Ministru kabineta noteikumi Nr.991

Rīgā 2005.gada 20.decembrī (prot. Nr.76 30.§)

Attīstības sadarbības padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Attīstības sadarbības padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla institūcija, kas pieņem lēmumus par attiecīgā gada Attīstības sadarbības politikas plānā (turpmāk – plāns) noteikto attīstības sadarbības prioritāro mērķu izpildi.

2. Padome ir ārlietu ministra funkcionālā padotībā.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

3. Padomes funkcijas ir lemt par attiecīgajā gadā pieejamā finansējuma indikatīvo sadalījumu un tā izmaiņām noteiktiem attīstības sadarbības pasākumiem – grantu programmām, tehniskās palīdzības programmām, programmu un projektu izpētes un sagatavošanas darbiem, informatīvajam nodrošinājumam, projekta izpildes un rezultātu novērtēšanai un citiem plānā noteiktajiem pasākumiem.

4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, padome veic šādus uzdevumus:

4.1. grantu programmu īstenošanā:

4.1.1. nosaka grantu programmas darbības virzienus saskaņā ar plānā noteikto;

4.1.2. lemj par finansiāli atbalstāmajiem un noraidāmajiem iesniegumiem grantu konkursam;

4.1.3. nodrošina projektu ieviešanas uzraudzību;

4.1.4. pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, ja grantu programmu ieviešanas procesā ir konstatētas neatbilstības vai pārkāpumi;

4.1.5. apstiprina projektu noslēguma ziņojumus;

4.2. tehniskās palīdzības programmu īstenošanā:

4.2.1. nosaka tehniskās palīdzības projektu programmas darbības virzienus saskaņā ar plānā noteikto;

4.2.2. lemj par projektu izpētes un sagatavošanas darbiem;

4.2.3. apstiprina projektu darba uzdevumus;

4.2.4. lemj par finansējuma piešķiršanu atbalstāmajiem projektiem;

4.2.5. nodrošina projektu ieviešanas uzraudzību;

4.2.6. pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, ja tehniskās palīdzības programmas īstenošanā ir konstatētas neatbilstības vai pārkāpumi;

4.2.7. apstiprina projektu noslēguma ziņojumus;

4.3. lemj par citiem plānā noteiktajiem attīstības sadarbības pasākumiem.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. ja nepieciešams, pieaicināt padomes sēdēs par konsultantiem attiecīgās amatpersonas, speciālistus, ekspertus vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

5.2. ja padomes sēdē izskatāmais jautājums tieši skar nevalstisko organizāciju intereses, padomei ir pienākums uzaicināt attiecīgās nevalstiskās organizācijas pārstāvi uz padomes sēdi par konsultantu, izņemot gadījumus, kad padomes sēdē tiek pieņemts lēmums par atklāto konkursu vai grantu projektu konkursu uzvarētājiem;

5.3. pieaicināt dalībai padomes sēdēs attīstības sadarbības projektu iespējamo līdzfinansētāju pārstāvjus, kuriem ir tiesības izteikt viedokli par īstenojamā projekta norises kārtību un sniegt konsultācijas, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu realizāciju.

III. Padomes sastāvs un darba kārtība

6. Padomes personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina Ministru prezidents.

7. Padomes sastāvā ir deviņi padomes locekļi:

7.1. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (padomes priekšsēdētājs);

7.2. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas jautājumos;

7.3. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības jautājumos;

7.4. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks divpusējos jautājumos;

7.5. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvi juridiskajos jautājumos;

7.6. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks;

7.7. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks;

7.8. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks;

7.9. Valsts kancelejas direktora vietnieks.

8. Padomes sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma ne retāk kā divas reizes gadā.

9. Padomes sēdes ir atklātas.

10. Padomi vada padomes priekšsēdētājs. Padomes sēdē padome ar vienkāršu balsu vairākumu no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku.

11. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēžu darba kārtību un vada padomes sēdes.

12. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

13. Padomes sekretariāts:

13.1. sastāda padomes sēžu darba kārtības projektus;

13.2. sagatavo padomes sēžu protokolus;

13.3. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms padomes sēdes paziņo visiem padomes locekļiem padomes sēdes laiku un darba kārtību;

13.4. ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes nosūta visiem padomes locekļiem informāciju par padomes sēdē izskatāmajiem dokumentiem un pēc pieprasījuma nodrošina iespēju ar tiem iepazīties;

13.5. ne retāk kā reizi gadā sniedz ārlietu ministram pārskatu par padomes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu.

14. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Ārlietu ministrija. Padomes sekretāra funkcijas veic Ārlietu ministrijas darbinieks.

IV. Padomes lēmumi

15. Padome pieņem lēmumu, ja par to balso vismaz divas trešdaļas no padomes sēdē klātesošajiem padomes locekļiem.

16. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, tas dalībai padomes sēdē var pilnvarot pārstāvi – citu attiecīgās ministrijas vai Valsts kancelejas amatpersonu.

17. Padomes sēdes protokolē. Protokolā ieraksta darba kārtības jautā­jumus, sēdes dalībniekus, personas, kas ir runājušas par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Protokolā ieraksta arī padomes locekļu iebildumus pret pieņemtajiem lēmumiem. Protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs.

18. Ja padome ir pieņēmusi lēmumu, kas ir administratīvais akts, padomes sekretariāts sagatavo padomes lēmumu administratīvā akta formā. Padomes lēmumu paraksta padomes priekšsēdētājs.

19. Padomes lēmuma tiesiskuma papildpārbaudi veic Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors.

20. Padomes sēdēs pieņemtie lēmumi ir atklāti un publiski pieejami. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos padomes pieņemtie lēmumi tiek pub­licēti Ārlietu ministrijas mājas lapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

21. Padomes pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ārlietu ministra vietā – tieslietu ministre S.Āboltiņa

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 31.decembri.