ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 22. decembra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2005., Nr. 209 https://www.vestnesis.lv/ta/id/124666
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
2005. gada 22. decembra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 22.decembra sēdi.
Pirms izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu iekļaut šā gada 22.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 22.decembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Ministru kabineta iesniegto “Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu.” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Valērija Agešina un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Nāc Ziemassvētku naktī ieklausies, kā debesīs sniegu dzirnavas maļ!
Mums cerība laimes pakavus no zvaigžņu mirdzuma kaļ!
Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā papildināt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu ar vārdiem “6. un 7. janvāris – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki”. Šobrīd pareizticīgiem un vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.
Pareizticīgo baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir apmēram trīssimt sešdesmit tūkstoši cilvēku.
Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Viņi esot pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā un materiālā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei, un tāpēc “Saskaņas Centrs” vēlas panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tai skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.
Arī mums ir notikušas konsultācijas ar nopietniem ekonomistiem un uzņēmējiem. Viņi esot pārliecināti, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku atzīmēšana tautsaimniecības attīstību negatīvi neietekmēs un nekādus tiešas ietekmes uz valsts budžetu nebūs. Likums neprasīs arī nekādu speciālu izpildes mehānismu. Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā – domu izteikšanas, interešu brīvību un tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvību un tiesības.
Mēs atzīstam cilvēku pamattiesību vienlīdzību neatkarīgi no viņa dzimuma, tautības, rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, vecuma un veselības stāvokļa. Mēs izprotam vienlīdzību kā pamatu cieņai pret citu cilvēku tiesībām. Es aicinu Saeimas deputātus būt brīviem, kā arī neierobežot citu brīvību. Mēs katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums dod Satversme un mūsu valsts iekārta. Būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību.
Lūdzu atbalstīt “Saskaņas Centra” likumprojektu, jo arī pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir tiesības oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus.
Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – jaunais 2006.gads! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 1, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova, Igora Solovjova, Oļega Deņisova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kamēr visi pareizticīgie meklē balsojuma izdrukas, parunāsim par vēsturi. Ļoti atbilstošu brīdi ir izvēlējušies iesniedzēji. Es jums varētu atgādināt, ka rīt Lestenē, Rumbās un Džukstē būs piemiņas brīži, veltīti 19.divīzijas cīņām Otrā pasaules kara Ziemassvētku kauju laikā 1944.gadā.
Jā, bija tādas Ziemassvētku kaujas Otrajā pasaules karā, kur kārtējo reizi sarkanarmieši mēģināja pārraut Kurzemes cietokšņa aizstāvju līniju, un nekas viņiem nesanāca. Ar visu to, ka sarkanarmiešiem bija septiņas līdz desmit reizes lielāks pārsvars, viņi gulēja kulturāli viens pie otra grāvjos pēc kārtējā uzbrukuma. Acīmredzot iesniedzēji ir atcerējušies šo vēsturisko brīdi un sagatavojuši šo iesniegumu.
Bet, ziniet ko, kolēģi! Šitie te zēni, kas tur ir (es jau teicu, tur meitene nav neviena), viņi tomēr iemācījušies kaut ko. Vairākas reizes klausoties manas pārdomas, viņi ir izlabojuši šo savu dokumentu: nu tur ir drusciņ citādi runājuši par to, kas tā tāda antihitleriskā koalīcija un pret ko tieši tā ir cīnījusies. Lai arī 1939.gada 1.septembris ir palicis, taču nu jau ir cīnījušies pret nacistisko Vāciju, Japānu un tā tālāk, un tā tālāk. Protams, jautājums “Kas tā bija par antihitlerisko koalīciju 1939.gada 1.septembrī?” – šis jautājums paliek. Bija gan viena koalīcija – Staļina un Hitlera koalīcija. Un Staļina un Hitlera koalīcija darbojās diezgan ilgi – visu 1939.gada nogali, visu 1940.gadu PSRS turpināja sūtīt uz Vāciju metālus, lūk, it īpaši varu. Un pēdējie sūtījumi uz Vāciju bija pat tad, kuģi gāja uz Vāciju tad, kad bija jau sācies karš starp staļinisko PSRS un hitlerisko Vāciju. Kuģi ar graudiem vēl devās uz Vāciju. Tas tā, no vēstures, runājot par antihitlerisko koalīciju 1939.gadā.
Nav jau vairs arī ielikuši to, ka okupācijas varas laiku dokumentus būtu jāņem vērā, to ir izņēmuši ārā.
Tā ka, es domāju, turpinoties manām lekcijām šeit, tribīnē, Aleksandrs Golubovs atnāks uz šejieni ar mutautiņu rokās, slaucīs asaras, atvainosies visiem un pateiks, ka okupācija ir bijusi. Es saprotu, Aleksandr, tu to izdarīsi agrāk vai vēlāk. Bet nu nekas! Es esmu pacietīgs un gaidīšu to.
Tagad mēs nonākam līdz šī dokumenta ceturtajai sadaļai, kas saucas “Noslēguma atziņas”. Un te nu būs mana atziņa: īpatnējā laikā jūs esat iesnieguši šo priekšlikumu. Šīs visas cūcības, ko jūs organizējat, demonstrējot šeit šīs latviešus apvainojošās filmas... Skaisti jau izskatās: Ādolfs Hitlers, maršē vācu karavīri, rāda pēc tam šīs nāves nometnes un visu to saista ar latviešu leģionāriem, no kuriem jūs neko nejēdzat. Jūs esat galīgi truli šinī jautājumā! Jo, piemēram, lietojot vārdu “nacisti”, jums vajadzētu saprast, ka nacists ir Nacionālsociālistiskās partijas biedrs un starp latviešu leģionāriem nebija nacistu. Bet jums jau tas ir vienalga! Jums tik vienalga kaut ko vajag pateikt! Tur jūs demonstrējat savu vēsturisko trulumu, un tādi jūs arī paliksiet, protams! Un, ja ir runa, ka zem nacistu karogiem šeit šodien kāds Latvijā pulcējas, tad varbūt kāds varētu pastāstīt, kāds izskatās nacistu karogs. Man liekas, ka tādu nav. Bet arī tas jums ir vienalga.
Un līdz ar to šīs divkosības un liekulības dēļ man kaut kā jāskatās ar kritiku uz šādu iesniegto dokumentu. Un es, protams, aicinu to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nāc, nu nāc! Bija okupācijas, vai nē?”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija šodien piedāvā likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu”. Ar šo likumu mēs piedāvājam noteikt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju tiesisko statusu, sociālās garantijas, tiesības un darbības principus. Neviens nevar noliegt Nirnbergas starptautiskās tiesas spriedumu, kur hitleriskā koalīcija un Hitlers atzīts par vislielāko noziedznieku 20.gadsimtā.
To nevar noliegt arī “tēvzemietis” Dobelis. Ja viņš to neatzīst, tad, atvainojiet, viņam nav vietas mūsu pasaulē!
Un tāpēc sakarā ar to, ka hitleriskā koalīcija ir noziedznieki, atzīsim šo antihitleriskās koalīcijas dalībnieku statusu, kurā ietilpst arī amerikāņi, lielbritāņi un visi citi, kas cīnījās pret Hitleru. Tur nebija, tur nebija leģionāru, nebija, jā, Dobeli, nebija! Viņi bija Hitlera pusē. Jūsējie bija. Un, kā tur būtu vai nebūtu, atzīsim antihitleriskās koalīcijas dalībnieka statusu un dosim tiem nepilniem 10 tūkstošiem cilvēku, kuri vēl tagad dzīvo Latvijā, kaut kādu statusu! (Starpsauciens: “Nedosim! Šobrīd tu neko nedabūsi!”)
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mūsu likumprojekta būtība ir sekojoša: mēs uzskatām, ka centralizētās siltumapgādes tīkls kā lietu kopība vai atsevišķi tīkla objekti var piederēt tikai valstij vai pašvaldībai. Tīkls un tīkla objekti nav privatizējami vai atsavināmi.
Godātie kolēģi! Kāpēc mēs iesniedzām šo likumprojektu? Mēs iesniedzām šo likumprojektu tāpēc, ka jau ir negatīvi piemēri, ka visi siltumapgādes uzņēmumi jau ir pārņemti privātfirmu rokās un jau ir negatīvas sekas. Minēšu vienu piemēru – Vidzemē, Sedas pilsētā. Tur dažādu mahināciju rezultātā tātad šis siltumapgādes uzņēmums un siltumtīkls pārgāja vienas privātfirmas rokās. Un tagad, kad sākās apkures sezona, šī firma nebija spējīga uzsākt apkures sezonu. Un rezultātā tātad bija apdraudēta visas pilsētas pastāvēšana. Un Sedas pilsētas pašvaldība un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bija spiesta izdalīt naudu un nopirkt šai privātajai firmai, tātad iegādāties jaunus katlus, lai kaut kādā veidā uzsāktu apkures sezonu.
Tātad iznāk tāda situācija, ka mēs nododam siltumtīklus privātās rokās, un, ja šis privātuzņēmējs vai šī firma negrib turpināt strādāt šajā jomā, visbriesmīgākais, ko var izdarīt tātad komisija... tātad regulators, tas ir – atņemt licenci siltuma apgādei.
Bet, ja privātuzņēmējs pats negrib ar to nodarboties, ko darīt pašvaldībai? Ko darīt valstij? Tātad visi... tātad pašvaldības iedzīvotāji nonāk ķīlnieku lomā.
Un tāpēc mēs piedāvājam... Tagad ir runa par to, ka ir jāprivatizē “Rīgas siltums”. Bet, godātie kolēģi! Tātad, ja valstī nav mehānisma, kādā veidā aizsargāt šīs pilsētas iedzīvotājus no šiem uzņēmējiem, kuri, piemēram, negrib pildīt savas saistības, tātad mēs nevaram nodot šos siltumtīklus privātās rokās.
Es varu dot vienu salīdzinājumu. Piemēram, būs pieņemts tāds lēmums par dzelzceļa privatizāciju, un privatizēs arī sliedes... Nu, pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka tas radīs tikai privātmonopolus. Un tāpēc mēs piedāvājam izdarīt šos grozījumus. Tā ir ļoti nopietna problēma.
Es aicinu par to padomāt un pieņemt mūsu... nodot mūsu likumprojektu komisijām un tātad risināt šo problēmu. Pretējā gadījumā mēs atkal un atkal sastapsimies ar šo problēmu un nekādā veidā to neatrisināsim.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 27, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Tuvojas Ziemassvētki, un, protams, nevienam negribas domāt par tādu nepatīkamu lietu kā nodokļi.
Tajā pašā laikā pievērsīšu uzmanību mūsu iesniegtajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” – likmes samazināšana no 25 procentiem uz 15 procentiem galvenajiem ieguvējiem – tie varētu būt šādi. Latvija, kā zināms, ir valsts ar ļoti lielu darba ņēmēju īpatsvaru, kuri saņem minimālo algu vai tikai nedaudz virs minimālās algas. Šie skaitļi ir pat neticami lieli. Varam teikt, ka katrs no simts latiem papildus iegūtu reālus 10 latus, it sevišķi šo mazo algu ieguvēji.
Otrām kārtām. Likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 2.panta 4.daļa nosaka, ka vesela virkne fizisko personu, individuālie uzņēmēji, galvenokārt zemnieku un zvejnieku saimniecības, maksā nevis uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 procenti, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas šobrīd ir 25%. Tātad sektors – zemniecība un zvejniecība, kas nepavisam nav tas pats stabilākais un ar naudu visvairāk apveltītais, maksā vairāk nekā banku sektors, enerģētikas vai telekomunikāciju sektors, kurš ir daudz pelnošāks. Mēs nāktu pretī arī šim sektoram, ieviešot godīgāku konkurenci pašreizējās negodīgās konkurences vietā. Liels skaits Latvijas iedzīvotāju – lielākoties latviešu no valsts depresīviem ekonomiskiem rajoniem – brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Viņu skaitu min trīsdesmit tūkstoši, piecdesmit tūkstoši, cits min jau simts tūkstošus.
Atbalstot šādus likuma grozījumus, mēs nenovērstu jebkuru aizbraukšanu, bet varam būt pilnīgi droši, ka mēs šo aizbraukšanu mazinātu un liktu arī vienam otram pārdomāt, ka varbūt ar laiku Latvija būtu pievilcīgāka tieši pelnītājam, lai tas tiešām saņemtu reāli vairāk no saviem nopelnītajiem latiem.
Tā būtu arī zināma pretimnākšana darba devējiem, jo par vienu un to pašu naudas summu viņi varētu izmaksāt lielāku reālu un legālu algu saviem darba ņēmējiem. Tā būtu pretimnākšana arī valsts un pašvaldību budžetiem, kas šo iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem, jo, lai kā mēs priecātos par to, ka valsts budžets pieaug, atcerēsimies, ka pirms pāris gadiem, palielinot uzņēmuma ienākuma nodokli… samazinot uzņēmuma ienākuma nodokli no divdesmit pieciem uz piecpadsmit procentiem, ko arī daudzi vērtēja ļoti kritiski, gala rezultāts ir tāds, ka trīs gadu laikā, no 2003.gada līdz 2006.gadam, kas gan pašlaik ir tikai prognoze, bet pēdējie gadi liecina, ka prognozes vienmēr tiek pat nedaudz pārpildītas, uzņēmuma ienākuma nodokļa iekasēšana ir pieaugusi 2,5 reizes.
Pat ja šajos trijos gados iekšzemes kopprodukta pieaugums ir par apmēram septiņiem astoņiem procentiem, tad šis pieaugums ir vairāk nekā divas reizes. Varam paredzēt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu pieaugt apmēram tādā pašā progresijā. Protams, sliktā ziņa ir tā, ka šo priekšlikumu nav iesniegusi kāda no valdošās koalīcijas partijām, bet parakstītāji ir opozīcijas partijas deputāti. Kā esmu novērojis, tad valdošā koalīcijā bieži vien balsošana par opozīcijas priekšlikumiem tiek uzskatīta kaut kādā veidā par gļēvulības un mīkstčaulības pazīmi.
