1991.gada 26.augusta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu: 117. Paldies. Lūdzu. Jā, 118. Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Šodienas plenārsēdē ierosinu izskatīt vienu jautājumu, tas ir, lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu”. Tūlīt pēc šā jautājuma izskatīšanas jāizziņo frakcijas sēde.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Maharevs: */“Paziņojums. Frakcijas “Līdztiesība” pašlikvidēšanās ir vienīgais attaisnojošais rezultāts, lai atzītu savu politisko atbildību par vairāku savu biedru aktīvu piedalīšanos PSRS valsts apvērsumā vai klusu līdzdarbību un huntas atbalstu. Ievērojot to, ka lēmums par pašlikvidēšanos nav pieņemts, uzskatām, ka mūsu turpmākā atrašanās frakcijā “Līdztiesība” nav iespējama un paziņojam par savu izstāšanos no tās. Maharevs, Hodakovskis, Āboltiņš.”/

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums pieņemt zināšanai. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Paldies.

Kolēģi, uzmanību! Deputāts Grūbe– frakcijas priekšsēdētāja vietnieks– ierosināja tūlīt iekļaut darba kārtībā un izskatīt jautājumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu”. Pārējos jautājumus… Un pēc tam viņš ierosināja izziņot pārtraukumu, lai noturētu frakcijas sēdi. Vai ir kādi citi ierosinājumi? Lūdzu.

T.Jundzis: Man ir viens priekšlikums attiecībā uz darba kārtību. Vai lai es aicinu šo priekšlikumu izskatīt pēc pulksten piecpadsmitiem vai man to likt priekšā tagad?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka vajadzētu pēc tam, jo tad mēs sāksim apspriest visus jautājumus. Vai tas būtu lietderīgi tagad– pirms frakcijas sēdes? Nebūtu, ja? Paldies.

Lūdzu, balsosim par darba kārtības jautājumu, kuru iesniedza deputāts Grūbe, – par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Lūdzu ziņojumu.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi deputāti! Iekšlietu ministrs Važņa kungs ieradīsies šeit 10 minūšu laikā, lai arī piedalītos šajā apspriešanā, jo minētais lēmums visciešākā veidā ir saistīts ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un nebūt nav izlemjams bez viņa piedalīšanās. Es mēģināšu runāt ļoti īsi.

Janvāra dienas, pučs, šīs trīs dienas, tagadējie notikumi– visi deputāti ir pārliecinājušies, ka Latvijas Republikas Augstākajai padomei, ēkām, inventāram, bet it sevišķi deputātiem viņu darbības nodrošināšanai ir nepieciešama apsardze. Kāda šī apsardze bija visu laiku, es nekomentēšu– to katrs redzēja un izjuta.

Lai izveidotu apsardzes dienestu, ir vajadzīgi gan cilvēki, gan materiāli, munīcija, ieroči un viss pārējais, kas te ir teikts. Apsardze mums ir vajadzīga jau šodien. Šodien tā funkcionē, bet funkcionē, es atklāti teikšu, nelegāli. Tāpēc ir vajadzīgs, lai to konstituētu un izmantotu jau esošās struktūras, jo radīt jaunas struktūras, izveidot, apmācīt, mobilizēt, apgādāt mums vienkārši nav nekādu iespēju, nav laika. Tāpēc arī radās šī ideja, kura tika izstrādāta komisijā, grupā, Aizsardzības komisijas stratēģiskajā grupā, proti, par Latvijas Republikas Augstākās padomes aizsardzības dienesta radīšanu uz pirmā policijas bataljona bāzes.

Kā jūs jau zināt, trešdien pirmais policijas bataljons ieradās Augstākās padomes teritorijā, lai veiktu šo apsardzi. Ir diezgan grūts psiholoģisks brīdis visā šajā lietā, jo, kā jūs zināt, puča laikā šis pirmais policijas bataljons tādu vai citādu iemeslu dēļ tika atbruņots, padarīts praktiski kaujas nespējīgs. Un, tikai pateicoties policijas bataljona vadības, atsevišķu kaujinieku uzņēmībai un drosmei nepakļauties pavēlei, bataljons ir saglabājis daļu ieroču un cilvēku. Kaut gan šajos apstākļos bija iespējams saglabāt visu. Bataljona cilvēki tomēr izteica savu vēlēšanos, ka viņi grib aktīvi darboties, ka viņi vēlas strādāt. Taču viņiem jābūt pārliecībai, ka pavēles, kas viņiem tiks nodotas, tiešām būs par labu Latvijas Republikai. Jo atcerēsimies– viņi visi ir brīvprātīgie, viņi ir vienīgie, kas ir nodevuši zvērestu Latvijas Republikai, bet viņi ir vieni no sliktāk apgādātajiem un tamlīdzīgi. Tāds ir tas stāvoklis… Jo cilvēki grib strādāt, grib pildīt savu pienākumu, turklāt viņi vēlas šo pienākumu pildīt tajā vietā, kur būtu visvajadzīgākie un kur viņi būtu vislabāk izmantojami.

Situācija ir tāda, ka plānots ir tas (vēlāk būs šīs apsardzes nolikums, mums vienkārši nav laika to uzreiz rakstīt), ka šis apsardzes dienests veiktu gan ārējās, gan iekšējās apsardzes darbu Augstākajā padomē, šajās ēkās. Arī ēkās, kas pieder Augstākajai padomei citā vietā– Rīgā, Jūrmalā. Šim dienestam jānodrošina Augstākās padomes vadības un deputātu individuālā apsardze. Bet, tā kā tā ir kaujas spējīga vienība, policijas vienība (šajā brīdī tajā būtu apmēram 200 cilvēku, pastāvot perspektīvā līdz 200 cilvēku sastāvā), tā ir spējīga veikt arī patruļdienesta pienākumus. Tas ir nepieciešams, tā kā pašlaik Augstākā padome reāli nodarbojas ar objektu pārņemšanu, ar objektu apsardzību.

Jūs zināt, šajās dienās, kas sekoja pēc trešdienas, praktiski visa šo objektu pārņemšana, visas šīs akcijas, kas tiek izdarītas, tiek veiktas ar policijas bataljona trūcīgajiem spēkiem. Pagaidām jāsaka– neviena kļūda nav bijusi. Viss ir izdarīts precīzi. Tātad tik profesionāli, tik spējīgi ir šie cilvēki. Tāpēc es piedāvāju godājamiem deputātiem izteikties, protams, un balsot par šādas Augstākās padomes apsardzes izveidošanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs tagad esam tik tiešām neatkarīga de iure un de facto valsts, ko gan tā grūti aptvert. Un šādai valstij, parlamentam ir savs apsardzes dienests, jo nav tāda parlamenta, kam šāda apsardzes dienesta vai drošības dienesta nebūtu.

Varbūt iespējams, ka šajā lēmumā, protams, varētu būt kaut kādas korekcijas un tamlīdzīgi, bet es domāju, ka šādas korekcijas, kuras mēs varēsim izdarīt, ienesīs pati dzīve. To mēs varēsim labot un it sevišķi nolikumā par šā bataljona darbību, kas ir jāizstrādā, protams, kopīgi ar Iekšlietu ministriju.

Kā redzat, par bataljona vadību te ir minēts, ka bataljonu… apsardzes dienestu varētu vadīt Augstākās padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Taču, tā kā bataljons ir Iekšlietu ministrijas sastāvā, visu šo operatīvo vadību veic Iekšlietu ministrija savas kompetences robežās un bataljona komandieris, kas ir pilnīgi atbildīgs gan par personālsastāva komplektēšanu, gan par visiem taktikas jautājumiem, gan par to, lai tiktu izpildītas bataljonam uzdotās pavēles. Līdzšinējais bataljona komandieris Juris Vectirāns, majors Vectirāns, tiek galā ar saviem pienākumiem absolūti veiksmīgi.
Tāpēc arī ir ierosināts apstiprināt viņu par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta komandieri līdz ar visiem tiem pašiem šā bataljona komandieriem, vecākajiem un jaunākajiem komandieriem, kuri strādā pašlaik, tas ir, saglabāt šo bataljonu kā vienību.

Gribēju jūs brīdināt, ka Iekšlietu ministrijai ir mazliet cita doma, proti, doma ir tāda, ka mēs to apsardzes dienestu varētu veidot no paša sākuma, tas ir, komplektēt kadrus, apmācīt viņus, izvietot viņus un tā tālāk. Es domāju, ka šī pieeja ir nepareiza, lai gan var saprast arī Iekšlietu ministrijas vēlēšanos saglabāt vienību. Bet šeit, es domāju, tās domas sakrīt, jo, saglabājot policijas bataljonu kā vienu veselu, tikai iedodot tam šo nosaukumu– Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardze –, mēs arī saglabājam bataljonu. Dabiski, tas nebūs nekādā pretrunā ne ar valdības apsardzības dienestu, ne ar visiem Iekšlietu ministrijas formējumiem. Tie darbosies vienam kopīgam mērķim, un es domāju, ka darbosies efektīvi. Lūdzu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus.

R.Černajs: Jūs pieskārāties jautājumam par deputātu individuālo apsardzi. Es nebūt nepretendēju uz personālo apsardzi, kurā būtu vairāki automātisti, bet domāju, ka vajadzētu atgriezties pie tā, ko vakar ierosināja deputāts Bojārs, proti, pie jautājuma par deputāta tiesībām lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

A.Krastiņš: Šis jautājums jārisina Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Cik es zinu, tad pašlaik šie individuālie aizsardzības līdzekļi varētu būt gumijas nūja. (Zālē smiekli.)

