Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”.

Noteikumi deleģē doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolām, doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības tiek deleģētas augstskolām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku.

Latvijas Universitātei – astronomijā, bioloģijā, datorzinātnē, demogrāfijā, ekonomikā, farmācijā, filoloģijā, filozofijā, fizikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, juridiskajā zinātnē, ķīmijā, matemātikā, medicīnā, pedagoģijā, politikas zinātnē, psiholoģijā, socioloģijā, teoloģijā un reliģiju zinātnē, vadībzinātnē, valodniecībā, vēsturē un vides zinātnē.

Rīgas Tehniskajai universitātei – arhitektūrā, būvzinātnē, elektronikā un telekomunikācijās, elektrotehnikā, enerģētikā, informācijas tehnoloģijās, ķīmijā, ķīmijas inženierzinātnē, mašīnzinātnē, materiālzinātnē, mehānikā, transportā un satiksmē un vadībzinātnē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei – arhitektūrā, būvzinātnē, ekonomikā, hidroinženierzinātnē, lauksaimniecības zinātnē, materiālzinātnē, mežzinātnē, pārtikas zinātnē, pedagoģijā, socioloģijā, vides zinātnē un veterinārmedicīnā.

Daugavpils Universitātei – bioloģijā, ekonomikā, fizikā, literatūr­zinātnē, matemātikā, pedagoģijā, psiholoģijā un valodniecībā.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – mākslas zinātnē, Latvijas Kultūras akadēmijai – mākslas zinātnē, Latvijas Mākslas akadēmijai – mākslas zinātnē, Rīgas Stradiņa universitātei – medicīnā, farmācijā un socioloģijā, Latvijas Policijas akadēmijai – juridiskajā zinātnē, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – pedagoģijā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijai – pedagoģijā un valodniecībā, Transporta un sakaru institūtam – transportā un satiksmē.

Šajos noteikumos minētās augstskolas, īstenojot tiesības attiecībā uz doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju), atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.

Pieņemti noteikumi “Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”.

Noteikumi nosaka doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocija) kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem personas akadēmiskā darbība tiek pielīdzināta akreditētas doktora studiju programmas (programma) prasībām, ja uz doktora zinātnisko grādu (grāds) pretendē personas, kuras nav studējušas attiecīgajā programmā.

Grādu piešķir par patstāvīgi, pieredzējuša zinātnieka (vadītājs) vadībā izstrādātu un publiski aizstāvētu promocijas darbu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Pretendējot uz otru grādu citā zinātnes nozarē, promocijas darbu iespējams izstrādāt arī bez vadītāja, izmantojot nozares vadošo speciālistu (turpmāk – konsultants) konsultācijas. Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem zinātniskajos izdevumos.

Promocijas darbs var būt: disertācija; tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs. Kā arī monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Prasības promocijas darba apjomam, struktūrai un noformējumam nosaka attiecīgā programma.

Promocijas padomi (padome) zinātnes nozarē vai apakšnozarē veido augstskola. Padomes sastāvā jābūt vismaz pieciem zinātniekiem, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes (LZP) eksperta tiesības zinātnes nozarē, no tiem diviem – zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Lai iekļautu padomē ārzemju zinātniekus, jāsaņem Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas (komisija) piekrišana. Padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina augstskola. Padome visus lēmumus, izņemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Grāda saņemšanai pretendents augstskolai, kurai ir deleģētas promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē, iesniedz šādus dokumentus: iesniegumu ar atbalstošu vadītāja vai konsultanta vīzu; promocijas darbu; promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā; augstskolas izsniegtas izziņas par doktora studiju programmas izpildi vai eksāmenu nokārtošanu izvēlētajā nozarē, apakšnozarē un svešvalodā; autobiogrāfiju (Curriculum Vitae); promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to kopijas; izrakstu no augstskolas vai citas zinātniskās institūcijas struktūrvienības, kurā izstrādāts promocijas darbs, sēdes protokolu, kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu.

Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir līdzautori, vai kolektīva monogrāfija, tai pievienojams rakstisks apliecinājums no visiem promocijas darbā iekļauto publikāciju līdzautoriem par piekrišanu publikāciju izmantošanai promocijā vai no šo publikāciju korespondējošā (galvenā) autora par pretendenta personisko ieguldījumu publikāciju sagatavošanā.