Es domāju, gribu atgādināt to, ka
vesela virkne valdošās koalīcijas pārstāvju, tai skaitā ministri
un deputāti,vairākās konferencēs ir izteikušies par šāda
iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu jau vistuvākajā laikā.
Tāpēc gribu teikt, ka, balsojot par šī priekšlikuma nodošanu
komisijai, jūs nepavisam nenākat pretī tēvzemiešiem, bet gan mazo
algu saņēmējiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tām
personām, kuras jau varbūt kravā čemodānus, lai brauktu uz Īriju
vai Angliju, un daudziem uzņēmējiem, kas gribētu legāli samaksāt
šos nodokļus, bet pašlaik nav spējīgi visā pilnībā tos uz saviem
kamiešiem, saviem pleciem panest.
Tas ir arī jūsu priekšlikums. Kas attiecas uz likuma stāšanos
spēkā, tad mēs neesam piedāvājuši šobrīd nekādu variantu. Es
domāju, tas ir visas Saeimas kopīgs jautājums, vai tam būtu
jāstājas spēkā ar 1.janvāri, vai tam būtu jāstājas spēkā ar
1.jūliju – spriedīsim kopīgi. Nodosim šo priekšlikumu
komisijām, uzskatām, ka esam tikai šī priekšlikuma iniciatori.
Būtībā to atbalsta vesela virkne arī valdošās koalīcijas
pārstāvjus, kuri gan šobrīd spriež par kaut ko citu, bet es ceru,
ka sirdīs viņi ir kopā ar mums un vismaz nākotnē varētu šādu
priekšlikumu atbalstīt. Balsosim kopīgi “par”.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 12, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Valērija Agešina, Vjačeslava Stepaņenko, Nikolaja Kabanova, Alekseja Vidavska, Vladimira Buzajeva un citu deputātu iesniegumu ar šādu paziņojumu: “Sakarā ar to, ka daži Saeimas deputāti kļūdījušies, balsojot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, lūdzam pārbalsot šo jautājumu.” Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par to, vai veiksim pārblasojumu par minēto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 49, atturas – 3. Pārbalsojums veikts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir arī atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Straumes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, neviens neatturas. Deputātam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus, kas tika saņemti likumprojektā “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” uz trešo lasījumu.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
24.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
25.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
29.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
33.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
34.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
35.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
36.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
37.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
38.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Kolēģi! Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tos priekšlikumus, kuri šajā likumprojektā bija iesniegti uz trešo lasījumu.
1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Un arī 4.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu... Es atvainojos! Par 4.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Jā. Tātad par 3. un 4.priekšlikumu biju pieteicies savlaicīgi. Tātad priekšlikums 41.pantā “Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums”! Uzskatām, ka personu bez darba līguma nodarbināšana tomēr ļoti deformē darba tirgu, rada negodīgu konkurenci it sevišķi tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina legālus darbiniekus un maksā legālas darba algas. Uzskatām, ka līdzšinējā sodu sistēma, tātad paredzētie sodi, ir salīdzinoši ārkārtīgi niecīgi. Un mēs ierosinām tos palielināt. Tātad darba devējam – fiziskai personai par šādas personas nodarbināšanu – līdz 500 latiem, juridiskai – līdz 5000 latiem. Izejot no tā, ka juridisko personu apgrozījumi tikai ļoti retos gadījumos ir mērāmi desmitos vai simtos tūkstošu. Daudzos gadījumos tie ir miljonos latu, lielajiem uzņēmumiem tie ir desmitos miljonos latu. Simboliski sodi šajā gadījumā nedod vēlamo efektu.
Tāpat arī 4.priekšlikums, tātad papildināt pantu ar astoto daļu, par atkārtotiem pārkāpumiem – 1000 latu gadījumā ar fizisko personu un 10 000 latu gadījumā arī juridiskajām personām.
Kaut vai komisija daļēji it kā ņēmusi vērā, tomēr uzskatām, ka reālo sodu lielums nav atbilstošs tiem subjektiem, kurus faktiski mēģina šādā veidā ietekmēt un šie faktiskie sodi īpaši nekādu efektu nedos.
Tādēļ aicinu dot iespēju Saeimai nobalsot gan par 3., gan par 4.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim 3. – deputāta Māra... Es atvainojos! Debates mēs slēdzam. Vai komisijas vārdā bija kas sakāms? Nē. Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, tad lūdzu balsosim par 3. – deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 51, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 60, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6… Tātad pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nebija. Un par 6.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 62, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
19.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Par 20.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! – 7, pret – 68, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
21.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
22.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
24.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
25.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
30.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
34.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
35.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
36.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
37.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
38.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
39.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
40.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 68, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
41.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
42.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
43.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ribakova 43.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
44.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
45.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
46.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
47.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
48.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
49.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
50.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 51.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
52.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
53.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
54.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
55.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
56.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
57.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
58.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
59.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
60.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
61.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 60.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
62.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Kolēģi! Un 63.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Strādājam ar dokumentu nr.5170 – “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Sagatavots trešajam, galīgajam, lasījumam.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts sestajā atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5.un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Latvijas vides aizsardzības fonda likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Tā, godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.5171, kā arī ar dokumentu nr.5171a, kas ir uz lapām atsevišķi izdalīts, tātad atsevišķi viena lapa.
Grozījumi Meža likumā – ķeramies pie 1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikuma, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – vides ministra priekšlikums, kā arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīti un iekļauti 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot – 7. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. – deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti. Šeit ir ļoti būtiska izšķiršanās, arī komisijā domas deputātiem dalījās gandrīz vai uz pusēm. Mans priekšlikums paredz, ka uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda nevarētu turpmāk būt reģistrēti īpašumi, meži, kuri ir nopirkti par valsts budžeta naudu.
Gribētos argumentēt to ar šādiem argumentiem. Valstij pieder simt procentu akcijas, tātad valsts mežus pārvalda akciju sabiedrība, un – spēkā esošā likuma 4.pants paredzēja, ka valsts akciju sabiedrības uzdevums bija apsaimniekot un pārvaldīt Latvijas valstij piederošos mežus. Un tagad iznāks tā, ka valsts akciju sabiedrība apsaimniekos gan valstij piederošos mežus, gan tieši akciju sabiedrībai piederošos mežus. It kā divu veidu īpašumi, bet abiem šiem īpašumiem tomēr vajadzētu nonākt valsts īpašumā. Valsts akciju turētāja ir Zemkopības ministrijas pārstāve Laimdota Straujuma, kura pārstāv Latvijas valsti, un tomēr akciju sabiedrībai it kā ir savi īpašie meži.
Bija minēti argumenti komisijā, ka Komerclikums pieļauj šādu divu īpašuma veidu pastāvēšanu, un tomēr, kur ir jēga, ja mēs vienu un to pašu likumu attiecinām uz diviem dažādiem īpašumiem. Ko tas nozīmēs, ja mēs atstāsim valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā šos mežus kā viņas īpašumu? Turpmāk šos mežus varēs pirkt un pārdot akciju sabiedrība bez šajā likumā noteiktiem nosacījumiem, tātad – pilnīgi brīvi faktiski varēs piedalīties tirgū kā tāds liels konkurents, un akciju sabiedrība jau to ir darījusi. Akciju sabiedrība ir iegādājusies pašlaik 2,5 tūkstošus hektāru, tātad tos var arī brīvi pirkt un pārdot.
Es saprotu, ka būtu tikai normāli, ja šos īpašumus pirktu tādēļ, lai kompensētu par aizsargājamās teritorijās esošiem privātīpašumiem, kuriem ir uzlikti dažādi ierobežojumi. Bet nē! Tāda priekšlikuma šajā likumā nav. Un tāpēc, manuprāt, šis likums par aizsargājamo teritoriju, mežu kompensēšanu ar citām platībām ir atlikts vēl par vienu gadu. Atcerieties, budžeta paketē mēs izdarījām tādu grozījumu, ka nevis no nākamā gada 1.janvāra stāsies spēkā šis likums par aizsargājamo teritoriju kompensēšanu, bet no 2007.gada 1.janvāra.
Ar ko tad kompensēsim? Ar ko mēs kompensēsim cilvēkiem šos ierobežojumus? Manuprāt, šeit ir ļoti tāda duāla politika. Grūti pateikt, kas vada un virza šo politiku, bet es ierosinu atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu. Šādi priekšlikumi likumprojekta gaitā būs vairāki, tos ir sagatavojis arī “Jaunā laika” pārstāvis Lasmanis, bet tie komisijā atbalstu nav guvuši.
Tātad aicinu atbalstīt manu 9.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es varbūt jums nevarēšu šo lietu izskaidrot tik, kā varētu teikt, juridiski vai kā ar tiem likuma punktiem, bet varbūt vienkāršāk – kā zemnieks.
Jau no paša sākuma, kad sākās zemes privatizācija, tad, es domāju, viena liela kļūda bija, ka mēs atļāvām zemi privatizēt un izpirkt Latvijā dažādiem SIA, kur bija iekšā ārzemju kapitāls. Līdz ar to mēs esam Latvijā zaudējuši lielas platības, kur zemes īpašnieks vairs nav vietējais.
Šeit, es uzskatu, ir cerība panākt apmēram to pašu. Jo tajā brīdī, kad nodibināja šo te akciju sabiedrību, es gribu teikt, ka vismaz mežu un mežu zemes tirgus tika būtiski sakārtots. Līdz ar to ir vismaz akciju sabiedrība, kas ir reģistrēta Latvijā, kura pieder Zemkopības ministrijai, kur visi 100 procenti ir valsts, kur ar vienu likumu uzrakstīts, ka valsts meži ir neprivatizējami, kur privatizācijas likumā ir uzrakstīts, ka akciju sabiedrība nav privatizējama. Un šajā akciju sabiedrībā ir padome, kas uzrauga akciju sabiedrības darbu. Padomē ir pārstāvēti visi politiskie spēki, kas ir koalīcijā. Es nesaprotu, kur šeit ir šīs šaubas vai neuzticība akciju sabiedrībai.
Un vēl es gribu teikt, ka akciju sabiedrība nestrādā ar valsts mežiem, iepērkot... Tā iepērk šos mežus no zemniekiem – no tiem, kuri nav spējīgi vairs apsaimniekot savas zemes –, un līdz ar to palielinās zemes platības, kuras tagad piederēs valstij.
Tad es gribētu teikt, ka diemžēl šodien es gribētu lūgt jūs neatbalstīt ne Seiles kundzes, ne Lasmaņa priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Latvijas meži ir viena no galvenajām Latvijas bagātībām, tāpat kā visa cita Latvijas zeme. Un diemžēl šajos gados ir notikušas, es atļaušos pateikt, briesmu lietas ar Latvijas zemi. Tā ir pirkta un pārdota. Un turpina pirkt un pārdot pa kreisi un pa labi, un kam tik rokās tā nav nonākusi.
Ja mēs izpētītu notikušo, tad mums mati celtos stāvus par to, kas tad ir paņēmis šo zemi. Bet, runājot par šo, atkal rodas tradicionālais jautājums: “Kam tas ir izdevīgi? Un vai valstij tas būs izdevīgi?” Un Annas Seiles priekšlikums ir ļoti loģisks. Es nolasīšu to (Starpsauciens: “Nevajag!”): “Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt (nedrīkst privatizēt vai atsavināt!), un tās īpašumā nevar būt meža zeme, kas reģistrēta uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda.” Šo zemi taču, draugi mīļie, pērk par valsts budžeta naudu. Un kāpēc tad tai būtu jānonāk akciju sabiedrības brīvā rīcībā, lai to varētu brīvi pirkt par naudu, kāda viņiem ienāk prātā, maksāt par hektāru 100 vai 3000 latu? Par mežu vai izcirstu mežu, par purvu... Un pēc tam atkal tālāk brīvi rīkoties.
Tas taču ir valsts īpašums, kas iegādāts par valsts naudu. Es vēlreiz pasvītroju! Kāpēc lai brīvi rīkotos ar to akciju sabiedrība? Kāpēc? Lai kaut kādā nākotnē – tuvākā vai tālākā – cilvēki, kas tur būs pie rīcības, varētu izrīkoties tā, kā viņiem labpatīkas. Nu, padomājiet taču! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Vajag uzticēties cilvēkiem. “Latvijas meži” visgodīgākie.”)
Tāpēc skaidri un gaiši šeit rakstīts. Un es lūdzu atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu, jo pretējā gadījumā likumā jau ieliktas kaut kādas iespējamas korumpētības pazīmes, kaut kādas darījumu pazīmes, kuras būs iespējamas ar valsts īpašumu. Padomājiet!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile – otro reizi.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mana priekšlikuma pirmā daļa jau ir atbalstīta, un tā ir arī nostiprināta citā likumā, tas ir, Privatizācijas pabeigšanas likumā, un valsts akciju sabiedrība nav privatizējama. Tāpat arī valsts meži nav privatizējami, to nosaka šis likums.
Bet ko es gribu iebilst Pēterim Kalniņam. Viss, ko viņš teica sākumā, bija pareizi, bet šie meži, šie no jauna iepirktie meži, nav reģistrēti uz valsts vārda – ne Zemkopības ministrijas personā, ne uz kādas citas personas vārda. Tie nav valsts meži!
Tāpēc es gribu panākt, lai būtu šī vienotība, lai visi meži, ko iepērk akciju sabiedrība valsts vārdā, tiktu reģistrēti arī uz valsts vārda un nepaliktu tikai kā privāti akciju sabiedrības īpašumi.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Tik tiešām par šo jautājumu, kas ir būtisks un svarīgs jautājums, komisijā mums izvērsās ļoti garas diskusijas. Tātad lietas būtība, kā jau te no iepriekš diskusijā dzirdētā var secināt, tik tiešām ir sekojoša, ka valsts akciju sabiedrība mums ir komercsabiedrība, kuru nodibināja jau labu laiku atpakaļ, un komercsabiedrībām ir likumā noteiktās tiesības, tajā skaitā tās, ka viņām var būt īpašums. Nekur šobrīd iepriekš tas nav bijis aizliegts.
Piedevām 2003.gadā ir apstiprināta stratēģija par to, ka šāda mežu iepirkšana no valsts akciju sabiedrības peļņas ir atļauta. Tas ir no vienas puses.
No otras puses, īstenībā, ja šāda rīcība tiek uzskatīta par nepareizu, tad var rīkoties politiski un… vai, pareizāk sakot, no kapitāldaļu turētāja viedokļa un pirkt šo mežu zemi, pirkt to tātad ar ministrijas naudu vai, pareizāk sakot, par budžeta naudu. To var darīt ministrija, un tas acīmredzot būtu pareizākais risinājums. Bet šobrīd tas nebija likumā aizliegts, un tātad tāda rīcība ir notikusi.
Kā rīkoties tālāk? Tālāk īstenībā mēs varam rīkoties divos veidos. Viens no veidiem ir likumā aizliegt šādu lietu darīt.
Otrs ir tātad mainīt šo politiku kopumā Latvijas valsts mežu apsaimniekošanai un tādējādi varbūt risināt šo jautājumu.
Komisija diskutēja gari un plaši un beigās nonāca pie slēdziena, ka šis tomēr nav atbalstāms priekšlikums. Un to jūs paši tagad ar balsojumu varat lemt – vai jā vai nē.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 9. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 38, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
10. – deputāta Lasmaņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – arīdzan ir vides ministra priekšlikums, kurš ir iekļauts 12.priekšlikumā, un savukārt 12. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13. – deputāta Lasmaņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – vides ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts. Es gribu uzreiz paskaidrot. Tātad šī priekšlikuma būtība ir izslēgt normu, ka galvenā cirte ir aizliegta dabas rezervātos, nacionālajos parkos un tā tālāk... Šī norma šajā likumā parādījās pirms tam kā atsevišķā likumdošana, proti, Aizsargjoslu likums un citi likumi bija vispār pieņemti tādi likumi. Un tāpēc šobrīd ir radusies situācija, ka šajos likumos, kas attiecas uz aizsargjoslām, uz nacionālajiem parkiem un tā tālāk, ir daudz stingrāka un precīzāka likumdošana, tāpēc dublēt šo šajā likumā nav nepieciešams, tāpēc komisija atbalstīja izslēgt šo pantu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
19. – deputāta Jurķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
21. – vides ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
23. – deputāta Lasmaņa priekšlikums Pēc būtības ir ļoti līdzīgs tātad priekšlikumam, par ko mēs jau diskutējām, 9. – deputātes Seiles priekšlikumam, un arī šo priekšlikumu tātad komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Cienījamie kolēģi! Paldies visiem deputātiem, kas balsoja par Seiles kundzes priekšlikumu un atbalstīja vienreiz lietu, ka vajadzētu sakārtot juridiskus jautājumus, kas saistīti ar valsts zemi meža jautājumos. Jo būtībā pats svarīgākais mums ir saglabāt valsts bagātības. Un pirmām kārtām jau saglabāt valsts mežus. Un dalīt grupās ar nosacītiem un dīvainiem veidojumiem juridiskajā izpratnē ir ļoti nepareizi. Un šis priekšlikums, ka mēs atgriežam atpakaļ valstij teorētiski piederošus un tagad arī praktiskus mežus, ir ļoti apsveicams.
Tāpēc es savu priekšlikumu atsaucu, lai nebūtu pretrunu likumā ar Seiles priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jāsaka, ka Meža likuma sakarā pašlaik zālē valda tāda liekulība, kādu es sen neesmu pieredzējis. Jā, dārgie kolēģi!
Blēdības ņem virsroku! Jo patiesībā Latvijas... akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, pērkot atklāti, godīgi parāda reālo mežu zemes cenu. Nopērk zemes tādas, kas nav lietderīgas lauksaimniecībai, un tās paliek akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” rīcībā. Bet teiksim jau nu, kā ir. Tie, kas pret to cīnās, vēlas, lai arī turpmāk parādītos deklarācijās tādas summas kā 34 lati par hektāru, 36… Godīgs spēlētājs šajā tirgū nav vajadzīgs. Un patiesībā tāpēc nāk tādi priekšlikumi, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” nepirktu godīgi, atklāti šīs zemes.
Un jāsaka, ka šie priekšlikumi “Jaunā laika” kontekstā, Lasmaņa kunga priekšlikumi, mazākais, izskatās diezgan dīvaini.
Es aicinu katrā ziņā deputātiem apdomāties un, iespējams, komisijā pastrādāt, jo komisijas redakcija vēl bija puslīdz jēdzīga, jo argumenti, kas tika šeit teikti, piemēram, ka tiek pirkts par Latvijas valsts budžeta naudu kaut kas, tas ir meli, tā nav taisnība! Viena akciju sabiedrība, protams, par saviem līdzekļiem var pirkt tāpat kā visas pārējās, jāsaka, ka šīs te normas ir mazliet dīvainas.
Paldies Lasmaņa kungam, ka vismaz vienu priekšlikumu viņš atsauca, bet īstenībā jau šajā brīdī likums ir stipri samaitāts. Aicinu komisijā pastrādāt un mazliet padomāt par Latvijas valsti, jo pusi no tās teritorijas klāj meži, kas ir mūsu lielākā bagātība.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Jā, cienījamie kolēģi! Man tiešām kauns, ka mums šāds likumprojekta punkts ir izgājis cauri, jo šajā situācijā šis punkts paver neierobežotas iespējas ārvalstu kapitālam ieplūst mūsu mežos. Tas paver neierobežotas iespējas pārkonkurēt mūsu iekšējo tirgu, izpirkt šīs mežu zemes, un man taisni brīnums, ka tāda nacionāla partija kā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir šādu priekšlikumu iedevusi, jo reāli esošā likumdošana tieši aizstāvēja, lai šajā valsts akciju sabiedrībā šie meži atrastos. Pašreiz šajā likumā iestrādātā likumdošanas norma paver iespēju dažādiem ārvalstu kapitāliem šīs zemes izpirkt, meža zemes ar lieliem resursiem, un nonākt šīm zemēm jau tieši viņu rīcībā.
Tāpēc arī mūsu frakcija aicina šo likumprojektu tālāk nevirzīt, atgriezt atpakaļ komisijā un pie tā strādāt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tuvojas Ziemassvētki. Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Bet es galīgi nejūtu šodien nekādu Ziemassvētku noskaņojumu. Sākās ar to savā laikā, ka nevarēja saprast, kurš kurā vietā rīkos azartspēles, tas notika jūsu koalīcijā. Tagad te vieniem patīk akciju sabiedrība, otriem – nepatīk, bet mēs taču tagad vairs nevaram debatēt par 23.priekšlikumu, ja iesniedzējs šo priekšlikumu ir noņēmis. Tad kāds pamats ir patlaban, ka šādas debates patlaban notiek? Jūs varat, par citiem punktiem runājot, piedalīties debatēs, bet kā jūs varat nākt šeit un debatēt par punktu, ko pats iesniedzējs ir noņēmis? Es neredzu to jēgu tagad! Tagad pie šī punkta, kad kāds ir noņēmis savu priekšlikumu, mēs tagad sāksim runāt, ko darīt vispārīgi ar likumu. To vajag darīt tad, kad mēs runājam par atbilstošiem punktiem. Par vai pret, vai es nezinu kā.
Tā kā es saprotu, ka šis teātris šodien turpināsies. Man ir ļoti interesanti piedalīties šādā procedūrā, bet es gribētu, lai tai būtu laimīgas beigas. Un acīmredzot laimīgas beigas būt tad, kad izskatīsim jautājumu par komisijas darba pagarināšanu, bet tas būs pašās dienas beigās. Bet šinī brīdī es uzaicinu pārtraukt debates par punktu, ko iesniedzējs noņem. Priekš kam par to tagad ir jārunā?
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, ja debates ir atklātas, kamēr tās nav slēgtas, tikmēr deputātiem ir iespējas debatēt par šo jautājumu.
Nākamais debatēt pieteicies Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Slaktera kungs, jūs velti runājat par liekulību no to puses, kas nobalsoja “par” Annas Seiles priekšlikumu. Tas ir absolūti nepareizi! Mūsu priekšlikums vai Annas Seiles priekšlikums pasaka skaidri un gaiši: lai akciju sabiedrība pērk mežus, lai pērk, bet lai paliek valsts īpašumā. Lai tos reģistrē uz valsts vārda, lai pēc tam ar tiem nevarētu brīvi rīkoties akciju sabiedrība, kā viņiem ienāk prātā. Lūk, pati būtība! Lai reģistrē uz valsts vārda, un punkts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Dz.Zaķis.
Tātad 24. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, līdzīgi kā 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
29. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
30. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35. – vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
37. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
38. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
39. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Aicinu pievērst šim priekšlikumam uzmanību, jo, ņemot vērā, ka mēs esam atbalstījuši Seiles priekšlikumu, šis priekšlikums ir strukturāli secīgs, un tas skaidri norāda, kādā kārtībā turpmāk valsts veic iepirkumus Latvijas mežos.
Līdz ar to visas runas un spekulācijas par to, ka mēs šeit iznīcinām meža nozari un graujam Latvijas tautsaimniecību, ir liekas. Līdz ar to šinī priekšlikumā nosakām to, ka Zemkopības ministrijai vai tās pilnvarotai institūcijai ir tiesības veikt šādas darbības. Un tas tikai nozīmē to, ka tās nenotiek vairs caur akciju sabiedrības budžetu, bet tās notiek caur Latvijas valsts budžetu – ar politisku atbildību, un ministrs ar politisku vēlēšanos var darīt visu, ko vien vēlas, pirkt zemi uz valsts vārda un ierakstīt Zemkopības ministrijas personā. Un to zemi pēc šī likuma turpmāk apsaimnieko akciju sabiedrība, un nekādu draudu mežu iznīcināšanai nav. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Jā, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis priekšlikums apliecina visu iepriekšteikto, ka tāds piedāvājums ir absolūti liekulīgs, jo piedāvā par valsts budžeta naudu – no lauksaimnieku subsīdijām, no visa pārējā – pirkt mežu zemi, kam naudas nekad nav bijis un nebūs. Un loģiski, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” to var izdarīt par saviem līdzekļiem. Un, teiksim, ka ir patiesībā... Ticiet man, neviens hektārs tādā veidā nav nopirkts un to nenopirks, jo katrs saprot, ka budžeta nauda ir budžeta nauda, tai ir pilnīgi citi mērķi. Un ļoti saprātīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo absurdo priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Man tomēr taisnības labā un likuma labā ir jāsaka, ka 39.priekšlikums neizsmeļ visas iespējas. Šeit ir ierakstīts, ka meža zemes iegādi var veikt Zemkopības ministrija. Bet meža zemes var iegādāties arī citas ministrijas. Lūk, kur ir tā nelaime! Un es domāju, ka, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, tad vairs ne Vides ministrija, ne kāda cita ministrija šīs zemes nevarēs iegādāties un ierakstīt uz valsts vārda. Tā būtu maza pretruna. Manuprāt, ja mēs godīgi atturētos šajā balsojumā... jo nevar tikai vienai ministrijai, kā saka, uzticēt visas ceļmalu uzpirkšanas un visu kaut ko tamlīdzīgu, tad likums tā vai tā paredz šo kārtību, ka katra ministrija var iegādāties valstī zemes. Man liekas, priekšlikumam ir vienkārši neprecīza redakcija. Šeit varēja Zemkopības ministrija iepirkt tās zemes, kuras reģistrē uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, bet es atgādinu, ka ir taču arī citas ministrijas.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 39. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 42, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
40. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Kolēģi, atvainojos! Tagad mēs skatīsim dokumentu, kas mums ir pievienots atsevišķi. Tas ir 5171-a, un šeit mēs redzam 44.1.panta otrās daļas redakciju, kura tika labota. Nemainās būtība, mainās juridiskais tātad izpildījums 26.lapas augšā labajā stūrī. Tātad šis ir tas teksts, par ko mēs nupat kā nobalsojām.
Tālāk 41. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam! Šā priekšlikuma jēga ir tāda, ka sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši Seiles priekšlikumu, mums ir skaidri jādefinē kārtība, kādā akciju sabiedrība veic savu, teiksim, juridisko pārstrukturizāciju un šīs akciju sabiedrībai piederošās valsts mežu zemes nodod valsts īpašumā. Šeit noteikti ir svarīgi termiņi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šis priekšlikums tiešām sasaucas ar visu mūsu nobalsoto likumprojektu.
Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tiek dots laiks – gada laikā pārreģistrēt akciju sabiedrības īpašumā nonākušās zemes uz valsts vārda.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu, deputātus balsot par 41. – deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 35, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
42. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 44. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par visu likumu kopumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Segliņa, Pietkeviča, Slaktera, Zundas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu, Saeimas deputāti ierosina likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot atpakaļ komisijai.”
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Jā, kolēģi! Mēs esam nobalsojuši juridisku absurdu un ar to nevajadzētu lepoties. Ja kāds politiķis tiešām vēlas pārkārtot meža nozari, tad ir jādibina valsts aģentūra vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienai akciju sabiedrībai ar likumu aizliegt kaut ko iegādāties vai obligāti nopirkt – tas ir juridisks absurds. Par to jūs varat aprunāties ar mūsu Saeimas Juridisko biroju.
Tāpēc aicinu atgriezties komisijā un mēģināt nonākt pie kāda saprātīga lēmuma!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es pārliecinājos, vēlreiz pārlasot likumprojekta sākuma tekstu, par kuru mēs nobalsojām un atbalstījām arī manis iesniegto priekšlikumu. Pretrunu šajā likumā nav. Saeimas balsojums ir bijis pārliecinošs. Komisijā debates vienmēr ir bijušas ļoti ilgas un garas. Ir daudz strādāts darba grupās. Es domāju, lai likumprojekts turpina savu godīgo ceļu. Ja kādam kas nepatīk, protams, ir vēl citi varianti, kā boikotēt šo likumprojektu, bet kādēļ gan atdot atpakaļ komisijai, ja viss ir kārtībā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tātad ir saņemts deputātu priekšlikums un lūdzu... Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par deputātu priekšlikumu – nodot likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 42, atturas – 3. Tātad likumprojektu komisijai nenodod.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – 2. Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā... Kolēģi! Nākamais darba kārtības
jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā... ir ziņotājs? Ja nav ziņotāja, nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad likumprojekta 1.panta 5.punkts ir redakcionāli precizēts. Un likumprojekta 2.panta 1.daļa – redakcionāli precizēta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
1.priekšlikums – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
2.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
3.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
Likumprojekta 10.pants ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
5.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
6.priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
7.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
11.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
12. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
13.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
14.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
16.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
17.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
18.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
19.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
22.priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
23.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
24.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
25.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
27.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
28.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
29.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Sokolovskis.
