Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.166
Rīgā 2005. gada 23. decembrī (prot. Nr. 48 2. p.)
Likviditātes prasību izpildes noteikumi
Izdoti saskaņā
ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1.
punktu,
7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu,
Kredītiestāžu likuma 6. pantu un 37. panta 1. punktu un 2.
punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. “Likviditātes prasību izpildes noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma prasībām, ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un citu dalībvalstu un ārvalstu banku filiālēm (tālāk tekstā – bankas filiāle) un nosaka likviditātes prasības un to izpildes kārtību.
2. Banka vai bankas filiāle aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī būtu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana (likviditāte).
3. Lai nodrošinātu likviditāti:
3.1. banka vai bankas filiāle regulāri novērtē un plāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūru;
3.2. banka uztur likvīdos aktīvus saistību izpildei pietiekamā apmērā, bet ne mazāk kā 30 procentus no bankas tekošo saistību kopsummas (likviditātes rādītājs). Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu.
4. Banka vai bankas filiāle izstrādā likviditātes pārvaldīšanas politiku, kas nosaka:
4.1. likviditātes riska pārvaldīšanas metodes (piemēram, nodrošinot sabalansētas (saskaņotas) naudas plūsmas no aktīviem un pasīviem; uzturot augsti likvīdos aktīvus pietiekamā apmērā; nodrošinot spēju aizņemties vai citādi piesaistīt naudas līdzekļus likviditātes uzturēšanai);
4.2. iekšējos limitus aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām, kas aprēķinātas atbilstoši noteikumu 11. punkta prasībām, kā arī likviditātes neto pozīcijām latos un katrā ārvalstu valūtā, kurā banka vai bankas filiāle veikusi būtisku darījumu apmēru vai kurai ir nelikvīds tirgus;
4.3. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras novērtēšanas kārtību un biežumu;
4.4. iekšējos limitus noguldījuma maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas);
4.5. rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā;
4.6. iespējamo notikumu attīstības scenāriju analīzi, t.sk. ikdienas darbības apstākļos, krīzes bankā vai bankas filiālē apstākļos, vispārējās tirgus (gan Latvijā, gan ārvalstīs) krīzes apstākļos;
4.7. iespējamo rīcības plānu likviditātes krīzes pārvarēšanā.
5. Banka vai bankas filiāle izstrādā atbilstošu iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmu, lai savlaicīgi noteiktu, analizētu un kontrolētu likviditātes risku.
II. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats
6. Banka vai bankas filiāle “Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatu” (tālāk tekstā – pārskats) sagatavo atbilstoši UPDK 0651031 veidlapai (1. pielikums).
7. Pārskatā aktīvus grupē atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam, pasīvus un ārpusbilances saistības – atbilstoši atlikušajam izpildes termiņam. Par atlikušo termiņu uzskatāms laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi.
8. Ārpusbilances saistības iekļauj pārskatā, ja ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radītās saistības, kas nodrošinātas ar šajā bankā vai bankas filiālē izvietotu noguldījumu, nav jāiekļauj pārskatā.
9. Kā ārpusbilances prasības drīkst uzrādīt līgumus par aizdevuma saņemšanu ar mātesuzņēmumiem, kas ir A zonas valsts kredītiestādes.
10. Aktīvus, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai.
11. Sagatavojot pārskatu, ievēro šādus nosacījumus:
11.1. aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;
11.2. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”;
11.3. neskatoties uz 7. punkta prasībām, tirdzniecības nolūkā turētos un pārdošanai pieejamos finanšu instrumentus, kurus var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī finanšu instrumentus, kurus var izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu” vai termiņu grupā atbilstoši attiecīgā finanšu instrumenta pārdošanas vai aizņēmuma saņemšanas iespējamajam termiņam;
11.4. aktīvus, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņa grupā “no 361 dienas”;
11.5. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus;
11.6. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienas, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu”;
11.7. aktīvus vai to daļu, kas apgrūtināti bankas vai bankas filiāles saistību nodrošināšanai, t.sk. iesaistīti repo darījumos, uzrāda kā ieķīlātos aktīvus. Saistības, kuru izpilde nodrošināta ar šo aktīvu ķīlu, uzrāda kā aizņēmumu pret aktīvu ķīlu;
11.8. saistību atlikušo termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā noteiktajiem izpildes termiņiem vai akceptētajiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;
11.9. saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”;
11.10. noguldījumus, kurus klients ieķīlājis attiecīgajā bankā vai bankas filiālē, lai saņemtu tajā kredītu (galvojumu, garantiju u.tml. nodrošinājumu), uzrāda attiecīgajā termiņa grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas termiņam;
11.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet klients noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņa grupā “uz pieprasījumu”.
12. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūru novērtē, aprēķinot likviditātes neto pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņa grupā un likviditātes kopējo pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.
13. Pārskatā atsevišķi uzrāda bankas vai bankas filiāles iekšējos limitus aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām un šo limitu izpildi.
III. Banku likviditātes rādītāja aprēķins
14. Banka “Banku likviditātes rādītāja aprēķinu” (tālāk tekstā – aprēķins) sagatavo atbilstoši UPDK 0651032 veidlapai (2. pielikums).
15. Aprēķinā par likvīdiem aktīviem uzskatāmi šādi neapgrūtināti aktīvi:
15.1. nauda kasē;
15.2. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm;
15.3. tās prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā ir paredzēta iespēja izņemt tos pirms noteiktā termiņa (atskaitot līgumsoda summu par saistību pirmstermiņa izpildi, ja tāds ir paredzēts);
15.4. ieguldījumi finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus, t.i., tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.
16. Novērtējot attiecīgā finanšu instrumenta pārdošanas iespējas, ņem vērā šā finanšu instrumenta tirgus drošumu, dienas darījumu skaitu, bankas rīcībā esošā finanšu instrumenta apmēra attiecību pret dienas pirkšanas un pārdošanas apmēru.
IV. Pārskatu iesniegšanas kārtība
17. Pārskatu un aprēķinu sagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) līdz nākamā mēneša 15. datumam.
18. Pārskatu un aprēķinu sagatavo saskaņā ar Komisijas padomes 16.07.2004. lēmumu Nr. 156 apstiprinātajos “Elektroniskā veidā iesniedzamo statistisko pārskatu sagatavošanas un nosūtīšanas noteikumos” noteikto kārtību.
19. Ja Komisija konstatē, ka pārskats vai aprēķins sagatavots kļūdaini, tas pa e-pastu tiek paziņots pārskata izpildītājam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, pārskats atkārtoti jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.
V. Noslēguma jautājums
20. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 30.11.2001. lēmumu Nr. 21/8 apstiprinātie “Kredītiestāžu likviditātes prasību izpildes noteikumi”.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps