Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.; 2004, 48.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā:

1.1. vārdus "Latvijas Vides aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā);

1.2. vārdus "bāzes monitorings" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "uzraudzības monitorings" (attiecīgā locījumā);

1.3. vārdus "speciālais monitorings" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "operatīvais monitorings" (attiecīgā locījumā);

1.4. vārdus "sinoptiskais monitorings" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pētniecības monitorings" (attiecīgā locījumā);

1.5. vārdus "augu barības vielas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augu barības elementi" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 12. un 12.¹punktu šādā redakcijā:

"12. Izmantojot jebkura veida mēslojumu, ievēro šādas prasības:

12.1. mēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras un ar sniegu klātas augsnes;

12.2. palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslojumu izkliedē tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

12.3. mēslojumu nogāzēs izkliedē ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi ir lielāks par 10 grādiem;

12.4. mēslojumu nogāzēs izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;

12.5. mēslojumu neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

12.¹ Uzglabājot un izmantojot organisko mēslojumu, ievēro šādas prasības:

12.¹1. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu un vircas krātuvēs - septiņus mēnešus;

12.¹2. vircu no cieto kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā apjoma uzkrāšanu;

12.¹3. šķidrmēslu un vircas krātuves nosedz ar pārsegu, kas samazina un aizkavē amonjaka un citu gaistošo vielu iztvaikošanu;

12.¹4. pieļaujama pakaišu kūtsmēslu (pēc triju mēnešu uzglabāšanas kūtsmēslu krātuvē) pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs tādā daudzumā, kas atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 12 mēnešiem;

12.¹5. veidojot uz lauka pakaišu kūtsmēslu kaudzes pamatni, tajā ieklāj vismaz 15 cm biezu salmu, skaidu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu noplūdes. Kūtsmēslu kaudzes nosedz ar vismaz 10 cm biezu salmu, skaidu vai kūdras aizsargslāni, lai aizkavētu pārlieku lielu noteci vai izgarošanu;

12.¹6. kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un mēslojuma noplūdi. Kūtsmēslu kaudzi novieto ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

12.¹7. pakaišu kūtsmēslus, šķidrmēslus un vircu neizkliedē laikposmā, kas noteikts normatīvajos aktos par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;

12.¹8. pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas uz aramzemes iestrādā 24 stundu laikā, šķidrmēslus un vircu - 12 stundu laikā;

12.¹9. vismaz pusi ziemā uzkrāto šķidrmēslu izmanto kultūraugu mēslošanai līdz 1.jūlijam;

12.¹10. rudenī šķidrmēslus lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi;

12.¹11. fiziskās un juridiskās personas, kuru valdījumā ir mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, veidojot pie dzīvnieku novietnes pamatni pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai, tajā ieklāj vismaz 30 cm biezu salmu, skaidu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu noplūdes;

12.¹12. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso tualešu tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus un atkritumus, kuri izraisa piesārņojumu."

3. Izteikt 12.²3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.²3. ja saimniecībā netiek veikts augu barības elementu bilances aprēķins, tad minerālaugsnēs, kur nav iestrādāti organiskie mēsli, kultūraugiem minerālmēslus lieto, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas (1.pielikums);".

4. Izteikt 12.³2. un 12.³3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.³2. kultūraugu mēslošanas plānu (2.pielikums) saimniecībās sagatavo vienam gadam;

12.³3. saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 10 ha un lielākā platībā, sagatavo kultūraugu maiņas plānu (3.pielikums);".

5. Aizstāt 12.³5.apakšpunktā skaitli un vārdu "10 ha" ar skaitli un vārdu "20 ha".

6. Izteikt 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15. Rīcības programmā iekļautie pasākumi nodrošina, lai katrā saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums gadā nepārsniegtu 170 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 1,7 pieļaujamām dzīvnieku vienībām (DV_p) uz hektāru. Pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados pieļaujams organiskā mēslojuma daudzums, kas satur 210 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 2,1 pieļaujamām dzīvnieku vienībām (DV_p) uz hektāru. Dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

16. Dzīvnieku vienība ir nosacīts dzīvnieks, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos to glabāšanas laikā. Dzīvnieku vienības nosaka atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam."

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības."

8. Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

"3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

Kultūraugu maiņas plāns saimniecības laukos (nogabalos) pa gadiem¹

Piezīmes.

¹ Ja attiecīgajā gadā kādā laukā netiek audzēti kultūraugi, norāda zemes lietošanas veidu (piemēram, atmata, papuve).

² Tiešo maksājumu pieteikumos (ja zemnieks ir pieteicies) norādītie lauku numuri.

³ Aizpilda, ja tādas ir."

9. Papildināt noteikumus ar 4.pielikumu šādā redakcijā:

"4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

Dzīvnieku blīvuma un dzīvnieku vienības noteikšana

I. Pieļaujamā dzīvnieku blīvuma (skaita) noteikšana

Pieļaujamo dzīvnieku blīvumu (skaitu) uz saimniecības lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

DV_p x L
N = –––––––––––, kur
DV_t

N - dzīvnieku blīvums (skaits) uz saimniecības lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību;

DV_p - pieļaujamās dzīvnieku vienības uz 1 ha;

L - saimniecības lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība (ha);

DV_t - dzīvnieku vienības.

II. Dzīvnieku vienības (DV_t) lauksaimniecības dzīvniekiem