30.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas –
nav. Likums “Grozījumi
Informācijas atklātības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā...
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Strazdiņa kungs, kurš būs ziņotājs?
Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja! Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un nobalsot “par”. Lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!
J.Strazdiņš.
5.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Zemes ierīcības likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā 8.decembra sēdē un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Kalniņš.
13.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” un atbalstīja konceptuāli pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Circene.
20.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3880. Tātad Sociālo un darba lietu komisijā ir ienācis likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”. Šī likumprojekta esamību paredz Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 25.pants. Un, lai harmonizētu Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta šo likumu un lai izpildītu 25.panta prasības, tātad ir sagatavots šis likumprojekts.
Šī likumprojekta normas radītu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā strādājošajiem specifiski atbilstošas sociālās garantijas, kā arī novērstu atšķirīgo attieksmi pret darbiniekiem, kas rodas vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos darba apstākļos.
Šis likumprojekts ir saistīts vēl arī ar to, ka diemžēl, lai taupītu šos Ārlietu ministrijas līdzekļus, tad diemžēl diplomātiskā dienesta darbiniekiem šīs algas ir noteiktas salīdzinoši diezgan mazas, bet viņiem ir noteiktas daudzas dažādas piemaksas, no kurām netiek maksāti visi nodokļi. Un līdz ar to tad, kad cilvēks nonāk līdz pensijas saņemšanai, viņam šie līdzekļi arī tātad netiek ierēķināti pensiju aprēķinā.
Sakarā ar to ir sagatavots šis likumprojekts. Par šo likumprojektu domstarpību ir diezgan daudz. Pie šī jautājuma vēl ļoti nopietni jādomā un precīzi viss jāformulē. Bet komisija ir lēmusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa iesniegumu, ka sakarā ar to, ka viņš, Andris Bērziņš, balsojis par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (reģistrācijas nr.641) kopumā, ir kļūdījies, viņš lūdz uzskatīt savu balsojumu “pret” šī likumprojekta pieņemšanu kopumā.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas jautājumu “Par tiesībām iegūt augstāko izglītību krievu un citās valodās” Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Druvietes kundzei. Jautājumu uzdod deputāti Boriss Cilevičs, Jānis Urbanovičs, Aleksandrs Bartaševičs, Andrejs Klementjevs un Ivans Ribakovs. Šo jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Gribu pateikt vislielāko pateicību tiem deputātiem, kas piedalījās Ziemassvētku basketbola kausa izcīņā ar Rīgas domi un palīdzēja pārliecinoši uzvarēt ar rezultātu 52:31. (Aplausi.) Šī spēle mums bija kā gatavošanās nākamgad starptautiskajām spēlēm Baltijas asamblejas kausa izcīņā starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem. Un pēc visu spēlētāju vienbalsīga atzinuma Ziemassvētku kausā vislabāko sniegumu demonstrēja ar fantastiskiem caurgājieniem, skaistiem metieniem, virtuozu driblu un galvenais – psiholoģisko iedvesmu mūsu kolēģe Ingrīda Ūdre. (Aplausi.)
Lai viņa varētu sagatavoties šīm starptautiskajām spēlēm, mēs dāvinām viņai šo bumbu, kas nevis sprāgst un nogalina, bet apvieno visus cilvēkus. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies komandai un maniem komandas biedriem!
Tad vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Aicinu Baltijas asamblejas delegāciju uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Godātie kolēģi! Tie no jums, kas ir NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, lūdzu tiksimies tūlīt šeit blakus Dzeltenajā zālē uz īsu sanāksmi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Jānis Straume un Vaira Paegle. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Satiekamies zālē pulksten 11.00, kad atsākas sēde.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam pēc pārtraukuma Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim pie likumprojekta nr.1449. Likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesnešiem tiesības uz tiesneša izdienas pensiju. Kā zināms, prokuroriem tādas ir, bet tiesnešiem nav.
Sociālo un darba lietu komisijā vienbalsīgi visu partiju, ticību un tautību pārstāvji balsoja par to, lai šo likumprojektu pieņemtu pirmajā lasījumā.
Un aicinām arī klātesošos deputātus balsot par šo likumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Ulme.
20.janvāris.
Sēdes vadītāja.
20.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.5050. Likumprojekts ir sagatavots sakarā ar to, ka ir mainījusies darba algu sistēma militārpersonām. Un līdz ar to ir jāmaina arī Izdienas pensiju likuma noteikumi, lai tiktu ieskaitīts atalgojumā tieši tas, kas ir paredzēts tieši dienesta atalgojumā, kurā tagad turpmāk ietilps alga, kas būs atkarīga no pakāpes un izdienas stāža. Un līdz ar to piemaksu daudzums samazināsies.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo komisija arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Ē.Zunda.
Komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Ē.Zunda.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam – 5.janvāris un izskatīšana – 19.janvārī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam – 5.janvāris, izskatīšana – 19.janvāra sēdē. Paldies... 2006.gadā.
Ē.Zunda.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iekšējā audita likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un konstatēja, ka pašreiz esošais likums neatbilst vairākiem citiem spēkā esošajiem likumiem, kā arī dažiem profesionālās prakses standartiem, un tāpēc uzskata, ka šie grozījumi ir nepieciešami un aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.E.Bresis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija iesaka 5.janvāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Kolēģi, strādājam ar dokumentu nr.5173. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”, kopā ir iesniegti seši priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 15.maijam”.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Es atvainojos! Vai komisijas vārdā jūs gribējāt? Tad komisijas vārdā uzstāsies deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Repše ir upuris!”) (Starpsauciens: “Rokas nost no Repšes!”)
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Tātad pirms balsošanas par šo lēmuma projektu es gribētu informēt komisiju… tātad Saeimas deputātus, kolēģus par to, kādēļ komisija pieņēma lēmumu ierosināt pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu. Godātie kolēģi! Saskaņā ar jūsu, un proti, Saeimas, doto uzdevumu komisija ir pieprasījusi materiālus un ziņas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, no Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī no citām institūcijām. Līdz šim komisija nav saņēmusi pilnībā visu pieprasīto informāciju. Tāpat es gribētu jūs informēt, ka komisija vēl ir pieprasījusi papildu ziņas saistībā ar to, tiem materiāliem, ko mēs esam saņēmuši pēdējā laikā.
Tāpat es jūs gribētu informēt, ka Valsts ieņēmumu dienests, KNAB turpina izmeklēšanu saistībā ar Einara Repšes darījumiem. Cita starpā komisija vēlas noskaidrot, vai valsts amatpersona, kurai kredītsaistību apjoms ir pusotra miljona, var ar savu algu, kura pārsniedz tūkstoš latu, segt šos lielos kredīta procentus. Tāpat mēs vēlamies saņemt vēl papildu informāciju saistībā ar visa veida Einara Repšes finansiālajiem darījumiem. Komisija ir saņēmusi arī informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, un to apstiprināja ģenerālprokurors, tiekoties ar premjeru, ka saistībā ar Einara Repšes darījumiem ir ierosināts kriminālprocess.
Tāpat saskaņā ar starpvalstu līgumu, kas noslēgts starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, tas ir, līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību, tiek gatavoti materiāli Amerikas Savienoto Valstu attiecīgajām institūcijām, lai saņemtu informāciju Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā par tiem darījumiem, ko ir veicis Einars Repše.
Ņemot vērā to, godātie kolēģi, ka nav pietiekama materiālu apjoma, lai sniegtu gala ziņojumu, komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu ierosināt pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu līdz nākamā gada 15.maijam.
Tāpat komisija, darbojoties līdz šim, maksimāli ir centusies neitrāli, objektīvi, nepolitizējot situāciju, veikt jūsu dotos uzdevumus.
Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt minēto lēmuma projektu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Šī parlamentārās izmeklēšanas komisija patiesībā ir bezjēdzība, un par to varētu īpaši arī nerunāt. Kāpēc bezjēdzība? Spriediet paši!
Pēc tam, kad deputāts Jānis Šmits pārstāja vadīt šo komisiju, komisija pat nav vīžojusi ievēlēt vadītāju: Lagzdiņa kungs vada šo komisiju kā vietnieks. Komisija nestrādā. 2005.gadā pēc tās saņemtās oficiālās informācijas ir notikusi tikai viena komisijas sēde maijā, nu, acīmredzot ir vēl notikusi viena komisijas sēde, kurā nosprieda lūgt šo pagarinājumu. Tātad gada laikā – viena sēde!
Otrs. Komisija ir saņēmusi vēstuli no KNAB, acīmredzot ir saņēmusi vēstuli no KNAB, jo KNAB ir šīs vēstules kopiju nosūtījis arī ieinteresētajai personai – Einaram Repšem. Un šajā vēstules kopijā ir teikts, ka Latvijā, pārbaudot Repšes darījumus, nekas nelikumīgs nav atrasts. Bet, protams, komisija nav varējusi pārbaudīt darījumus ārpus Latvijas, KNAB nav varējis pārbaudīt ārpus Latvijas. Tātad šī komisija ir lielisks politisks instruments, lai turpinātu spēlēties ar šīm lietām, tagad pieprasīt tiesiskās palīdzības lūgumu no ASV, un tā joprojām.
Tā var darboties mūžīgi. Uz katru informāciju no KNAB, VID vai citas institūcijas vienmēr varēs pieprasīt: “Lūdzu, precizējiet detaļas!” Un vēlēšanas jau nav aiz kalniem. Tātad lielisks politisks instruments. Un tieši šī iemesla dēļ es arī nāku šeit, tribīnē, un runāju.
Godātie kolēģi! Kas patiesībā ir noticis? Jānis Lagzdiņš kā šīs komisijas amatpersona... Jā, piebildīšu vēl, gluži tik nekaitīga komisijas darbība nav, jo Jānis Lagzdiņš un Pēteris Kalniņš kā amatpersonas šai komisijā kopumā par savu darbu vai bezdarbību ir saņēmuši 5424 latus un 20 santīmus. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”) Vēl līgumdarbiem ir iztērēti 825 lati, reprezentācijas izdevumi (nu, laikam maija sēdē bija cepumiņi jāpagrauž) – 21 lats un 56 santīmi. Nu tātad kopā šī komisija ir izmaksājusi nodokļu maksātājiem astoņarpus tūkstošus.
Bet kas ir noticis beidzot? Kad komisija saņēma informāciju no KNAB, tad acīmredzot Jānis Lagzdiņš ir dalījies šajā informācijā ar premjeru Kalvīti, un droši vien politiskās spēles kārdinājums ir bijis tik liels, ka premjers Kalvītis ir sasaucis preses konferenci, kurā publiski ir izpausti dati, kurus aizsargā likums. Citēju jums Krimināllikuma 304.pantu: “Par pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušanu bez prokurora vai izziņas izdarītāja atļaujas personu, kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, soda ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 10 minimālajām mēnešalgām.” (Starpsaucieni: “Piespiedu darbu! Naudas sodu!”)
Godātie kolēģi! Kaut arī šajā pantā normā ir piespiedu sankcija... ir piespiedu darbs vai naudas sods, šeit nav runa par administratīvu sodu. Šīs ir krimināli sodāmas darbības, par kurām man ir pilnīga pārliecība, ka ir veicis Jānis Lagzdiņš un, iespējams, premjers Aigars Kalvītis. Šeit nu no sirds gribētu abiem kolēģiem novēlēt piespiedu darbā izpirkt savus grēkus.
Ko mēs varētu darīt kā deputāti, godātie kolēģi? Ja man būtu kaut mazākā ticība Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, tad es domāju, ka komisija Lagzdiņa un Kalvīša darbības izmeklēšanai gan būtu vietā. Bet nu, spriediet paši, cik šīs komisijas ir efektīvas.
Bet, godātie kolēģi! Runājot par šo gadījumu, diemžēl tas vilinājums paspēlēties ar vienu administratīvu politisku instrumentu ir bijis tik liels, ka radījis valstij ļoti nopietnu kaitējumu. (Starpsauciens: “Jā!”)
Es ļoti labi saprotu Einara Repšes dabisko reakciju. Šajā brīdī pirmā doma – nolikt visus amatus un kā ierindas pilsonim tiesiskiem līdzekļiem aizstāvēt sevi, lai nevienam cilvēkam Latvijā nevar rasties iespaids, ka tiek izmantots kaut kāds administratīvs resurss savai aizstāvēšanai.
Bet es ļoti labi arī saprotu Valsts prezidentes nostāju šajā jautājumā, ka iekšpolitisku starppartiju spēļu dēļ, ja valsts pazaudē savu sekmīgi strādājošu aizsardzības ministru tajā laikā, kad mēs gatavojamies NATO samita rīkošanai, tad tas varbūt ir lielāks zaudējums. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizsver.
Bet, godātie kolēģi! Es brīnos par to, ka goda trūkums Latvijas valstij, tajā skaitā politiķu aprindās, ir bijis tik satriecošs, kas ir ļāvis savu sīko mērķu dēļ spēlēties ar valsts godu. Un par to, godātie kolēģi, mums gan ir jāpārdomā!
Protams, šo komisijas darbu vai bezdarbību es aicinu izbeigt! Es aicinu šodien nobalsot pret termiņa pagarināšanu. Un es aicinu nopietni apsvērt, varbūt tomēr vēl viena parlamentārās izmeklēšanas komisija – Jāņa Lagzdiņa un Aigara Kalvīša darbības izmeklēšanai – mums ir vajadzīga. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”! Visā savā darbības laikā jūs nepārtraukti esat sludinājuši vienu: maksimālu atklātību visos jautājumos, it īpaši, kas skar atbildīgu amatpersonu darbības.
Es absolūti nesaprotu, kāpēc jūs šobrīd esat tik uztraukušies? Es absolūti nesaprotu arī, kāpēc jūsu partijas līderis vairāk nekā 15 minūtes, kas ir bezprecedenta gadījums, “Panorāmā” uzbrūk citiem politiķiem, uzbrūk visiem, kam vien var, tikai tā iemesla dēļ, ka prokuratūra grib noskaidrot patiesību par viņa mantiskajiem darījumiem. No kā jūs baidāties, cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: “Mēs nebaidāmies!”) Jo tiešām tuvojas NATO samits. Vai tiešām, un Šadurska kungs to šeit pieminēja, bet vai tad nebūtu svarīgi līdz šim NATO samitam noskaidrot, vai aizsardzības ministrs ir godavīrs? Un es zinu, ka ļoti daudzus vēlētājus, ar kuriem arī es regulāri tiekos, interesē, kā cilvēks, kura ienākumi nav sevišķi lieli, spēj iegādāties tik lielus īpašumus. Un gribu atgādināt jums vienu elementāru patiesību, ka cilvēks, kuram ir ļoti lielas parādsaistības, bet ienākumi nemaz nav tik lieli, kļūst atkarīgs, it īpaši tas ir bīstami situācijā, ja šim cilvēkam kā Latvijā vienas no lielākās partijas vadītājam un viena no atbildīgākā ministra posteņa ieņēmējam ir liela vara. Cilvēks, kuram ir lielas parādsaistības, bet kuram varbūt nav iespēju šīs parādsaistības godīgā ceļā nokārtot, ir ļoti viegli ietekmējams. Un, ja ietekmējams kļūst aizsardzības ministrs, tad tas valstij var kļūt ārkārtīgi bīstami. (Starpsauciens: “Tuvojas Ziemasvētki!”)
Nobeidzot savu uzrunu, es vēlreiz gribu teikt: cienījamie kolēģi! Jūs taču esat pārliecināti par sava partijas vadītāja godīgumu! Kāpēc jūs tā nervozējat un uztraucaties, ja likumiskā kārtībā tiesībsargājošās institūcijas grib noskaidrot patiesību. Jo ātrāk šī patiesība kļūs zināma mūsu sabiedrībai, jo ātrāk taču kļūs labāk jums un mums visiem kopumā.
Tāpēc, kolēģi, cienījamie kolēģi! Tas, ka šobrīd pret ministru ir uzsākts kriminālprocess, protams, apstiprina to, ka arī Saeimas komisijai vēl jo vairāk ir jāturpina sava darbība.
Būsim atklāti un rīkosimies pēc principa: viens likums – viena taisnība visiem, neskatoties, vai tu esi ministrs, deputāts vai vienkāršs mūsu valsts pilsonis.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Mēs esam Ziemassvētku priekšvakarā, un varētu domāt, ka mēs... tas, ko mēs domājam, ir, ka vajadzētu būt mieram virs zemes un visiem cilvēkiem labs prāts.
Bet šķiet, ka... kas ir noticis, ir, ka Lagzdiņa kungs un Kalvīša kungs ir sajaucis Ziemassvētkus ar Jauno gadu un jau sāk laist raķetes, un jau sāk spridzināt petardes un rīkot šeit mums politisko teātri.
Es gribētu teikt šajā sakarībā ar šo izmeklēšanas komisiju, ka tas ir nožēlojami, ka tiek rīkots šāds, ko es uzskatītu par politisku teātri, un šis politiskais teātris ļoti nopietni atbalsojas Latvijas valsts ārpolitikā.
Nav jautājuma tikai par to, kas notiek šajā zālē. Atcerieties, ka šo jautājumu arī ļoti labi saskatīs ārpolitikā!
Vispirms par politisko teātri. Šadurska kungs jau šeit diezgan daudz faktus pieminēja. Bet es gribētu atgādināt vēl pāris lietu. Šī komisija jau ir darbojusies gandrīz divus gadus. Vai divos gados komisija nav spējusi nākt pie kaut kāda slēdziena, pie kaut kādiem faktiem? Izrādās, ka komisiju grib pagarināt vēl par sešiem mēnešiem. Un Ābiķa kungs nupat teica, ka vajadzētu atklātību. Izrādās, ka KNAB ir jau devis atzinumu šī gada augustā, kurā norādīja, ka, izmeklējot Einara Repšes darbību, nekas nelikumīgs Latvijā nav atrasts, bet tajā pašā laikā vēl paliek izmeklēt to, kas ir ārzemēs. Tas notika augustā. Mēs dzirdējām no Lagzdiņa kunga, ka tagad šī darbība ir sākta. Tagad jau ir decembris! Kas tad starplaikā ir noticis? Izskatās, ka tā lieta tika vilkta, lai nu tieši šajā momentā atkal to varētu izvilkt ārā un kaut ko spridzināt.
To, ka par šo komisiju nav intereses, var redzēt, skatoties komisijas sastāvu. No komisijas sastāva ir aizgājis gan bijušais vadītājs Šmita kungs, un ir palikuši tikai trīs cilvēki, kas ir no koalīcijas. Pārējie pieci cilvēki ir faktiski no opozīcijas, tā ka mums šeit ir opozīcijas vairākuma izmeklēšanas komisija. Man ir drusku žēl Lagzdiņa kunga, jo viņam tomēr ar šo jautājumu gribot negribot ir jānodarbojas. Es apzinos, ka viņam tā nav pārāk patīkama nodarbošanās, bet diemžēl komisija ir jāvelk uz priekšu.
Tas nu varbūt par politisko teātri. Bet tomēr vēl svarīgāk ir tas, kādu rezonansi šis jautājums atstās ārzemēs. Atcerieties, mēs nesen, tikai mazliet vairāk nekā pirms gada, pusotra gada, esam iestājušies… Latvija ir uzņemta NATO aliansē. Nupat Latvijai ir piešķirtas tiesības rīkot NATO galotņu konferenci. Šis lēmums tika pieņemts tikai nesen – pirms dažām nedēļām. Padomājiet, kādu iespaidu tad tas rada, ka tagad nāks ziņas visām NATO valstīm, arī citām valstīm, ka uzreiz ir sākta šāda safabricēta lieta pret aizsardzības ministru? Kolēģi, es domāju, mēs izskatīsimies kā tāda banānu republika. Man ir žēl, ka mēs sevi tā degradējam. Es domāju, ka tas ir nožēlojami.
Mums ir bijusi dota izdevība iestāties NATO, mums nupat ir izrādīts liels gods, mums piešķirot tiesības rīkot NATO galotņu konferenci nākamgad, un tagad gan ar Lagzdiņa kunga rīcību, gan ar Kalvīša kunga rīcību vakardien mēs esam nonākuši pilnīgi smieklīgā un nožēlojamā stadijā, skatoties no ārzemēm. Es domāju, tas ir pilnīgi nožēlojami, un ir žēl, ka tā ir noticis.
Mums vajadzētu domāt par valsti, vajadzētu domāt par valsts labklājību, mēs nesen arī izcīnījām sev labu rezultātu Eiropas finansiālās perspektīvās, mums vajadzētu domāt par valsts attīstību, nevis šeit, Saeimā, un vispār valstī tērēt laiku un tērēt enerģiju, un nodarboties ar šo politisko teātri. Kolēģi, es jūs aicinu balsot “pret” šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas pagarināšanu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Neņemiet ļaunā, ka es runāšu nedaudz plašāk. Redziet, man tā jocīgi ir skatīties uz attieksmi Latvijas valstī, sabiedrībā un arī daudzu mūsu vidū, attieksme ir atkarīga no tā, ko tad nu izskata. Un savādākais ir tas: ja mēs runājam par kaut ko visai valstij svarīgu, tad šī interese ir ļoti minimāla tādā gadījumā, ja ir kaut kas labs noticis. Un šī interese sakāpinās līdz maksimumam tad, ja notiek kaut kas slikts. Un šoreiz es izmantošu tribīni, lai pateiktu to, ko mēs nesen izdarījām Parīzē kopā ar Latvijas delegācijas pārstāvjiem un delegācijas vadītāju Andri Bērziņu. Mūs ilgus gadus mocīja ar pēcpārraudzības dialogu, ar šo uzraudzību, ar nemitīgu mūsu bakstīšanu. Mums izdevās panākt, pārliecināt kolēģus Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības (monitoringa) komitejā, ka ir jāizbeidz šis pēcpārraudzības dialogs. Divas reizes, neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem šo lietu pavērst uz citu pusi, komisijas vairākums nobalsoja tā, kā vajadzēja nobalsot, un šis dialogs patlaban ir izbeidzies. Protams, es saprotu, ka Boriss Cilevičs nervozē par notikušo un mēģinās kaut ko darīt citā virzienā. Nu ar to ir jārēķinās. Lūk! Tā ka nākamās sarunas varētu būt birojā vai sesijā, bet komiteja savu darbu ir padarījusi – padarījusi ar mums pozitīvu rezultātu.
Kāda bija interese par to, kas tur notika? Tad, kad mēs ar Andri Bērziņu pirmoreiz sarīkojām preses konferenci, uz to atnāca kādi septiņi vai astoņi krievu valodā rakstošie un runājošie saziņas līdzekļu pārstāvji, kādas četras televīzijas un visu attiecīgo laikrakstu “varoņi”. No latviešu valodā rakstošiem un runājošiem ne televīzija, ne kāds laikraksts nebija atsūtījis savu pārstāvi. Lūk, tā! It kā nekas sevišķs.
Otrs gadījums. Otrs gadījums – šī diena. Ar ko tad mēs sākām šo rītu? Mēs jums draudzīgi piedāvājām to, par ko jūs paši vairākkārt esat runājuši (arī Einars Repše, ja nemaldos, vismaz trīs reizes ir televīzijā teicis), ka mēs samazināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem. Tas ir izskanējis! Mēs jums šodien piedāvājām tikai vienu lietu – nodot šo mūsu ierosinājumu komisijām, kur mierīgi varētu pie tā strādāt. Dzintars Zaķis man pēc tam teica, ka vajadzēja tā darīt, viņš neesot bijis Koalīcijas padomes sēdē un neesot varējis tur to pateikt. Jūs vienotā frontē ņēmāt un noraidījāt! Šis mūsu priekšlikums, ko atbalstīja pat Aleksandrs Golubovs (pat viņš atbalstīja!), šis mūsu priekšlikums – ko tas skar? Tas skar algu izmaksāšanu aploksnēs. Tas skar mūsu pilsoņu izbraukšanu no Latvijas nolūkā atvieglot savu dzīvi. Tas skar vispār mūsu ekonomisko sistēmu. Mums taču kaut kādā veidā tas, vienalga, būs jārisina. Ko tad tagad jūs darīsiet? Atnācis ir no opozīcijas priekšlikums. To “norok”, un pēc tam tas būs kā labs priekšlikums no koalīcijas vai no kādas komisijas? Tā kā izdarījām ar priekšlaicīgo pensionēšanos? Kad mēs trīs reizes iesniedzām, trīs reizes tas tika noraidīts, un tad komisija iesniedza, un tie bija varoņi...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, tuvāk par lēmuma projektu!
J.Dobelis.
Tas ir tieši sakarā ar šo te lēmumu, tāpēc ka te ir runa par attieksmi! Runa ir par attieksmi! Nekādas intereses no rīta nebija. Māris Grīnblats uzstājās, te vesels bars stāvēja ar mugurām pret Māri Grīnblatu, neklausījās vispār, ko viņš runāja, un tad lūrēja uz to netīro īkšķi un balsoja tā, kā vajag. Lūk!
Tagad, lūk, cik skaisti! Tagad ir uzmanība, tagad ir televīzijas kameras. Nu ir “varoņtenors” ieskanējies!
Kā mums, “tēvzemiešiem”, rīkoties pasakiet! Kā mums tagad darīt, skatoties uz to, kas te notiek? Es gribētu atgādināt, kad dibināja šo komisiju… Sāksim ar to! Komisiju dibināja tad, kad “Jaunais laiks” tupēja opozīcijā, ja nemaldos, vai tuvu tam. Paskatīsimies datumus! Kāpēc mūsu pārstāvji – Anna Seile un Pēteris Tabūns – aizgāja no šīs komisijas? Atcerieties tādu faktu! Tāpēc ka viņi redzēja šo bezjēdzīgumu, šo, nu, es teiktu, tādu ne sevišķi labi smaržojošo politikānismu, kas bija komisijā.
Kas notika tālāk? “Jaunais laiks” un Tautas partija ir valdībā. Premjers Kalvītis regulāri saka, ka valdībā viss ir kārtībā, visi mīļi apkampjas un bučojas katru rītu un vakaru un viss iet uz priekšu. Visu laiku man tas ir jādzird. Nu tad ir labi, ka valdība strādā. Nu, paldies Dievam, valstī ir miers un saticība. Tad es skatos Azartspēļu likumā, nemaz tā miera tāda nav. Tur parādās pavisam īpatnēji gadījumi.
Tātad kā darbojās komisija tanī laikā, kad abas lielākās frakcijas ir koalīcijā? Kā viņa tanī laikā darbojās? Bet varbūt, kā viņa tanī laikā nedarbojās? – uzprasīsim. Varbūt tas ir pareizāk? Man nav ne mīlestības, ne naida ne pret vienu, ne pret otru frakciju, jo jūs esat mūsu kolēģi šeit, Saeimā. Vienu reizi pa visām reizēm to vajadzētu saprast!
Bet man ir tā savādi skatīties, ka tad, kad mēs gribētu it kā palīdzēt mūsu valsts pilsoņiem kopīgi, tad nezin kāpēc katrs vēlas sevi parādīt kā to labāko palīgu, kā to ietekmīgāko.
Vakar es biju Valmieras televīzijā. Es tur esmu vienīgais deputāts, kas pēdējā laikā uz turieni brauc. Protams, kad nāks tuvāk vēlēšanas, tad tur brauks biežāk. Ar riteņiem brauks, ar zirgiem un visādi. Lūk! Un es tieši teicu, ka rīt jūs redzēsiet attieksmi. Nu, kāpēc jūs, “Jaunais laiks”, piemēram, balsojāt šorīt pret mūsu ierosinājumu? Kā jūs to nesaprotat, ka tā bija muļķība no jūsu puses? Bet ne jau tāpēc es tagad balsošu par komisijas darba pagarināšanu. Nebūt ne! Nebūt ne!
