Runa Ziemassvētku tikšanās pasākumā ar lauku sieviešu nevalstisko organizāciju pārstāvēm Rīgas pilī 2005.gada 28.decembrī:

Augsti godātās un daiļās dāmas!
Man ir prieks jūs sveikt šeit, Rīgas pilī, un sveikt jūs no tālām un dažādām vietām visā Latvijā, tamdēļ it īpaši sirsnīgi sveicieni tām, kas ir mērojušas to garāko ceļu. Es novēlu, lai šī mūsu tikšanās ar jūsu pašu piedzīvojumiem paliktu jums jaukā atmiņā, un es ceru, ka tā varbūt dos arī jaunas ierosmes jūsu vietējam pulciņam, organizācijai, klubam, kā jūs to dēvējat, kurā jūs darbojaties.
Man kā Valsts prezidentei tiešām ir liels prieks redzēt šeit vienā vietā sapulcētas tik daudzas spējīgas un stipras Latvijas sievietes. Vārds pats par sevi jau daudzos izraisa it kā momentānu refleksa reakciju: vai “stipra” un “sieviete” ir divi savienojami vārdi, un vai tā vispār varam domāt par stiprām sievietēm, jo stiprums it kā dažu domās būtu tikai vīriešiem piederīgs un sievietes drīkstētu būt tikai vājas un nevarīgas. Es domāju, tas ir viens no stereotipiem, kas modernā, demokrātiskā pasaulē būtu jālauž. Tas nav izzudis, ne tuvu nē. Es domāju, jums, jūsu meitām un varbūt vēl mazmeitām būs mazliet vēl jāpacīnās ar šo domu, ka stipri drīkst būt tikai vīrieši, bet sievietes – tikai vārgas un nevarīgas.
Man labpatiktos redzēt ne tikai Latviju, bet tādu pasauli, kur stipri ir visi cilvēki. Dievs katru mūs ir radījis ar savām īpašībām, tajā skaitā arī ar šīm bioloģiskajām atšķirībām starp sievieti un vīrieti, bet beigu beigās mēs katrs paliekam cilvēks, indivīds, un mana cerība būtu, ka cilvēks gan Latvijā, gan kur citur pasaulē piedzimstot sev redz priekšā visas tās pašas iespējas, kas ir citiem, cik nu daba viņam gēnos ir devusi to maksimālo potenciālu, ko viņš spēj sasniegt. Tā var būt meitene vai zēns, vai viņš būtu dzimis bagātiem vai nabagiem vecākiem vai t.s. attīstītā zemē vai tādā, kas vēl attīstās, vai kas ir atpalikusi. Tas ir tāds tāls mērķis, bet gribētos to redzēt.
Tātad man šķiet, ka doma par sieviešu centieniem iekļaujas šajā plašākajā jēgā par cilvēka vērtību: kas ir cilvēks, kas ir personība, un kas ir viņa vērtība. Es uzskatu, ka cilvēkam ir neatņemama, unikāla vērtība un nedrīkst uzlikt nekādus iemauktus, grožus, ierobežojumus, kas jebkuram cilvēkam jau kopš dzimšanas kaut ko atņem no viņa vērtības, a priori pasakot, ka viņam ir jābūt vārgam un nevarīgam. Manuprāt, tas ir apvainojoši, ierobežojoši, un tā nedrīkstētu būt.
Tātad, dārgās dāmas, būsim stipras, nebaidīsimies un nekaunēsimies būt stipras. Bet es vēlētos arī pieskarties tai domai, kas nāk līdzi, – ja būs stipra sieviete, tas iebiedēs vīrieti, atbaidīs no viņas vai padarīs vīrieti vājāku. Jāsaka, ja tā, tad žēl to vīriešu, kas ir tik vāji, ja tik vien viņiem vajag, lai to spēku viņiem atņemtu. Lāčplēsim, kā zinām, vajadzēja ausis nocirst, pirms viņš savu spēku zaudēja, piedodiet, cik tad vīrietim vajag noņemt, lai viņš to spēku pazaudētu? Es negribētu te iestigt traģiskās detaļās kādos mītos vai simbolos, bet gribētu cerēt, ka vīriešiem ir pietiekami savs vīrišķīgais spēks iekšā, ka ne jau sievietes stiprums viņam to mazinās vai viņas vārgums to dos viņam vairāk. Viņam tas vai nu ir, vai nav. Viņš vai nu var izplaukt, vai nevar izplaukt. Bet nevajag sievieti pie tā vainot, izņemot varbūt māti. Bet, dāmas, es jums atgādinu, ka jums kā dēlu mātēm ir liela atbildība par to, lai jūs uzaudzinātu stiprus dēlus, kas būtu arī stipri vīrieši. Tur nu mātei ir smaga atbildība un liela loma. Citādi, protams, mums gribētos redzēt visā valstī, kur mēs patlaban vēl esam savas attīstības ceļā, vēl atpaliekam savā labklājībā no vispārējā, stiprus cilvēkus, uzņēmīgus, gudrus, atjautīgus, tādus, kas spēj stāties pretī visiem izaicinājumiem. Jā, pasaule nav vienkārša, tā ir mainīga, visas lietas nav tādas kā agrāk. Agrāk pietrūka daudz lietu – brīvības izvēles, produktu, taču tas, kas bija, visiem nebija vienādi, un tad visi jutās priecīgi, ka citam arī nav. Mums šodien jākonstatē, ka man varbūt nav, bet citam ir, un to dažs pārdzīvo ļoti sāpīgi. Redziet, potenciāli tas arī jums jebkuram, ne katru dienu, ne vienmēr tūliņ ar roku ir aizsniedzams, bet potenciāli tas tur ir. Ja kaut ko ļoti sirds iekāro pašreizējā pasaulē, ir iespējams to dabūt agri vai vēlu, ja tas tiešām ir tik ārkārtēji svarīgs.
Mums ir izvēles iespējas, mēs varam koncentrēt savus spēkus un pūles uz kaut ko un citu atstāt novārtā, taču šī izvēle ir, agrāk jau visi bija pelēki un vienādi. Tas bija vieglāk, jo nebija jājūt šis spiediens – kā tad cits var to un to izdarīt, bet kā tad man nav. Tas dažreiz sāp, bet, es domāju, ja tiekam pāri šim skaudības momentam, tad jāatceras, ka potenciāli viss ir iespējams un tas tikai gaida mūs. Jautājums tikai, vai mums visu vajag. Un tas ir izšķirīgs moments – katram savā dzīvē izlemt, vai tad visu man vajag un vai man tas viss ir nepieciešams, vai par tām pūlēm, ar to visu, ko tas prasa, lai to iegūtu, tas ir tas, ko es vēlos? Saprotiet, visam ir sava cena. Tikai tā izskatās, ka dažiem nāk viss par brīvu, nav tā, vienmēr kāda cena ir bijusi, tikai tā vienmēr nav redzama. To ne vienmēr var uzrakstīt tai precei virsū, tam rezultātam, bet tur ir kāda cena apakšā, kas ir maksāta. Tātad, pat uz jebkuru cilvēku skatoties, ka viņam ir vairāk nekā man, apdomājiet labi: vai es būtu gatavs maksāt absolūti visu to cenu, ko tas cilvēks ir samaksājis? Apdomājiet rūpīgi, un bieži, zinot, ko tas viņam ir maksājis, jūs nebūtu gatavs to maksāt. Tātad, pirms kādu apskaust, tas ir jāatceras.
Es priecājos jūs šeit redzēt kā tādas sievietes, kas ir gatavas pasauli mainīt, ne tikai ar to samierināties. Man tas šķiet ļoti svarīgi. Viens cilvēks nevar pasauli izmainīt kā tādu, bet viens cilvēks var daudz ko mainīt savā apkārtnē, savā dzīvē un savu tuvinieku dzīvē. Nevar mainīt visu pasauli, bet daļu no tās noteikti var mainīt. Ir jāatrod starpība starp to, ko var izmainīt, un to, ko nevar, ko gribētos izdarīt, ko izdodas, ko var izdarīt viens pats un kur citus vajag palīgā. Man šķiet, ka daudz ko var paveikt, sazinoties un izgudrojot kopā ar citiem, kam ir līdzīgi mērķi, kas tas ir, ko mēs vēlamies sasniegt. Man šķiet, ka jūs esat tādas sievietes. Man prieks par to, ko jūs darāt.
Novēlu jums, lai nākamajā gadā, kas mums stāv priekšā, viss, ko jūs darāt, un viss, ko esat iecerējušas, jums veicas un sokas, lai jūsu sapņi jums piepildās! Vēlreiz sveicu jūs pilī!