Padome viena mēneša laikā pēc promocijas darba saņemšanas lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot darbu aizstāvēšanai, padome: nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts atbilstīgajā zinātnes apakšnozarē, bet divi – apakšnozares eksperti no citām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām, ieteicams ārpus Latvijas; nosaka, kādā svešvalodā un kādā termiņā jāsagatavo promocijas darba kopsavilkuma tulkojums, lai nodrošinātu tā starptautisko pieejamību un apspriešanu. Kā arī: rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un recenzentiem; nosaka promocijas sēdes laiku ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc promocijas darba saņemšanas; vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas izziņo par to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesī”; līdz ar izziņošanas datumu “Latvijas Vēstnesī” augstskola nodrošina promocijas darbu publisku pieejamību internetā un augstskolas bibliotēkā; vienas nedēļas laikā nosūta komisijai promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus.

Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, padome rīko diskusiju un balso atkārtoti. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsis sadalās līdzīgi, padome vēlreiz izskata darbu, bet ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc promocijas sēdes, kurā lēmums netika pieņemts. Līdz nākamajai padomes sēdei pretendentam pēc saskaņošanas ar padomes priekšsēdētāju ir tiesības izdarīt promocijas darbā labojumus. Par pieņemto lēmumu padome vienas nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, augstskolu un komisiju.

Augstskolas, padomes vai komisijas pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību sakarā ar promociju var apstrīdēt LZP mēneša laikā pēc to pieņemšanas. LZP lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Padomes, kas izveidotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, turpina darbu trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Augstskolas, kurām ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības, izveido padomes un apstiprina to nolikumus trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Pieņemts rīkojums “Par I.Krūmani”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, apstiprināta Irēnas Krūmanes kandidatūra pārcelšanai no Valsts kases pārvaldnieces amata Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 663 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 73 viņu nepilngadīgie bērni.

No 590 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 8% – ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

19% pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 517 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 32 viņu nepilngadīgie bērni.

No 485 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 9% – ukraiņi, 9 – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

16% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 27% – augstākā izglītība.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanu

Ministru kabineta 27.decembra sēdē tika akceptēts PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Komisija norāda, ka, balstoties uz līdzšinējo pašmāju un ārvalstu pieredzi, tās darbu nav iespējams paveikt agrāk par četriem pieciem gadiem – aptuveni līdz 2010.gadam, ja tiek nodrošināts pietiekams finansējums (2006.gadā plānotais – 134 tūkstoši latu).

Informatīvajam ziņojumam pievienotais protokollēmums paredz Valsts kancelejai izstrādāt komisijas turpmākam darbam nepieciešamo nolikuma projektu un līdz 2006.gada 1.februārim iesniegt Ministru kabinetā. Valsts kancelejai līdz 2006.gada 1.februārim ar Finanšu ministriju jāsaskaņo tāmes projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” komisijai noteikto uzdevumu veikšanai atbilstoši Saeimas 2005.gada 12.maija Deklarācijai par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu.

Informatīvā ziņojuma sagatavošanas gaitā trijos mēnešos notikušas septiņas komisijas sēdes, komisijas pārstāvji iepazinušies ar Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kas ar līdzīgu uzdevumu veikšanu nodarbojušās iepriekš. Komisija sadarbojusies ar Latvijas Valsts arhīvu, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, citām valsts institūcijām un pieaicinātiem ekspertiem.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izveidot vienotu PSRS okupācijas režīma politiski represēto personu datu bāzi. Komisija noteikusi piecas jomas (aptuveni 40 pozīcijas) potenciālo zaudējumu noteikšanai:

PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita noteikšana;

PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru masu kapu vietu noteikšana;

informācijas apkopošana par represijām;

informācijas apkopošana par masveida deportācijām;

Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšana (PSRS nodarītie zaudējumi iedzīvotājiem; ekonomikai un sociālajam stāvoklim nodarītie zaudējumi; Latvijas videi nodarītie zaudējumi; kā arī Latvijas kultūrai un zinātnei nodarītie zaudējumi).