Vienkārši mēs gribam kaut kā iesaistīt visu Saeimu, cik nu tas ir iespējams, kaut kādā jēdzīgā darbā. Tā vietā, lai mēs normāli šodien domātu tiešām, kādā veidā sakārtot nākamā gada pirmajos mēnešos ekonomisko sistēmu tā, lai Saeima galīgi nekļūtu nepatīkama Latvijas Republikas pilsoņiem, tā vietā mēs sāksim viens otru te, kā sacīt, ar asiem nagiem skrāpēt. Tā iznāk, lūk!
Kā rīkoties, kā jau es teicu, kā rīkoties apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas, piedošanu, redz skaidru politikānismu tanī darbībā, kāda patlaban notiek? Es to nevaru neredzēt. Es to nevaru neredzēt! Diemžēl. Patīk vai nepatīk.
Līdz ar to kāpēc man būtu jājaucas iekšā šajos te kašķos? Diez vai mūsu frakcija vispār gribēs te jaukties iekšā? Varbūt kāds nobalsos “pret” komisijas darba pagarināšanu. Varbūt kāds vispār nebalsos, jo mums ir kaut kā savādi. Mēs gribētu kā konstruktīva opozīcija piedalīties kaut kādā konstruktīvā darbā, lai tie nopelni tiek vienai frakcijai, otrai un trešai. Visi mēs gribēsim arī nākamgad kaut kādā veidā startēt. Bet tad, kad sāksies šitā te fuksīšu vicināšana un krēslu kāju zāģēšana, nu kāda te var būt vairs runa par normālu sadarbību?
Tā ka es nezinu, tomēr nevajadzētu šitos penterus, ka mums tur ir vajadzīgas papildu izziņas. Nu, nāciet un pasakiet godīgi: nu mums ir aizdomas, ka šis cilvēks ir tāds vai šitāds, un tāpēc mēs gribam darboties tālāk.
Bet tā pateikt, ka mums te vēl kaut kādi dokumenti... Bet kādi dokumenti tika saņemti tajā garajā starplaikā, kur tie ir? Kādas iniciatīvas tika izrādītas tanī garajā starplaikā, tad, kad bija pamiers starp divām lielajām frakcijām? Kas tad notika? Vai tad bija objektīva izmeklēšana vai nebija?
Tā ka neņemiet ļaunā! Ar skumju sirdi un jau ne pirmo reizi un varbūt ne pēdējo kāds no mums šodien atgādinās, ka šodien ir 22.decembris, ka vakar kaut kur pēc 20.00 vakarā Saulgrieži iegriezās uz dienas pagarināšanas pusi, tas notika 21.decembrī. Šādos apstākļos, nu tiešām jāsaka, visiem gribētos kaut kā mierīgi sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu.
Es personīgi domāju, ka šodien šo jautājumu nevajadzēja izskatīt. Un tāpēc mūsu frakcija diez vai nopietni skatās uz šāda jautājuma izskatīšanu. Varētu jau par to visu pasmaidīt un papriecāties, ka tie tur divi plūcas. Mums it kā vajadzētu jūs kūdīt visu laiku vienu pret otru. Tas it kā būtu tas politiķu it kā cienīgs vai necienīgs darbs. Bet šinī gadījumā man tiešām ir nepatīkami. Ja nebūtu bijis tas rīta balsojums, tad varbūt vēl es nezinu, ko būtu pateicis, varbūt drusku maigāk. Bet tad, kad es redzu, ka tas, kas mums tiešām ir kaut kas nopietns, ka tas maz interesē, reizēm nevienu tas neinteresē, un tad, kad ir kaut kāds sīks kniebiens un kaut kādas sīkas iespējas kādam iekost, tad uzreiz parādās nezin kāda varena interese. Tad ir intervijas, un tad ir viss pārējais.
Tā ka es šādā te procesā piedalīties nevēlos. Diemžēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie kolēģi! Man kādreiz ir bišķiņ jāpārdomā, vai var teikt šo “godājamie”, bet tā nu ir pieņemts.
Pirmkārt, par atklātību. Es gribētu teikt, ka šie Repšes kunga darījumi – man liekas, ka Latvijā neviena cilvēka darījumi nav tik plaši iztirzāti un publiskoti kā viņa darījumi. No tā viedokļa jau nu nevarētu sūdzēties, ka nebūtu kaut kāda atklātība.
Bet galvenais, par ko es gribēju runāt, bija par atkarību jeb ietekmējamību. Es domāju, ka tieši Latvijas cilvēki vislabāk no visiem zina, no kā ir atkarīgs tas, vai cilvēks ir ietekmējams vai nav. Un tas nav atkarīgs ne no naudas summām, ne no amata, bet gan no iekšējā spēka un no godaprāta. To, man liekas, Latvijas sabiedrība ir piedzīvojusi 50 gadu garumā. Ir bijuši cilvēki kā Eduards Berklavs, kas ir bijuši visos amatos un kuram ir bijušas pietiekami… kas ir bijis pietiekami materiāli nodrošināts, un viņš ir bijis ar mieru sava godaprāta dēļ aiziet līdz cietumam un nonākt dzīvības briesmās. Un ir citi cilvēki, kas par daudz mazāku... kas savas sviestmaizes dēļ vienkārši ir bijuši ar mieru nodot citus cilvēkus. Tā ka te nerunāsim par kaut kādām atkarībām un ietekmējamībām, naudas summu vai vēl amatu, vai vēl citu kaut kādu apstākļu dēļ. To jūs, kolēģi, zināt visi vēl labāk par mani.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šodien patiešām ir pirmsziemassvētku laiks, un mums tautai vajadzētu dot pozitīvus signālus, pozitīvas noskaņas, izskatot tādus likumprojektus, kas dotu tautai labumu. Tādus, kā mēs šodien rosinājām un aicinājām jūs atbalstīt, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% uz 15%, kas ir ļoti, ļoti būtiski, un tā būtu maza, bet tomēr laba dāvana cilvēkiem, kuri lūko, ko likt galdā pie Ziemassvētku eglītes.
Bet redziet, pie kādas sarunas mēs esam nonākuši. Es teikšu, ka fantastiska koalīcija! Četru Saeimu laikā, kurās es esmu bijis un strādājis, tā ir pirmo reizi tik “fantastiska”, pēdiņās, protams, koalīcija! Un man gribas jautāt: kāpēc jūs vēl turpināt strādāt kopā? Divas Saeimā lielākās frakcijas gatavas... un ne tikai gatavas, bet kož stilbos un rīklē cits citam ikdienas gan komisijās, gan plenārsēdēs, un šodien to jūs redzat, bet turpināt strādāt. Kāpēc? Jautājums jums visiem. Kāpēc jūs turpināt strādāt? Vai valsts un tautas interesēs? Vai savās? Un savu partiju interesēs? Jo tad var dalīt valsts naudu tiem, kuriem jums tīk, un dalāt to pa labi un pa kreisi visādiem anekdotiskiem pasākumiem, par ko es esmu jau runājis, budžetu apstiprinot.
Jūs cīnāties par azartspēļu biznesu, jo tur ir liela nauda un no tiem var gaidīt ziedojumus – ļoti dāsnus. Jūs tagad gribat šodien arī, lai Latvijas meži, kurus iepirks akciju sabiedrība, nebūtu valsts īpašums, un tā tālāk un tā joprojām.
Draugi mīļie! Vai tas nav bēdīgi? Vai tas nav skumji un vai tas nav traģiski? Un paskatieties, koalīcijas lielākais partneris “Jaunais laiks” Šadurska kunga personā kā frakcijas vadītājs, saka, ka Kalvītis – premjers – saucams pie atbildības. Pie kādas? Administratīvas vai tādas vai citādas, lai slaucītu ielu? (Starpsauciens: “Jā!”) Nu, re! Šadurska kungs saka jā. Nu paklausieties, ja lielākās frakcijas Saeimā vadītājs saka, ka premjeram ir vieta slaucīt ielas, tad nu, es atvainojos, tāda koalīcija ir fantastikas vērta. Un tāpēc tā nav spējīga… Es to esmu teicis no Saeimas tribīnes ne reizi vien – nav spējīga strādāt valsts un tautas labā. Tur jau ir tā galvenā bēda. Nav spējīga!
Es nerunāšu par morāli. Jūs atceraties, kā viena partija, tā ir Tautas partija, solīja, kas mums par grandiozu, spēcīgu komandu! Ar tādu komandu mēs kalnus apgāzīsim un Latviju darīsim laimīgu pirms Saeimas vēlēšanām. Kur tad ir jūsu komanda? Ja jūsu koalīcijas vislielākie partneri premjeru sūta slaucīt ielas. Sakiet!
To pašu es varētu teikt par jums, draugi mīļie no “Jaunā laika”, ar kuriem mēs divus gadus vismaz gājām soli solī un atbalstījām un turējāmies kopā, bet redzot, ka jūs tomēr neturat zvērestu baznīcā un nestrādājat tautas un valsts labā, jo neesat izpildījuši ne nieka no visa tā, ko solījāt. (Starpsauciens: “Paldies!”) Ne nieka! Es jums atkārtoju! Tad, lūk, ir jārunā.
Un tagad. Es vakar lasu Latgales avīzē, Krāslavas rajona avīzē “Ezerzeme”, un tur raksta žurnālists Gončerovs. Un viņš saka tā, viņš apraksta vienu ģimeni no Grāveru pagasta. Un tie ir Raisa un Jāzeps Bižāni. Un, lūk, ko raksta žurnālists: “Izmirstošā Latgale ir nedziestoša rēta cilvēku dvēselēs, mūsu valsts traģēdija. Iznāk, ka izcīnītās neatkarības galvenā jēga ir zaudēta. Ja desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir spiesti sūri strādāt ārzemēs un izglītot savus bērnus [..]. Dzīve “Grāveros” kļuvusi pavisam skumja [..].”
Lūk, ko raksta viena Latgales rajona avīzes žurnālists! Bet Latgales grupas deputāti vēl šobaltdien nav saņēmuši no premjera atbildi. Un tur mēs parakstījām visi Latgales grupas deputāti, ne tikai Tabūns, visi Latgales grupas deputāti no visām frakcijām, un lūdzām beidzot sasparoties, saņemties un izstrādāt, izveidot darba grupu, lai izstrādātu Latgales attīstības programmu. Atbildi pat neesam saņēmuši, nemaz nerunājot par darbiem! Varat iedomāties!
Bet, redziet, ko... kāda dzīve tur ir! Vai tā ir rūpe par tautu? (Starpsaucieni: “Nē!”) Lūk, cik tas ir ārkārtīgi bēdīgi. Un tāpēc mēs runājam par to. Dobeļa kungs te no dažādiem aspektiem runāja par šo lietu. Jūs neesat atbalstījuši faktiski nevienu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kuri ir desmitiem. Desmitu desmitiem! Absolūti reālu, ne populistisku! Domātu tautai, lai tauta kaut drusciņ varētu dzīvot normālu cilvēka dzīvi, lai būtu ko likt galdā, kaut nieku. Bet nē! Vienalga, par ko – vai minimālo algu vai pensiju. Pat represētajiem… pat represētajiem jūs negribat nākt pretī, izcietušiem cilvēkiem, mocītiem, daudz cietušiem cilvēkiem. Redziet, ja viņš aizies piecus gadus pensijā ātrāk, būs ārprāts, būs šausmas! Valsts budžetā tas iecirtīs tik drausmīgu robu. Lūk, kur ir tā bēda!
Un patiešām mēs ar Annu Seili izstājāmies no šīs komisijas, jo mēs neredzējām jēgu turpināt tajā strādāt. Un frakcija nesūtīja nevienu citu, un nesūtīja, un nesūtīs, jo patiešām šīs komisijas darbība ir visai bezjēdzīga. Bet, draugi mīļie, mēs ar Dobeļa kungu tikai nācām šeit, tribīnē, jums atgādināt, kā ir jāstrādā, ja reiz ir koalīcija. Faktiski jūsu koalīcijas nav. Jūs tikai turaties kopā, tāpēc ka jums ir izdevīgi. (Starpsauciens.) Izdevīgi pirms vēlēšanām tikt... jūs jau esat tikuši pie naudas, bet tikt vēl pie naudas, lai pēc tam apdullinātu vēlētājus un atkal par jums viņi balsotu. Tur jau ir tas trakums!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Boriss nāk! Nu pastāsti kaut ko labu!”)
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Man ir konkrēts un, manuprāt, konstruktīvs priekšlikums: pārtrauksim debatēt!
Man kā opozīcijas pārstāvim it kā vajadzētu priecāties par to, kas šeit šodien notiek, bet es kaut kā nejūtu prieku. Šeit, no šīs tribīnes, ļoti daudz runāja par valsts prestižu un tā tālāk. Es to nekomentēšu. Bet padomāsim par to, kā mēs kā likumdevēji izskatāmies ne tikai mūsu ārzemju partneru un draugu acīs, bet arī Latvijas vēlētāju un nodokļu maksātāju acīs. No vienas puses – Einars Repše atnāca kā dzimtenes un nācijas glābējs un pieprasīja miljonu honorāru par nācijas glābšanu. Nu labi, pieprasīja, bet, dabūjis šo amatu, viņš ar to neapmierinājās un paralēli nācijas glābšanas darbiem sāka pelnīt naudu arī pats. Nu, nav smuki! Es nerunāju par juridisko pusi. Bet cilvēkus arī neinteresē juridiskās fineses.
Tajā pašā laikā Tautas partija absolūti acīm redzami un pilnīgi bezkaunīgi izmanto savu administratīvo resursu, lai vēl vairāk diskreditētu savu galveno politisko oponentu.
Un vai jūs domājat, ka kāds no jums paliks balts un pūkains šajā situācijā? Kad divi aplej viens otru ar, nu, teiksim, mēsliem, tad rezultāts būs tikai viens – jūs abi divi būsit mēslos. Un tieši tā jūs izskatīsities.
