Ministru prezidents:

— savā ikmēneša preses konferencē

Ministru prezidents Andris Bērziņš savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 3. novembrī

— Labdien, cienījamie žurnālisti!

Vispirms gribu jums jautāt: kā jūs jūtaties ministru krēslos? Katrs var pacelt un apgriezt tāfelīti un paskatīties, kura ministra krēslā viņš sēž. Un mēģināt iejusties.

Es gribu jūs informēt par divām lietām. Pirmā, protams, ir saistīta ar budžetu. Kā jūs zināt, vakar tika akceptēti 2000. gada budžeta grozījumi. Rezultāts kopumā ir tāds, ka pieļaujamais budžeta deficīts ir nedaudz pārkāpts. Bet es gribētu teikt, ka tā ir tikai šobrīd, šajā konkrētajā dienā. Ja runājam par ekonomikas attīstības tempu un par kopprodukta (IKP) pieaugumu, tad ir zināms pamats teikt un cerēt uz to, ka, gadu beidzot, budžeta deficīts būs Māstrihtas kritēriju noteiktajos rāmjos. Ja mēs paskatāmies šā gada 1. pusgada IKP pieauguma tempus, tad tas arī par to liecina: IKP pieaugums par 5,1 procentu ir bijis 1. pusgadā. Un, ja paskatāmies, kā tad budžets ir pildījies oktobrī, tad kopumā arī skats ir visnotaļ pozitīvs. Jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nedaudz pārsniedz oktobra izdevumus, savukārt sociālajā nodoklī, kur oktobrī objektīvu apstākļu dēļ bija krietni vairāk izdevumu nekā septembrī, ir neliels budžeta deficīts. Taču šis deficīts ir nesalīdzināmi mazāks nekā pirms gada.

Kopumā tik tiešām valdības nobalsotajā un valdības iesniegtajā budžetā ir piebalsoti klāt vēl vesela virkne priekšlikumu. Reāli budžeta deficītu paaugstināja priekšlikums par vēstniecības pirkšanu mūsu valsts vajadzībām Vašingtonā. Jāsaka, lai arī es nekad neesmu bijis budžeta deficīta palielināšanas piekritējs, šajā konkrētajā gadījumā es saprotu deputātus, kādēļ viņi tā balsoja, un, ja es būtu deputāts, es arī droši vien būtu balsojis par. Jo esmu bijis Vašingtonā tajā ēkā, kurā pašlaik ir izvietota Latvijas vēstniecība, un tā nekādā veidā nestimulē citu ārvalstu diplomātus ierasties uz Latvijas vēstniecībā rīkotajām pieņemšanām. Arī šīs ēkas atrašanās vieta ir ļoti tālu no Vašingtonas centra. Un pašas ēkas kondīcija ir tāda, kas vairs neatbilst šodienas prasībām mums kā valstij, īpaši tādēļ, ka mēs gribam aktīvi piedalīties visās transatlantiskās drošības struktūrās utt. Gribu teikt, ka šie budžeta grozījumi savā veidā ir piespiedu pasākumi valdībai, jo mēs bijām spiesti realizēt visus tos solījumus, kuri pagājušajā gadā, sastādot šāgada budžetu, tika doti, bet netika pilnībā nodrošināti ar finansējumu. Es vēlreiz gribu uzsvērt — tās ir skolotāju algas, tās ir likumā paredzētās saistības attiecībās ar zemniekiem, arī ar veselības aprūpi saistītie budžeta grozījumi, piemēram, vairāk nekā 1,2 miljoni latu, kas pagājušā gada pēdējās dienās ienāca veselības aprūpes budžetā, bet vēl netika iztērēti pašai veselībai. Ar šiem budžeta grozījumiem faktiski šodien jau visām slimnīcām un pārējām veselības aprūpes iestādēm ir pieejami līdzekļi.

Tā ka, kopumā runājot, es domāju, ka nav notikusi nekāda katastrofa, un esmu vairāk nekā pārliecināts, ka līdz šā budžeta gada beigām mēs būsim Māstrihtas kritēriju ietvaros. Tas bija pirmais jautājums.

Otrs jautājums ir saistīts ar lietu, par kuru jau vairākkārt esam runājuši. Mēs esam izskatījuši visu ministriju rīcības plānus un programmas Valdības deklarācijas īstenošanai. Vienīgi slimības dēļ ir izpalicis īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Visas Valdības deklarācijas punktos iekļautās saistības jeb apņemšanās, ko ir paudusi valdošā koalīcija šās valdības darbības sākumā, pašlaik ir iekļautas datorprogrammā. Tiesa gan, vēl ne visa šī programma ir pieejama internetā, bet visi dokumenti vairs nebūs jāskatās kā liels papīru blāķis, kā tas bija līdz šim, bet katru dienu aktualizējot to var apskatīties internetā.