No zāles: Vai tad automātisti ir iespējami, kā jūs teicāt?

A.Krastiņš: Jau pašlaik, negaidot, kamēr pieņems šo lēmumu tādā vai citādā veidā… tātad apsardzes dienestos, kas atrodas Augstākajā padomē, ir izdalīti četri cilvēki, kas pastāvīgi dežurē. Un deputātam, kurš kaut kur izbrauc vai kaut kur dodas un uzskata, ka viņam vajadzīga šāda apsardze, ir iespējams to dabūt, piesakoties pie manis vai pie leitnanta Aumeistera.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ivars Krastiņš, pēc tam– deputāts Šļakota.

I.Krastiņš: Man jautājums par lēmuma projekta 2.punktu: vai jums nešķiet, ka mums patlaban ir maķenīt tāda tendence– uzkraut priekšsēdētājam pārāk daudz pienākumu, ņemot vērā, ka viņš tomēr zināmā mērā veic valsts galvas funkcijas, kuru pildīšana saistīta ar ārkārtīgi lielu laika patēriņu? Vai jums nešķistu loģiski atbrīvot viņu no šīs funkcijas? Kā jūs skatītos uz priekšlikumu, ja mēs rakstītu: “priekšsēdētāja vietniekam” jeb “personai, kas viņu aizvieto”?

A.Krastiņš: Sākšu no beigām. Uzskatu, ka šīs funkcijas ir jāuzliek vienam cilvēkam. Viņu aizvietos tas, kas pēc likuma nāk tajā vietā, ja gadās kaut kas ar šo cilvēku, kas dod pavēles. Un tikai tā ir iespējama kārtība un disciplīna. Kas attiecas uz priekšsēdētāju, tad tas ir tāds īpatnējs amats, kad no pienākumiem nedrīkst atteikties. Bet jālemj ir deputātiem, kādi pienākumi ir jāuztic Augstākās padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekiem.

Priekšsēdētājs: Es varbūt izteikšu arī savu viedokli, godātie kolēģi. Es saprotu šeit divas lietas. Pirmā lieta– kas komandē šo bataljonu, šeit ir pateikts. Un otra lieta– kam tas pakļauts. Tās ir divas dažādas lietas. Un es pat ierosinātu to, ka tas pats par sevi ir saprotams, ka bataljonam jābūt pakļautam tikai priekšsēdētājam. Un viss pārējais, kas no likuma izriet par maniem vietniekiem, tad arī tiek pildīts, jo tā nevar– tā puse kaut kā tā, otra puse– tā un trešā puse– tā. Jo te, vēlreiz es saku, ir divas lietas– bataljona komandēšana un kam ir pakļauta apsardze. Lūdzu.

K.Šļakota: Es gribētu pievērst autora uzmanību tam, ka 4.un 5.punktā mēs Iekšlietu ministriju it kā atdalām vai pretstatām Ministru padomei. Vai to visu nevajadzētu apvienot vienā punktā? Vai vismaz korektuma pēc apmainīt vietām tos punktus?

A.Krastiņš: Šeit autori ir komisija, bet ideja ir tāda, ka šie punkti ir izvietoti pēc nozīmības. Vispirms, kas šodien ir vajadzīgs,– tie ir formas tērpi, ieroči, munīcija, operatīvā tehnika un tā tālāk. Pēc tam seko jau pārējais materiālais nodrošinājums. Šeit izgāja nevis no teorijas, bet no prakses, no tā, kas kuram ir. Iekšlietu ministrijai lielākas iespējas ir apgādāt ar to, kas jau tai ir. Un tas ministrijai ir jāapgādā. Ministru padomei ir lielākas iespējas apgādāt ar telpām un tā tālāk. Bet vienkārši šis lēmums ir tāds, lai to nekavējoties varētu pildīt, nevis teorētiski uzlikt kādam par pienākumu. Es uzskatu, ka mums lēmumi jāraksta mazliet citādi, nekā tas bija. Tagad teorijas laiks ir garām, tagad ir praktiski jādarbojas. Lēmumam jābūt ar praktiskām iespējām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons, pēc tam– Geidāna kungs.

J.Blažēvičs: Krastiņa kungs, vai 6.punkts… vai nevarētu tūlīt zālē esošie Prezidija locekļi nobalsot par iecelšanu? Varbūt Augstākajā padomē nevajadzētu iecelt viņu, varbūt tūlīt zālē Prezidija locekļiem nobalsot?

