1991.gada 27.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas. Ieslēgsim reģistrāciju un reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 84 deputāti reģistrējušies. Vārds Tālavam Jundzim sakarā ar problēmu par šo biedrību.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, tātad es jau jums papildus gribētu ziņot jautājumā par DOSAAF darbības pārtraukšanu, ka arī Ministru padomes amatpersonas ir iepazinušās ar šiem abiem variantiem. Jāsaka, ka Bišera kungs ir nosvēries par labu tieši Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam un iesniegtajam variantam, kaut gan viņam ir ierosinājums ar vienu mazu piebildīti arī šajā projektā. Konkrēti– uzdot Ministru padomei arī izlemt jautājumu par biedrības reorganizāciju atbilstoši republikas interesēm. Es domāju, ka tomēr šis priekšlikums nebūtu pagaidām atbalstāms, jo, kā jūs zināt, zemessargi tomēr pakļaujas Augstākajai padomei. Un mums vēl nav konceptuāli skaidrs, vai mēs šo bāzi, šo mūsu aizsardzības interesēm ārkārtīgi svarīgo bāzi, atdosim pilnībā zemessargiem, kā es pieņemu tādā pirmajā skatījumā, vai mēs to atdosim Aizsardzības ministrijai, kura tad nu tiešām pakļaujas valdībai. Varbūt risināsim arī dalīto variantu. Tāpēc man būtu vēlreiz lūgums, kā saka, šo jautājumu nesteidzināt, dalot šo lāčādu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Jundža kungs! Vai ir kādi jautājumi Tālavam Jundzim? Deputāts Punovskis laikam gatavojas uzdot jautājumu, lūdzu.

A.Punovskis: Jundža kungs, nevienā šajā projektā nav īsti skaidri pateikts, kur paliek pašreizējais biedrības īpašums, kas rīkojās ar šo īpašumu? Es domāju, tas ir ļoti būtisks jautājums, jo īpašums skaitās diezgan liels.

T.Jundzis: Kolēģi, tas tiešām ir būtisks jautājums. Juridiski te ir daži, tā sakot, sarežģīti momentiņi, bet šajā brīdī īpašumu pārvaldīšanu pārņem Ministru padome, pareizāk sakot, nodrošina šīs biedrības īpašuma saglabāšanu. Tātad īpašuma jautājums tiks atrisināts, kā es saprotu, lūk, tieši šādā veidā. Proti, vai nu nododot to, kā tagad pieņemts teikt, bilancē vai zemessargu organizācijai, vai Aizsardzības ministrijai. Var būt vēl arī kādi citi risinājumi. Tātad galīgi minētais jautājums šeit nav atrisināts, bet tikai pateikts, ka šis īpašums pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā. Tas nu ir viennozīmīgi. Bet kurš tieši būs pārvaldītājs, to jautājumu mēs neatrisinām.

Turpinot es vēl gribu izteikt savu viedokli, kuru varbūt kolēģi uzskata, tā sakot, par nepieciešamu apstrīdēt ar vārdiem, ar kuriem 2.punktā mēs uzdodam Ministru padomei nodrošināt šīs biedrības īpašuma saglabāšanu. Ministru padomei,es saprotu, ir arī jānosaka tas režīms, kurā šīs organizācijas turpina arī normāli funkcionēt, teiksim, kur tas ir iespējams, kur tas ir nepieciešams, protams, kur ir iespējams šo īpašumu saglabāt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Tālavam Jundzim? Nav. Paldies, Jundža kungs! Lūdzu, kas ir pieteikušies debatēs? Debatēs pieteicies deputāts Celmiņš. Pirms pārtraukuma man izteica vēlēšanos debatēs runāt arī šīs organizācijas vadītājs Ločmeļa kungs. Es domāju, ka mēs viņam arī ļausim izteikties, lai viņš informētu par to, kā situāciju vērtē šīs organizācijas vadība.

Lūdzu, vārds Celmiņa kungam.

J.Celmiņš: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Apspriežot šo jautājumu, es jūs visus aicinu pievērst uzmanību tam, kā saucas šī biedrība, kuras likteni šobrīd izlemjam. Tātad biedrības nosaukums ir Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgā biedrība. Mēs visi zinām, kādu armiju, kuru armiju veicināja šī biedrība. Tā ir tā pati armija, kura okupēja Latvijas Republiku, tā ir tā pati armija, kura devās triecienā pret Balto namu Maskavā, tā ir tā pati armija, kuras bruņutransportieri pagājušajā nedēļā maršēja pa Rīgas ielām. Šī biedrība tika veidota un visu laiku uzturēta atbilstoši šiem mērķiem, lai gan ideoloģiski, gan materiāli veicinātu šīs armijas funkcionēšanu. Atbilstoši šiem mērķiem tika nokomplektēti arī DOSAAF kadri. Mēs visi zinām, ka lielākā daļa DOSAAF kadru ir nokomplektēti no atvaļinātajiem armijas virsniekiem, kuri šeit ir atraduši siltas vietiņas, kuri papildus pensijai saņem vēl labas darba algas. Un tagad ar šo komisijas iesniegto lēmuma projektu mums rodas ilūzija, ka šo brīvprātīgo biedrību mēs varētu ar visiem šiem kadriem pārņemt Latvijas jurisdikcijā. Un vēl trakāk: likt kalpot, lai šī biedrība tagad veicinātu mūsu zemessardzi.

Es gribētu teikt– tās ir naivas cerības. Ar kadriem šādas pārvērtības tik vienkārši nenotiek. Un es neticu tam, ka šie cilvēki, kuri vēl pagājušajā nedēļā pildīja citas funkcijas, viena lēmuma ietekmē tik strauji mainīsies. Manuprāt, visā šajā DOSAAF sistēmā ir jāizdara kardinālas kadru izmaiņas. Un, lai to izdarītu, šī organizācija ir pilnīgi jālikvidē, bet, ja DOSAAF Centrālajā komitejā ir Latvijas Republikai uzticami cilvēki, tad es domāju, ka viņi varēs iesaistīties darbā Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejā, organizējot, pārņemot un vadot šīs līdzšinējās DOSAAF struktūras.

Vēl vairāki argumenti. Es uzskatu, ka zemessardzei būs iespējas izmantot DOSAAF šautuves un citus DOSAAF centrus, lai sagatavotu un apmācītu, piemēram, šaušanā zemessardzi. Es domāju, ka šāda iespēja pastāvēs.

Diezgan lielu neizpratni es esmu dzirdējis arī citu deputātu vidū attiecībā uz to situāciju, kāpēc, piemēram, zemessardzei būtu vajadzīgas šīs DOSAAF autoskolas, kartingi un tā tālāk. Mums ir jāatceras tas, ka mēs esam dzīvojuši militarizētā sabiedrībā, kur, sākot no oktobrēniem, pionieriem un tā tālāk, šoferu kursus ieskaitot, mācīja militāro mācību, ierindas mācību. Vai mēs tiešām šādu sistēmu gribam turpināt? Vai Latvijas Republikas sabiedrība būs tikpat militarizēta, kā līdz šim? Es stipri par to šaubos. Es pats personīgi par to neiestājos. Savukārt es uzskatu arī vēl to, ka Latvijas Republikai nebūs tik daudz līdzekļu, lai uzturētu divas vadības struktūras: tātad atsevišķi tehniskajiem sporta veidiem un atsevišķiem pārējiem sporta veidiem. No taupības viedokļa, no ekonomikas viedokļa katrā ziņā būtu izdevīgi šīs struktūras apvienot un pakļaut vienai vadībai. Tajā pašā laikā tas nenozīmē ne šo struktūru sadalīšanu, ne izvazāšanu. Tieši pretēji– tūlītēja radikāla nodošana Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejai veicinātu šo visu īpašumu saglabāšanu, un šīs iestādes varētu normāli turpināt darbu.

Es šodien sazvanījos ar Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadību. Tā ir gatava pārņemt bijušos DOSAAF īpašumus, organizēt šo darbu. Savukārt viņi ierosina arī mums, deputātiem, padomāt par armijas sporta klubu īpašumiem. Bet es uzskatu, ka tas jārisina sarunu rezultātā, kad risināsies jautājumi par PSRS Bruņoto spēku statusu mūsu republikā. Savukārt mūsu Apvienotā budžeta komisija uzskata, ka nokārtojami arī budžeta jautājumi, kas saistīti ar DOSAAF īpašumu pārņemšanu Sporta komitejas rīcībā.

Tādēļ es ierosinu atbalstīt manis sagatavoto alternatīvo projekta variantu, balsojot par to. Ir tikai viena tehniska neprecizitāte, proti, 2.punktā jāraksta pilns nosaukums– tātad Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komiteja. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kamēr deputāts Punovskis nāk tribīnē, lai runātu debatēs, es gribēju atgādināt pēdējā laika notikumus, proti, ka Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadība diemžēl ir sevišķi aktīvi iesaistījusies, lai Latvijas sportistus piespiestu startēt PSRS izlasē, PSRS čempionātos, un rīkoja to. Tā ka diez vai ir īstais laiks šai organizācijai atdot tos īpašumus. Vai sākumā nav jāpārskata Sporta komiteja…

Lūdzu, deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, es gribētu pāris vārdu runāt par šo jautājumu kaut vai tāpēc, ka mēs jau divas dienas, tas ir, konkrēti, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas pašvaldība, nodarbojas ar
DOSAAF likvidāciju un īpašuma pārņemšanu. Tātad dažas praktiskas piezīmes, kuras var rasties, ja mēs pieņemam šos lēmumus.

Pirmām kārtām es domāju, ka Ministru padomei ir pietiekami liels darba apjoms. Kādēļ tas tāds ir, to jūs ļoti labi zināt, un uzlikt Ministru padomei vēl pienākumu nodarboties ar DOSAAF, manuprāt, patlaban nebūtu īstais laiks. Šis jautājums par DOSAAF ir jānodod tieši vietējām pašvaldībām. Bez tam arī vietējās pašvaldības var rīkoties operatīvāk. Ja mēs nerīkosimies momentāni, mēs varam zaudēt tos īpašumus, kuri pieder DOSAAF. Un tie nebūt nav mazie.

Tālāk. Mani neapmierina Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmuma 2.punkts, jo reorganizēt esošo struktūru– tas nozīmē zināmā mērā šo procesu novilcināt un arī zināmā mērā atstāt darbā tos pašus kadrus, kuri patlaban tur ir. Man ir zināms, ka DOSAAF organizācijas nebūt nav ieņēmušas pasīvu nostāju puča laikā. Līdz ar to pastāv bažas, ka patlaban atstāt tos pašus cilvēkus organizācijas vadībā nebūtu īstais laiks. Mani tomēr neapmierina Celmiņa kunga iesniegtā projekta 1.punkts, jo tajā teikts, ka šī organizācija ir jālikvidē. Likvidējot tiek pārtraukti visi tie procesi, kādi patlaban notiek šajā organizācijā; es domāju– mācību process. Nevar aizmirst, ka DOSAAF ir vairākas autoskolas, kurās patlaban tiek apmācīti kursanti, un ar šiem cilvēkiem mēs tomēr nedrīkstam nerēķināties. Lai kas arī viņi būtu, mums jādod garantijas, ka viņi mācības varēs turpināt un vadītāja apliecības saņemt. Līdz ar to es tomēr ierosinātu izveidot šo abu projektu sintēzi, proti, tas varētu būt tāds, ka 1.punkts ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Tātad 1.punkts nosaka, ka šī biedrība un visas struktūras, uzņēmumi un iestādes pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā.

Savukārt 2.punkts ir no Celmiņa kunga projekta. Ar šo punktu tiek uzdots Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārņemt šos īpašumus, pārveidot struktūras par tehnisko sporta veidu un apmācību centriem. Šī doma acīmredzot ir jāatstāj– apmācību centri uz šīs bāzes ir jāizveido. Taču jāsvītro šā punkta pēdējā daļa: pakļaujot tās republikas Sporta komitejai. Mums nevajag šeit uzreiz izlemt, kam to pakļaut, acīmredzot šie centri var būt dažādi, var nebūt vienots centrs, bet var būt vairāki centri, katrā rajonā un katrā pašvaldībā atsevišķi. Tāds būtu mans priekšlikums– tātad izveidot šo divu projektu sintēzi. Ja tas ir iespējams, es gribētu lūgt sēdes vadītājam likt tādu priekšlikumu uz balsošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums labs, bet kas taisīs sintēzi? Lūdzu, deputāts Endziņš vēl ir pieteicies debatēs.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit Celmiņa kungs ļoti kaismīgi runāja par DOSAAF un tās lomu kā tādu vēl joprojām. Tas kaut kur ir politisks raksturojums, bet man liekas, ka vajadzētu paskatīties uz DOSAAF organizācijām arī no citas puses. DOSAAF ir arī tehniskie sporta veidi. Tas ir autosports, motosports, tas ir planierisms un tā tālāk, un tā joprojām. Tie ir tehniskie sporta veidi, kuri ir ļoti dārgi. Acīmredzot, ja mēs rīkosimies, vadoties pēc Celmiņa kunga vai Punovska kunga priekšlikuma,– atdot visu pašvaldībām, tad būtībā likvidēsim Latvijas Republikai jebkādu praktisku iespēju turpināt tās spožās tradīcijas, kādas mums ir motosportā, autosportā, ūdensmotosportā un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka šajā gadījumā tomēr vajag rīkoties ļoti izsvērti. Man liekas, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotais projekts rada šādu iespēju, tas ir juridiski korekti formulēts, tajā ir skaidri un gaiši pateikts, ka pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā un ka šie jautājumi ir jāizlemj, ka mums acīmredzot arī centralizēti šāda veida… bet vai šodien mēs varam skaidri un gaiši pateikt: vai federācijām vai pašvaldībām, vai kādam citam atdot. Es domāju, ka mēs šodien bez, kā saka, šādas informācijas, neesam spējīgi vispār izlemt.