A. Bērziņš: —Tāpēc es gribētu lūgt savu ārštata padomnieku Dzintaru Zariņu jums demonstrēt tās daļas no Valdības deklarācijas, kas šobrīd jau pieejamas internetā.

(Ministru prezidenta ārštata padomnieks Dzintars Zariņš demonstrē, kā Valdības deklarāciju atrast internetā un kā ar to strādāt.)

Es vēl gribētu piebilst, ko vairākkārt esam jau deklarējuši, — mēs mēģinām samazināt plaisu, kas varbūt izveidojusies starp varu un sabiedrību. Tas, ka ikvienam tagad ir iespējas publiski sekot līdzi valdības darbam, Valdības deklarācijai un tam, kā ministrijas pilda uzdevumus un saistības, ko valdība uzņēmusies, arī ir veids, kā mēs šo plaisu mēģināsim samazināt.

Man gan ir jāpiebilst, ka ne viss ir noticis absolūti gludi un vienkārši, pārrunājot ar katru ministriju visus veicamos darbus. Mēs gan esam ļoti rūpīgi un uzmanīgi analizējuši arī visus nepadarītos darbus, cēluši augšā uzdevumus, kas ministrijām ir doti ar dažādu likumu, Saeimas lēmumu un Ministru kabineta lēmumu starpniecību gan pašlaik, gan arī iepriekšējos laikos. Es negribu šeit saukt konkrētas ministrijas, bet mēs esam ļoti nopietni aizrādījuši virknei ministru un ministriju vadošo ierēdņu, kuri ir atbildīgi par to, lai dokumenti tiktu sagatavoti laikus un tiem būtu laba aprite. Gribu teikt, ka dokumentu izpildes kvalitāte un kontrole ir uzlabojusies. Un tajā pašā laikā man jāsaka, ka vēl nav izpildīti 215 likumos dotie uzdevumi, kuri ministrijām jau ir bijuši jāizpilda pēc konkrēto likumu noteikumiem. Tāpat nav izpildīti 179 Ministru kabineta protokolos un normatīvajos aktos dotie uzdevumi. Tātad Valdības deklarācijas izpildes programmā ir atspoguļotas arī tās lietas, kuras līdz šim nav bijušas izpildītas. Tām ir noteikti citi un ļoti saspringti termiņi, un, ja jūs tiešām regulāri sekosit, tad būsit liecinieki tam, kā ministrijas strādā un tiek ar saviem uzdevumiem galā. Paldies!

— No savām Olimpiskajām spēlēm atgriežas paraolimpieši. Kā esat domājis pateikties šiem sportistiem par viņu izcīnītajām medaļām un ieguldījumu Latvijas labā?

A. Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka valdībā oficiāli par šo jautājumu mēs vēl neesam runājuši, bet ar tiem pašiem vakardienas budžeta grozījumiem ir rasti līdzekļi gan olimpiešu apbalvošanai, gan pārējo dažādu sportisko sasniegumu ieguvēju apbalvošanai. Esmu uzdevis Nacionālajai sporta padomei sagatavot savus priekšlikumus un tad kopīgi ar olimpiešiem nest skatīt šos priekšlikumus šeit, valdībā. Esmu pārliecināts, ka arī šo medaļu ieguvēji ir pienācīgi jāapbalvo, jo man šķiet, ka ikvienam no viņiem šādu sportisku sasniegumu iegūt un vispār aktīvi piedalīties sporta un sabiedriskajā dzīvē dažkārt ir daudz grūtāk nekā pārējiem. Domāju, ka aptuveni divu nedēļu laikā taps šis lēmums un nonāks Ministru kabinetā.

— Vai jums ir kāda saistība ar kandidatūrām, kuras varētu tikt izvirzītas Privatizācijas aģentūras (PA) likvidatora amatam?

A. Bērziņš: — Man nav savu kandidatūru, pilnīgi droši. Mēs skatīsim PA likvidāciju kā tīri objektīvu procesu. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka, izejot no tā, cik daudz dažādu pilnībā nepabeigtu darbu ir palicis, šajā procesā jānodrošina pēctecība. Nevarētu būt tā, ka tiek nomainīta pilnīgi visa administrācija un atnāk jauni cilvēki, kuri nezina, kas ir iesākts un kā iesākts. Nevar rasties situācija, ka nav neviena, kam pajautāt, kāpēc tas ir tā vai kāpēc šis ir citādi. Tā ka ir noteikti jānodrošina pēctecība un jāskatās, kā mēs to varam darīt. Kad kopumā konceptuāli būsim pieņēmuši lēmumu, tad arī par to runāsim.

Pašlaik mūsu galvenā doma ir šāda: mēs vēl nebijām saņēmuši no PA nepieciešamos grozījumus ļoti daudzos un dažādos normatīvajos aktos — gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos —, ar kuriem mēs reāli likvidētu PA. Šeit noteikti paies vēl kāds laiks, kamēr visus šos grozījumus izskatīs valdība un Saeima. Ceru, ka līdz gada beigām panāksim, ka grozījumi tiks izdarīti, un tad, kā to bija lēmusi iepriekšējā valdība, ar 1. janvāri sāksies PA likvidācija.

— Vai jūs, sekojot līdzi ministriju darbam, esat apmierināts ar paveikto uz Latvijas austrumu robežas? Vai tas ir tikai ministra Mareka Segliņa vai arī visas valdības atbildības jautājums?

A. Bērziņš: — Neapšaubāmi, tas nav tikai viena paša Mareka Segliņa, bet gan kopīgs visas valdības atbildības jautājums. Pamatā jau tas ir budžeta jautājums. Jāsaka, tiešām nākamā gada budžetā tā summa, ko mēs varējām atvēlēt robežas iekārtošanai, bija, tā varētu teikt, ierobežota, un vienkārši ir jāstrādā. Jāstrādā, jāskatās, kā pildās budžeta ieņēmumu daļa, un robeža ir jāsakārto. Katrā gadījumā skaidrs ir viens — 2003. gadā mums šai robežai ir jābūt sakārtotai. Visām būvēm ir jābūt uzbūvētām, visam tehniskajam aprīkojumam jābūt saliktam, par to nav divu domu. Bet arī pašas robežas koncepcija, kura tika apstiprināta, ja nemaldos, 1994. gadā, šodien jau ir nedaudz novecojusi. Mēs esam ieplānojuši kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm — šādu lēmumu pieņēmām pēdējā mūsu sēdē —, ka mēneša laikā Iekšlietu ministrijai jāpārskata koncepcija par robežu un jāiesniedz Ministru kabinetā. Tad jāprecizē grafiks, kādā veidā mums jāvirzās uz priekšu, lai mēs tik tiešām 2003. gadā būtu sakārtojuši savu robežu pilnībā atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

— Vai valdība domā cīnīties ar lielo apcietināto skaitu Latvijas cietumos?

A. Bērziņš: — Valdība ar apcietinātajiem necīnās, jā. Gribu teikt, ka mēs skaidri apzināmies šo problēmu. Tai ir vairāki aspekti, vairākas sastāvdaļas. Viena no šīm sastāvdaļām ir tiesu nodrošinājums ar nepieciešamajām telpām, ar nepieciešamo aprīkojumu un kopumā nepieciešamo tiesnešu skaitu. Pašlaik ļoti nopietni tiek strādāts, lai tieši telpu dēļ nerastos situācija, ka cilvēks, kuram jāgaida tiesas spriedums, šo spriedumu nevar saņemt tikai tādēļ vien, ka nav kur šo jautājumu iztiesāt. Mēs esam panākuši vienošanos ar Nekustamo īpašumu aģentūru, lai Abrenes ielas māju mēģinātu 8—10 mēnešu laikā sakārtot un tur būtu viss nepieciešamais tiesas aprīkojums. Tur būs 32 tiesas zāles, un tiesvedība varēs tur ritēt. Kas šai mājā izvietosies? Pašlaik droši vien tur ieies Rīgas apgabaltiesa. Kas tur būs pēc tam, kad, sakārtojot citus īpašumus, tiesa dabūs labākas telpas, tas ir cita rakstura jautājums. Tā bija šā jautājuma pirmā daļa.

Jautājuma otrā daļa. Protams, mums jāapskatās visi mūsu procesuālie likumi. Mums šis process ir ārkārtīgi dārgs un samērā garš. Ja kāds kādam dārzā ir nozadzis ābolu vai noplūcis kādu burkānu dobi, tad diezin vai šim cilvēkam būtu pusgadu cietumā jāgaida uz tiesas spriedumu. Droši vien pēc atvieglotas procedūras šo cilvēku varētu nākamajā dienā notiesāt, un lai viņš iet, strādā un atlīdzina kaitējumu, ko viņš izdarījis savam kaimiņam vai kādam citam. Arī pie šā jautājuma Tieslietu ministrija strādā, un, protams, ir jāsakārto šie jautājumi.

