēs pieņēmām attiecīgo lēmumu, premjers Godmanis bija izsūtījis telegrammas rūpniecības uzņēmumiem streiku nesākt. Pēcpusdienā mēs pieņēmām lēmumu streikot, un ministra vietnieks Millers bija šeit sēžu zālē. Viņš paņēma mūsu lēmumu un tūlīt sāka to izplatīt rūpniecības uzņēmumos, par ko viņš izpelnījās pārmetumus no ministra Oherina, kurš pateica, ka tā nevar darīt. “Dienai” esot nosūtīta valdības telegramma streiku nesākt, bet tagad Millers uz savu iniciatīvu sūtot Augstākās padomes lēmumu par streiku organizēšanu. Bet, kad ministra vietnieks Millera kungs ministram Oherinam norādīja, ka pēdējais Augstākās padomes lēmums tomēr ir izšķirošais, tad viņš izpelnījās pārmetumus par procedūru, kādā veidā šīs telegrammas tiek nosūtītas. Es domāju, ka situācija bija tāda, kas prasīja ātru un operatīvu rīcību, bet ministrs Oherins ar savu darbību ir kavējis mūsu lēmumu izpildīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es tomēr aicinu, pirms mēs turpinām šā jautājuma izskatīšanu, šeit uzaicināt kā ministru Oherinu, tā Ministru padomes priekšsēdētāju Godmani un tikai tad turpināt izskatīšanu. (Aplausi.)

Ģ.Krūmiņš: Komisijai, protams, nav iebildumu. Varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi! Es jūtu, ka mums, protams, būs jābalso par to, vai mēs aicināsim un izskatīsim šo jautājumu. Tikai vienu gan vajadzētu atcerēties. Paskatieties, kas šobrīd notiek Krievijā un kas notiek arī Padomju Savienības centrā! Šobrīd tomēr ir ļoti ātri jāstrādā, lai lietas virzītos uz priekšu, bet, ja jūs uzskatāt, ka… Ivars Godmanis solās tūlīt runāt. Viņš ir klausījies, kā mēs runājam. Dosim vārdu Ivaram Godmanim? Klausīsimies. Paldies, Krūmiņa kungs!

Vārds Godmaņa kungam.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Es domāju, ka procedūra ir viennozīmīga: Augstākā padome izsaka neuzticību ministram. Mans svētākais pienākums ir noņemt viņu no amata nekavējoties. Viss. Jūs gribat tagad zināt manas domas? Tajā projektā, ko es liku priekšā valdības organizācijām, viņš vairs nebija rūpniecības ministrs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mēs vēl apmierināsim savu ziņkārību un arī centīsimies noskaidrot lietas apstākļus sīkāk, vai mēs paļausimies uz premjera informāciju un turpināsim darbu, lai apstiprinātu šo lēmumu? Vai kāds ir pret premjera ieteikumu? Tad būtu jābalso. Nav? Vispirms reģistrēsimies un tad balsosim par attiecīgo lēmumu. Reģistrāciju! Rezultāts: 86.

Balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas rūpniecības ministra atbrīvošanu no viņa pienākumiem”. Rezultāts: 70– par, 11– atturas. Ministrs atbrīvots no saviem pienākumiem.

Cienījamie kolēģi! Pašlaik lidostā ir ieradusies mūsu delegācija no Krievijas. Tāpēc es lūdzu stundu pārtraukuma, pēc stundas mēs šeit tiekamies, tiek atjaunota arī radio un televīzijas translācija.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

A.Gorbunovs: Es saprotu, ka jūs gaidāt mūsu delegācijas ziņojumu par darba rezultātiem Maskavā. Es ceru, ka mani kolēģi atnāks, bet laikam man pašam vārds jāņem tagad.

Godātie kolēģi, mēs vakar izlidojām uz Maskavu un jūs īsi informējām par to, kurp mēs dodamies un ko gribam tur darīt. Es varu atkārtot vēlreiz, ka pirmā mūsu doma bija tikties ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu. Viņš paredzētajā laikā arī mūs pieņēma. Pirms tam pie viņa bija Amerikas jaunais sūtnis.

Mēs šajā mūsu tikšanās laikā praktiski izvirzījām divus jautājumus: pirmais jautājums– kā koordinēt mūsu rīcību, lai likvidētu puča sekas, otrs– kā tālāk kopā sadarboties un attīstīt starpvalstu sadarbību visās sfērās, ņemot vērā jauno Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas valsts neatkarību.

Mēs sākām ar pirmo jautājumu, ar puča seku likvidēšanu. Šodien jau esam ziņojuši presē un arī radio, kā man jau teica, ka tas ir zināms arī republikā; mēs jau ļoti īsi esam izklāstījuši šīs mūsu darbības rezultātus, tajā skaitā arī darbību ar Krievijas prezidentu Jeļcinu. Tā kā jūs šeit strādājāt zālē un nevarējāt klausīties radio, es jums ļoti īsi atkārtošu. Atvainojos tiem, kuri pašreiz klausīsies jau zināmas lietas.

Par puča seku likvidēšanu. Mums, protams, pats galvenais jautājums bija OMON. Krievijas prezidents Jeļcins, atšķirībā no citām amatpersonām, ir ļoti labi informēts par šo jautājumu. Viņš mums tūlīt izstāstīja, ar ko un kā viņš ir iztirzājis šo jautājumu, un izteica savu kategorisko prasību, kuru viņš jau ir izteicis visiem, tajā skaitā arī PSRS prezidentam, ka OMON darbība, kā viņš teica, Baltijā ir pilnīgi jāpārtrauc.

Šajā sakarā mēs lūdzām divas lietas: pirmais– lai nekādā gadījumā Baltijas kara apgabala vadība, kas pati bija iesaistīta pučā, pati sūtīja šo OMON pildīt Baltijas kara apgabala pavēlnieka pavēles, turpmāk nevarētu uzturēt nekādus tāda veida kontaktus jeb sniegt morālu vai citu palīdzību šai nelikumīgajai vienībai; otrs– lai visas PSRS varas institūcijas, kuras pašreiz atrodas Latvijas Republikā, jeb to struktūrvienības, tas ir, armija, tālāk– iekšlietu karaspēks jeb Iekšlietu ministrijas struktūrvienības un Valsts drošības komitejas struktūrvienības, koordinētu savu rīcību, kuras rezultāts būtu OMON darbības pārtraukšana Latvijā. Tam prezidents Jeļcins deva noteiktas garantijas, tas ir, tādas garantijas, ka viņa rīcība būs tieši vērsta uz to.

Tiekoties jau ar jaunajiem vadītājiem, kuri tika iecelti pēc kategoriskas Borisa Jeļcina prasības (PSRS prezidents viņus iecēla, tas ir, aizsardzības ministrs Šapošņikovs, iekšlietu ministrs Baraņņikovs un Drošības komitejas priekšsēdētājs Bakatins), šī principiālā Jeļcina nostāja jau bija viņiem zināma.

Tagad pie mūsu otrā jautājuma. Es teikšu atklāti, ka prezidents uzsmaidīja un teica, lai sakot atklāti, ka tas jau tomēr mums esot pirmais jautājums. Nu, mēs arī to nenoliedzām. Lai būtu vienkārši īsi, es jums pateikšu, ka tad viņam uz galda pēkšņi parādījās šī mapīte. Te tā ir, ja jūs tik tālu redzat, te ir */“Parakstam”/. Tad mēs sapratām, ka notiks kaut kas ļoti nopietns, un, atklāti sakot, vismaz es, nezinu, kā mūsu kolēģi, biju drusciņ apjucis tomēr. Tas bija tāds brīdis. Atnesa tādu milzīgu pildspalvu. Jeļcinam ir ļoti labs kaligrāfisks paraksts, un te tas arī tapa. Saturu jūs jau zināt, es jums nepārlasīšu vēlreiz. Mēs cienīgi piecēlāmies. Protams, runas tādam brīdim mums nebija sagatavotas, mēs katrs teicām, ko nu tādā brīdī varējām.

Protams, pirms šā dekrēta parakstīšanas Jeļcins bija uzdevis jautājumus, viņš interesējās par to, kā šo viņa dekrētu uzņems krievu valodā runājošie iedzīvotāji Latvijā, kādas viņiem šeit garantijas un tā tālāk.

Es personiski savu viedokli formulēju tā– un arī citi delegācijas locekļi izteica savu viedokli, tai skaitā arī deputāts Dozorcevs,– es personiski formulēju apmēram tā, cik es tagad atceros, ka tieši tas, ka Krievija pirmā no valstīm atzīst Latviju, un tieši tas, kas mums bija visvairāk vajadzīgs, jo to mēs nenoliegsim, ka mums tieši Krievijas atzīšana visvairāk bija vajadzīga, kaut gan mēs cienām visas citas valstis– Igauniju, Lietuvu un visas pārējās –, bet no lielvalstīm mums bija vajadzīga Krievijas atzīšana. Pats šis fakts, es teicu, manuprāt, pozitīvi iespaidos starpnacionālās attiecības Latvijā. Tās problēmas, kuras mums ir, mēs visas varēsim atrisināt demokrātiskā ceļā, tajā ceļā, uz kura mēs esam nostājušies.

Kādi šeit pašreiz rodas jautājumi? Pirmais. Tātad mums jāsāk beidzot rīkoties, jāsāk sarunas un jāparaksta vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu. Tas ir ļoti konkrēts darbs, un to jau mūsu Ārlietu ministrija ir sākusi. Šeit ir tāds punkts: aicināt PSRS prezidentu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un rīkot (tas gan man ir tulkojums) sarunas starpvalstu attiecību noregulēšanai starp PSRS un Latvijas Republiku.

Man ar Gorbačovu nav bijuši nekādi kontakti, ne telefoniski, ne arī kaut kādi citi personiski, jo tas, atklāti sakot, nebija arī mūsu mērķis, braucot uz Maskavu uz tik īsu laiku. Es jums stāstīšu arī par pārējām lietām, kuras mums bija ieplānotas. Kā man teica, Gorbačovs ir izteicis neizpratni. Es, kolēģi, varu izteikt tikai savu personisko viedokli. Es neatceros nevienu nopietnu Jeļcina soli, par kuru Gorbačovs būtu izteicies atzinīgi. Vismaz es tādu neatceros. Kas attiecas uz neizpratni, tad tas, protams, ir ļoti diplomātiski teikts, jo parasti Gorbačovs ir nosodījis tāda veida Jeļcina soļus. Bet pēc tam vienmēr ir izrādījies, ka Jeļcins ir gājis nevis pussolīti, bet solīti pa priekšu. Tāpēc es domāju, ka šeit nekā traģiska nav. Vismaz es personiski tā iedomājos, ka tiešām PSRS prezidentam ir laiks atzīt šo valstisko neatkarību un rīkot starpvalstu sarunas attiecību noregulēšanai. Tur tad visu var izskatīt, par ko tik daudz tiek filozofēts– un filozofēts bez rezultātiem.

Tagad par mūsu tālākajām sarunām Maskavā. Mums bija, es jau teicu, tikšanās ar visiem jaunajiem vadītājiem. Mēs izvirzījām tādu kopēju mērķi, mums bija konkrētas lietas, bet mēs tomēr tā noformulējām to lietu, mēs strādājām– visa delegācija. Labi, ka delegācijā bija kolēģi varbūt arī ar dažādiem uzskatiem, un tas ir labi. Bet šajās lietās mums bija tāda vienota pieeja. Mēs izvirzījām uzdevumu, ka gribam apspriest principus, uz kuriem turpmāk balstīsies attiecības starp Latvijas Republikas varas struktūrām un minētajām PSRS institūcijām.

Par puča seku likvidēšanu nerunāšu, es jau jums to teicu. Šie principi tika apspriesti. Es pirmo reizi izjutu… Es, kā jūs zināt, esmu bijis dažādās šādās tikšanās un daudzus solījumus esmu dzirdējis– to atzīmēja arī mani kolēģi… Dineviča kungs pats var izteikt savus vērtējumus un savus atzinumus ,– bet katrā ziņā es sapratu un arī mani kolēģi teica, ka tomēr šīs mūsu sarunas bijušas konstruktīvas– nevis vispār par principiem, bet par ļoti konkrētām lietām. Tā, piemēram, Aizsardzības ministrijā mēs vispirms izvirzījām jautājumu par to, ka ģenerālpulkvedis Kuzmins, kurš pats bija šeit vadītājs, kurš atklāti solījās mani arestēt, ja es nepildīšu viņa norādījumus– un jums to arī atklāti pateicu šeit –, kurš teica: ja izies tauta uz ielām, šī tauta tiks sašķaidīta uz ielām, tie arī ir viņa vārdi, un vēl plus tā situācija ar OMON, kurš darbojās viņa paspārnē un viņa rīcībā… Mēs uzskatījām, ka viņš nevar tālāk pildīt šos pienākumus šeit pie mums Latvijā.

Šis jautājums tika nokārtots visai drīz. Mēs jau pirms pusstundas esam tikušies ar jauno Baltijas kara apgabala pavēlnieku, kurš ir ieradies no Sanktpēterburgas. Tas ir ģenerālleitnants Mironovs Valērijs Ivanovičs. Kā es sapratu, šajā kara apgabalā, kurā viņš dienē, viņš ir pavēlnieka vietnieks. Viņi kopā ar pavēlnieku un kopā ar pilsētas mēru Sobčaku spēja rīkoties tā, kā jūs zināt. Tur tādu notikumu nebija, kā pie mums šeit Rīgā un Latvijā.

Tālāk par OMON es teicu, ka neviena no iepriekšminētajām PSRS valdības struktūrām nesniegs atbalstu Rīgā izvietotajai OMON vienībai. Panākta vienošanās par rīcības savstarpēju saskaņošanu šīs vienības darbības pārtraukšanā un atbruņošanas gaitā. Mēs konkrēti izvirzījām jautājumu par īpašumu un ieročiem, kurus nelikumīgi konfiscēja vai atņēma gan janvāra, gan augusta puča laikā. Arī šis jautājums tika pozitīvi izskatīts un pašreiz tiek kārtots.

Daudz ilgāk mēs uzkavējāmies pie Bakatina. Tas ir Valsts drošības komitejas jaunais priekšsēdētājs. Kā jūs saprotat, neskatoties uz viņa vienmēr konsekvento nostāju –, manuprāt, arī šajā situācijā, kura bija, ļoti noteikto nostāju,– viņa situācija, protams, tagad ir visai sarežģīta. Tas mums būtu jāsaprot. Es jums nestāstīšu visos sīkumos, bet tika pieņemts lēmums sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas likvidēšanu.

Uz Latviju izbrauc PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju delegācija, lai kopā ar Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem risinātu problēmas, kuras radīsies, īstenojot minēto Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu.

Vakar, kā jūs zināt, bija saspringta situācija. Vakarā šeit bija Prezidijs. Mēs zvanījām, es iepazinos ar lēmumu, kuru jūs pieņēmāt. Protams, kā jebkurš deputāts, arī es šajā lēmumā gribētu redzēt kaut ko citu, bet kopumā vismaz man likās, ka tas juridiski bija pieņemts izsvērti– šis lēmums par Valsts drošības komiteju. Pats galvenais– tagad nepieļaut nekādu nelikumīgu rīcību, bet tiešām pilnvarotajiem no Latvijas Republikas Augstākās padomes un šai pārstāvju grupai risināt visus šos jautājumus. Tajā skaitā runa ir arī, protams, par arhīvu materiāliem. Bakatins pasvītroja, ka šis jautājums nav viennozīmīgs, ka šo arhīvu var, kā saka, uz katra ielas stūra izlīmēt, bet, izskatot šo jautājumu, visu var kopīgi izlemt, lai būtu abpusēja ieinteresētība un lietderība.

Visās trijās iestādēs mēs runājām par to– un mums arī piekrita –, ka turpmāk mūsu attiecības vajadzētu veidot, pamatojoties uz īpašiem līgumiem, jo mēs nevaram, vienreiz tā pusi dienas tiekoties, atbraukt un jums teikt tā: nu, tagad būs šitā un tā. Bet rītā jūs teiksiet– kur tad tas ir? Problēmu ir ļoti daudz. Kā jau mēs kādreiz formulējām, katrai problēmai, katrai situācijai ir jābūt līgumam, kā virzīties uz priekšu, lai Latvijā Latvijas valstiskās suverenitātes un neatkarības process gan juridiskā, gan visādā citā nozīmē būtu pēc iespējas efektīvāks.

Tāpat runājām arī par PSRS Bruņoto spēku izvietojumu Latvijā. Pašreiz pirmajā posmā patiešām ir vajadzīgs tāds līgums. Mēs gan tā tieši konkrēti neko nenorunājām, bet pārskaitījām visiem mums zināmos punktus, kurus vienmēr un visur esam minējuši, ka PSRS Bruņotie spēki neiejaucas Latvijas Republikas iekšējās lietās un tā tālāk– līdz viņu samazināšanai, līdz perspektīvai uz Latvijas valsts neatkarību.

Faktiski, godātie kolēģi, ja tā padomā par to situāciju, kura pašreiz veidojas, izdarīts nav vēl nekas. Tas īstais darbs vēl tikai sākas.

Te nu man jāsaka, ka tie nav mani vārdi, tie ir mūsu kolēģa Dineviča vārdi. Mēs tikko apspriedām, ko tad teiksim, bet faktiski tā tas arī ir, jo tiešām ir jābūt šīm darba grupām, šīm speciālistu grupām, tām tiešām kompetenti un diezgan nogurdinoši jāstrādā, jo ir viena lieta– tikties ar pirmajiem vadītājiem, kur vienu daļu aizņem tāds protokola cieņas apliecinājums, otra– ļoti pamatīgi izskatīt visas šīs problēmas. Tāpēc šis darbs mums visiem kopā ir jāsāk, cita ceļa nav, jo citas alternatīvas Latvijas valstiskajai neatkarībai nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus, kolēģi! Deputāt Tomašūn, lūdzu!

A.Tomašūns: Ja Krievija ir atzinusi mūsu neatkarību, vai tāda pati procedūra nav jāizdara arī mums? Kādas ir iespējas šajā jomā?

A.Gorbunovs: Kolēģi, es gribētu, lai šo faktu un konstatējumu komentētu mūsu Ārlietu komisija, kura, es ceru, jau par to ir domājusi. Varbūt tai jau ir projekti galdā pie Krūmiņa kunga vai citiem kolēģiem. Bet, redziet, kāda situācija bija ar mums. Jeļcins šajā jautājumā parādīja konsekvenci, visu laiku viņš to parādīja šajā jautājumā. Es neatkārtošos. Bet viņam tomēr par pamatu bija mūsu Augstākās padomes konstitucionālais likums par neatkarību. Tas ir viens. Arī mūsu Augstākās padomes oficiālā vēstule bija. Tas ir lēmums, kuru jūs pieņēmāt un kuru es parakstīju. Tā es parakstu visus Augstākās padomes lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: */Kā zināms, līgums par Latvijas Republikas un Krievijas attiecībām, kas tika parakstīts janvārī, ir ratificēts tikai vienā pusē– Latvijas Augstākajā padomē. Vai šis jautājums ir izvirzīts Krievijas Augstākās padomes darba kārtībā? Par to kaut kas ir zināms vai nav? Jautājums par ratifikāciju no Krievijas puses./

A.Gorbunovs: */Mēs jautājumu par šā līguma ratifikāciju neapspriedām, jo no mūsu puses tas ir ratificēts. Ja šis jautājums tiek pacelts teorētiski vai, teiksim, kā jūs to uzdodat, es jums varu pateikt tikai savu personīgo viedokli. Man liekas…/

T.Ždanoka: */Nē, mani konkrēti interesē, vai šis jautājums tika izskatīts./

A.Gorbunovs: */Nē, netika izskatīts./

T.Ždanoka: */Paldies./

A.Gorbunovs: */Paldies jums, ka mans viedoklis jūs neinteresē./ (Smejas.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais Gorbunova kungs! Man nedaudz neskaidras bija viena jautājuma divas daļas. Pirmā. Vai runa bija tikai par karaspēka kontingenta samazināšanu Latvijā vai arī tika pieļauta iespēja, ka kaut kad nākotnē tas varētu būt arī izvests?

A.Gorbunovs: Redziet, mums tāda formulējuma nebija: pieļaujam iespēju vai kaut kā citādi. Es personiski šo jautājumu formulēju tā, ka mēs ejam uz pilnīgu valstisku neatkarību. Kā jūs saprotat, ar to ir pateikts viss. Tas ir process, kura galarezultātam ir jābūt tādam. To arī ģenerālpulkvedis pilnīgi labi izprot, viņš tikai vēlreiz pasvītroja, ka tam jābūt procesam, kurā šie jautājumi tiktu risināti abpusēji ieinteresēti.

I.Geidāns: Šā jautājuma otrā daļa. Ja runājam par to pašu OMON vienību, tad jautājums tika apspriests tikai par viņu izformēšanu. Vai ir dota iespēja arī likumā noteiktajā kārtībā saukt pie kriminālatbildības?

A.Gorbunovs: Kolēģi, es jums gribētu teikt varbūt tā: es izteicu vispārīgā konstatējumā, kā mēs šo jautājumu uzdevām, kādas atbildes saņēmām un kāds ir mūsu kopējais rezumējums. Es to pastāstīju. Kādā veidā šie jautājumi tālāk tiks risināti, manuprāt, tik tiešām tā nebūtu mūsu kompetence un nevajadzētu mums apspriest šīs detaļas, jo mēs jau vienreiz runājām balsojot. Ne jau konkrēti šeit lemsim. Mēs vienmēr varēsim noklausīties to, kā tas ir darīts vai kādi ir mērķi un tā tālāk. Tāpēc es tā jums atbildu, kolēģi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Mums tomēr gribētos zināt jūsu viedokli par to, kā tiks izlemts jautājums par pilsonību. Tas ir jautājums, uz kuru jūs gribētu atbildēt, tāpēc mēs lūdzam– atbildiet!/

A.Gorbunovs: */Es tomēr uz citu jautājumu gribēju atbildēt. Tur par pilsonību runas nebija. Tur bija runa par to.../

Kādā veidā Krievijā tiks ratificēts šis līgums? Vai vispār tika apskatīts šis jautājums? Es domāju, ka Krievijai, ratificējot līgumu, kurš tika parakstīts janvārī, acīmredzot tas ir mans personiskais viedoklis, es jau nezinu, ko lems tur,– acīmredzot preambulā būtu jākonstatē arī fakts par mūsu pieņemto konstitucionālo likumu par neatkarību. Bet tas ir mans personiskais viedoklis, un es nekādā gadījumā nezinu, kā šo jautājumu risinās Krievijas Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Raimond Krūmiņ, lūdzu!

R.Krūmiņš: Gribētos kaut ko dzirdēt par jūsu sarunām PSRS Iekšlietu ministrijā, sīkāk kaut ko noskaidrot.