Tātad mans priekšlikums būtu tāds– vai nu mēs atbalstām Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavoto projektu, vai šā jautājuma izskatīšanu atliekam, lai Aizsardzības un iekšlietu komisija izpēta šo jautājumu dziļāk un nāk klajā plenārsēdē ar jaunu iesniegumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Šodien, apspriežot šo jautājumu, mēs acīmredzot pilnīgi vēl nestādāmies priekšā, kā mūsu pieņemtais lēmums ietekmēs cilvēku dzīves vienu vai otru pusi. Rīgā iespējams viss, par ko šeit tiek runāts,– lielas organizācijas, apvienības, republikāniskas nozīmes dažādu virzienu sportiski pasākumi, kam sportisti tiek gatavoti. Bet lauku rajonos DOSAAF materiāli tehniskā bāze ir vienīgā vieta, kur var iegūt motocikla vadītāja tiesības, arī šofera tiesības. Ja mēs šodien lemjam viennozīmīgi, pārtraucam un likvidējam šo procesu, tad rajonos vadītāja tiesības neviens nevarēs iegūt. Bez tam šajās bāzēs strādā desmitiem radioamatieru, kam ir sakari ar visu pasauli. Šajās bāzēs viņiem ir vienīgā vieta, citu nav. Mums republikā personīgo radiostaciju ir ļoti maz.

Es piedāvātu tādu variantu: 1.punktu atstāt tādu, kāds ir komisijas piedāvātais, atbilstošs konstitucionālajam likumam, bet 2.punktu tādu atstāt nevar. Pašlaik ir acīm redzams, ka šo jautājumu vajag noņemt no darba kārtības, jo nav šaubu, ka jāizdara šo centru reorganizācija. Tad jau mums šajā lēmumā būtu jāiekļauj arī punkts par arodskolām, jo arī uz vairāku profesionāli tehnisko mācību iestāžu bāzes tika gatavoti kadri armijai. Bet ja tad sabrūk visa jauniešu apmācības sistēma? Jā, un ne tikai jauniešu, jo šajās bāzēs arī invalīdiem mācīja mašīnas vadīšanu. Ja mēs sagrausim sporta centrus un vairs nebūs jaunatnes sagatavošanas šajos centros? Vai būsim ieguvēji? Acīmredzot ne.

2.punktā jānodala lauku rajoni, jo lauku rajonos šī bāze ir minimāla– divas trīs mācību klases, un viss, dažos rajonos radioamatieru raidstacija ir vienīgā visā rajonā. Tā jauniešiem jāsaglabā, mēs vienkārši kļūsim nabagāki, ja pieņemsim lēmumu šādā veidā. Jo sports ir un būs vajadzīgs vienmēr. Sagraut ir vienkārši, bet pēc tam atjaunot būs grūtāk. Kadru apmācība vienmēr būs vajadzīga. Padomājiet, domāsim visi kopā! Tās ir mūsu rūpes. Vai cilvēki teiks paldies, ja mēs šodien kļūdīsimies?/ Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man vajag jūsu padoma: vai mēs dodam vārdu DOSAAF priekšsēdētājam Ločmeļa kungam? Vieni saka– protams, otri– nē. Es domāju, tā kā Ločmeļa kungs ir atnācis, varbūt viņš mums izstāstīs, kāda ir reālā situācija šodien.

Lūdzu, Ločmeļa kungs!

J.Ločmelis, DOSAAF priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu piedošanu, varbūt es esmu mazliet saviļņots un uztraukts šādā atbildīgā brīdī, kad risinās DOSAAF organizācijas liktenis. Es jūs palūgtu, godājamie deputāti, ļoti nosvērti pieiet šīs problēmas risināšanai. Nedomājiet, ka jūs esat lielāki patrioti kā es, Latvijas, Latgales zēns, kas izaudzis, kā saka, lielā ģimenē un visu laiku savā sirdī turējis savas dzimtās Latvijas vārdu. Es jums varu pateikt, ka četrus gadus es vadu DOSAAF organizāciju, un mūsu organizācija ir strādājusi tikai Latvijas labā. Es arī pateikšu, kāpēc.

Gada laikā mēs sagatavojām 20 tūkstošus kadru tautsaimniecībai, tajā skaitā 12 tūkstošus 5.kategorijas vadītājus, ūdenslīdējus, radiospeciālistus priekš visas… vārdu sakot, speciālistus visādām vajadzībām.

Otrām kārtām DOSAAF komiteja vadīja 13 federācijas, tehnisko sporta veidu federācijas. Mūsu sportisti ir pasaules līmeņa sportisti. Savienībā mēs katru gadu ieņēmām 3., 4., 2.vietu. Mūsu automoto­braucēji, mūsu planieristi, izpletņlēcēji, mūsu radiosportisti, mūsu ūdenssporta veidu sportisti, mūsu šāvēji, mūsu dienesta suņu klubs ir viens no stiprākajiem Savienībā. Un šodien likvidēt to, kas ir sasniegts ar Latvijas jaunatnes, ar Latvijas sportistu rokām, es gan domāju, ka tā būtu liela noziedzība pret latviešu tautu un pret visu, ko es jums turpmāk teikšu.

Tas ir viens. Un vēl, ko es gribu jums likt priekšā. Es piedāvāju pirmo variantu, kura izstrādāšanā pats piedalījos. Attiecībā uz projektu, kuru atnesu Jundža kungam un Dātava kungam, mūsu domas pilnīgi sakrita. Es lieku priekšā pārveidot šo organizāciju tieši Latvijas labā, tad, kad Latvijas Republika ieguva neatkarības statusu, pārveidot tieši Latvijas Republikas labā. Pirmām kārtām izmantot aeroklubus (ir astoņi aeroklubi), kuri mums republikā ir visos rajonos, mūsu skolas– tehniskās skolas, bērnu sporta skolas, sporta bāzes, gatavojot nākamo Latvijas armiju, gatavojot nākamos zemessargus, pārkārtojot kadrus un pārkārtojot bāzi šīm vajadzībām. Es– šīs iestādes vadītājs– jums apsolu, ka šo reorganizāciju izdarīšu tā, kā būs likts Augstākās padomes vai valdības vārdā, pārkārtojot tuvākajās dienās, kā saka, izdarot visu reorganizāciju. Tiem kadriem, kas neatbilst vai nebūs vajadzīgi, pateiksim paldies par darbu un tie tiks, kā saka, palaisti vaļā. Bet tie, kuri būs noderīgi, tos mēs izmantosim un tie strādās tieši šajās interesēs.

Es domāju, ka būtu arī jāatceras, jo te ir daudz juristu, un man nevajadzētu mācīt, ka juridiski likvidēt un pārņemt sabiedriskās organizācijas īpašumu, un atdot citām iestādēm jums nav tiesību. Juridiski jums nav… Mūsu organizācija nekādos pučos, nekādos reakcionāros vai vardarbīgos jautājumos nav ņēmusi dalību. Es jums atbildu kā šīs iestādes vadītājs un sniedzu paziņojumu šajā jautājumā: nekādus ieročus mēs neesam slēpuši, tieši pretēji– mēs esam iedevuši ieročus 1.bataljona komandierim, lai šajā grūtajā brīdī viņš varētu, kā saka, tos izmantot. Un tādas runas, kā bija iepriekšējiem deputātiem, nepārzinot situāciju, es domāju, ka vajadzētu kaut ko arī drusku saprast. Tāpat tagad ir ziņas par radio un televīziju… lai tur apsargā DOSAAF, jo visu tur zog un tā tālāk. Es lūgtu šajā jautājumā pieiet mazliet saprātīgāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt atkāpsimies no reglamenta un uzdosim Ločmeļa kungam jautājumus. Lūdzu, Berklava kungs!

E.Berklavs: Vai jums Mēness ielā ir kāda saimniecība?

J.Ločmelis: Nav.

E.Berklavs: Un par to, ka no turienes aizvakar izveda ieročus, jūs neko nezināt?

J.Ločmelis: Es zinu, bet tā nav mūsu iestāde. Kā man teica, esot it kā drošības…

E.Berklavs: Bet jūs neesat…

J.Ločmelis: Es jums apgalvoju, ka tā nav mūsu iestāde.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Ločmeļa kungs, vai jūs varat apgalvot, ka, ja DOSAAF īpašums pāries Sporta komitejas rīcībā un pakļautībā, tad jūsu bijušās organizācijas strādās sliktāk? Tas būtu pirmais jautājums, man vēl ir arī otrs.

J.Ločmelis: Dārgie deputāti! Es jums gribu pateikt: mūsu organizācija no valsts, republikas budžeta nav paņēmusi ne kapeikas. Mēs paši pelnījām naudu, paši finansējām visus klubus, sporta klubus, visus pasākumus, kurus rīkojām.

Otrām kārtām mēs ar Sporta komiteju sen sadarbojamies, kopīgi izmantojām bāzes, kopīgi, kā saka, ar federācijām ir noslēgti līgumi. Nekādu problēmu mums līdz šim nav bijis. Mēs sadarbojāmies ar Iekš­lietu ministriju. Jūsu zināšanai es varu pateikt, ka mūsu republikas Centrālais šaušanas klubs jau tiek sen izmantots iekšlietu darbinieku apmācībai, viņu sagatavošanai. Es domāju, ka tāds jautājums vispār nevarētu pastāvēt. Ja neuzticība, tad tā ir cita lieta, bet, ja Sporta komiteja grib pārņemt tehniskos sporta veidus, lūdzu, mums nekādu iebildumu nav, bet lai paņem tad pilnīgi arī aviāciju, ūdenssporta veidus, proti, tos, kuri maksā, nu, es teikšu, miljonus.

Un vēl kas, dārgie deputāti, es aizmirsu pateikt par īpašumu. Mums ir nodots lietošanā PSRS īpašums: lidmašīnas, planieri, izpletņi. Daļa mašīnu, kuras tika izmantotas armijas kadru sagatavošanai, ir armijas īpašums. Valdībai jāizlemj, kā ar šo īpašumu rīkoties tālāk? Te ir daudz problēmu. Tā ka paņemt un atdot… Mūsu sporta bāzē PSRS DOSAAF Centrālā komiteja ir ielikusi 2 miljonus 700 tūkstošus rubļu. Šis jautājums arī ir jāizskata. Ir noslēgts līgums. Mēs taču esam tiesiskā valstī, un visus jautājumus vajag godīgi risināt un atrisināt.

I.Ēlerts: Jā, es saprotu, ka jūs devāt pozitīvu atbildi. Es vēl piebilstu, ka acīmredzot– tā būs niecīga daļa no 65 miljardus lielajiem zaudējumiem, ko PSRS nodarījusi Latvijai visā šajā laikā. To jūs lieliski saprotat.

Bet tagad pavisam konkrēts jautājums: jūsu sistēmas autoskola Apes ielā 3, kur visu laiku bija Vidzemes priekšpilsētas jeb pēc viņu ieskata– Proletāriešu rajona Interfrontes midzenis…

J.Ločmelis: Mums tur autoskolas nav, godājamais deputāt. Tur nav mūsu autoskolas, jūs kaut ko jaucat…

Priekšsēdētājs: Liekas, ka ir autoklubs… Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamais Ločmeļa kungs! Es arī tā kā esmu Latgales dēls, bet nevarētu par sevi tik patriotiski teikt, kā jūs tagad teicāt tik patosa pilnus vārdus. Pirms es uzstādu jautājumu, man ir neliela piezīme. Ja jūs uzstājat par savu struktūru saglabāšanu, tad man jājautā, kādā veidā to var izdarīt tajās vietās, kur DOSAAF organizācijas ar to komitejām priekšgalā ir bijušas nepārtraukti visu laiku Latvijas Republikai nelojālu, maigi izsakoties, spēku ietekmē. Un tie ir nevis tukši vārdi, bet dati un fakti. Es runāju par Rēzeknes pilsētu.

Bet man ir jautājums: sakiet, kā jūs motivējat mūsu beztiesiskumu juridiski lemt šo jautājumu, vai jūs uzskatāt, ka DOSAAF īpašumu veidošanā nav Latvijas nodokļu maksātāju naudas, vai jūs uzskatāt, ka Latvijas augstākais likumdevējs nav tiesīgs lemt ekonomiskus… īpašuma jautājumus? Es ļoti gribētu, lai jūs komentētu savu domu attiecībā uz mūsu tiesībām risināt šo jautājumu. Paldies.

J.Ločmelis: Jā, godājamais Seiksta kungs, jūs laikam patiešām pareizi uzdevāt jautājumu. Es jums nevaru galvot par katru cilvēku vai katru DOSAAF biedru, bet Rēzeknes organizācijā, cik jums zināms, nevar būt cilvēks, kas nav īstais. Tā ir jūsu darīšana– viņu nomainīt. Mēs nekad nevienam šķēršļus nelikām, ja viņa vietā būs cita kandidatūra. To varēs darīt, sasaucot attiecīgo plēnumu vai rekomendējot, lai viņš to izdarītu. Tādu priekšlikumu no Rēzeknes puses nebija, nekāda rīcība arī ne. Konkrēts, tas nav nekas konkrēts.

Par tiesiskumu. Lūdzu, jā, lūdzu, ja mēs kodeksu neievērojam, tad var darīt, ko grib. Es tā domāju. Par to, kā pārveidot DOSAAF organizāciju, es teicu. DOSAAF var pārveidot tā, kā tas ir izdarīts Lietuvā. Mēs ar kolēģi ļoti labi esam sazvanījušies ar specorganizāciju “Jutis” (“Lāčplēsis”). Par to mēs padomātu, noklausoties kopīgi Ministru padomes, valdības un jūsu rekomendācijas, tā sakot, visu izlemt un būtu pareizi izdarīts. Sasauktu plašu aktīvu un pareizi izlemtu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai mēs turpināsim uzdot jautājumus? Mums ir jālemj. Paldies, Ločmeļa kungs, par sniegto informāciju.

Tālavam Jundzim– komisijas priekšsēdētājam– lūdzu, galavārds.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Lai nu varbūt nav īsti vietā tas, ko daži deputāti tika teikuši par to lāčādas dalīšanu, bet zināms racionālais grauds šajā apgalvojumā ir, proti, tādā plāksnē, ka pašreiz mēs ar to nodarbojamies. Redziet, praktiski gandrīz ne par vienu no tām organizācijām, kuras darbību mēs tagad pārtraucam vai aizliedzam un pārņemam, mēs neesam izlēmuši jautājumu par to īpašumu turpmāko likteni. Tas ir ļoti saprotami, jo mums tas vispirms ir jāpārņem reāli, faktiski. Un nesasteigsimies ar jautājumu, ko darīsim tālāk. Ko mēs tālāk darīsim– tikpat ilgi varējām spriest par Valsts drošības komitejas īpašumu, tikpat ilgi varam spriest, ko darīsim ar šo DOSAAF organizācijas īpašumu, bet process jau notiek. Draugi mīļie, ja jūs mums dotu laiku! Ļoti pareizs bija Aivara Endziņa priekšlikums– nelemsim par šo jautājumu, neradīsim tiesisku bāzi tiem procesiem, kas rajonos un pilsētās sākās ar šo organizāciju pārņemšanu. Atliksim uz divām nedēļām, varbūt mums izdosies sasaukt kopā Sporta komitejas pārstāvjus, sasaukt kopā Sabiedrības drošības departamenta pārstāvjus, valdības pārstāvjus. Tā kā valdība nemaz tādu priekšlikumu nav izteikusi, tai ir visādi priekšlikumi, bet nav priekšlikuma– nodot Sporta komitejai kā tai pakļautu organizāciju. Un nevaram mēs šo lāčādu šodien sadalīt.

Tāpēc vēl daži izteikumi, kas bija deputātu debašu laikā. Par Punovska kunga domu, ka jānodod pašvaldībām, ka nevajadzētu apgrūtināt Ministru padomi. Redziet, kas te par lietu. Tieši no šā priekšlikuma, no šā priekšlikuma realizēšanas mēs izvairījāmies lēmuma projektā. Kāpēc? Ja mēs atdodam pašvaldībām, tad jau šī centralizētā organizācija ir sadrupusi. Bet mēs gan iedomājāmies, ka tas nebūt nenozīmē, ka valdībai, mūsu pārstāvim jābrauc tagad uz katru lauku rajonu un jārealizē šis lēmums. Lai valdība pilnvaro, teiksim, Kuldīgas rajonā savu izpildkomitejas pārstāvi un dara to. Bet lai viens centrā visu to turētu rokās, lai šo organizāciju mēs nesašķeltu. Tikai tāpēc, tā sakot, šeit ir minēta valdība. Valdība droši vien viena pati bez pašvaldībām netiks galā. Tas laikam arī viss, ko es gribēju teikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Cik es sapratu, tad Tālavs Jundzis aizstāv komisijas ieteikto variantu, kurš nedala lāčādu. Paldies. Celmiņa kungs uztur savu priekšlikumu par to, ka jāatdod Sporta komitejai? Uztur. Pastāv uz to. Punovska kungs savu variantu, ka nevajag Sporta komitejai, bet pašvaldībām toties jāiedod kaut kas? Tātad jūs pastāvat uz balsojumu? Pastāv.

Mēs balsosim par visiem trim priekšlikumiem. Kā pamats tas ir… Balsosim par komisijas variantu. Lūdzu.

A.Punovskis: Es tomēr ierosinātu balsot par šiem punktiem, nevis par pašiem priekšlikumiem. Par pašiem lēmuma projektiem, jo 1.punkts Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmumā būtībā nav pretrunā ar 2.punktu manā vai Celmiņa kunga projektā. Līdz ar to mēs varētu atrast optimālo risinājumu, tieši balsojot pa punktiem, tas ir, sintezējot šos variantus. Tas arī ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, diemžēl sintētiskais variants jeb sintezētais variants nav nonācis deputātu rokās. Paldies. Godājamie kolēģi, reģistrēsimies vēlreiz.

No zāles: Par procedūru...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, kamēr reģistrējamies.

R.Repša: Vai tas, ka Punovska kunga variants nav nonācis deputātu rokās, ir tīra tehnikas lieta? Tas nozīmē, ka šis variants, kas varbūt tiešām ir ļoti optimāls, tiek atmests malā un ignorēts, un mēs paliekam tikai pie šiem diviem projektiem?

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, vai kāds ir teicis, ka jebkas tiek ignorēts? Es vēl neesmu sācis piedāvāt balsošanu, bet jūs jau izsakāt savus apgalvojumus.

R.Repša: Es jautāju, es neapgalvoju.

Priekšsēdētājs: Es šaubos, ka tam bija jautājuma saturs, raksturs. Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 84 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Mums balsošanai ir izsniegti divi dokumenti– Nr.94 un Nr.96. Dokuments, par kuru iestājas deputāts Punovskis, praktiski ir 94.dokuments, kurš papildināts ar diviem vārdiem. Par to mēs arī laikam esam spējīgi nobalsot, nepavairojot šo papīru daudzumu. Kā pirmo es lieku priekšā balsot par Punovska kunga ierosinājumu– balsot pa punktiem. Es domāju, ka mēs nobalsosim par šiem dažādajiem dokumentiem, pēc tam mēs vienu vai otru pieņemto dokumentu varēsim papildināt ar to labojumu, ko tur ietvēris Punovska kungs.

Tātad pirmais balsojums par 94.dokumentu– komisijas dokumentu, kurš paredz visu šo īpašumu nodot valdības rīcībā. Rezultāts: 45– par, 13– pret, 20– atturas. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais balsojums– 96.dokuments, kuru iesniedzis Juris Celmiņš. Dokumentā uzdots Ministru padomei, vietējām pašvaldībām sadalīt visu un atdot Sporta komitejai. Lūk, par šo variantu balsojam. Rezultāts: 28– par, 18– pret un 30 atturas.

Godātie kolēģi! Pilnīgi eksperimenta kārtībā es gribu tomēr jums piedāvāt balsot par Punovska kunga iesniegto variantu (neviens no šiem iepriekšējiem lēmumiem nav pieņemts), kura 2.punkts skan šādi, praktiski tas ir 94.dokumenta formulējums: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei kopīgi ar vietējām pašvaldībām pārņemt Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgās biedrības īpašumus, nekavējoties izlemt to turpmākās izmantošanas iespējas.” To, ka stājas spēkā, es domāju, ka diez vai šis punkts daudz līdzēs. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Biezais: Par balsošanas motīviem. Par nožēlošanu esmu spiests konstatēt, ka visi šie lēmumi ir sasteigti un nav skatīti ne Valsts īpašuma konversijas komisijā, ne Ekonomikas komisijā. Es vienkārši nevaru par tiem balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsojam par Punovska ieteikto variantu, kur Ministru padome kopā ar pašvaldībām veiks šo procesu. Rezultāts: par– 56, pret– 8, atturas– 15. Lēmums nav pieņemts. Aviācijas, flotes un tā tālāk biedrība paliek tur, kur tā ir.

Lūdzu, deputāts Punovskis, pēc tam deputāts Geidāns teiks vēl savus variantus, kā iziet no situācijas.

A.Punovskis: Cienījamais Krastiņa kungs! Es tomēr ierosinātu jūs likt uz balsošanu šos lēmuma punktus. Mēs sastādīsim šo lēmumu no šiem punktiem, kuri savstarpēji nav pretrunā, proti, 1.punkts ar 2.punktu un 3.punktu. Tā patlaban ir vienīgā izeja no situācijas. Mans priekšlikums arī sastāv no tā, ka 1.punkts ir no deputātu komisijas priekšlikuma un 2.punkts– nedaudz izmainīts teksts, deputāta Celmiņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Atļaujiet man mazliet komentēt, jo es no plenārsēžu galda labāk pārskatu situāciju. Ja arī mēs pieņemsim kādus punktus, es jums varu apgalvot, ka šo lēmumu mēs nepieņemsim. Mums ir vajadzīgas 67 balsis. Un tieši 1.punkts, kas paredz šīs organizācijas pārveidošanu vai likvidāciju un tā tālāk, netiks pieņemts. Nav problēmu par 2.punktu, ko tālāk darīt, bet tieši 1.punktā, kas izsaka būtību, pastāv šī problēma, ka balsojums nevar būt daudzmaz vienprātīgs. Es pirmajam došu vārdu Geidāna kungam, pēc tam Endziņa kungam.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Ņemot vērā jūsu asprātību un erudīciju, lēmumus pieņemot, vai jūs nevarētu uzskatīt šos trīs balsojumus par trīs variantiem un pateikt, kurš no tiem iegūtu lielāku balsu skaitu?

Priekšsēdētājs: Jūs personīgi tā varat uzskatīt, Geidāna kungs! Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Man liekas, ka vienīgā izeja mums ir uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai tūlīt pat izveidot darba grupu, kura varbūt izstrādātu jaunu dokumenta variantu, apspriestu to un pēc tam nāktu ar šo dokumentu priekšā. Balsot pašreiz par priekšlikumiem, kas tiek iesniegti, man liekas, nav prāta darbs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs pieņemsim šo jūsu priekšlikumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju tā: ja jūs šo lēmumu būtu licis uz balsošanu pa punktiem, tad šodien tas tiktu pieņemts, jo 1.punkts pretrunas nerada. Pretrunas rodas par 2.punktu, kas skar šo organizāciju saimniecisko darbību, bet 1.punkts maina tikai jurisdikciju. Es domāju, ka lēmums šodien var tikt pieņemts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt tiešām tā tas būtu bijis, bet mēs esam izdarījuši trīs balsojumus, un laikam vienīgā izeja ir šo dokumentu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, ieinteresētie deputāti tur varētu piedalīties. Tā kā laika mums ir ļoti maz, es domāju, ka, vienojoties par viedokļiem, viņi varētu izstrādāt vienu kopēju dokumentu un vēl šodienas plenārsēdē piedāvāt mums šā jautājuma atrisināšanu, neatliekot uz vēlāku laiku. Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Repša: Tas varbūt būtu iespējams. Bet es domāju, ka nedrīkst palaist garām arī Biezā kunga piezīmi par to, ka šis dokuments nav izskatīts Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisijā. Man liekas, ka arī tās viedoklis tomēr būtu ļoti svarīgs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es atvainojos, Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Man tikai viens ļoti nopietns sakāmais. Zinot, ka tieši šie objekti ir tie, ap kuriem pašreiz notiek ļoti liela jezga rajonā, atklāti sakot, es nezinu, ko es šovakar teikšu saviem ogrēniešiem, kādā veidā tad mēs šo jautājumu esam nolēmuši atrisināt, jo tieši ap tiem bija vislielākais tracis mūsu rajonā jau sestdien. Mēs to nevaram atlikt uz aizparītu, patiesību sakot, tāpēc es domāju, ka mums tomēr…

Priekšsēdētājs: Mēs taču tikko kā nolēmām, Albertiņas kundze, ka to izlemsim pēc stundas. Šajā sakarībā es lūdzu varbūt pienākt pie Prezidija galda Tālavu Jundzi. Jundža kungs, man jums ir viens dokuments, ar kuru nekavējoties vajadzētu sākt rīkoties Kriminālpolicijai un Prokuratūrai. Varbūt jūs būtu tik labs un ar saviem komisijas spēkiem panāktu kontaktu ar šīm iestādēm. Jundža kungs, es jums gribētu nodot dokumentu. Tas arī saistās ar īpašumu un ar to, kas ar īpašumu notiek, kad notiek īpašuma konversija, proti, vienkārši zagšana. Lūdzu, varbūt izlasiet un reaģējiet uzreiz, saistoties ar Iekšlietu ministriju un Prokuratūru.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, ja mēs nevaram šodien spert divus soļus, ja varam spert tikai vienu soli, un šīs principiālās pozīcijas mums sadūrās, tāpēc es arī nevaru vadīt šā dokumenta pilnveidošanas redakcijas komisiju, jo man šodien nav ko pilnveidot.

Priekšsēdētājs: Vai šīs komisijas vadību nevarētu uzņemties deputāts Punovskis, kurš meklēja šo dokumentu apvienošanas iespējas? Es domāju, ka šajā situācijā mums jārīkojas ļoti kardināli, radikāli. Lūdzu, deputāts Stroganovs, deputāts Ēlerts, deputāts Punovskis, deputāts Repša un deputāts Celmiņš, mēs viņiem dosim laiku līdz pulksten 17.00, un viņi mums izstrādās jaunu projektu. Nav problēmu? Paldies. Nav pārtraukuma, Kalniņa kungs.

Nākamais mūsu lēmuma projekts ir vēl vienkāršāks, proti, “Par tautas deputātu militārpersonu statusu”. Godātie kolēģi, man būtu lūgums šajā situācijā, tā kā vēl komisija aizgāja prom… mājās mēs neiesim, kā to saka Mucenieka kungs, bet varbūt iztaisīsim pārtraukumu līdz pulksten 16.30, lai komisijas noskaidrotu par tiem deputātiem, kuru nav: vai viņi ir komisijās, strādā vēlēšanu apgabalos, citās populārās vietās vai vienkārši viņu nav darbā. Un pēc tam, kad noskaidrosim, cik mums ir deputātu, varam turpināt darbu, jo mums ir jāpieņem lēmumi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 95 deputāti reģistrējušies.

Varbūt frakciju pārstāvji varētu izteikties, kādi lēmumi šodien būtu jāpieņem, kā arī par iespējām šos lēmumus pieņemt. Grūbes kungs laikam tādu atbildību negrib uzņemties, skatās uz otru pusi. Labi, godājamie kolēģi, varbūt sāksim savu darbu. Darba gaitā redzēsim mūsu iespējas, kā strādāt tālāk.

Nākamais dokuments– lēmuma projekts par militārpersonu statusu. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Godājamie kolēģi! Jautājums par tautas deputātu militārpersonu statusu nav jauns, faktiski tas jau bija aktuāls pirms vietējo padomju vēlēšanām, jo šo apgabalu, slēgto vēlēšanu apgabalu, izveidošana vēlēšanu likumā nebija saskaņota ar toreiz spēkā esošo Latvijas PSR Konstitūciju. Tātad faktiski šie apgabali jau bija nelikumīgi.

Jautājums vēl šaubīgāks kļuva pēc 4.maija Neatkarības deklarācijas. Šķiet, ka šobrīd tas pat vairs nav šaubīgs. Tātad jautājums par slēgtajiem vēlēšanu apgabaliem ir jāatrisina šobrīd. Tāpēc arī projekta 1.punktā ir teikts: likvidēt vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanu apgabalus, kuri izveidoti… Šeit ir ierosināts neliels tīri redakcionāls labojums, kuru es pieņēmu. Proti, deputāts Ēlerts ierosināja: apgabalus, kuri izveidoti tautas deputātu padomju vēlēšanām no karavīriem, attiecīgi samazinot vēlēšanu apgabalu skaitu vietējās tautas deputātu padomēs un anulējot mandātus deputātiem, kuri ievēlēti no šiem apgabaliem.

2.punktā ir noteikts, ka tautas deputātu statuss Latvijas Republikā nav savienojams ar dienestu armijā. Sākotnēji projektā bija runa par citas valsts armiju, taču Tautas frontes frakcijas vairākums uzskatīja, ka šis dienests nav savienojams ar dienestu nekādā armijā, arī iespējamajā Latvijas Republikas armijā. Šajā gadījumā var būt citas domas, bet es esmu ievērojis arī frakcijas vairākuma viedokli. Un tas attiecas uz tiem deputātiem, kuri gan vietējās padomēs, gan Augstākajā padomē ievēlēti no civilajiem apgabaliem vai arī no jauktajiem apgabaliem, kā tas ir attiecībā uz Augstāko padomi.

3.punkts nosaka: anulēt mandātus to visu līmeņu Latvijas Republikas tautas deputātiem, kuri līdz 1991.gada 1.oktobrim nav atstājuši dienestu. Šeit varētu būt jautājums par 1.oktobri. Tas bija tāds laiks, kas man likās pietiekams, lai izdarītu šo izvēli, varētu diskutēt arī par kādu citu iespējamu laiku.

Un 4.punkts nosaka, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Pēc šā lēmuma pieņemšanas acīmredzot vēlāk būtu arī nepieciešams izdarīt kaut kādas noteikta veida izmaiņas likumā par deputāta statusu, bet tas būtu vēlāk.

Ir vēl dokuments Nr.101, ko ir iesniedzis Endziņa kungs, proti, par grozījumiem likumā “Par tautas deputāta statusu”. Endziņa kungs droši vien to komentēs, bet katrā gadījumā tas nevarētu būt (Endziņa kungs arī tam piekrita) kā šā lēmuma punkts, bet tas varētu būt atsevišķs likums pirmajā lasījumā. Tam es varētu piekrist.

Tātad tas man būtu īsumā par šo lēmumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka ir jautājumi. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Sakiet, lūdzu, tikko, kad mēs runājām par zemessardzi, bija runa par to, ka cilvēki, kas būs iesaistīti zemessardzē, tātad bruņotā formējumā, nevarēs būt deputāti. Vai tas būs attiecināms uz visiem pārējiem bruņotajiem formējumiem? Piemēram, policiju un tamlīdzīgiem?

E.Cilinskis: Tādā redakcijā, kā tas ir šeit, ir runa par armiju. Tātad, teiksim, par PSRS armiju, par iespējamo Latvijas Republikas regulāro armiju, kādas vēl pašlaik nav. Attiecībā uz citiem militāriem formējumiem– tas šeit nav norādīts, bet, ja jums ir tāds ierosinājums, tad to, protams, var ierosināt papildināt.

I.Caune: Es domāju, ka to tomēr vajadzētu, jo runa tāda bija. Bruņotais formējums tomēr ir bruņotais formējums.

E.Cilinskis: Lūdzu, iesniedziet rakstiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Smirnovs: */Es pārtraukumā runāju ar deputātu Cilinski un komisijas priekšsēdētāju deputātu Endziņu. No pieredzes zinu, ka kadru jautājumu atrisināšanai termiņš līdz 1.oktobrim nav reāls, jo katram kadru virsniekam, kas izpilda savus pienākumus Augstākajā padomē, lai aizietu rezervē, caur armijas kadru orgāniem jānokārto sava personālā lieta ar visiem norēķiniem, jāveic medicīniskā izmeklēšana par veselības stāvokli un jāsaņem atļauja aiziet rezervē un tā tālāk. Uzskatu par pareizu dokumenta Nr.95 2. un 3.punkta vietā dot šādu formulējumu: “Noteikt, ka Latvijas Republikas tautas deputāta statuss nav savienojams ar dienestu armijā”– tas principiāli paliek, bet tālāk: “Deputāti– karadienestā esošie, lai turpmāk varētu pildīt savas deputātu pilnvaras, tas ir, jau ievēlētie, līdz šā gada 1.oktobrim iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisijas apstiprinātu ziņojumu PSRS Aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. Ja tāda dokumenta nav, deputāta mandāts viņam tiek anulēts.” Es domāju, ka tas ir pamatoti./

E.Cilinskis: Runājot par doto redakciju, vienīgi problēma ir par vietējo padomju deputātiem. Jo ir arī vietējo padomju deputāti militārpersonas, kuras ievēlētas no civilajiem apgabaliem. Acīmredzot viņiem tas būtu jāpiestāda vietējās padomes prezidijam vai citādi, bet principā varētu varbūt pieņemt šāda veida labojumu. Vienīgi, protams, te rodas problēma, jo tādā veidā tas var ievilkties bezgalīgi ilgi, bet par to var diskutēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Man liekas, ka nav pilnīgi korekti, ne visai korekts ir 1.punktu. Es varbūt drusku precizēšu, kas par lietu. Sevišķi lauku rajonos ir nelielas karaspēka daļas, kurās ir 50 līdz 100 cilvēku. Tajās netika veidoti slēgtie vēlēšanu apgabali, bet šie karavīri piedalījās vēlēšanās kopējā vēlēšanu apgabalā. Tātad jautājums: kā paliek ar šiem vēlēšanu apgabaliem? Vai mēs nosakām kaut kādu kritēriju, ka no kopējā balsojošo skaita 50 procenti piedalījušies karavīri, vai kaut kā citādi? Tāpēc es domāju, ka šeit 1.punktā varētu būt runa tikai par slēgtajiem vēlēšanu apgabaliem.

E.Cilinskis: Jā, tā tas ir domāts. Attiecībā uz šādiem apgabaliem ir spēkā tieši tas pats, kas uz Augstākās padomes deputātiem, proti, ja karavīrs ir ievēlēts šādā apgabalā, tad viņam ir jāizdara šī izvēle. Gadījumā, ja tur ir ievēlēta civilpersona, tad tā paliek.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Cienījamais Cilinska kungs, man būtu priekšlikums 1.punktā un 3.punktā, kur ir runa par deputātu mandātiem, rakstīt nevis “mandātu”, bet “pilnvaras” deputātiem. Un analoģiski “deputātu mandātu” vietā rakstīt “deputātu pilnvaras”. Tā būtu juridiski precīzāk.

E.Cilinskis: Jā, to varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Cienījamais Cilinska kungs, vai jūs pieļaujat, ka dokumentu iesniegšana mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad ir iesniegts raports par atvaļināšanu no armijas, ir garants, ka šis virsnieks vai aktīvā karadienestā dienējošais deputāts patiešām reāli tiks atbrīvots?

E.Cilinskis: Man tādas pārliecības nav, ka tas būtu garants.

I.Ozols: Tad, izejot no šī jūsu teiktā, vai jūs izslēdzat tādu normu, ja mēs šeit ietilpinātu, ka līdz tam laika periodam, kamēr dienē aktīvajā karadienestā, ja šādu ziņojumu iesniedz, tiek apturētas deputāta pilnvaras un tikai pēc tam, kad atbrīvojas no aktīvā karadienesta, tad praktiski deputāta pilnvaras stājas spēkā.

E.Cilinskis: Vienīgi šāda norma– deputātu pilnvaru apturēšana– mūsu likumdošanā neeksistē, to jau mēs laikam noskaidrojām Bojāra kunga variantā. Tā ka te varētu rasties problēmas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Seiksts: Lai novērstu šķietamo pretrunu, par kuru runāja Šļakotas kungs, vai jūs neuzskatāt, ka būtu loģiskāk rakstīt šādi: likvidēt vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanu apgabalus, kuri izveidoti vietējo padomju vēlēšanām karaspēka daļās. Nevis no karavīriem, jo karavīri ir visur, arī pilsētā un ielā, visur kur dzīvojoši, kas izvietoti karaspēka daļās.

E.Cilinskis: Šāds formulējums bija vēlēšanu likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Smirnovs: */Es domāju, ka pašlaik garantija atvaļināšanai rezervē ir ziņojuma iesniegšana par vēlēšanos atvaļināties. Tas ir Aizsardzības ministrijas vispārīgs nolikums. Es domāju, ka šādu variantu iespējams izskatīt, piemēram, tad, ja šie ziņojumi aizsardzības ministram tiks sūtīti tieši no Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Mēs saņemsim atbilstošas atbildes par to, ka lieta ir izskatīšanā, iespējams, tiks nosaukti arī termiņi. Šeit diezin vai var rasties šaubas./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es jūs aicinātu pašlaik reģistrēties. Situācija izveidojas tāda, ka ļoti daudzi deputāti tiek gaidīti tajās speciālajās komisijās, kas ir radītas. Mums jāatrisina jautājums par turpmāko darbību plenārsēdē. Rezultāts: 100 deputāti, tā rāda tehnika. Ozola kungs, jūs velti brīnāties.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā situāciju, ka mums strādā dažādas, ne tikai pastāvīgās komisijas, bet arī jaunradītās komisijas dažādiem pasākumiem, kas ir veicami, un, cik es zinu, tad daudzi pasākumi, kas ir šo komisiju kompetencē, vēl šovakar jāizdara, es iedrošinos jums piedāvāt, ka mēs pašlaik pulksten 16.46 varētu plenārsēdi slēgt. Cilinska kungs un citas komisijas sagatavotu šos jautājumus uz ceturtdienas rītu. Tad mēs arī izlemtu un izdarītu balsojumus.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu lūgums– varbūt tas papildinājums, ko teica, nevarētu būt pie lēmuma, bet tas pirmajā lasījumā attiecīgi jānoformē kā cepure šim dokumentam. Vai vismaz pirmajā lasījumā mēs to varētu izdarīt. Rīt, tad mēs varētu attiecīgi…

Priekšsēdētājs: Parīt.

A.Endziņš: Vai parīt jau otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Sagatavosim.

A.Endziņš: Tas ir izdalīts uz rokas.

Priekšsēdētājs: Jā, es zinu, tas ir izdalīts uz rokas, lai tikai tas noformējums… Jā, bet noformēšana arī diemžēl prasa laiku, Endziņa kungs. Tā tas ir, mums diemžēl ir lielas grūtības ar pavairošanas tehniku un pārējo.

Godātie kolēģi, tātad ir piedāvājums šodienas plenārsēdi slēgt, atjaunojot tās darbu ceturtdien pulksten 10.00. Vai ir kādi citi varianti? Paldies. Nav. Visus deputātus lūdzu doties uz savām komisijām, kur jūs tiekat gaidīti. Paldies.

(Sēdes beigas)