Tāpēc es aicinu jūs apstāties un neturpināt šo lietu! Pārtrauksim debates, nobalsosim, un lai būs, kā būs! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi, Boris! Es esmu tevi izaudzinājis!”) Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tabūna kungam es gribētu dot tikai vienu atbildi, citādi es gribu runāt par tematu.
Mēs neesam koalīcijā tādēļ, ka mums ir izdevīgi. Mēs esam koalīcijā tādēļ, lai darītu iespējamo mūsu valsts labā. Un jūs zināt, ko mūsu ministri dara. Un šis darbs ir neatliekams. Tas ir jādara! Un tādēļ mēs esam koalīcijā.
Bet to, ka mūs vienotu sevišķa mīlestība ar mūsu koalīcijas partneriem, to es gan nevaru apliecināt. Bet tas temats, kas mums šodien ir, tātad par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba pagarināšanu, tas jau ir tas interesantais, par ko mēs runājam. Un nav laikam otra temata, kas tik spilgti parāda, no kā visas frakcijas un partijas visvairāk baidās – no “Jaunā laika”. Visvairāk! Tas ir tas iemesls. Jā, jā, cienījamie kolēģi! Jau tad, kad šo izmeklēšanas komisiju veidoja, tanī dienā arī es šeit biju un runāju, un teicu to, ka cienījamie kolēģi, kas šo komisiju grib veidot, zina ļoti labi, ka viņi neko neatradīs. Zina ļoti labi, ka Repše nu nav tas analfabēts komerciālās lietās, kurš izdarīs kaut kādas kļūdas, pie kurām tad atradīs, kur piesieties, jo viņš, lūk, nemāk ar šīm lietām... Ir gan mantkārīgs varbūt, bet nemāk apieties. Nu ir izmeklēšanas komisija, nu mēs atradīsim, nu būs! Ļoti labi zināja. Es to teicu. Toreiz es vēl biju Pirmās partijas ierindā un Pirmās partijas frakcijā. Es teicu kolēģiem: “Jūs ļoti labi zināt, ka tur nebūs ko atrast.” Bet jūs meklēsit tāpēc, ka šī meklēšana ir svarīga.
Un zināt, kas tagad izrādās? Pēc šī nesekmīgā komisijas darba nu ir skaidra viena stratēģija – vilkt garumā. Vilkt garumā, ja iespējams, līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, lai nebūtu jāpasaka, ka neko neatrada. Tā taču būtu traģēdija priekš izmeklēšanas komisijas un visiem, kas tanī iesaistījušies, – beigās pateikt: “Nu, neatrada gan nekā!” Tātad – par velti! Bet, lūk, tas ir derīgi. Tas tagad kalpo šim mērķim, lai varētu gremdēt bīstamu politisko spēku. Lai varētu gremdēt! Tas ir viss! Vairāk iemeslu nav šai komisijai.
Man liekas, tas ir ļoti labi, ka nu ir iesaistīts prokurors un ka tā meklēšana tiem Amerikas kontiem notiks tik ātri. Es ceru, ka neizdosies pagarināt bezgalīgi līdz septembrim šīs izmeklēšanas komisijas darbu. Un, kad tie būs pateikuši savu vārdu un kad tur būs redzams, ka neatrada, nu neatrada, tad es gribēšu redzēt, ko tad šī komisija darīs. Bet jau tagad viņa zina, ka nav ko atrast, bet tomēr meklēs. Žēl!
Tad te nu mēs esam. Tabūna kungs, ne tādēļ, ka mēs viens otram ļoti simpatizējam mūsu koalīcijā. Tādēļ, ka mūsu politisko spēku sastāvs ir tāds, mums citas izvēles nav, ja mēs gribam strādāt. Ir jau ērti sēdēt opozīcijā un visu labāk zināt un kritizēt. To izdarīt nav grūti!
Un ikviens, kas ir pie konstruktīva darba, dabūs arī kritiku. Tā ka nu... Es domāju, kam ir drosme un godaprāts, tas nebalsos par šīs komisijas darba pagarināšanu.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Šoreiz ir pirmsziemassvētku laiks! Un tauta klausās, ko runā mūsu parlaments, kas tad īsti notiek.
Visi gaida ļoti nopietnas dāvanas, gaida šo pozitīvo attieksmi. Mums ir pagājis budžets un budžeta grozījumi, bet diemžēl tās debates nebija tik ilgas un tik asas, jo mūs vismazāk interesē varbūt šī tautas labklājība.
Diemžēl mēs esam pieķērušies tikai vienai nelielai lietai. Dabiski, ka arī es savā laikā aizgāju no “Jaunā laika”, jo mani neapmierina, ka mantiskās intereses ir augstākas par tautas uzticēto mandātu. Man ļoti nepatīk, ka cilvēks, kuram ir uzticēts šis ļoti nopietnais darbs, nodarbojas ar savām privātlietām.
Bet tomēr. Es gribētu teikt, ka šis jautājums būtu jāskata neatkarīgi no politiskajām organizācijām, neatkarīgi no politiskajām darbībām, un tāpēc tiesībsargājošās iestādes, institūcijas... tām ir pašām jāizvēlas un jāredz tas ceļš, kādā veidā ir jāveic šī izmeklēšana. Mums jābūt brīviem, un šajā gadījumā mēs parādīsim savu demokrātisko attieksmi. Pašreiz rodas šis politiskais spiediens un tāpēc es aicinu šajā gadījumā pārtraukt šīs komisijas darbību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Dabiski, kas šis jautājums ir samērā emocionāls, un viena otra runātāja uzrunās patiešām pavīdēja tādas kā emocijas, un, bez šaubām, arī Repšes kungs vakar “Panorāmā” bija pat ārkārtīgi emocionāls, un viņu jau var saprast, jo tā komisija jau ir par viņa darījumiem.
Bet es gribēju jūs aicināt atgriezties pie faktiem un padomāt, kādi tad ir tie fakti un kādēļ tas trakums ir šonedēļ.
Pirmdien “Jaunais laiks” Koalīcijas padomē aicina premjeru Kalvīti uz to, ka vajadzētu to komisiju... šodien izbeigt tās darbību. Ko tad darīt premjeram? Manuprāt, tikai loģiski, ka noskaidrot komisijā, kas tad ir zināms, aprunāties ar KNAB. Un to arī Kalvītis dara. Ko viņš noskaidro? Viņš noskaidro to, ka ir ierosināts kriminālprocess, viņš pārliecinās par šo faktu arī pie ģenerālprokurora. Un ko tad pēc tam darīt Kalvītim, kad viņš ir uzzinājis no ģenerālprokurora, ka patiešām ir šāds fakts?
“Jaunais laiks”, vai jūs domājat, ka Kalvītim vajadzēja slēpt šo faktu? Par to nerunāt? Teikt, ka viņš neko nezina? Kā jūs domājat, ko vajadzēja darīt premjeram Kalvītim? Manuprāt, viņš darīja pilnīgi pareizi, ka viņš par šo faktu runā. Jo jūs taču vērsāties pie viņa, ka vajag komisijas darbību izbeigt. Tā taču bija pirmdien! Es domāju, ka Kalvītim nebija šis fakts jāslēpj. Jo kas tad tagad tiek pārmests un par kādu nebūtisku lietu runāts? Kas kuram ko pateica? Bet, manuprāt, ka svarīgas jau ir tikai dažas lietas. Kā iet kopā skaitļi – nepilni tūkstoš četrsimt latu alga un miljons 400 tūkstošu parāds. Kā to var nomaksāt? Kā var procentus samaksāt no algas? Kam pieder banka, kurā aizsardzības ministram ir miljons 400 tūkstošu parāds? Manuprāt, ka šie ir tie skaitļi, kas ir jānoskaidro, un šie fakti. Un patiešām, taisām ciet to komisiju. Bet es nedomāju, ka Kalvītim bija kaut kā jāslēpj šie fakti.
Atcerieties, jūs divus trīs gadus atpakaļ nācāt pie varas. Pusgadu piekliedzāt visu ēteru par to, kur ir ierosināta viena vai otra lieta. Nu tā taču bija! To atceras visi, kas šajā zālē ir. Pusgadu bija jāklausās... Viens no aktīvistiem Gulbja kungs, kurš tagad no jums ir aizbēdzis, pusgadu stāstīja par rosinātajām lietām. Jūs taču to darījāt! Un tagad jūs pārmetat Kalvītim, ka viņš vienkārši apstiprināja to faktu, ko viņam pateica ģenerālprokurors, ko apstiprināja... Es domāju, ka tur pilnīgi nav pārmetumiem vietas.
Otrais. Par to komisiju. Nu visi te norobežojas... Seile nestrādās, Tabūns nestrādās, jūs arī varbūt ne.... Manuprāt, ka tieši vajag nākt un strādāt, un arī jums. Un ātrāk patiešām, līdz konkrētam datumam šo lietu izpētīt. Tajā skaitā arī jums piedalīties tajā un noskaidrot šīs lietas, ko es šeit teicu. Jo patiešām nevajag kaut kā separāti, kādām dažām partijām to darīt, to vajag darīt visiem kopā un atklāti, un par šiem noskaidrotiem faktiem sabiedrībai pastāstīt.
Un vēl, Šadurska kungs, es vienkārši vēršos tieši pie jums. Es saprotu, jūs neesat jurists, un jūs varējāt tos dažus faktus nezināt, ko jūs minējāt, un es domāju, ka jūs vienkārši, nu, patiešām kļūdījāties, tad valsts noslēpums un klasificēta informācija nav fakts par to – ir vai nav lieta. Valsts noslēpums un klasificēta informācija ir lietā konstatētie fakti, bet nav noslēpums un klasificēta informācija – ir vai nav kriminālprocess. Šādiem faktiem ir jābūt atklātiem, tie ir atklāti visā pasaulē. Ir vai nav process – nav noslēpums. Noslēpums ir tie fakti, kas ir lietā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Savu uzmanību gribētu īpaši adresēt cienītiem kolēģiem no Tautas partijas. Ziniet, klausoties šīsdienas debati un visu šo procesu, man nāca atmiņā tas sakāmvārds, ka vilks spalvu met, bet tikumu ne. Man jāatzīstas, ka, kopā strādājot šo laiku, šos trīs gadus, jūs mani gandrīz bijāt pārliecinājuši, jūs mani gandrīz bijāt pārliecinājuši, ka ir iespēja strādāt kopā valsts labā, ka beidzot tie visi vecie tikumi, tās lietas, tās spēles kaut kur ir aizmirsušās un palikušas kaut kur aizmugurē. Man likās, ka tiešām mēs kopīgi varam domāt par ekonomiku, par valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu, par visām pārējām lietām, un tiešām tam bija pamats, jo strādājām gan ar Slaktera kungu kopā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan ar Segliņa kungu, gan ar pārējiem jums, godātie, tiešām, cienītie un inteliģentie kolēģi. Un tomēr, ko mēs redzam vakar? Kāda ir šī procedūra, ka pēkšņi jautājums pavēršas tādā politiskā plāksnē, kur vajag iznīcināt kādu politisku konkurentu. Un te jums tā pieredze un tas, ko jūs esat darījuši, ļoti plaši un skaidri. Atceramies kaut vai “Latvijas ceļa” gadījumu, atceramies kaut vai Latvijas Sociāldemokrātu strādnieku partijas šķelšanu. Tie ir visi jūsu ordeņi, visi jūsu nopelni. Kolēģi, ja jūs domājat, ka Latvijas tauta to visu neredz, ja jūs domājat, ka ar šādām, manuprāt, primitīvām un sen jau novecojušām metodēm brutāli var Latvijas politikā kaut ko šobrīd izdarīt, un jūs domājat, ka tā jūs savas intereses palielināsit un savu vēlētāju pamudināsit par sevi balsot, jūs dziļi, dziļi kļūdāties. Jūsu vēlēšanu reklāmas mašīna neatspēkos! Neizdarīs to, ko jūs esat parādījuši, kā jūs šobrīd rīkojaties. Azartspēles, šis gadījums, ka vienu cilvēku jūs vazājat nevis kā kolēģi, normāli runājot par sadarbību kopā valdībā, bet atrodot kaut kādus pilnīgi muļķīgus, nepamatotus ieganstus.
Godātie Tautas partijas – es vēl joprojām saku – partneri! Es neticu, ka jūs visi esat tādi. Es tiešām esmu pārliecināts, ka arī Tautas partijā ir kāds cilvēks, kas spēj domāt valstiski un koleģiāli. Mēs esam vienā valdībā! Jūs agrāk teicāt, ka mīlat šo valsti. Man izskatās, ka jūs mīlat savas vietas parlamentā, ka jūs mīlat savas vietas valdībā un ka jūs mīlat kaut ko citu, nevis šo valsti. Es aicinu strādāt kopā koalīcijā, nevis Parlamentārās izmeklēšanas komisijā ar sociālistiem, PCTVL darboņiem un visiem pārējiem. Lūdzu, lūdzu atdosim izmeklēšanu Valsts ieņēmumu dienestam, atdosim izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un strādāsim valsts interešu vārdā! Aicinu jūs, kolēģi no Tautas partijas! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Par šīs lietas morālo pusi jau es runāju, proti, ka nevajag baidīties no taisnības noskaidrošanas un tāpēc es neatkārtošos, bet kāpēc šoreiz es vēl vairāk esmu pārliecināts, ka šis komisijas darbs ir jāturpina. Man arī vienu brīdi bija doma, ka varbūt tiešām parlaments varētu šīs komisijas darbību slēgt, bet, cienījamie kolēģi, lietā ir noticis jauns pavērsiens – pret ministru ir uzsākts kriminālprocess! Un viens no Saeimas pamatuzdevumiem ir arī uzraudzīt tiesībsargājošo institūciju darbību pareizību, un šis nu ir tas brīdis, kad mums ir uzmanīgi tieši Saeimai jāseko līdzi, kā strādā tiesībsargājošās institūcijas, lai arī ne vien sekmētu varbūt lietas ātrāku izmeklēšanu, bet arī varbūt lai pret Repši netiktu vērstas kādas netaisnīgas, nepamatotas darbības, lai parlaments ar savas komisijas starpniecību spētu Repšes kungu arī aizsargāt, ja tas ir nepieciešams.
Un tieši tāpēc, kolēģi, šobrīd šīs komisijas darbība šī iemesla dēļ ir jāturpina. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā, lūdzu! Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Papildus tam, ko es teicu savā ziņojumā, ko es sniedzu komisijas vārdā, es gribētu jūs informēt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kādēļ Valsts ieņēmumu dienests ir spiests tik ilgi veikt izmeklēšanu saistībā ar Einara Repšes darījumiem, ir tas, ka šie darījumi ir ļoti apjomīgi, sazaroti pēc savas būtības, tie ir saistīti arī ar darījumiem ārvalstīs. Un tādēļ patiesības noskaidrošana šajā gadījumā, tāpat kā atsevišķos citos gadījumos, ir ļoti ilgstoša. Un es gribu aicināt komisijas vārdā kolēģus deputātus neizdarīt spiedienu uz KNAB un izmeklēšanas iestādēm, nepolitizēt šo procesu, rīkoties tā, kā to komisija ir darījusi līdz šim, objektīvi un neitrāli izmeklējot šo procesu.
Un es aicinātu balsot šodien “par” sagatavoto lēmuma projektu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 15.maijam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas vēstuli. Tiesa lūdz Saeimas piekrišanu lemt par Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanu pie administratīvās atbildības. Komisija lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Nākamā lieta par izdošanu sodīšanai. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lūdz Saeimas piekrišanu deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvas atbildības. Ontužāns ir Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs, kas apstiprināts šajā amatā ar Saeimas lēmumu, kad darbu uzsāka 8.Saeima. Sūdzību iesniedz Latvijas Republikas pilsone Lilija Akere, vainojot Ontužānu (es citēju) “par apzinātu, patvaļīgu atkāpšanos no zemes reformas sakarā ar Akeres 2000.gada 10.oktobra iesnieguma izskatīšanas bremzēšanu, kas veikts ilglaicīgi”. Tātad – par lietu, kura ierosināta, pirms vēl Ontužāns bija kļuvis par deputātu un Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju.
Lilija Akere atsaucas uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 53.1 pantu. Kā šis pants skan? Tas ir pants par patvaļīgu atkāpšanos no zemes reformas īstenošanas un par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai īpašuma tiesības, uzliek naudassodu amatpersonām līdz 200 latiem.
Un tagad nedaudz par lietas būtību. Zemes īpašnieks… es lūdzu Saeimas deputātu uzmanību, jo šie fakti ir svarīgi.
Zemes īpašnieks 1939.gadā bija Lilijas Akeres vectēvs Jānis Akers. Viņa īpašumā Trikātas pagastā bija 18,7 hektāri zemes. Lilijai Akerei īpašumā tika piešķirti 3,74 hektāri no šīs zemes, jo par pārējo zemes daļu viņas četras māsas bija pieprasījušas kompensāciju. Bet Lilijai Akerei pastāvīgā lietošanā, tātad ar tiesībām izpirkt par sertifikātiem, bija piešķirti pavisam 20,6 hektāri zemes. Tātad vairāk, nekā bija viņas vectēvam.
Šo Zemes komisijas lēmumu viņa tomēr apstrīdēja, strīdoties par zemes gabalu, kura lielums ir 0,7 hektāri, kas bija piešķirts citai pagasta iedzīvotājai.
Šo Zemes komisijas lēmumu Akere ir pārsūdzējusi gan Centrālajā zemes komisijā, gan visās tiesu instancēs un nav guvusi pozitīvu spriedumu.
Tomēr gan Valsts zemes dienests, gan Centrālā zemes komisija un Trikātas pašvaldība joprojām ir spiesta risināt Akeres lietu. Akeres sūdzībās līdz šim ir vainoti bijušais Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Grūbe, Centrālās zemes komisijas darba grupas galvenais speciālists Oļģerts Leščinskis, speciālists Laimonis Rozenštrauhs, Centrālās zemes komisijas bijušais priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis un tagad arī Pēteris Ontužāns, kā arī vairāki komisijas locekļi. Protams, arī Trikātas pagasta amatpersonas.
Lūdzu godājamos deputātus izvērtēt šādus faktus. Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs nekad nelemj vienpersoniski. Lēmumu balso Centrālās zemes komisijas 17 locekļi, to skaitā 8 deputāti no visām frakcijām. Tātad Golubovs, Kāposts, Klementjevs, Krūmiņš, Naglis, Ontužāns, Seile un Zunda.
Nākamais punkts. Centrālā zemes komisija nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar tiesas spriedumiem un Latvijas Republikas zemes reformas likumiem.
Ontužāna vadītā Centrālā zemes komisija 2004.gadā vien ir saņēmusi 133, bet 2005.gadā – 167 dažādus dokumentus, iesniegumus un pieprasījumus, kuri visi ir rūpīgi izskatīti un uz visiem ir sniegtas atbildes.
Akeres lieta tieši Centrālās zemes komisijas sēdēs ir izskatīta deviņas reizes. Uzaicinājumi uz tiesām ir saņemti 37 reizes.
Vēršu jūsu uzmanību, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Mihails Kuļbanskis 2005.gada 21.novembrī ir pieņēmis lēmumu par sevis atstādināšanu no Ontužāna administratīvā pārkāpuma lietas. Lēmuma konstatējošajā daļā viņš norāda, ka šā gada 21.novembrī viņš jau ir iesniedzis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret… par Lilijas Akeres saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 156.panta.
Godātie deputāti! Ilgus gadus piedalos Centrālās zemes komisijas sēdēs, un es esmu izjutusi pazemojumu, klausoties Lilijas Akeres agresīvajā balsī izteiktos pārmetumus Centrālajai zemes komisijai, kā arī atsevišķiem tās locekļiem.
Es esmu redzējusi komisijas locekļu novērstās acis un viņu cenšanos pieklājīgi reaģēt uz nepatiesiem apvainojumiem un nepamatotām, likumam neatbilstošām prasībām. Es esmu redzējusi arī to, ka, izskatot šos strīdus, komisijas locekļi, nespēdami izturēt agresīvās un nepamatotās prasības, atstāj sēdes zāli vai arī neierodas uz šīs lietas izskatīšanu.
Bet šā gada 19.decembrī notika atkārtota Centrālās zemes komisijas sēde, kurā Administratīvā rajona tiesa ar 2005.gada 21.septembra spriedumu uzdeva Centrālajai zemes komisijai vēlreiz vērtēt šo lietu par 0,7 hektāriem. Kārtējo reizi bija apstrīdēts Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Robežstrīdu komisijas lēmums.
Un te es gribu atgādināt, ka līdz šim Akeres lieta ir izskatīta četras reizes Valkas rajona tiesā, vienu reizi Valmieras rajona tiesā, Vidzemes apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā trīs reizes, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā astoņas reizes, Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā divas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā sešas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā vienu reizi, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātā piecas reizes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīs reizes, Latvijas Republikas administratīvajā rajona tiesā deviņas reizes, Latvijas Republikas administratīvajā apgabaltiesā trīs reizes.
19.decembrī, kad notika Centrālās zemes komisijas sēde, Lilija Akere pieprasīja, lai viņas pieprasījumam tiktu pievienoti 36 pielikumi uz 67 lapām. Lūk, šī pakete. Visi komisijas locekļi šo paketi saņēma. Un tomēr. Kad šī pakete bija saņemta, Akere agresīvā balsī pieprasīja, lai katrs no šiem materiāliem tiktu notariāli apliecināts, neskatoties uz to, ka viņas iesniegtie materiāli nebija oriģināli un nebija notariāli apliecināti.
Centrālās zemes komisijas lēmuma projekts paredzēja atstāt spēkā Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmumu, kurš atbilda visiem likumiem un agrāk pieņemtajiem tiesas spriedumiem.
Un tomēr. Sēde tika pārtraukta gluži vienkārša iemesla dēļ: šī pilsone sāka nedabiskā balsī kliegt un viņas agresīvās uzvedības dēļ sēdi nebija iespējams turpināt.
Cik ilgi var nepamatoti terorizēt pašvaldību, Centrālo zemes komisiju, Latvijas Republikas tiesu sistēmu cilvēks, kuram sūdzības ir kļuvušas par galveno dzīves saturu?
Es esmu pārliecināta, ka Ontužāns šajos lēmumos nav vainojams un viņš nav vainojams arī zemes reformas bremzēšanā.
Un tāpēc es nevaru balsot par viņa izdošanu administratīvai sodīšanai, jo šī soda ēna un izdošanas ēna tomēr uz deputātu paliek.
Un es aicinu deputātus rūpīgi apdomāt savu iespējamo balsošanu šajā jautājumā. Es negribu to ietekmēt, bet faktus jūs dzirdējāt.
Kāpēc sodīšanai ir jāizdod amatpersona, kura godīgi pildījusi savu darbu? Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kolēģe Seile jau pietiekami skaidri izklāstīja lietas būtību, lai mēs visi saprastu, kāpēc un kā, kas tagad tiek prasīts un kas tiek apšaubīts.
Es arī esmu bijis Centrālās zemes komisijas loceklis Augstākās padomes laikā, es esmu pārstāvējis visās tiesu instancēs Zemes komisijas pieņemtos lēmumus, un, protams, šobrīd ne jau galvenais arguments ir tas, ka šī persona 15 gadu garumā uzrakstījusi vairāk nekā 100 sūdzības un cīnās par 0,7 hektāriem zemes, tajā pašā laikā viņai ir piešķirta tur vēl lielāka platība, nekā ir piederējusi viņas vectēvam.
Lietas būtība ir par to, vai deputāts būtu saucams pie kādas atbildības par to darbību, ko viņš ir veicis savā amatā kā deputāts, kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs vai, vienalga, kā jebkuras citas komisijas loceklis, kur viņš dara savu tiešo darbu.
Un es nekāpju pārāk bieži tribīnē saistībā ar šo problēmu, kad Saeimai ir jālemj – izdot vai neizdot deputātu tiesāšanai, bet, lūk, šis ir tas kārtējais gadījums, kad mēs redzam šīs situācijas nenormālību, ka vienalga, kāda iemesla pēc, ir iespējams izvirzīt prasību pret deputātu pat tādā formulējumā, kā tiek piedāvāts Saeimas lēmums, “ja tiesa konstatēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 53.1 pantā paredzēto pārkāpumu”.
Es saprotu: šis formulējums ir Zālamana spriedums, jo Mandātu un iesniegumu komisijai nav iespējams savādāk formulēt savu lēmumu, izejot no iesniegtajiem dokumentiem.
Nu, lūk, tātad mans priekšlikums: ja tiesa tiešām konstatēs šo pārkāpumu, tad mēs varam runāt par Ontužāna izdošanu tiesai vai neizdošanu tiesai, bet, kamēr tiesa nav vispār konstatējusi, ka ir šāds pārkāpums, man šķiet, mums nav pamata šaubīties… mums nav pamata apšaubīt Ontužāna godprātīgo darbu, kā šeit jau kolēģe Seile teica. Un šis vēlreiz ir viens apliecinājums tai tēzei, ka deputātam – kā politiķim, kā amatpersonai – ir jābūt šai aizsardzībai pret brīvu likuma traktējumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ir jābūt šai aizsardzībai un iespējai apelēt pie Saeimas kā pie likumdevēja, vai nu pašam skaidrojot lietas būtību, vai caur saviem kolēģiem skaidrojot, bet dabūt šo aizstāvību tajos gadījumos, kad sūdzība ir absolūti apšaubāma.
Un šī viena iemesla dēļ es, protams, aicinu neizdot Ontužānu tiesāšanai, tāpēc ka tiesa vēl nav konstatējusi, vai šis pārkāpums ir un vai ir pamats pret viņu vērst vispār kādu prasību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Pirms mēs turpinām tālāk debates, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Feldmanes, Kastēna, Šleseres, Maksimova, Stalidzānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Piekrītam!”)
Ja iebildumu nav, turpinām debates. Deputāte Anna Seile – otro reizi.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es noklausījos Pētera Simsona argumentus, kuri visi bija diezgan pamatoti. Bet man rokās ir tiesneša Kuļbanska lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas atlikšanu, un šis lēmums ir vēl uzrakstīts pirms tam, kad viņš ar atsevišķu lēmumu atsauca sevi no šīs lietas. Bet šajā lēmumā viņš raksta: “Nolemt atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu līdz Saeimas piekrišanai izdot Pēteri Ontužānu saukšanai pie administratīvās atbildības.” Tātad tomēr tiesa uzskata, ka tā nevar uzsākt šīs lietas izskatīšanu, ja mēs Pēteri Ontužānu neesam izdevuši tiesai. Ja mēs noraidām, tad tiesas nebūs.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 7. Tātad lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ministru kabineta iesniegto “Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojuma par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” apstiprināšanu”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeimai jāapstiprina Ministru kabineta iesniegtais “Latvijas Republikas 2004.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles “Ziņojums par Latvijas Republikas 2004.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja šos ziņojumus un aicina Saeimu tos apstiprināt.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis paziņojumu no deputātes Ingunas Rībenas, jo, balsojot par Pētera Ontužāna izdošanu administratīvai atbildībai, viņa ir vēlējusies balsot “pret”... balsot “par”.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās pēc sēdes beigām.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Šī bija mūsu pēdējā sēde rudens sesijā. Mēs slēdzam arī šo rudens sesiju, slēdzam šodienas sēdi. Es gribētu, neskatoties ne uz ko, tomēr mums visiem novēlēt priecīgus, mierīgus un baltus Ziemassvētkus. Lai miers mājās mums visiem un cilvēkiem labs prāts!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Igors Aleksandrovs... Kabanova kungs arī nav reģistrējies otro reizi jau... Igors Aleksandrovs ir?... Jā, jā, jā, pareizi! Pāvels Maksimovs... ir, Jānis Straume, Vaira Paegle. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, sēde tiek slēgta. Arī rudens sesija tiek slēgta.
Vēlreiz priecīgus Ziemassvētkus! Paldies visiem Saeimas darbiniekiem, kas palīdzēja šajā gadā mums kā deputātiem strādāt, un arī deputātiem par viņu darbu! Paldies!