A.Krastiņš: Deputāti apspriedīs, iebildumu teorētiski nav. Jā, procedūra varētu būt vienkārši tāda visai dīvaina, ka Prezidija locekļi iziet zāles priekšā un balso, bet tas ir apspriežams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Godājamo referent, cienījamie kolēģi! Man zināmu neizpratni izraisa 1.punkts. 4. un 5.punktā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tiek uzdots gan telpu, gan tehnisko nodrošinājumu veikt attiecīgām ministrijas institūcijām, paliek tikai jautājums par pakļautību, proti, kas komandēs un faktiski kā pavēles pildīs šis bataljons. Un, ja mēs atkal ierakstām, ka tā būs Iekšlietu ministrija (kas faktiski sagrāva šo aizsardzību, un man tiešām ir pilnīga izpratne, ka ministrija jāsauc pie kriminālatbildības par to, ka sagrāva šo aizsardzību), mēs atkal atdodam šo departamentu tur. Manuprāt, šeit ir jābūt, ka bataljons pilnīgi ir pakļauts tikai Augstākajai padomei.

A.Krastiņš: Es varu paskaidrot. Pirmkārt, šie cilvēki ir policijas ierindnieki, policijas virsnieki, viņiem ir vajadzīgs policista statuss, kas dod viņiem tiesības un uzliek viņiem zināmus pienākumus. Tas ir iespējams tikai tad, ja viņi ir Iekšlietu ministrijas sistēmā un pakļautībā. Un citādi viņiem nebūs tiesību pildīt savus pienākumus, ja viņi nebūs policisti. Dibināt vēl vienu kaut kādu drošības organizāciju– nu, tas mums ir nākotnes jautājums. Par to domāsim pēc kāda laika, bet pašlaik situācija ir tāda, ka viņiem ir jādarbojas tūlīt, tātad viņi ir policisti. Un es domāju, ka (tas jau ir komentārs) ir mazliet pāragri runāt par atbildībām, kriminālatbildībām, sagraušanām, jo, ja jau mēs tagad sāksim vērtēt, ko katrs no mums darīja puča dienās, tad iznāks arī tā, ka jāsasēdina puse iekšā par bezdarbību un par kaut ko tamlīdzīgu. Ir dažādas situācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā gadījumā gribētu ierosināt atbalstīt Gorbunova kunga priekšlikumu: tātad 2.punktā svītrot vārdus “vai viņa vietniekam”, jo priekšsēdētājs nosaka, kurš vietnieks tad ar šiem jautājumiem nodarbojas tieši, vai arī tos pildīs viņš pats. Par procedūru es gribētu pateikt, ka vēlētos dzirdēt iekšlietu ministra domas, pēc tam vienkārši par šo lēmumu balsot.

A.Krastiņš: Es arī, godājamie kolēģi, tieši gribēju pēc tam, kad beigsies jautājumi, pirms atklāt kaut kādas debates, piedāvāt uzklausīt Važņa kungu, kurš pašlaik atrodas zālē un viskompetentāk varētu paskaidrot.

Kas attiecas uz šo labojumu, tad es tam pilnīgi piekrītu. Atgādinu, ka sākotnējā variantā tik tiešām nebija vārdu “vai viņa vietnieks”, bet tie tika ierakstīti komisijas apspriešanas rezultātā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Važņa kungs, lūdzu!

A.Vaznis, iekšlietu ministrs: Labdien, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man gan tikko iedeva šo lēmuma projektu. Principā pret to, ka tiktu izveidots atsevišķs patstāvīgs Augstākās padomes apsardzes dienests, Iekšlietu ministrijai nevarētu būt iebildumu. Vienīgi es uzskatu, ka šajā lēmuma projektā ir daudz pretrunu, kuras, pieņemot lēmumu, vajadzētu novērst.

Pirmkārt, ja Augstākā padome pieņem lēmumu, lai tiktu izveidots šāds apsardzes dienests, un nolemj to uzdot Iekšlietu ministrijai, tad tā arī vajadzēja uzrakstīt. Varbūt visus tos pārējos sīkumus nevajadzētu šeit speciāli minēt, jo no tā izriet visādas zināmas tiesiskas sekas. Redziet, nevar būt šis dienests Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta sistēmā un vienlaikus pakļauties tikai Augstākās padomes priekšsēdētājam. Ja šis dienests pakļaujas tikai Augstākās padomes priekšsēdētājam, tad tam ir jābūt Augstākās padomes sistēmā, nevis Iekšlietu ministrijas sistēmā. Jo tad rodas jautājums– kas atbildēs par šo dienestu un tā darbību? Un no kā prasīs– no Iekšlietu ministrijas vai no Augstākās padomes priekšsēdētāja? Prasīt var no tā, kas komandē. Tātad dabiski, ka Iekšlietu ministrija izpilda visus Augstākās padomes priekšsēdētāja rīkojumus un norādījumus, tā ka tas, man liekas, ir lieki rakstīts.

