Par atkritumu apsaimniekošanas jaunu stratēģiju

21.decembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu jaunai stratēģijai par izvairīšanos no atkritumu radīšanas un atkritumu otrreizēju pārstrādi. Ar šo ilgtermiņa stratēģiju noteikts mērķis, kas Eiropai līdzētu kļūt par tādu sabiedrību, kas, izmantojot otrreizējo pārstrādi, cenšas izvairīties no atkritumu radīšanas un lūko izmantot atkritumus kā izejmateriālu. Tajā tiks izmantotas tās zināšanas, ko sagatavos jauna, 21.decembrī pieņemtā tematiskā stratēģija par resursiem. Lai noteiktu otrreizējās atkritumu pārstrādes standartus un dalībvalstīm uzliktu pienākumu izstrādāt savas programmas, kā arī izvairītos no atkritumu radīšanas, Eiropas Komisija ierosina vispirms pārskatīt tā dēvēto Atkritumu pamatdirektīvu, kas pieņemta 1975. gadā. To pārskatot, tiks apvienoti, racionalizēti un precizēti tiesību akti, radot labāku noregulējumu. Šīs divas stratēģijas par atkritumiem un izejmateriāliem ietilpst septiņu “tematisko” stratēģiju grupā, kas prasīta 6. Vides rīcības programmā (2002.–2012. gadam).

Par vides jautājumiem atbildīgais komisārs Stavross Dimss teica: “Atkritumu daudzums ir nesamērīgi pieaudzis, pārsniedzot pat ekonomisko izaugsmi. Atkritumu radīšana, atbrīvošanās no atkritumiem un atkritumu otrreizēja pārstrāde rūp mums visiem: cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm. Ir laiks padarīt mūsu pieeju atkritumu apsaimniekošanai mūsdienīgāku, kā arī veicināt un uzlabot otrreizējo pārstrādi. Tieši šādiem mērķiem kalpos mūsu jaunā stratēģija.”

ES tiesību akti par vidi jau palīdzējuši uzlabot kārtību, kā notiek atbrīvošanās no atkritumiem un kā pārstrādā konkrētas atkritumu plūsmas, piemēram, mājsaimniecības atkritumus, iesaiņojumu, automašīnas un nolietotas elektriskas un elektroniskas iekārtas. Atkritumu apsaimniekošana sen jau vairs nav šķietami netīrs un piesārņojošs darbs. Pastāv stingras standartprasības par atkritumu poligoniem un atkritumu sadedzināšanas krāsnīm. Pašreiz nozare mēģina gūt peļņu no atkritumiem, nevis tos vienkārši izgāzt.

Tomēr tiek lēsts, ka ES rada vairāk nekā 1,3 miljardus tonnu atkritumu gadā un šis pieaugums līdzīgs ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Piemēram, gan IKP, gan mājsaimniecības atkritumi laikā no 1995. līdz 2003.gadam pieauga par 19%. Šādas “izaugsmes” rezultātā, neraugoties uz otrreizējās pārstrādes ievērojamo pieaugumu, atkritumu apglabāšana, kas videi ir “visnepatīkamākais” saskares veids ar atkritumiem, samazinās ļoti lēnām.

Pašreiz ir svarīgi paplašināt ES politiku par atkritumiem, lai tā būtu mūsdienīga un atbilstu jaunākajai zinātniskajai informācijai. Uzņēmumiem un valsts iestādēm ir jāizmanto tā dēvētā pilna aprites cikla pieeja, kas neskar tikai atkritumu radītu piesārņojumu vien. Ir jāņem vērā arī tas, kā politika par atkritumiem visefektīvāk var samazināt to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, izmantojot resursus, ko iegūst ar otrreizējo pārstrādi un atkritumu reģenerāciju.

Lai sasniegtu šo mērķi, ES tiesību aktiem par atkritumiem ir jāveido pareizā normatīvā vide otrreizējās pārstrādes darba attīstībai.

Stratēģija ir instrumentu kopums. Tajā ir priekšlikums dokumentam, lai modernizētu 1975.gada atkritumu pamatdirektīvu.

Nozīmīgākie grozījumi, kurus ierosina veikt atkritumu pamatdirektīvā, ir šādi: galveno uzmanību atkritumu politikā pievērst resursu izmantošanas veida uzlabošanai; noteikt obligātas valsts programmas, lai izvairītos no atkritumiem, ņemot vērā atšķirīgos valstu, reģionālos un vietējos apstākļus; šo programmu izstrāde jāpabeidz trīs gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā; uzlabot otrreizējās pārstrādes tirgu, izveidojot ekoloģiskuma standartus, kuros sīki noteikts, kādos apstākļos daži otrreiz pārstrādāti atkritumi vairs netiek uzskatīti par atkritumiem; vienkāršot tiesību aktus par atkritumiem, precizējot definīcijas, racionalizējot priekšlikumus un iestrādājot arī direktīvu par bīstamiem atkritumiem (91/689/EEK) un par atkritumeļļām (75/439/EEK), kurā galvenā uzmanība pievērsta šādu eļļu savākšanai, nevis to reģenerācijai, jo šāda pieeja nav derīga vides apsvērumu dēļ.

Ir plānoti tālāki pasākumi tuvākajai piecgadei, lai veicinātu otrreizējo pārstrādi un radītu labāku normatīvo vidi otrreizējās pārstrādes darbam. Stratēģijā ir arī novērtējums uz vidi.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa