• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2005.gada 29.decembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2005., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/124852

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceremonijā "Latvijas lepnums 2005" Rīgā

Vēl šajā numurā

30.12.2005., Nr. 210

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts sekretāru 2005.gada 29.decembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolas dibināšanu”.

Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ar 2006.gada 1.martu nodibināt Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolu. Noteikts, ka Nacionālo bruņoto spēku Valodu skola ir aizsardzības ministra pakļautībā. Aizsardzības ministrs īsteno pakļautību ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera starpniecību. Skolas izveide un darbība tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Kā norāda Aizsardzības ministrija (AM), Nacionālie bruņotie spēki (NBS) savām iekšējām vajadzībām 2003.gadā izveidoja Valodu skolu. Kopš savas darbības sākuma skola veic NBS un AM personālsastāva apmācību pēc vienotām valodu mācību programmām, kā arī organizē un vada valodu mācības NBS un NATO sadarbības mērķu prasību izpildei, sagatavo kandidātus IMET (Interenational Military Education and Training) programmai, mācībām ārvalstu militārajās izglītības iestādēs, Baltijas valstu sadarbības projektu turpināšanai un dalībai miera uzturēšanas misijās. Valodu skola sadarbojas ar BILC (The Bureau for International Language Co-ordination) valodu apmācībā un testēšanā.

Valodu skolā izstrādā NATO STANAG 6001 (Standardization Agreement) testus, administrē un veic testēšanu ar NATO STANAG 6001 izstrādātajiem testiem, kā arī apkopo un analizē testu rezultātus.

Lai nodrošinātu efektīvu skolas attīstību nākotnē, ir nepieciešama skolas reģistrēšana un akreditācija valsts līmenī, lai, beidzot apmācības procesu, kursu beidzējiem būtu iespējams izsniegt atbilstošu kursu kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kancelejā.

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas dibināšanu”.

Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ar 2006.gada 15.martu nodibināt Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolu. Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola ir aizsardzības ministra pakļautībā. Aizsardzības ministrs īsteno pakļautību ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera starpniecību. Skolas izveide un darbība tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, lai nodrošinātu vienotu, kvalitatīvu un NATO standartiem atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību instruktoru individuālo apmācību un rezerves karavīru un rezerves jaunāko instruktoru pamatapmācību, 2000.gada 1.novembrī, tika izveidota NBS Instruktoru skola.

Kopš darbības uzsākšanas NBS Instruktoru skola veic NBS vienību profesionālā militārā dienesta instruktoru karjeras un kvalifikācijas apmācību, kā arī sagatavo jaunākā komandējošā sastāva karavīrus līdzdalībai starptautiskajās operācijās. Ar instruktoru korpusa palīdzību virsnieki vada vienības ikdienas vai kaujas uzdevumu izpildi. Instruktori nodrošina noteiktiem standartiem atbilstošu kareivju apmācību, sagatavošanu un vadību, kā arī pilda administratīvos pienākumus.

Instruktoru skola ir atbildīga par četru līmeņu instruktoru karjeras kursu īstenošanu: jaunākais instruktors, instruktors, vecākais instruktors, augstākais instruktors. Instruktoru skola realizē arī dažādus kvalifikācijas kursus, piemēram, kājnieku vada seržanta kursu, rotas virsseržanta kursu, izlūku kursu, kā arī veic Latvijas augstskolu studentu militāro apmācību.

2006. gadā NBS Instruktoru skola ir gatava apmācīt arī ārvalstu augstākā līmeņa instruktorus. Ieinteresēti savu augstāko instruktoru apmācībā NBS Instruktoru skolā ir Igaunijas, Lietuvas un Dānijas bruņotie spēki. Programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros notiek pārrunas par iespējamu Gruzijas, Azerbaidžānas un Ukrainas armijas instruktoru apmācību.

Lai nodrošinātu efektīvu skolas attīstību nākotnē, ir nepieciešama skolas reģistrēšana un akreditācija valsts līmenī, lai, beidzot apmācības procesu, kursantiem būtu iespējams izsniegt atbilstošus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kancelejā.

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skolas dibināšanu”.

Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ar 2006.gada 25.martu nodibināt Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skolu. Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skola ir aizsardzības ministra pakļautībā. Aizsardzības ministrs īsteno pakļautību ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera starpniecību. Skolas izveide un darbība tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, 1992.gada 2.janvārī ar aizsardzības ministra pavēli apstiprinātu štatu sarakstu tika izveidots Siguldas sakaru bataljons. 1992.gada 15.maijā ar aizsardzības ministra pavēli tika mainīts nosaukums – Siguldas sakaru mācību centrs – un bataljons nodots Robežsargu brigādes sastāvā. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) savām iekšējām vajadzībām 1993.gada 1.oktobrī izslēdza Siguldas sakaru mācību centru no Aizsardzības spēku robežsargu brigādes sastāva un nodeva tiešā Aizsardzības spēku štāba pakļautībā, kā arī pārdēvēja to par Aizsardzības spēku Siguldas Sakaru mācību centru. 2004.gada 27.oktobrī NBS Sakaru mācību centra nosaukums tika mainīts, un kopš 2004.gada 1.novembra tas ir – NBS Sakaru skola.

Sakaru skola veic vienotu, kvalitatīvu un NATO standartiem atbilstošu visu kategoriju NBS karavīru un valsts aizsardzības sistēmas darbinieku individuālo speciālo apmācību sakaru, informātikas un kriptēšanas specialitātēs.

NBS Sakaru skola, sadarbojoties ar Satversmes aizsardzības biroju, izstrādā mācību materiālus, lai 2006.gadā varētu veikt Ārlietu un Iekšlietu ministrijas darbinieku apmācību informācijas aizsardzības, datoru drošības un kriptēšanas jomā.

NBS Sakaru skolai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Dānijas armijas Sakaru skolu (Fredericiā). Sadarbība notiek gan personāla apmācībā, gan mācību tehniskās bāzes atjaunošanā un pilnveidošanā. Lai nodrošinātu efektīvu skolas attīstību nākotnē, ir nepieciešama skolas reģistrēšana un akreditācija valsts līmenī, lai, beidzot apmācības procesu, kursu absolventiem būtu iespējams izsniegt atbilstošu izglītības kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par finansējumu zinātniskās darbības attīstībai universitātēs 2006.gadā”.

Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā “Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” paredzēto asignējumu (finansējums) izlietot zinātniskās darbības attīstībai – pētniecības projektu finansēšanai universitātēs – šādā apmērā: Daugavpils universitātei – 240 000 latu;Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 322 500 latu;Latvijas Universitātei – 900 000 latu;Rīgas Stradiņa universitātei – 270 000 latu;Rīgas Tehniskajai universitātei – 667 500 latu.

Projekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija:slēdz ar minētajām universitātēm līgumus par pētniecības projektu izpildi, nosakot:projektu atbilstības, kvalitātes un zinātniskās nozīmības kritērijus;finansējuma izlietojuma kontroles sistēmu;pušu saistības.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, resursu sadale pa augstskolām veikta, ņemot vērā: augstskolas cilvēkresursu kapacitāti – no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu doktora studiju programmās; akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu skaitu. Kā arī rezultatīvos rādītājus – aizstāvēto promocijas darbu skaitu (2000 – 2005); nepieciešamību sekmēt reģionālo attīstību.

Pētniecības projektu izstrāde, apstiprināšana un īstenošana veicama saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolas līgumā iekļautajām normām. Pēc pētniecības projektu īstenošanas ir sagaidāmi šādi rezultāti: sekmēta zinātniskās darbība augstskolās; paaugstināta maģistru un promocijas darbu zinātniskā kvalitāte; izstrādātas jaunas datu apstrādes un analītisko pētījumu metodes.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!