Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Patentu likumā

Izdarīt Patentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“8) bioloģisks materiāls — materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

9) biotehnoloģiskie izgudrojumi — izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

10) mikrobioloģisks paņēmiens— teh­nisks paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

11) bioloģisks paņēmiens — augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pil­nībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.”

2. Papildināt likumu ar 2.¹pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. Patenti biotehnoloģijā

(1) Patentu izsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri:

1) satur bioloģisku materiālu, kas izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

(2) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts tehniska paņēmiena rezultātā, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(3) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta pieteikumā.”

3. Papildināt 3.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu patentu neizsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri it īpaši attiecas uz:

1) cilvēka klonēšanu;

2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(6) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.”

4. Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kurš nav publiski pieejams un kuru nevar patenta pieteikumā aprakstīt tā, lai to varētu izmantot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama izziņa par šā bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Šā līguma noteikumi piemērojami arī gadījumos, ja attiecīgo bioloģisko materiālu atļauj deponēt no jauna, jo iepriekš deponētais bioloģiskais materiāls vairs nav pieejams atzītajā depozitārijā.”

5. Izslēgt 21.panta otrās daļas pirmo teikumu.

6. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27. pants.Apelācijas padome

(1) Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota kā Patentu valdes struktūrvienība ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistīto strīdu izskatīšanai.

(2) Pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu un ieceļ uz trim gadiem Apelācijas padomes locekļus, no kuriem vienu apstiprina par Apelācijas padomes priekšsēdētāju. Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un zinātnes, tehnikas vai jurisprudences speciālisti.

(3) Apelācijas padome, pamatojoties uz rakstveida apelāciju vai iebildumu, izskata ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistītus strīdus. Apelācijas padomes sastāvu konkrētas lietas izskatīšanai apstiprina Apelācijas padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas raksturu, Apelācijas padomes locekļu kompetenci un noslogotību. Katru apelāciju un iebildumu izskata nepāra skaits Apelācijas padomes locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. Izskatot apelāciju un iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki. Ja nepieciešams, Apelācijas padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos.

(4) Apelācijas padomes sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi. Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Lietas dalībnieki var pieteikt Apelācijas padomes loceklim noraidījumu. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem attiecīgais Apelācijas padomes sastāvs.

(5) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Apelācijas padomes loceklis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(6) Apelācijas padome izskata apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.”

7. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

“31.¹ pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

(1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz jebkuru bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz to bioloģisko materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

(3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu bioloģisko materiālu, izņemot šā likuma 3.panta sestajā daļā paredzēto materiālu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisku informāciju un veic savu funkciju.

(4) Ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot saražoto produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kuri atbilst regulas (EK) Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.panta vai Augu šķirņu aizsardzības likuma noteikumiem.

(5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Šī izmantošana ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu lauksaimniecisku darbību veikšanai, bet ne pārdošanu komerciālas pavairošanas ietvaros vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādus reglamentē Ministru kabinets.”

8. Papildināt 32.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 31.¹ panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā aizsardzība neattiecas uz bioloģisku materiālu, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) pavairots no tāda bioloģiskā materiāla, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu;

2) pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots;

3) pavairošanas rezultātā iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

9. Papildināt 39.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta īpašnieks nevar šo izgudrojumu izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties uz piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, kuru aizsargā augu šķirnes aizsardzības tiesības, maksājot īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas piespiedu licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta izmantošanu, noslēdzot par to licences līgumu (pretlicenci).

(5) Piesakoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto piespiedu licenci, jāpierāda, ka:

1) sarunas par licences iegūšanu ar īpašnieku, kam pieder tiesības uz augu šķirni, beigušās bez panākumiem;

2) izgudrojums ietver nozīmīgu tehnisko progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar aizsargāto augu šķirni.”

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 27.panta trešās daļas noteikums par to, ka, izskatot iebildumu, Ape­lācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

11. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 8.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 29.decembrī