Tad man nav skaidrs jautājums par to, ko nozīmē– “uz bataljona bāzes”. Vai tas nozīmē likvidēt bataljonu vai tas nozīmē paņemt šim Augstākās padomes apsardzības dienestam zināmu skaitu cilvēku no šā bataljona? Tas arī ir jānolemj un jāpieņem lēmums. Es domāju, ka nebūtu šodien lietderīgi likvidēt bataljonu, jo bataljonam ir zināmi uzdevumi un tas ir nopietna Iekšlietu ministrijas rezerve. Bataljonu principā laikam vajadzētu atstāt, jo mēs runājām un pieņēmām valdības lēmumu par to, ka bez šā bataljona vēl jāorganizē trīs bataljoni. Un tad pēkšņi… Šeit nav saprotams, vai mēs to gribam likvidēt vai negribam likvidēt.

Attiecībā uz bataljona komandiera iecelšanu nav nekādu iebildumu; ja Augstākā padome grib par šī apsardzes dienesta priekšnieku likt Juri Vectirānu, Iekšlietu ministrijai nevarētu būt nekādu iebildumu. To var izdarīt ar iekšlietu ministra pavēli, bet es nedomāju, ka tas būtu jādara ar Augstākās padomes lēmumu, tādēļ ka tas atkal izraisa zināmas juridiskas sekas. Jebkuras turpmākās manipulācijas tad arī būs jādara Augstākajai padomei, jo tajā, ko ir izdarījusi Augstākā padome, Iekšlietu ministrija nav tiesīga izdarīt kaut kādas korektīvas.

Es domāju, ja ir tāds lēmums, tad ir jāizveido Augstākās padomes apsardzības dienests, ko var izdarīt vienkārši ar lēmumu, kurā uzrakstīt, ka: uzdot iekšlietu ministram izveidot patstāvīgu Augstākās padomes apsardzes dienestu, vadoties pēc Augstākās padomes vadības norādījumiem. Un viss. Visu pārējo mēs izdarām darba kārtībā, jo, ja mēs to nedarām darba kārtībā, tad katram jautājumam jau piedodam likuma spēku un jebkuras izmaiņas, jebkuras korektūras būs jādara Augstākās padomes sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēlas kāds jautāt? Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Jūs minējāt, ka policijas bataljonam, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, ir īpaši, speciāli uzdevumi. Es tomēr gribētu zināt, kādi īpaši, speciāli uzdevumi milicijas bataljonam bija puča dienās? Un kādu uzdevumu tas bija saņēmis tad, kad bataljonu atbruņoja?

A.Vaznis: Puča dienās… kādi varēja būt uzdevumi puča dienās? Pučs sākās četros no rīta. Mēs par to uzzinājām tad, kad tas jau bija sācies. Nekādi speciāli uzdevumi bataljonam doti netika, jo šajā situācijā neko reāli bataljons izdarīt nevarēja. Es runāju par tiem uzdevumiem, kādi bataljonam stāv priekšā vispār.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Einars Repše.

E.Repše: Dažas dienas atpakaļ pirmais policijas bataljons pārņēma Augstākās padomes apsardzību. Kas deva šādu rīkojumu?

A.Vaznis: Rīkojumu pārņemt apsardzību deva mans vietnieks Indrikovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņš.

J.Krūmiņš: Man vienkārši ierosinājums: patlaban tie faktiski ir vienīgie spēki, kas ir mūsu republikā, un apspriest aizsardzības un dažus delikātus jautājumus pie visām kamerām un translācijas varbūt nebūtu pārāk gudri.

Kas attiecas uz šo jūsu rīcību apvērsuma laikā, tad, Važņa kungs, es vienkārši palūgtu būt iecietīgākiem, lai būtu mazliet arī kaut kāda goda sajūta un atbildības sajūta, jo iekšlietu ministrs– tas nu ir tāds postenis… Un es ierosinu šo jautājumu vairs neapspriest un tūliņ pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs, es jums jau esmu devis vārdu, tāpēc tikai pēc tam es varu likt uz balsošanu.

I.Geidāns: Cienījamais Važņa kungs, kurš deva tomēr šo pavēli policijas bataljonam atbruņoties un nodot ieročus un arī Ministru padomes apsardzībai nodot ieročus? Kurš konkrēti– vai tā bija valdības politika vai jūsu, vai jūsu vietnieku iniciatīva?

A.Vaznis: Nē, šādu pavēli es nedevu.

I.Geidāns: Bet kurš deva šo pavēli?

A.Vaznis: Nu, tas jāuzprasa viņam.

I.Geidāns: Vai tad jūs nezināt?

A.Vaznis: Nē, es šādu pavēli neesmu devis ne valdības apsardzes dienestam, ne bataljonam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Važņa kungs! Vienu mirklīti, mums jābalso. Ir ierosinājums pārtraukt apspriest. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 99– par. Pārtraucam.

Tagad galavārds Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš: Ļoti īsi. Tātad, uzturot visu to, par ko es ziņoju pašā sākumā, tā kā te bija neskaidrības, vai šis apsardzes dienests sastāvēs tikai no pirmā policijas bataljona personālsastāva daļas, es ierosinu vēl 1.punktā papildināt: izveidot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas pirmā policijas bataljona bāzi saskaņā ar štatu sarakstu (tas ir tāds, cik viņiem vajag cilvēku). Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienests un tā tālāk. Tātad 2.punktā svītrot “vai viņa vietnieku”. Un kas attiecas uz… tas ir tāds komentārs: visu cieņu Važņa kungam kā augstam profesionālim, tomēr ņemsim vērā reālo situāciju– bataljons tika iznīcināts, bet tagad bataljons atjaunojas, savācas un savācas tas tāpēc… Un es domāju, ka mums vairs nav jāmeklē, kas deva pavēli vai nedeva pavēli, šajās puča dienās to ir ārkārtīgi grūti noskaidrot. Un būs vēl sliktāk, ja mēs sāksim dažādas raganu medības. Paldies Dievam, bataljons visumā pavēli neizpildīja, un bataljons, tie puiši, ir šeit, bet bataljons ir ar plikām rokām. To mēs arī turpmāk atcerēsimies, kā tas ir noticis. Es domāju, lai bataljonu saglabātu tiešām kā pirmo policijas bataljonu… es domāju, ka varbūt pat nākotnē kādreiz vēstures grāmatās atcerēsimies šo bataljonu tāpat kā Kalpaka bataljonu. Un Juri Vectirānu tamlīdzīgi. Tas liekas psiholoģisks pārspīlējums, bet bataljons ir tiešām jāsaglabā. Es redzu vienīgo iespēju to saglabāt, lūk, uzticot tam Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestu, kas tiks veikts saskaņā ar izstrādāto nolikumu. Es aicinu balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Kas attiecas uz visām finansēm, visām finansēšanas lietām, tad šis jautājums, es domāju, ir jāsagatavo Prezidijam.

Geidāna kungs, mēs esam pārtraukuši. (Zālē troksnis.)

I.Geidāns: Es atvainojos, mēs nobalsojām par jautājuma pārtraukšanu, bet pašlaik jau ir runa par tekstu. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Varbūt es neprecīzi izteicos, bet, protams, mēs varam izteikt viedokli pirms balsošanas, bet es sapratu šo priekšlikumu, ka mēs apspriešanu pārtraucam. Jā, tā arī nobalsosim.

I.Geidāns: Cienījamo referent un cienījamie kolēģi! Mēs vairākkārt runājot esam konstatējuši, ka pakļautība Policijas departamentam faktiski iznīcināja bataljonu un arī mūsu apsardzību. Un tāpēc es pieprasu likt uz balsošanu variantu, ka 1.punktā palīgteikums: “kuri iekļauti Policijas departamenta sistēmā” tiek svītrots.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Šeit mēs arī konsultējāmies– vismaz man tā liekas arī ļoti loģiska doma –, ka iekļaut Latvijas Republikas, nevis Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un nākamais punkts: noteikt, ka pakļaujas, un tas viss pārējais paliek, jo tiešām šai apsardzei šeit ir jābūt pilnīgā pakļautībā. Es ar Prezidija locekļiem turpmāk runāšu par apsardzes apgādību, finansēšanu un tā tālāk. Jo 1.punktā, kā es sapratu, Krastiņš un pārējie kolēģi, šo jautājumu izskatot, ir domājuši par formālām tiesiskām detaļām. Bet, kas attiecas uz visu pakļautību,– galvenais, mani interesē ne tik daudz pakļautība, jo tas pats par sevi saprotams, bet atbildība. Un viss pārējais– Augstākā padome, Prezidijs, mūsu Lietu pārvalde– ar dažādām tehniskām un finansu lietām un tā tālāk.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Varbūt mēs varam iziet no situācijas tā, ka 1.punktu veidojam mazliet citādi, proti: “Izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestu, kura funkcijas uzdot pildīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas pirmajam policijas bataljonam.” Tad šeit nav nekādu bāzu, nekādas pārņemšanas un nekā tamlīdzīga. Tā ir Iekš­lietu ministrijas sistēma. Lai būtu šis statuss, arī likuma aizsardzība.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā tas ir juridiski smalkāk, bet tas pats vien ir. Es piekristu, nezinu, kā Krastiņa kungs. Smalkāk nu tas skan.

Tātad, kolēģi, mēs tagad balsosim par visu kopumā ar šādām izmaiņām. Pirmā izmaiņa, ko tikko mums teica deputāts Endziņš, proti, 1.punktā… Jums ir rakstiski? Iedodiet, lūdzu, rakstiski, lai es nedzejotu. Es saprotu būtību: “kuru uzdod” un tā tālāk. Bet vajag precīzi.

Kolēģi, kas attiecas uz 2.punktu– par svītrošanu –, tas nav domāts tādā veidā, ka vienīgi tā, bet tas ir domāts tādā veidā, lai šeit būtu pilnīga skaidrība. Un to Prezidijs savā nolikumā noteikti fiksēs, ka jebkurā brīdī, kad es šeit neesmu, viss notiek likumīgā kārtā. Nevis tāpēc, ka es tā gribu, bet šeit ir runa par atbildību, nevis par komandēšanu vien. Par atbildību. Kādā veidā iestājas tā mana kolēģa atbildība, kurš dotajā momentā atrodas Augstākās padomes ēkā. Tikai par to ir runa, tātad: “1. Izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestu, kura funkcijas uzdot pildīt Latvijas Republikas Iekš­lietu ministrijas pirmajam policijas bataljonam.” Vai to “saskaņā ar štatu sarakstu” arī vajag? 2.punktā svītrojam “vai viņa vietnieku”. Citu labojumu nebija.

Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Es tomēr pieprasu likt uz balsošanu arī to variantu, kā ir tekstā, svītrojot šo palīgteikumu “kuri iekļauti”, jo būtība ir pilnīgi dažāda. Endziņa kunga piedāvātais variants atstāj spēkā to sistēmu, kas bija līdz šim, ka bija Iekšlietu ministrijas bataljons, kas tika likvidēts. Un arī turpmāk tas var tikt likvidēts. Bet, ja mēs atstājam šo pirmo redakciju, kāda ir iesniegta, tikai svītrojot šo palīgteikumu, tad veidojam pilnīgi citu bataljonu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kā es saprotu, tad… Lūdzu, komisijas vadītājs Andrejs Krastiņš jums izskaidros.

A.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Geidāna kungs nesaprot vienu: mēs pašlaik nevaram dibināt jaunus bruņotus spēkus, to varbūt darīsim rīt ap pusdienas laiku, bet šodien mums nav laika priekš tā. Ir jāizmanto esošās struktūras ar esošajām tiesībām, policijas darbinieku tiesībām. Tāpat kā tas ir valdības apsardzes dienestam, kur visi ir policijas darbinieki, jo tikai policijas darbinieki, tāpēc ka viņi ir policijas darbinieki, drīkst nēsāt un lietot ieroci noteiktajos apstākļos ar zināmām tiesībām un pienākumiem. Tikai viņi ir tiesīgi aizturēt, kratīt un tā tālāk. Veidojot tagad jaunu kaut kādu amorfu struktūru, visi šie cilvēki būtu jāatvaļina. Un tiešām tad būtu tas, ko Važņa kungs teica: tad bataljons tiktu sagrauts. Tas ir elementāri. Vai patīk vai nepatīk, vai cik veiksmīga vai neveiksmīga liekas Iekšlietu ministrijas darbība, bet tā mums ir, šīs ministrijas tiesības un pienākumi jāizmanto. Es domāju, nevajag vairs diskutēt.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos tiem, kas šeit ir pie mikrofona. Redziet, tādās lietās mums jau ir prakse. Mums jābalso… es saprotu– autoru priekšlikumi. Tā mēs nevaram izveidot: autori iesaka vienu, tad viņi ņēma vērā šos labojumus, viņi iesaka vienu… mēs te uztaisām kaut kādu otru variantu. Tad, es atvainojos, tā lieta vienkārši neiet. Tāpēc pirmais– es likšu uz balsošanu. Kopumā balsojam ar tiem labojumiem, kurus mēs te izteicām un kurus komisija pati pieņēma.

No zāles: Man ir viens labojums 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Nē. Reģistrēties! Es nesaprotu, jums ir jauna forma? Ko tas nozīmē? Es te vienu dienu neesmu bijis klāt, tāpēc man grūti uzreiz uztvert šo žestu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 116. Paldies. Balsojam par lēmumu ar tiem labojumiem, kurus šeit izdebatējām un kurus mums iesaka arī šā dokumenta autori. Rezultāts: 107– par, 1– pret, atturas– 1. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, klātesošie! Pirms dodamies uz frakcijas sēdi un nosakām laiku, man ir viens ļoti liels lūgums: tomēr šo laiku noteikt visai ierobežoti, jo es gribētu lūgt jūs neizskatīt frakcijā visus jautājumus, bet izskatīt jautājumu par Zemessardzes štāba priekšnieku un tūlīt pēc tam to izskatīt plenārsēdē. Jo es tiešām uzskatu, ka tas jautājums ir steidzams un tas mums ir jāpadara. Mēs pieņēmām likumu, un likumam ir jādarbojas.

Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Kolēģi! Es domāju, ka šo pirmo jautājumu mēs stundas laikā varētu izskatīt. Tātad– viena stunda.

Priekšsēdētājs: Bet mēs nevaram mazāku laiku. Ja neizskata– vienkārši pagarināt.

J.Dinevičs: Gorbunova kungs! Tur vajadzētu dot arī zināmus uzdevumus dažām mūsu komisijām, ko darīt tālāk. Mēs neizrisināsim visu frakcijā, bet vismaz ieskicēsim to, kas tūlīt mums deg. Mēs šorīt runājām par dažiem virzieniem; frakcijas sēdē kaut vai dažos vārdos jāpasaka, kurā virzienā tad šīm komisijām jāstrādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atsākam darbu pulksten 13.00, lai būtu pilnīga skaidrība. Vienu stundu pārtraukums, pulksten 13.00 plenārsēde turpina darbu. Vienu mirklīti– deputāts Biezais sniegs informāciju.

J.Biezais: Lūgums Valsts īpašuma konversijas komisijas un Ekonomikas komisijas pārstāvjiem pulcēties blakustelpā.

Priekšsēdētājs: No sekretariāta informācija, lūdzu.

Sekretariāta pārstāvis: Sakarā ar to, ka mums ir jābūt skaidrībai, kur pašreiz atrodas deputāti, visi komisiju priekšsēdētāji, lūdzu sekretariātam rakstiski iesniegt ziņas par to, kuri deputāti attaisnojoši vai neattaisnojoši patlaban nepiedalās sēdēs.

Priekšsēdētājs: Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Paldies. Atļausit man jums sniegt vienu informāciju. Tā ir tikai viena no daudzajām informācijām. Manuprāt, vajag, lai mani konsultanti un sekretariāts sadarbotos, jo ne tikai preses informācijas centrā nonāk informācija. Lai sekretariāts ik pēc brīža informē arī jūs par tām svarīgākajām vēstulēm, kuras tiek adresētas parlamenta vārdā.

Viena no tām ir šāda: Folketings (Dānijas parlaments), Prezidents, 25.augustā,– Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam (uzvārds; un protokolā tur ir dažas tādas lietas, kas mums varbūt nav pierastas, tāpēc nelasīsim tās): “Man ir liels prieks Folketinga vārdā apsveikt jūs un Latvijas parlamentu…” Nē, es tagad pētu, kā tas ir angliski. Redziet, kas te ir tagad, es saprotu,– Padomju Savienības varas straujais sabrukums Latvijā… mēs ar Daini Īvānu iztulkojām vēlreiz.

D.Īvāns: Tātad Folketinga vārdā Latvijas parlaments tiek apsveikts ar efektīvu padomju dominantes sabrukumu Latvijā. Tātad ar šīs varas, kas ir valdījusi pār mums, sabrukumu un iziršanu. Tāda ir šī doma.

Priekšsēdētājs: Jā, es ceru, ka visas tās nianses tiks precizētas tulkojumā. Tāpēc es jums lasu tālāk: “Sakarā ar šādu notikumu attīstību varu jūs informēt, ka mūsu valdība šodien ir iecēlusi sūtni Oto Borku par savu oficiālo pārstāvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu sūtnis atjaunos diplomātiskās attiecības, kas tika pārtrauktas 1940.gadā padomju okupācijas rezultātā. Ir plānots, ka viņš ieradīsies Rīgā rīt, pirmdien, 1991.gada 26.augustā. Ar cieņu– Klausens, Folketinga prezidents.”

Varu jūs informēt, ka es savukārt arī viņam nosūtīju telegrammu, kurā sirsnīgi pateicos gan savā, gan jūsu, gan tautas vārdā, izsaku cieņas apliecinājumus un cerības apliecinājumus par turpmāko darbu. Tā īsi varētu teikt. Ārlietu ministrija kārto visas protokola lietas, kas saistītas ar šo akreditācijas procedūru.

Tagad par mūsu parlamenta turpmāko darbību, tas ir, plenārsēdes gaitu. Lūdzu, deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums ir nepieciešamas vēl zināmas diskusijas frakcijā, tāpēc piedāvātu šādu darba kārtību: tagad dodamies pusdienās, pulksten 14.00 mums ir paredzēta tikšanās Tautas frontes namā, pulksten 15.00 turpinām frakcijas sēdi un pulksten 16.00 atsākam plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Vai ir, lūdzu, citi priekšlikumi? Vienu mirklīti, nesteigsimies, mierīgi aprunājieties savā starpā. Lūdzu.

J.Dinevičs: Es atvainojos, var būt, ka mēs tomēr varētu visu to lietu izdarīt vēl ar stundas nobīdi, tas ir, plenārsēdi atsāktu pulksten 17.00.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tas ir arī opozīcijas frakcijas priekšlikums. Citu priekšlikumu nav? Līdz ar to mums nekāda balsošana nav vajadzīga. Vienu mirklīti, kolēģi! Ja ir kādi paziņojumi, lūdzu uzklausīsim. Vai sekretariātam ir paziņojumi? Paziņojumu nav. Mums arī nav.

Plenārsēdi turpinām pulksten 17.00.

(Pārtraukums)