Ministru kabineta rīkojums Nr.839

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.74 50.§)

Par koncepciju “Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam”

1.Atbalstīt koncepcijas “Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam” (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto valsts finansējuma reģiona izvēles risinājuma A variantu un valsts finansējuma modeļa A variantu.

2.Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo koncepcijas īstenošanā.

3.Apstiprināt koncepciju kā jauno politikas iniciatīvu.

4.Jautājumu par koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu izskatīt, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

5.Satiksmes ministrijai reizi divos gados (no 2007.gada līdz 2013.gadam) līdz 15.septembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildes gaitu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

(Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra rīkojums Nr.839)

Koncepcijas “Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006–2012.gadam”
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Platjoslas tīklu attīstības politikas mērķis – līdz 2012.gadam nodrošināt platjoslas piekļuves iespēju visai mērķauditorijai (piemēram, fiziskajām personām, valsts pārvaldes iestādēm, komersantiem, skolām, slimnīcām, poliklīnikām) par pieņemamu cenu, aptverot 85%–95% valsts teritorijas. Platjoslas piekļuves iespēju nodrošināšana ietver esošās elektronisko sakaru infrastruktūras uzlabošanu, nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

Platjoslas piekļuves izmantošanā Latvija atpaliek no attīstītākajām Eiropas Savienības valstīm.

Platjoslas piekļuves nodrošināšana visā Latvijas teritorijā vienīgi uz pelnošas uzņēmējdarbības pamatiem (bez valsts aktīvas līdzdalības) nenodrošina nepieciešamos platjoslas piekļuves izplatības pieauguma tempus un veicina “digitālās plaisas” padziļināšanos gan starp sociālajiem slāņiem, gan arī starp valsts reģioniem, kuriem ir atšķirīgs ekonomiskās un kultūras attīstības līmenis.

Blīvi apdzīvotās teritorijās (pilsētas, apgabala centri) platjoslas piekļuves iespēju veiksmīgi nodrošina elektronisko sakaru komersanti. Zemas apdzīvotības teritorijās ar zemiem ekonomiskās attīstības rādītājiem platjoslas piekļuves iespējas attīstās pārāk lēni vai vispār neattīstās, tāpēc platjoslas piekļuves attīstībai šajās teritorijās nepieciešams valsts finansējums.

Koncepcija “Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam” izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2004.–2008.gadam īstenošanas programmas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 21.aprīļa rīkojumu Nr.255) pielikuma 7.uzdevuma I pasākumu.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

2.1. Valsts finansējuma reģiona izvēle

Valsts finansējumu platjoslas piekļuves iespējas nodrošināšanai var īstenot divos variantos:

A variants

Platjoslas piekļuves iespēju izvēršana tiek uzsākta zemas apdzīvotības teritorijā (lauku teritorija, pagasti, ciemati), kur projekta izvēršanas brīdī ir sliktākie ekonomiskās attīstības, platjoslas piekļuves un tās iespējamās attīstības rādītāji. Blīvi apdzīvotās teritorijās elektronisko sakaru komersantiem ir ekonomisks pamatojums izvērst platjoslas piekļuvi.

Sociālekonomiskā ietekme:

1) 2012.gadā interneta lietotāju daudzums sasniedz 70 % (2004.gada beigās šis rādītājs ir 40,4 %);

2) 2012.gadā platjoslas piekļuve iespējama 95% Latvijas teritorijas (pašlaik rādītāju nav, jo nav veikti šādi pētījumi. Aptuvenie dati – 60 %).

B variants

Valsts finansējums tiek novirzīts zemas apdzīvotības teritorijām (lauku teritorija, pagasti, ciemati), kur projekta izvēršanas brīdī ir sliktākie ekonomiskās attīstības un platjoslas piekļuves rādītāji, bet ir paredzams platjoslas piekļuves pieprasījums no lietotāju puses.

Sociālekonomiskā ietekme:

1) 2012.gadā interneta lietotāju daudzums sasniedz 85 % (2004.gada beigās šis rādītājs ir 40,4%);

2) 2012.gadā platjoslas piekļuve iespējama 85% Latvijas teritorijas (pašlaik rādītāju nav, jo nav veikti šādi pētījumi. Aptuvenie dati – 60%).

Ņemot vērā Informācijas sabiedrības nacionālās padomes 2005.gada 7.decembra sēdē izteiktos viedokļus, Satiksmes ministrija atbalsta A variantu.

2.2. Valsts finansējuma modelis

A variants

Valsts finansējums tiek piešķirts kā vienreizēja dotācija, kas uz atklāta iepirkumu konkursa vai saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas nosacījumiem tiek piešķirta komersantam tādas infrastruktūras izveidei, kura nodrošina platjoslas piekļuves iespējas noteiktā reģionā, kā arī tās apsaimniekošanai un uzturēšanai 10 gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā.

Valsts finansējums – līdz 35 % apmērā no projekta izmaksām, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN).

Izveidotā infrastruktūra paliek atklātā konkursa uzvarētāja īpašumā. Īpašumtiesības apgrūtinātas ar nosacījumu 10 gadus saglabāt tarifu, ko konkursa uzvarētājs ir noteicis atklātā iepirkuma konkursa pieteikumā, kā arī nodrošināt visiem elektronisko sakaru komersantiem piekļuvi izveidotajai infrastruktūrai, lai infrastruktūra, t.i., iekārtas un aparatūra, būtu pieejama visiem operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc elektronisko sakaru nozares tirgu definēšanas atbilstoši kompetencei regulē minēto piekļuves tarifu.

Kopējā prognozējamā ietekme uz valsts budžetu – mīnus 4489,1 tūkst. latu.

B variants

Projekta pieteicējs ir Satiksmes ministrijas pakļautības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra). Aģentūrai valsts deleģē atbildību, tiesības un pienākumus elektronisko sakaru infrastruktūras izveides, uzturēšanas un iznomāšanas jomā. Aģentūra nesniedz elektronisko sakaru publiskos pakalpojumus gala lietotājiem un tās īpašumā esošo infrastruktūru iznomā elektronisko sakaru komersantiem. Aģentūra savu darbību un platjoslas infrastruktūras attīstību nodrošina no ienākumiem par infrastruktūras iznomāšanu.

Līdz aģentūras izveidei tās pienākumu veikšanu organizē Satiksmes ministrija.

Projekta īstenošanai aģentūra izsludina atklātu iepirkumu konkursu par noteiktajām prasībām atbilstošu platjoslas pieslēguma punktu izveidi.

Šajā gadījumā izvērstā infrastruktūra paliek aģentūras īpašumā. Infrastruktūras iznomāšanas tarifu nosaka aģentūra saskaņā ar Publisko aģentūru likumu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc elektronisko sakaru nozares tirgu definēšanas atbilstoši kompetencei regulē minēto piekļuves tarifu.

Aģentūra nenodarbojas ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu gala lietotājiem – tā iznomā aģentūras īpašumā esošo infrastruktūru un nodrošina infrastruktūras, t.i., iekārtu un aparatūras, pieejamību visiem operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem.

Kopējā prognozējamā ietekme uz valsts budžetu – mīnus 12172,3 tūkst. latu.

C variants

Projekta pieteicējs ir Satiksmes ministrija. Izveidotā infrastruktūra ir valsts īpašums – tā reģistrēta uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Valsts finansējums 100 % apmērā plus PVN.

Izveidoto infrastruktūru apsaimnieko valsts kapitālsabiedrība, kurai ir pieredze elektronisko sakaru tirgū (piemēram, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, valsts akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra”). Ienākumus no izveidotās infrastruktūras iznomāšanas valsts kapitālsabiedrība kontē atsevišķā kontā. Visiem elektronisko sakaru komersantiem ir vienots infrastruktūras iznomāšanas tarifs. Infrastruktūras iznomāšanas tarifu apstiprina Satiksmes ministrija. Ienākumi, kas gūti, iznomājot izveidoto infrastruktūru, tiek izmantoti, lai segtu infrastruktūras uzturēšanas, apsaim­niekošanas, uzlabošanas un attīstības izdevumus.

Kopējā prognozējamā ietekme uz valsts budžetu – mīnus 11072 tūkst. latu.

No valsts finansējuma modeļa variantiem Satiksmes ministrija atbalsta Avariantu. Šī varianta izmaksas ir vismazākās, un tas veicina privātā kapitāla piesaisti elektronisko sakaru nozarē.

Satiksmes ministrs A.Šlesers