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā izmantoti normatīvie akti, dokumenti, literatūra, publikācijas, kā arī informācija, kas saņemta no valsts institūcijām un nozaru speciālistiem. Komisija norāda uz galvenajiem informācijas avotiem potenciālajai zaudējumu aprēķinā­šanai:

1) Latvijas Ministru padomes 1990.–1991.gada Latvijas un PSRS savstarpējo tautsaimniecisko attiecību grāmatas izstrādāšanas darba grupas darbības rezultāti;

2) Latvijas un ārzemju vēsturnieku, ekonomistu, demogrāfu un citu zinātņu nozaru pārstāvju pētījumi par PSRS nodarītajiem zaudējumiem;

3) Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, interneta, administratīvo un sabiedrisko iestāžu un privātpersonu materiāli;

4) Krievijas Federācijas un citu valstu arhīvu, muzeju, bibliotēku, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu materiāli;

5) arhīvi un muzeji, kuru materiāli pašlaik nav pieejami komisijai.

Informatīvajā ziņojumā kā galvenais problemātiskais jautājums komisijas turpmākajā darbā minēts iespējamais cilvēkresursu, intelektuālo resursu, informatīvo un finanšu resursu trūkums.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par izmaiņām muitas likumdošanā

Otrdien, 27.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja virkni normatīvo aktu, kas saistīti ar muitas likumdošanu. Noteikumi aizstās vairākus esošos Valsts ieņēmuma dienesta rīkojumus, kas zaudēs spēku 2006.gada 1.janvārī.

Noteikumi “Regulāro kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas atļaujas un atļaujas vienkāršotās tranzīta procedūras izmantošanai, veicot pārvadājumus jūras satiksmē, izsniegšanas kārtība”

Noteikumi regulēs muitas iestāžu kompetenci, pieņemot iesniegumus regulāro kuģu pārvadājumu pakalpojumu atļaujas un vienkāršotās jūras satiksmes tranzīta procedūras atļaujas saņemšanai.

Noteikumi “Noteikumi par transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, ja konstatētas muitas noteikumu pārkāpumu pazīmes Latvijas Republikas muitas teritorijā”

Noteikumi regulēs kārtību, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai, un kārtību, kādā transportlīdzeklis tiek nogādāts Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē vai citā speciāli paredzētā vietā, lai veiktu padziļinātu preču kontroli vai gadījumā, ja ir konstatētas tāda administratīvā pārkāpuma pazīmes, par kuru paredzēta sankcija – preču un/vai autotransporta konfiskācija, vai arī konstatētas krimināli sodāma nodarījuma pazīmes.

Noteikumi “Noteikumi par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs”

Noteikumi nosaka galvojumu aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, galvotāja statusa iegūšanas procedūru un galvojumu veidlapas. Galvojumu veidlapas var tikt izmantotas citu muitas iestāžu administrēto nodokļu (akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa) nodrošinājuma apliecināšanai. Noteikumi netiek piemēroti muitas procedūrai – tranzīts.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.449 “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu formas tērpiem, žetonu un dienesta pakāpju atšķirības zīmēm””

Grozījumi pārceļ līdz 2008.gada. 1.janvārim Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.449 noteikto termiņu muitas iestāžu ierēdņu formas tērpu, žetonu un dienesta pakāpju ieviešanai, kā arī ar šiem noteikumiem tiek precizēti atsevišķu formas tērpu sastāvdaļu apraksti un noteikumu projekts tiek papildināts ar normām, kas nosaka muitas iestāžu kinologu dienesta apģērbu.

Noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzamas atļaujas muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniskā veidā”

Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz atļaujas preču deklarēšanai elektroniskā veidā, atļaujas saņemšanas nosacījumus, izmantošanas apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī deklarētāja pilnvarotā pārstāvja pienākumus un tiesības.

Noteikumu projekts “Noteikumi par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu”

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde izsniedz atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, kā arī gadījumu, kad izsniegtā atļauja var tikt anulēta. Tāpat noteikumi paredz uzskaites un kontroles kārtību tiem muitas nodokļiem, kuru samaksas termiņš ir atlikts.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments