Latvijas - EBTA Apvienotās komitejas lēmums Nr.1/2000
(pieņemts saskaņā ar rakstisku procedūru 2000.gada 22.novembrī)
Grozījumi B protokolā
APVIENOTĀ KOMITEJA,
Ievērojot 1995.gada 7.decembrī parakstīto Latvijas un EBTA valstu brīvās tirdzniecības līguma "turpmāk - Līgums" B protokolu "Par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definēšanu un administratīvās sadarbības metodēm", kurā veikti grozījumi atbilstoši Latvijas - EBTA Apvienotās komitejas 1996.gada Lēmumam Nr.1 un 1999.gada Lēmumiem Nr. 1 un Nr. 3,
Atzīmējot to, ka nepieciešami grozījumi atsevišķos noteikumos, ko piemēro Eiropas kumulācijas sistēmā, lai tie būtu saskaņā ar likumīgo attīstību, un tiktu ņemts vērā atsevišķu izejvielu trūkums šajās brīvās tirdzniecības zonās,
Atzīmējot to, ka sekojošie grozījumi ir balstīti uz vienošanos, kas panākta "30 valstu tikšanās" laikā, Paneiropas kumulācijas kontekstā,
Vadoties no Līguma 31.panta, atbilstoši kuram Apvienotā komiteja ir pilnvarota veikt grozījumus šī Līguma B protokolā.
NOLEMJ:
1. Jēdziens "uzskaites vienības", atbilstoši satura rādītājam, 30.pantā, 21(1)(b) pantā un 26(3) pantā, ir jāaizstāj ar "eiro".
2. 1.(i)pantu aizstāt ar:
"(i) "pievienotā vērtība" - cena no ražotāja rūpnīcas mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4.pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma - pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Latvijā vai attiecīgajā EBTA's valstī."
3. 1.(n)pantu aizstāt ar:
"(n) "eiro"- Eiropas Monetārās Savienības naudas vienība."
4. 7.pants tiek aizstāts ar:
" 7.pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:
(a) operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
(b) iepakojuma izjaukšana un salikšana;
(c) mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
(d) tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
(e) vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
(f) graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
(g) cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
(h) augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
(i) beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
(j) sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
(k) vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
(l) preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
(m) vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;
(n) viena vai dažāda veida preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;
(o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) apakšpunktos minēto operāciju apvienojums;
(p) dzīvnieku kaušana.
2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrētu preci Latvijā vai EBTA valstī tiek uzskatītas par kopumu, nosakot vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta nozīmē."
5. 15.panta 6.punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar:
"Šī panta noteikumi ir piemērojami līdz 2001.gada 31.decembrim."
6. Pēc 20.panta ievietot sekojošo pantu un atsauci uz šo pantu iekļaut satura rādītājā:
" 20.a pants
Uzskaites nodalīšana
1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto "uzskaites nodalīšanas" metodi šādu krājumu izmantošanā.
2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par "izcelsmes" precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.
3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kuru piemēro preces ražošanas valstī.
5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.
6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā."
7. 22.panta 1.punkta pirmajā teikumā pēc vārda "eksportētājs" tiek ievietots sekojošs teksts:
"turpmāk saukts "atzīts eksportētājs","
8. 30.pants tiek aizstāts ar:
" 30.pants
Eiro izteiktās summas
1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta noteikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 3. un 4.pantos minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.
2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta noteikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.
3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama līdz nākamā gada 1.janvārim. Dalībvalstis tiek informētas par attiecīgajām summām.
4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.paragrāfā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.
5. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.
9. B protokola II pielikuma HS preču pozīcijas no 53.09. līdz 53.11.,HS 5602 un HS 57 grupa ir jāaizstāj ar sekojošo:
HS | Neizcelsmes preču | ||||
preču | Preces apraksts | apstrāde vai pārstrāde, | |||
pozīcija | kas nosaka izcelsmes statusu | ||||
(1) | (2) | (3) | vai | (4) | |
5309 | Audumi no | ||||
līdz | pārējām augu | ||||
5311 | tekstilšķiedrām; | ||||
audumi no papīra | |||||
pavedieniem : | |||||
-ar gumijas | Ražošana no | ||||
pavedienu; | vienas šķiedras1 | ||||
- citi | Ražošana no1: | ||||
- kokosa šķiedras ; | |||||
- džutas šķiedras ; | |||||
- dabīgajām šķiedrām; | |||||
- ar rokām izgata- | |||||
votām nekārstām | |||||
vai neķemmētām, | |||||
vai citādi vērpšanai | |||||
nesagatavotām | |||||
štāpeļšķiedrām; | |||||
- ķīmiskiem | |||||
materiāliem vai | |||||
tekstila pulpas, vai | |||||
- papīra | |||||
vai | |||||
apdrukāšana kopā | |||||
ar vismaz divām | |||||
sagatavošanas vai | |||||
pabeigšanas operā- | |||||
cijām (piemēram, | |||||
tīrīšana, balināšana, | |||||
merserizēšana, | |||||
žāvēšana, pacelšana, | |||||
kalandrēšana, apstrā- | |||||
dāšana pret sarau- | |||||
šanos, iepriekšēja | |||||
apdare, dekatie- | |||||
rēšana, piesūci- | |||||
nāšana, labošana un | |||||
mezglošana), kurā | |||||
izmantotā neapdru- | |||||
kātā auduma vērtība | |||||
nepārsniedz 47,5% | |||||
no produkcijas | |||||
ex-works cenas |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi
HS | Neizcelsmes preču | ||||
preču | Preces apraksts | apstrāde vai pārstrāde, | |||
pozīcija | kas nosaka izcelsmes statusu | ||||
(1) | (2) | (3) | vai | (4) | |
5602 | Filcs, piesūcināts | ||||
vai nepiesūcināts, | |||||
ar segumu vai bez | |||||
seguma vai laminēts: | |||||
- filcs, kas iegūts | Ražošana no1: | ||||
ar adatošanas | - dabīgajām šķiedrām; | ||||
paņēmienu | - ķīmiskiem | ||||
materiāliem vai | |||||
tekstila pulpas. | |||||
Tomēr var izmantot: | |||||
- polipropilēna | |||||
šķiedras, kas | |||||
minētas 5402 preču | |||||
pozīcijā; | |||||
- polipropilēna | |||||
šķiedras, kas minētas | |||||
5503 vai 5506 | |||||
preču pozīcijā vai | |||||
- 5501 pozīcijas | |||||
polipropilēna pave- | |||||
dienu grīstes, kuru | |||||
lineārais blīvums | |||||
visos monopave- | |||||
diena vai šķiedras | |||||
gadījumos ir mazāka | |||||
par 9 decitekiem, | |||||
nodrošinot, ka to | |||||
vērtība nepārsniedz | |||||
40% no preces | |||||
ex- works cenas. | |||||
- citi | Izstrādājumi, kas | ||||
izgatavoti no1: | |||||
- dabīgajām šķiedrām; | |||||
- ar rokām izgata- | |||||
votām štāpeļ- | |||||
šķiedrām, kas | |||||
iegūtas no kazeīna; | |||||
ķīmiskiem materiāliem |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi
vai tekstila pulpas. | |||||
HS | Neizcelsmes preču | ||||
preču | Preces apraksts | apstrāde vai pārstrāde, | |||
pozīcija | kas nosaka izcelsmes statusu | ||||
(1) | (2) | (3) | vai | (4) | |
57. | Paklāji un pārējās | ||||
grupa | tekstila grīdsegas: | ||||
- filcs, kas iegūts | Ražošana no1: | ||||
ar adatošanas | - dabīgajām šķiedrām; | ||||
paņēmienu | - ķīmiskiem | ||||
materiāliem vai | |||||
tekstila pulpas. | |||||
Tomēr var izmantot: | |||||
- polipropilēna | |||||
šķiedras, kas | |||||
minētas 5402 preču | |||||
pozīcijā; | |||||
- polipropilēna | |||||
šķiedras, kas minētas | |||||
5503 vai 5506 | |||||
preču pozīcijā vai | |||||
- polipropilēna | |||||
pavedienu grīstes, | |||||
kas minēta 5501 | |||||
preču pozīcijā, | |||||
kuru lineārais | |||||
blīvums visos | |||||
monopavediena vai | |||||
šķiedras gadījumos | |||||
ir mazāka par 9 | |||||
decitekiem, nodro- | |||||
šinot, ka to vērtība | |||||
nepārsniedz 40% no | |||||
preces ex- works cenas. | |||||
Džutas audumi var | |||||
tikt izmantoti kā | |||||
oderējums | |||||
- no pārējā filca | Ražošana no1: | ||||
- nekārstām vai | |||||
neķemmētām vai | |||||
citādi neapstrā- | |||||
dātām dabīgām | |||||
šķiedrām, | |||||
- ķīmiskiem | |||||
materiāliem vai | |||||
tekstila pulpas | |||||
- no citiem | Ražošana no1: | ||||
tekstila | - kokosšķiedras | ||||
materiāliem | dzijas vai džutas | ||||
dzijas, | |||||
- sintētiskās vai | |||||
mākslīgās pave- | |||||
dienu dzijas, | |||||
- dabīgajām šķiedrām | |||||
vai sintētiskām | |||||
štāpeļšķiedrām, kas | |||||
nav kārstas vai | |||||
ķemmētas vai kā | |||||
citādi sagatavotas | |||||
vērpšanai | |||||
Džutas audumi var | |||||
tikt izmantoti kā | |||||
oderējums |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi
10. Šis lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī. Latvijas Republikā šis Lēmums stājas spēkā pēc ratificēšanas.
11. Ja Latvijas Republika nav paziņojusi citām dalībvalstīm par ratifikāciju pirms 2001. gada 1. janvāra, tad lēmums piemērojams pagaidu kārtībā no minētā datuma līdz paziņojumam par ratificēšanu.
12. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas Ģenerālsekretariātam jādeponē šī Lēmuma teksts depozitārijam.