A.Gorbunovs: Godātais kolēģi, es tiešām esmu gatavs sīki ar jums apspriest, ko mēs teicām un kā, bet tā tomēr ir plenārsēde. Es jums izstāstīju to, kādus jautājumus mēs izvirzījām un kādus rezumējumus saņēmām. Kopīgus rezumējumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Ticiet man, rezultāti ir fantastiski, un varbūt par mehānismu parunāsim kādā citā reizē, brīvākā laikā, jo pašreiz ir jādara darbs.

Priekšsēdētājs: Tad acīmredzot vairs jautājumu nav, paldies Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs: Un Zaļetajeva kungam. Viņš laikam grib precizēt savu jautājumu, es varu viņam arī pastāstīt.

Priekšsēdētājs: Tā, paldies, Gorbunova kungs! Cienījamie kolēģi! Mums laikam ir sagatavots lēmums, kurš būtu jāpieņem par komisiju. Tur bija kāds solījums. Nekādu priekšlikumu nav. Man vienkārši ir viens lūgums. Šajā brīdī, kas mums visiem ir ļoti nozīmīgs, es atļaujos lūgt vārdu sev. Jūs piekrītat?

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi, bet šis gads, ko esmu pavadījis šajā amatā, man ir licis daudz ko pārdomāt. Šodien, gaidot Gorbunova kungu un nezinot, kad viņš būs, es vienkārši sakopoju domas un domāju, ka man ir jāpasaka tas, kas nospiež mani un kas ir mūsu iekšējās lietas.

Trīs gadus pēc kārtas jūs man dažādos amatos uzticējāt vadīt Tautas fronti, kas tomēr īsā laikā mūs ir novedusi līdz šai dienai. Tautas frontes ideju atcerēsimies! Uz šo māju atnākuši daudzi no mums. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi šai izcili vēsturiskajā mirklī apjēgt un novērtēt, kur tad īsti mēs pašlaik atrodamies.

Droši vien ir jānofiksē, ka pirmām kārtām jau mūsu neatkarības statuss mūs šobrīd nostāda citā situācijā un mums arī ir jāuzvedas ar neatkarīgas valsts pārstāvju pašcieņu. Ir jāapzinās, ka esam nokļuvuši pilnīgi jaunā situācijā, kad Latvijas Republikai vairs nav ārējo ienaidnieku– PSKP, PSRS Valsts drošības komiteja, PSRS centrālā valdība. Nosacīti un tomēr. No šā brīža mums sevi ir jāredz demokrātiskās Krievijas un demokrātiskās Eiropas kontekstā.

Reāli sapratīsim, ka ir beidzies pārejas periods, par kuru pie mums agrāk cīnījās atsevišķi politiskie spēki, bet kurš gan neko reāli, skatoties patiesībai acīs, nav nesis. To pierādīja augusta notikumi, kuri demonstrēja, ka mūsu pašu līdz šim iluzori ieņemtās padomju struktūras praktiski nav izdarījušas neko, lai spētu aizsargāt tautu, valsti un mūsu saimniecību. To pierādīja valdības un mūsu pašu nevarība pretoties bruņotam terorismam, to pierāda kavēšanās un haoss valsts objektu pārņemšanā un elementāru organizatorisko pasākumu veikšanā.

Gada laikā, kamēr mēs esam pie varas, daudz ko neesam izdarījuši. Agrāk gan mēs par to nevarējām runāt atklāti, jo ārējais ienaidnieks bija daudz stiprāks par mums. Tāpēc tas ir jādara šodien, jo rīt jau, manuprāt, var būt par vēlu. Tad mēs mocīsimies postā un nabadzībā ne piecus, bet vēl 25 gadus, jo ne jau boļševisms vainīgs, mūsu pretinieki ir mūsos pašos. Atcerēsimies mūsu pašu neatkarību atbalstošo laikrakstu “Lauku Avīze”, kas līdz šim cītīgi slavināja autoritārismu un vēl krīzes pēdējos mirkļos zem sarkanā karoga iegāja Preses namā! Atcerēsimies arī nelielo epizodi, kā valdības lietu ministrs Līča kungs vakar pretēji Augstākās padomes lēmumam atdeva atsavināto dienesta auto kompartijas vicešefam biedram Potreki! Izdarīsim secinājumus no tā, ka arī tikko atbrīvotais rūpniecības ministrs krīzes laikā kavēja augstākā likumdevēja lēmumu izpildi!

Jā, kolēģi, pārejas periodā mēs bijām spiesti izmantot vecās, demokrātiskai kustībai netipiskās valsts un administratīvās struktūras, kā arī nomenklatūru, kas ar lielu inerci turpināja darboties savā ierastajā stilā. Būtībā mēs strādājām viņu labā un līdzējām viņiem pārsēsties uz cita krēsla jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos. Tieši tāpēc tautai arī liekas (un es domāju, ka iluzorisms šodien pāries), ka praktiskajā dzīvē nekas nav mainījies. Tie paši cilvēki atnākuši citās vietās vai palikuši iepriekšējās un visu laiku gaidījuši, kura no pusēm uzvarēs. Viņi novērtēja cīņu no malas. Tāpēc vairāk nekā jebkad mums jāgriežas pie Tautas frontes platformas. Varbūt pat zināmā mērā jāatkāpjas no pašreizējām struktūrām, kuras nu jau mums tik čomiski sit pa plecu. Daudzi no mums taču tās tiecas atzīt par savējām.

Personiski es vienmēr biju gatavs atkāpties no sava amata šeit un atgriezties pie kolēģiem Frontē, lai atkal būtu tā, kā pirms trim gadiem, kad Fronte bija kopā ar tautu un radikāli virzīja uz priekšu notikumus. Kamēr mūsu tautas kustība nav noārdījusi vecās struktūras, mūsu paziņojumiem, deklarācijām un lēmumiem nav kapeikas vērtības. Tieši kapeikas, jo, gulēdami kā līdz šim un ļaudamies laika ārdošajam spēkam, gaidot augstas atļaujas, gaidot atrisinājumu no ārienes, mēs santīmu neredzēsim. Un tieši tāpēc es gribētu lūgt šajā reizē, šajā īpašajā mūsu sēdē dot vārdu arī Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājam Romualdam Ražukam. Lūdzu, Romuald!

R.Ražuks, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs: Cienījamie Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti! Dainis Īvāns jau izteica savu un mūsu sirdssāpi. Es neatkārtošos. Es vienkārši gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kas ir noticis pēdējā gada laikā. Gribu jums apliecināt, ka es nevarēšu tautfrontiešiem, cilvēkiem, tautai mierīgi skatīties acīs, būt ar mierīgu sirdsapziņu, ja situācija atkārtosies tāpat kā pēc 4.maija, tāpat kā pēc janvāra notikumiem, kad viss pakāpeniski sāka ieslīgt pagātnes purvā.

Tieši tāpēc, cienījamie Augstākās padomes deputāti! Cienījamie Tautas frontes deputāti! Vienalga, kādā partijā vai kustībā jūs esat, bet tos, kas nes šo Tautas frontes ideju, mēs aicinām rīt pulksten 14.00– kā kārtējā grūtā brīdī, kā tas ir bijis vienmēr,– atnākt uz Latvijas Tautas frontes mītni Vecpilsētas ielā, lai īsu brīdi būtu kopā, apspriestu un izlemtu, kā mēs dzīvosim tālāk un kā mēs iesim tālāk. Gadījumā, ja mēs nenoārdīsim šo slāni, tad tiešām nekādu panākumu nebūs, tad mēs dzīvosim nabadzībā ne trīs, četrus, piecus vai sešus gadus, bet kārtējos 25 vai 30 gadus. Šis aprēķins ir vienkāršs. Es domāju, ka šis brīdis ir izšķirošs. Es aicinu jūs rīt sanākt Tautas frontē.

Priekšsēdētājs: Paldies, Romuald, esam norunājuši, cikos mēs tiekamies rīt. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienījamo sēdes vadītāj, es aicinu pieņemt šos divus lēmumus, kas pašreiz ir izdalīti deputātiem, un neredzu nekādas problēmas, ja mēs vispirms pieņemam šos divus lēmumus un pēc tam nolemjam, cikos mums sapulcēties.

Priekšsēdētājs: Jā, lēmums vēl nebija izdalīts. Vai par lēmumu kāds ir gatavs ziņot? Laķa kungs, vai “māmuļas” jautājumā jums ir kaut kas jāziņo? Ja deputātiem nav jautājumu, tad es domāju, ka varam par to balsot, jo te ir tikai komisijas sastāvs. Es nolasīšu, lai visiem būtu zināms, kuri skatās televīziju un klausās radio:

“Pamatojoties uz 1990.gada 21.decembra Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par 1940.gadā slēgto Rīgas Latviešu biedrību un tās īpašumu”, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj izveidot īpašuma pārņemšanas komisiju šādā sastāvā: Pēteris Laķis, Aivars Berķis un Andris Tomašūns.” Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 89.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man ir priekšlikums. Es piekrītu tam sastāvam, ko jūs likāt priekšā, bet man ir priekšlikums likt klāt šai komisijai vēl, piemēram, Bela kungu kā radošās inteliģences vienu no spīdošākajiem pārstāvjiem. Man liekas, ka tur taču nav neviena tāda cilvēka. Liksim priekšā Bela kungu.

Priekšsēdētājs: Cienījamo Bojār, visi deputāti mums ir radošās inteliģences spīdoši pārstāvji. Ja Bela kungam ir vēlēšanās, es domāju, ka nav nekādas problēmas, bet… Lūdzu.

A.Bels: Bojāra kungs nezina, ka šis jautājums ir gan komisijas līmenī, gan arī šīs darba grupas līmenī jau apspriests un pārspriests. Tieši tie trīs cilvēki tika atrasti par vajadzīgiem, un tieši tie ir labākie, tāpēc, manuprāt, neiesaku papildināt komisiju ar mani.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Šā lēmuma projekts ir jāpapildina ar 2.punktu par to, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Jā, pievienojam klāt. To varam arī nerakstīt, ka lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Balsosim par lēmumu par Latviešu biedrības ēkas pārņemšanas komisiju. Rezultāts: 78– par, 1– pret, 6– atturas. Lēmums ir pieņemts.

Ir ienācis priekšlikums rīt satikties Augstākajā padomē pulksten 11.00 plenārsēdē. Ir citi priekšlikumi?

No zāles: Es atvainojos, ir vēl 89.dokuments.

Priekšsēdētājs: Pie manis tā nebija. Lūdzu, tad ņemsim 89.dokumentu. Es nesapratu, vai cienītie kungi pie otrā un pirmā mikrofona runās par 89.dokumenta lēmumu? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Rūpīgi apsverot šīs trīs kandidatūras, es gribētu ierosināt deputāta Linarda Muciņa vietā ierakstīt sarakstā deputātu Juri Bojāru, kurš ir profesionālis šajos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Romašovs: */Es domāju, ka, pildot tik atbildīgus uzdevumus, kādi ir šai komisijai, tā nevar iztikt bez tik liela profesionāļa VDK lietās kā Jura Bojāra. Es domāju, ka viņu ir nepieciešams iekļaut šajā komisijā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

D.Vanags: Komisijas vadītājs Seleckis, dodoties kārtējā uzdevumā, ierosināja, ka šeit ir jābūt Jurim Bojāram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Felss: Es arī liktu priekšā papildināt šo sarakstu ar Bojāru. Tad praktiski jautājums būtu atrisināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ā.Ūdris: Ja šādā veidā tiek risināts šis jautājums, tad komisijas domas ir, ka vajag balsot par katru atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Pēc komisijas ierosinājuma balsosim par katru atsevišķi– mums ir četras kandidatūras –, pēc tam balsosim par lēmumu kopumā. Iepriekšējā pieredze, balsojot par kandidatūrām, ir tāda, ka tas, kurš dabūjis 67 balsis šādā balsojumā, tiek iekļauts šajā sarakstā. Tā mēs parasti balsojām, ja vajadzēja balsot,– par personālijām un tad par lēmumu kopumā. Vai ir pieņemams šāds variants? Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 86.

Balsosim par pirmo kandidatūru– par Linardu Muciņu. Rezultāts: 47 balsis.

Balsosim par deputātu Ivaru Silāru. Rezultāts: 68 balsis.

Balsosim par deputātu Einaru Repši. Rezultāts: 70 balsis.

Balsosim par deputātu Juri Bojāru…

G.Grūbe: Lūdzu, par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gribu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz deputāta Bērza paziņojumu šodien. Man liekas ļoti interesanti, ka deputāts Bojārs vakar zināja šos objektus un tie netika darīti zināmi komisijai, bet šodien tas šeit tika izteikts tik ļoti asā veidā. Es nezinu, kāpēc tas bija vajadzīgs. Es katrā gadījumā gribētu dzirdēt vismaz paskaidrojumu no Bojāra kunga.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Pirmajā grupā, kas bija kopā Valsts drošības komitejā, mēs šos jautājumus apspriedām, un pirmā grupa faktiski frakcijai rezultātus ziņoja. Pie manis neviens no komisijas locekļiem nav griezies. Ja kāds no komisijas locekļiem būtu griezies… Individuālas sarunas ar komisijas locekļiem man bija, un es viņiem, velns viņu zina, ko bez tā vēl esmu izstāstījis. Tātad, ja kādam ko vajag,– lūdzu, te es esmu. Cienījamais Grūbes kungs nez kāpēc ļoti nervozē kopš šā jautājuma izvirzīšanas brīža. Grūbes kungs, nenervozējiet, viss būs kārtībā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Krastiņš: Es tikai gribēju sniegt informāciju par to operāciju, ko veica policijas bataljons Mēness ielā. Tas bija tieši viens no tādiem objektiem, kur tika izņemti šie instrumenti. Tas tā– zināšanai…

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. 36– par. Tātad mums ir ievēlēti pēc procedūras divi deputāti– Ivars Silārs un Einars Repše. Varētu būt priekšlikums papildināt vēl ar vienu deputātu. Vai arī atstāt šādā sastāvā? Varbūt Repšes kungam ir kādi priekšlikumi, jo viņš tomēr nodarbojas ar šīm komisijas lietām?

E.Repše: Jā, neskatoties uz dažādām baumām, tenkām un citām lietām, kuras es šeit dzirdu, es tomēr no savas puses vēlreiz ierosinu Linardu Muciņu, zinot, ka viņš ļoti enerģiski strādāja un strādā pie šo problēmu risināšanas.

Priekšsēdētājs: Deputāt Krūmiņ, lūdzu!

J.Krūmiņš: Es arī ierosinātu visiem pārdomāt, jo deputāts Muciņš– man bija tas gods strādāt ar viņu janvāra notikumu laikā– tiešām izdarīja varbūt desmitreiz vairāk nekā katrs no mums šeit un ir ļoti aktīvs. Es arī aicinātu balsot par Repšes ieteikto Linarda Muciņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Mums vienkārši jāizšķiras, vai šobrīd papildinām vai nepapildinām sarakstu. Mēs gan šobrīd balsojam tikai par kandidatūrām, mēs nebalsojam par lēmumu kopumā. Tad ir jāanulē un jābalso vispirms par lēmumu par Linarda Muciņa kandidatūru, ja Einars Repše viņu izvirza, un par šā lēmuma anulēšanu. Neviens nevēlas balsot.

Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Man liekas, ka šeit mums nekādas steigas nav. Mēs varam nākamajā plenārsēdē atgriezties pie šā jautājuma un pievēlēt klāt, ko vēlamies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš: Godātie kolēģi! Es varbūt arī lūgtu nesteigties ar šo komisiju. Dabiski, ka katrā šādā komisijā ir jābūt vienam deputātam. Mums vienkārši nepietiks deputātu. Šeit neviens nesēdēs plenārsēžu zālē, bet skraidīs apkārt, jo objektu ir bezgalīgi daudz. Tas ir liels saraksts ar šiem objektiem.

Esot šajās komitejās, piemēram, rīt vajadzēs aizbraukt uz dažiem specifiskiem objektiem, kur vajadzīgas ārkārtīgi labas sakarnieku zināšanas, kur jābūt profesionālam sakarniekam. Vēl dažās citās dzīves sfērās un darba sfērās komisijās ir jābūt profesionāļiem.

Katrā komisijā, es pilnīgi piekrītu, nedrīkst būt tikai šie profesionāļi. Katrā vietā ir jābūt vienam deputātam, kā es vakar minēju, kaut kam līdzīgam komisāram, ja jau ir revolūcija. Bet mēs vienkārši nevaram aizrauties ar šīm komisijām, jo tad visi izklīdīs pa komisijām, kaut ko pieņemot, un nebūs, kas sēž Augstākajā padomē. Bet te būs jāpieņem katru dienu ļoti kardināli lēmumi. Es domāju, ka mums ir vienkārši jāpārskata šo komisiju veidošanas prakse. Visur ir jābūt vienam enerģiskam, uzņēmīgam, ar organizatora spējām un ar ļoti kritisku domāšanu apveltītam deputātam, bet pārējā komisijā ir jābūt speciālistiem. Jālūdz Tautas fronte palīgā. Es šaubos, vai šie brīnišķīgie, labie deputāti, aizejot uz speciālo sakaru vai šifrēšanas centru, sapratīs, kur tad īsti ir jāaizzīmogo, kura kaste ir vajadzīga un kura ir vienkārši tukša kaste. Tā ka šeit tā situācija ir tāda. Es domāju, ka vajag pārskatīt komisiju veidošanas principus un neaizrauties ar deputātiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Es tomēr atbalstītu deputāta Repšes priekšlikumu par saraksta papildināšanu ar deputātu Muciņu, jo mēs lēmumu pieņēmām pēc Muciņa projekta, nevis pēc deputāta Bojāra projekta.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Mēs par šo jautājumu nobalsojām. Ir jāpieliek punkts.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi, vienīgā iespēja šobrīd, reāli ko es redzu un kā dalās domas zālē, ir, ka mums ir jānobalso par to, ka mēs esam apstiprinājuši lēmumu. Ja nu tiešām šie divi deputāti galīgi netiks galā, mēs varam arī atgriezties un pievēlēt vēl kādu cilvēku. Tas nebūt neizslēdz, ka šie deputāti nevar aicināt talkā gan deputātu Bojāru, gan deputātu Muciņu vai vēl kādu cilvēku, kas nemaz nav deputāts. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 86.

Balsosim par lēmumu par komisijas papildināšanu. Kopumā, protams, kopumā. Tieši šādā sastāvā par šo papildinājumu, par diviem– par Ivaru Silāru un Einaru Repši. Rezultāts: par– 73, pret– 1, atturas– 6.

Cienījamie komisiju priekšsēdētāji, vai ir vēl kāds dokuments, kas nav pamanīts, bet ko šodien vajadzētu pieņemt? Ģirtam Krūmiņam ir paziņojums. Viņš lūdza vārdu sakarā ar Rūpniecības komisijas lēmumu. Lūdzu.

Ģ.Krūmiņš: Sakarā ar Rūpniecības komisijas lēmumu starpbrīdī no daudzu deputātu sarunām es varēju saprast, ka esmu pārprasts. Runa bija par to, vai mēs komisijas lēmumu esam saskaņojuši ar ministru. Es atbildēju, ka ne. Bet tas nenozīmē, ka mēs nemeklējām iespēju to izdarīt. Mēs to darījām vakar, bet izrādās, ka vakar ministrs Oherins bija medībās un nevarēja ierasties mūsu komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Vārdu replikai lūdz deputāts Bērzs. Nāciet, lūdzu, tribīnē!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi, es gribu vienā teikumā vērst nopietnu uzmanību uz Demokrātiskās iniciatīvas centra 21. un 22.augustā pieņemtajiem labajiem nodomiem, kuri tikai šodien mums tika paziņoti ar atpakaļejošu datumu, nenorādot uz attieksmi pret “Līdztiesības” frakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gavrilov! Nāciet tribīnē un atbildiet ar īsu repliku!

M.Gavrilovs: */Vispirms, kas attiecas uz pirmo jautājumu– mēs presei to nodevām 22.datumā, taču tikai vakar “Sovetskaja molodjož” to nodrukāja. Bet, kas attiecas uz otro,– mēs lēmumu pieņēmām 22.datumā, kamēr šos parakstus savācām, tad, lūk, tikai tagad iesniedzam. Tā ka tāda aizkavēšanās saprotama./

Priekšsēdētājs: */Jums tika uzdots jautājums par attieksmi pret “Līdztiesību”./

M.Gavrilovs: */Lai šajā situācijā viss būtu līdz galam skaidrs, grupa tikko noformējusies, tuvākajā laikā sapulcēsimies un noskaidrosim./

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi, rīt ir priekšlikums sapulcēties pulksten 11.00. Nav nekādu iebildumu vai citu priekšlikumu? Frakcija noteikti lai paliek tagad pēc šīs sēdes. Bet man ir lūgums par rītdienu. Vienosimies, vai būs frakcijas sēde vai plenārsēde.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es domāju, ka mēs varam pieņemt lēmumu, ka pulksten 11.00 sākas plenārsēde. Tātad ierodas visi deputāti. Ja būs vajadzība, mēs varēsim rīkot frakcijas sēdi. Divos tātad mēs visi ejam uz LTF mītni. Tā ka es domāju, mums nevajag pirms tam frakcijas sēdi, bet pulksten 11.00 mums varētu būt plenārsēde, un tad, ja vajadzēs, mēs rīkosim frakcijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Tātad nevienam iebildumu nav, ka rīt pulksten 11.00 būs plenārsēde. Ja būs “pret”, tad balsosim. Kolēģi, neaizejiet vēl! Dīmaņa kungs, otrais mikrofons.

S.Dīmanis: Frakcijai rīt vajadzīga frakcijas sēde. No paša rīta.

Priekšsēdētājs: Frakcijai “Līdztiesība” vai jaunajai frakcijai?

S.Dīmanis: No pulksten 10.00, trīs četras stundas mums vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Joprojām frakcija “Līdztiesība”?

S.Dīmanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Tas tā varētu būt. Es domāju, ka mūsu frakcija arī varētu nākt pulksten 11.00 kopā.

J.Kinna: Es vienīgi domāju, ja mums rīt būs jāpieņem kāds lēmums plenārsēdē, tad mums ir jābūt laikus.

Priekšsēdētājs: Varbūt kompromiss būs tāds. Mēs rīt sapulcējamies pulksten 11.00 plenārsēdē. Ja mums vajadzēs pieņemt ļoti steidzamus lēmumus, mēs tos pieņemsim. Pēc tam pasludināsim frakciju sēdi. Būtībā es domāju, ka neilgu laiku. Tas varētu būt pēc stundas vai divām stundām– atkarībā no rītdienas jautājumu svarīguma.

Rīt tiekamies 11.00. LTF frakcija paliek.

(Sēdes beigas)