— Par tekošā konta deficītu. Valdības deklarācijā noteikts, ka līdz 2002. gadam šis tekošā konta deficīts tiks samazināts līdz 5 procentiem. Faktiski šobrīd tiek manipulēts ar laika periodu līdz 2005. gadam, kad šīs valdības patiesībā vairs nebūs. Ja palielinās budžeta deficīts, tad palielinās arī tekošā konta deficīts un jāņem kredīti, lai to visu segtu. Kādēļ tad tika par 3 gadiem palielināts termiņš tekošā konta deficīta samazināšanai no 2002. gada līdz 2005. gadam?

A. Bērziņš: — Tas visumā ir vidējais termiņš, nekādi citi termiņi nav pārcelti. Mērķis ir iekļauties tekošā konta deficītā, tajās robežās, kādas ir pasaulē starptautiski makroekonomiski akceptējamas, — robežās līdz 6 procentiem. Tieši tāpat mums ir mērķis arī šajās robežās palikt, un mēs pie tā strādājam. Kā to paveikt, ir vairāki ceļi — piesaistīt investīcijas, panākt ārējo finansējumu tekošā konta deficīta dzēšanai, ierobežojot līdzekļus, kas aiziet patēriņam, vairāk līdzekļu novirzot investīcijām. Pie tā tiek strādāts, bet jāsaprot, ka pieņemtie grozījumi šāgada budžetā, gan arī nākamā gada budžeta projekts ir saprātīgs kompromiss starp vēlamo un iespējamo. Un jūs redzat, ka mēs reāli pret šāgada skaitļiem — 3 procentiem budžeta deficīta no IKP — esam panākuši 1,3 procentu samazinājumu. Un tas ir izdarīts, diezgan drastiski samazinot izdevumus dažādām iegādēm, remontiem, ierēdņu algām utt.

— Kā jūs prognozējat, vai nākamajā valdības sēdē būs iespējams vienoties par "Latvenergo" statūtu pieņemšanu?

A. Bērziņš: — Es ceru, ka izdosies.

— Jūs teicāt, ka valdības rīcības plānā nav izpildīti daudzi uzdevumi...

A. Bērziņš: — Es neattiecinu to uz šo rīcības plānu. Mēs vienkārši izdarījām analīzi par dažādiem iepriekšējiem rīkojumiem un likumu dotiem uzdevumiem. Un tāda tā situācija ir. Mēs esam vienojušies ar ministrijām un nozīmējuši citus saspringtus termiņus.

— Kādi, jūsuprāt, ir tie iemesli, kādēļ ministrijas nav izpildījušas savus uzdevumus, un kuras ir šīs ministrijas?

A. Bērziņš: — Nesaukšu pašlaik ministrijas, nesaukšu ministrus, nesaukšu valsts sekretārus. Es gribu teikt, ka iemesli ir visdažādākie. Ļoti bieži iemesli ir pietiekami objektīvi, jo dažkārt Saeimā ir šāda prakse. Kad nevar izdomāt, kā jautājumu vislabāk risināt, tad ieraksta maģisko frāzi: "Ministru kabineta noteiktā kārtībā". Un tad ierēdņiem ir jāmēģina izdomāt, ko vai kā tad Saeima īsti ir gribējusi šo jautājumu reglamentēt. Tad, protams, rodas vesela virkne sarežģījumu. Gribētu teikt, ka apmēram pusi no neizpildītajiem uzdevumiem varētu attiecināt tieši uz šāda veida ierakstiem. Dažkārt tas nozīmē, ka likumdošanas process kopumā tiek sasteigts, netiek uzmanīgi pārdomātas visas nianses, pieņemot vienu vai otru likumu un tīri tehniski panākot tā ieviešanu.

Kas attiecas uz otru neizpildīto uzdevumu daļu, tad šeit ir vai nu starpministriju darbības nesaskaņotība, vai vienkārši nolaidība.

— Par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē (EP). Kuri būs tie jautājumi, kuriem Latvija pievērsīs uzmanību?

A. Bērziņš: — Tā ir absolūti unikāla iespēja — Latvijai būt prezidējošai valstij EP. Kā jūs zināt, EP sastāvs ir daudz plašāks un lielāks nekā ES sastāvs. Tas nozīmē, ka arī tas problēmu loks, kas tiek skatīts šajā organizācijā, kas pamatā nodarbojas ar politiskiem, nevis ar ekonomiskiem jautājumiem, ir ārkārtīgi plašs un sarežģīts. Tāpēc izcelt kādu atsevišķu jautājumu acīmredzot būs grūti. Domāju, ka Latvijai šis lielais pienākums un atbildība būtu jānes ar cieņu, un esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tas arī izdosies, par pamatu ņemot starptautiskus principus, kurus visā pasaulē cenšas ievērot un iedzīvināt.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā