Ministru kabineta noteikumi Nr.1005

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 7.§)

Noteikumi par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 12.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula 2913/92) nosaka:

1.1.muitas parāda galvojuma veidus, kā arī galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas un uzskaites kārtību;

1.2.vispārējā galvojuma, vispārējā galvojuma apliecības un vienreizējā galvojuma veidlapu paraugus, kuras izmanto muitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrēto nodokļu parāda samaksas nodrošināšanai vai tāda parāda samaksas nodrošināšanai, kas varētu rasties.

2. Noteikumus nepiemēro galvojumam, kuru izmanto muitas procedūras– tranzīts – nodrošināšanai.

3. Muitas iestāde galvojumu nepieņem un pieprasa sniegt citu galvojumu šādos gadījumos:

3.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvotāja statusu;

3.2.vienreizējā galvojuma summa nesedz muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties;

3.3.vispārējais galvojums nav pietiekams, lai segtu muitas parādu vai muitas parādu, kas varētu rasties;

3.4.Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās vai citos norma­tīvajos aktos ir noteikts cits galvojuma veids;

3.5.galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav galve­nais parādnieks vai galvenā parādnieka pilnvarotā persona, kas norādīta vienreizējā galvojuma bankas galvojuma vēstules (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums), vai vispārējā galvojuma apliecības (3.pielikums) otrā pusē.

4.Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu galvojumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

5.Lai piemērotu regulā Nr.2913/92 paredzēto muitas iestāžu atteikšanos no prasības sniegt galvojumu, ja garantējamā summa nepārsniedz 500eiro, galvenais parādnieks kopā ar muitas deklarāciju iesniedz parakstītu tā muitas parāda aprēķinu, kas varētu rasties. Aprēķinā norāda preču pavaddokumenta numuru, izsniegšanas datumu un preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas parāds, kas varētu rasties.

6.Muitas iestāde neatsakās no prasības sniegt galvojumu, ja muitas iestādei nav iespējams pārliecināties par preču atbilstību deklarētajām precēm.

II. Galvotāji

7.Banka vai apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas iegūt galvotāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvotāja statusa piešķiršanu un bankas vai apdrošināšanas sabiedrības vadītāja apstiprinātu gada pārskata kopiju. Iesniegumā norāda datumu, kad izsniegta licence bankas darbībai vai licence apdrošināšanas darbībai, un licences reģistra numuru.

8.Banka vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst galvotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

8.1.bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un banka vai apdrošināšanas sabiedrība pilda parādu saistības;

8.2.banka vai apdrošināšanas sabiedrība gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvotāja statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu vai galvojumu izmantošanas reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

8.3.apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā licence apdrošināšanas darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi galvojumam;

8.4.banka vai apdrošināšanas sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēgusi līgumu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā banka vai apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma veikt visus līgumā noteiktos maksājumus, ja galvenais parādnieks pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma noteiktajos termiņos nav samaksājis nodokļu parādu.

9.Ja galvotājs ir atsaucis (anulējis) galvojumu, viņš par to nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi.

10.Ja galvotājs ir atsaucis (anulējis) galvojumu, tas neatbrīvo viņu no muitas parāda saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma atsaukšanas (anulē­šanas).

11.Galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvotāju no mui­tas parāda saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām.

12.Ja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde aptur darbības ar galvojumu, tas neatbrīvo galvotāju no muitas parāda saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas.

III. Skaidras naudas iemaksa

13. Ja galvenais parādnieks muitas parādu, kas varētu rasties, nodrošina ar skaidras naudas iemaksu (turpmāk – drošības nauda), drošības naudu iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā.

14.Drošības naudu Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā var iemak­sāt tikai Latvijas Republikas naudas vienībās (latos un santīmos).

15. Drošības naudas apmērs atbilst 100% no aprēķinātā muitas parāda, kas varētu rasties.

16.Drošības naudu iemaksā par katru aprēķināto muitas parādu, kas varētu rasties.

17.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde uzskaita iemak­sātās drošības naudas summas.

18. Ja muitas iestādes rīcībā ir ziņas, uz kurām pamatojoties par muitas deklarācijā norādītajām precēm pēc to pārbaudes varēs noteikt lielākus ieved­muitas nodokļus, nekā norādīts muitas deklarācijā, deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp ievedmuitas nodokļa summu, kas aprēķināta, pamatojo­ties uz muitas deklarācijā sniegtajiem datiem, un ievedmuitas nodokļa summu, kādu par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes.

19. Pēc pārbaudes muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

20. Ja deklarētāja pieprasītā tarifu kvota ir kritiska vai bloķēta, deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp ievedmuitas nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot tarifa pamatlikmi, un ievedmuitas nodokļa summu, kāda aprēķināta, piemērojot samazināto vai nulles tarifa likmi.

21. Pēc atbildes saņemšanas par pieprasītās tarifu kvotas apjomu muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

22.Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību (nav sniegtas ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai), deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp muitas deklarācijā norādīto ievedmuitas nodokļa summu un ievedmuitas nodokļa summu, ko par precēm vajadzētu maksāt.

23.Ja deklarētājs termiņā, kas noteikts Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulā (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk– regula 2454/93), nav iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

24.Ja deklarētājs termiņā, kas noteikts regulā Nr.2454/93, iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteik­šanai, un noteiktā galīgā preču vērtība atbilst muitas deklarācijā pirms galīgās preču muitas vērtības noteikšanas norādītai preču muitas vērtībai, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.

25.Ja precēm piemēro pagaidu antidempinga nodevu vai pagaidu kompen­sācijas maksājumu, deklarētājs iemaksā drošības naudu pagaidu antidem­pinga nodevas vai pagaidu kompensācijas maksājuma apmērā.

26.Ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, piemēro galīgo antidempinga nodevu vai galīgo kompensācijas maksājumu, muitas iestāde pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

IV. Vienreizējais galvojums

27.Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi veiktu vienu muitas procedūru vai nodrošinātu preču pagaidu uzglabāšanu. Vienreizējā galvojuma apmērs atbilst muitas parādam vai maksimālajam muitas parādam, kas varētu rasties, ja preces izlaistu brīvam apgrozījumam.

28.Vienreizējam galvojumam bankas galvojuma vēstuli vai galvojuma apdrošināšanas polisi iesniedz un reģistrē muitas iestādē, kurā piesaka muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanu.

29.Galvenais parādnieks vienreizējā galvojuma bankas galvojuma vēstu­les vai galvojuma apdrošināšanas polises otrā pusē norāda personas, kuras piln­varotas izmantot vienreizējo galvojumu. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu galvenais parādnieks apstiprina ar parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vienreizējā galvojumā.

30.Tikai galvenais parādnieks vai tā pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā galvojuma bankas galvojuma vēstules vai galvojuma apdrošināšanas polises otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

31.Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvotājs atsaucis (anulējis) galvojumu.

32.Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

V. Vispārējais galvojums un vispārējā galvojuma apliecība

33. Galvenais parādnieks vispārējo galvojumu var izmantot jebkuras muitas procedūras vai preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās vai citos normatīvajos aktos noteikto attiecīgās muitas procedūras piemērošanas vai preču pagaidu uzglabāšanas kārtību.

34.Vispārējā galvojuma apmēru nosaka galvenais parādnieks. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par muitas parāda segšanu vai tā muitas parāda segšanu, kas varētu rasties.

35.Lai saņemtu vispārējā galvojuma apliecību, galvenais parādnieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē šādus dokumen­tus:

35.1.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktoram adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

35.1.1.muitas procedūras (preču pagaidu uzglabāšana), kādām tiks izmantots vispārējais galvojums;

35.1.2. galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras– izlaišana brīvam apgrozījumam – nodrošināšanai, un galvojuma apmēru pārējo muitas procedūru nodrošināšanai vai preču pagaidu uzglabāšanai;

35.1.3. ziņas par galvenā parādnieka darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības (vārdu, uzvārdu, personas kodu);

35.1.4. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

35.2.vispārējā galvojuma apmēra aprēķinu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām.

36.Kopā ar šo noteikumu 35.punktā minētajiem dokumentiem galvenais parādnieks iesniedz un reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē bankas galvojuma vēstuli (4.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polisi (5.pielikums).

37.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde atļauj izmantot vispārējo galvojumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

37.1.galvenajam parādniekam vai galvenā parādnieka darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

37.2.galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, gada laikā nav atkārtoti sodīti par administratīviem pārkāpumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai citu muitas iestāžu administrēto nodokļu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru dēļ muitas nodokļi vai citi muitas iestāžu administrētie nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā;

37.3.galvenais parādnieks katru darījumu, kuru veic, izmantojot vispārējo galvojumu, reģistrē galvojuma izmantošanas uzskaites reģistrā un nodrošina muitas iestādes amatpersonām pieeju visiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai piemērotu attiecīgu muitas procedūru vai veiktu preču pagaidu uzglabāšanu;

37.4.galvenais parādnieks ir veicis normatīvajos aktos noteiktos obligātos nodokļu maksājumus, un tam nav parādu valsts budžetā;

37.5.galvenajam parādniekam ir izveidojies parāds valsts budžetā, bet viņš maksā parādu saskaņā ar grafiku, ko apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā galvenais parādnieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs.

38.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde mēneša laikā pēc šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izmantot vispārējo galvojumu un izsniedz galvenajam parādniekam vispārējā galvojuma apliecību. Vairākas vispārējā galvojuma apliecības izsniedz tikai pēc galvenā parādnieka pieprasījuma.

39.Vispārējā galvojuma apliecībā norāda kopējo galvojuma summu. Galvenais parādnieks vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vispārējā galvojuma apliecību. Galvenajam parādniekam ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atsaukšanu galvenais parādnieks apstiprina ar parakstu un zīmogu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par ierakstu patiesumu vispārējā galvojuma apliecībā.

40.Tikai galvenais parādnieks vai tā pilnvarotā persona, kas norādīta vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

41.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu šādos gadījumos:

41.1.ir saņemta informācija, ka galvenais parādnieks nepilda šo notei­kumu 37.3.apakšpunktā noteiktās prasības;

41.2.no Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kurā galvenais parādnieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs, saņemta informācija, ka galvenajam parādniekam izveidojies parāds valsts budžetā;

41.3.galvenajam parādniekam izveidojies muitas parāds vai citu nodokļu parāds, kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē muitas iestādes un kas nav samaksāts normatīvajos aktos muitas lietās noteiktajos termiņos;

41.4.vispārējais galvojums nesedz muitas parāda apmēru vai tā muitas parāda apmēru, kas varētu rasties;

41.5.galvenais parādnieks nav izpildījis šo noteikumu 55.punktā minēto prasību;

41.6.galvenais parādnieks nav iesniedzis šo noteikumu 66.punktā minēto pārskatu vai ir sniedzis nepatiesas ziņas par vispārējā galvojuma izmantošanu.

42.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde informē galveno parādnieku un muitas iestādes par darbību apturēšanu ar vispārējo galvojumu.

43.Ja galvenais parādnieks nepilda kādu no šo noteikumu 41.punktā minētajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde aptur turpmākās darbības ar vispārējo galvojumu līdz brīdim, kad galvenais parād­nieks nodrošina attiecīgo prasību izpildi.

44.Ja darbības ar vispārējo galvojumu tiek apturētas, galvenais parādnieks ir atbildīgs par to muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot attiecīgo galvojumu.

45.Ja galvenais parādnieks 15 darbdienu laikā pēc darbību apturēšanas ar vispārējo galvojumu ir nodrošinājis attiecīgo prasību izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde atļauj atjaunot darbības ar vispārējo galvo­jumu.

46.Ja galvenais parādnieks 15 darbdienu laikā pēc darbību apturēšanas ar vispārējo galvojumu nav nodrošinājis attiecīgo prasību izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības.

47.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības šādos gadījumos:

47.1.galvenais parādnieks atzīts par maksātnespējīgu;

47.2.galvenajam parādniekam vai galvenā parādnieka darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības, ir sodāmība par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

47.3.galvenais parādnieks vai galvenā parādnieka darbinieki, kuriem ir paraksta tiesības, gada laikā atkārtoti sodīti par administratīviem pārkāpumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai citu muitas iestāžu administrēto nodokļu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī ar citām darbībām, kuru dēļ muitas nodokļi vai citi muitas iestāžu administrētie nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā.

48.Ja galvotājs ir atsaucis (anulējis) galvojumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas, pamatojoties uz atsaukto (anulēto) galvojumu. Galvenais parādnieks ir atbildīgs par to muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecības anulēšanas.

49.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde informē galvo­tāju, galveno parādnieku un muitas iestādes par anulēto galvojumu.

50.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde atjauno darbības ar vispārējo galvojumu šo noteikumu 36. un 37.punktā minētajā kārtībā.

51.Ja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības, galvenais parādnieks ir atbildīgs par to muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecību anulēšanas.

52.Galvenais parādnieks nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, ja kāds no šo noteikumu 35.punktā minētajā iesniegu­mā norādītajiem galvenā parādnieka darbiniekiem zaudējis paraksta tiesības vai ja darbiniekam piešķirtas paraksta tiesības.

53.Vispārējā galvojuma apliecības visu to darbības laiku atrodas pie galvenā parādnieka vai viņa pilnvarotajām personām.

54.Vispārējais galvojums zaudē spēku šādos gadījumos:

54.1. ir beidzies vispārējā galvojuma termiņš;

54.2.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde ir anulējusi izsniegto galvojuma apliecību;

54.3.galvotājs atsaucis (anulējis) galvojumu.

55.Ja vispārējais galvojums zaudējis spēku, galvenais parādnieks 15darbdienu laikā nodod visas vispārējā galvojuma apliecības Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē.

56.Galvenais parādnieks ir atbildīgs par to muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma termiņa beigām.

57.Galvenais parādnieks nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, ja vispārējā galvojuma apliecība ir pazaudēta vai nozagta. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē nozagto vai nozaudēto vispārējā galvojuma apliecību.

58.Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde informē muitas iestādes par nozagtajām vai nozaudētajām vispārējā galvojuma apliecībām.

59.Līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē tiek saņemta informācija par galvojuma apliecības zādzību vai pazušanu, galvenais parādnieks ir atbildīgs par to muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot minēto vispārējā galvojuma apliecību.

VI. Vispārējā galvojuma apmēra aprēķināšana

60.Pirms vispārējā galvojuma apliecības saņemšanas galvenais parād­nieks aprēķina vispārējā galvojuma apmēru.

61.Muitas procedūrai – izlaišana brīvam apgrozījumam – galvenais parādnieks aprēķina muitas parāda summu par kopējo preču apjomu, kas izlaists brīvam apgrozījumam pēdējos 12mēnešos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas). Aprēķināto summu dala ar seši.

62.Muitas procedūrai – uzglabāšana muitas noliktavā – galvenais parādnieks aprēķina tā muitas parāda summu, kas varētu rasties, par preču atlikumu muitas noliktavā pēdējo 12mēnešu pēdējos datumos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar seši.

63.Pārējām muitas procedūrām galvenais parādnieks aprēķina tā muitas parāda summu, kas varētu rasties, par kopējo preču apgrozījumu pēdējos 12mēnešos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar seši.

64. Preču pagaidu uzglabāšanai galvenais parādnieks aprēķina tā muitas parāda summu, kas varētu rasties, par kopējo preču apjomu, kāds atradies pagaidu uzglabāšanā pēdējos sešos mēnešos (pirms vispārējā galvojuma saņemšanas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar trīs. Ja pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvietotas, izmantojot vienkāršoto procedūru gaisa pārvadājumos, galvenais parādnieks iesniedz vispārējo galvojumu, kura apmērs nav mazāks par 200000latu.

VII. Galvojuma izmantošanas uzskaite

65.Galvenais parādnieks reģistrē katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu. Galvenais parādnieks pēc muitas iestādes pieprasījuma sniedz visu informāciju par katru darījumu, kas veikts, izmantojot galvojumu, kā arī par muitas parāda vai muitas parāda, kas varētu rasties, atbilstību galvojuma apmēram.

66.Galvenais parādnieks katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē pārskatu par vispārējā galvojuma izmantošanu iepriekšējā kalendāra mēnesī (6.pielikums).

67.Galvenais parādnieks pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi var mainīt vispārējā galvojuma apmēra sadalījumu starp muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam – un pārējām muitas procedūrām vai preču pagaidu uzglabāšanu.

VIII. Noslēguma jautājumi

68.Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

69.Līgumi par galvotāja statusa piešķiršanu, kas ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pārslēdzami līdz 2006.gada 1.aprīlim.

70.Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1005

Finanšu ministrs O.Spurdziņš