Mūsu valstīm ir kopīgi ārpolitiskie mērķi

Vakar vizītē Rīgā uzturējās Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans

Pie ārlietu ministra

Ar kopīgu valodu: Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Vakar, 6. novembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Slovākijas ārlietu ministru Eduardu Kukanu ( Eduard Kukan ). Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Slovākijas divpusējās sadarbības jautājumiem, integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī reģionālās sadarbības attīstības iespējām. Tika apspriesta arī situācijas attīstība Dienvidslāvijā, ņemot vērā, ka kopš 1999. gada maija E. Kukans vienlaikus ir arī ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana īpašais sūtnis Balkānu jautājumos.

"Attiecības starp Latviju un Slovākiju ir labas, ar augošu intensitāti," sarunas sākumā sacīja I. Bērziņš. Abām valstīm ir kopīgi ārpolitiskie mērķi, kas veicina savstarpējos kontaktus un diskusijas. Kā Latvija, tā Slovākija ir ieinteresētas attīstīt politisko dialogu visos līmeņos, tajā skaitā intensificēt Ārlietu un Aizsardzības ministriju sadarbību un parlamentāros kontaktus. Abu valstu interesēs ir darbības un nostāju koordinācija jautājumos, kas skar integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Slovākijas ārlietu ministrs uzsvēra Rīgā atvērtās Slovākijas vēstniecības lomu divpusējo attiecību stiprināšanā. Runājot par ekonomisko sadarbību, tika atzīts, ka tā pieaug, tomēr ir vēl pietiekami plašas iespējas abu valstu uzņēmēju kontaktu veicināšanā. Plānots tuvākajā laikā parakstīt vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā. Interesi par informācijas apmaiņu attiecībā uz eirointegrācijas procesa norisi ir izrādījusi Slovākijas Lauksaimniecības ministrija. Sadarbība varētu veidoties arī starp abu valstu labklājības ministrijām, kā arī izglītības un kultūras ministrijām. Pārrunātas savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas iespējas.

Abi ministri pārrunāja, kā noris sarunas par iestāšanos ES. Atzīts, ka abām valstīm ir svarīga Helsinku lēmumu īstenošana, kandidātvalstu vērtējums pēc to individuālajiem sasniegumiem, nevis valstu grupēšana ģeopolitisku argumentu dēļ. Kā Latvija, tā Slovākija cer, ka veiksmīga būs Nicas sanāksme un Zviedrijas prezidentūras laikā tiks atvērtas visas sarunu sadaļas. Abi ministri pauda savu valstu gatavību būt to valstu starpā, kuras pirmās tiks uzņemtas Eiropas Savienībā.

Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi. I. Bērziņš raksturoja Baltijas valstu sadarbību, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, kā arī Baltijas jūras valstu padomes darbu. Tika runāts arī par Viduseiropas valstu sadarbību.

Sarunā skarts arī NATO paplašināšanās process, kandidātvalstu aktīvāka sadarbība, kas aizsākās ar Viļņas konferenci, kā arī katras atsevišķās valsts nozīmīgais sagatavošanās procesa dalībai NATO.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Slovākijas ārlietu ministrs pie Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas

Slovākijas ārlietu ministrs pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes

Slovākijas ārlietu ministrs pie Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 6. novembrī, tikās ar Slovākijas ārlietu ministru Eduardu Kukanu. Sarunā apspriesti jautājumi, kas saistīti ar abu valstu attiecību padziļināšanu.

Tikšanās laikā V.Vīķe–Freiberga augstu novērtēja Slovākijas lēmumu atvērt vēstniecību Rīgā, kas veicinās abu valstu sadarbību politikā, ekonomisko sakaru stiprināšanā, izglītībā, kultūrā un citās jomās. Sarunā abas puses pārrunāja darbu pie vairākiem abu valstu sadarbības līgumiem.

Runājot par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja līdzīgos mērķus un Eiropas nākotnes redzējumu, kas vieno Latviju un Slovākiju. Latvijas prezidente informēja Slovākijas ārlietu ministru par neseno vizīti Lielbritānijā, kurā akcentēti Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās jautājumi.

V.Vīķe–Freiberga un E.Kukans apspriedās par drošību un stabilitāti Eiropā.

E.Kukans nodeva Valsts prezidentei sveicienus no Slovākijas prezidenta Rūdolfa Šustera.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 6.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Slovākijas Republikas ārlietu ministru Eduardu Kukanu ( Eduard Kukan ).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās norisi.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Slovākijas divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas. Turklāt labas turpmākās sadarbības iespējas nodrošina tas, ka abām valstīm ir kopīgi ārpolitiskie mērķi — integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kurus īstenojot Latvija un Slovākija drīzāk uzskatāmas par partnerēm, nevis konkurentēm. J.Straume sacīja, ka labs pamats abu valstu attiecību dinamiskai attīstībai varētu būt Slovākijas vēstniecības oficiālā atklāšana vakar.

Arī Slovākijas ārlietu ministrs piekrita, ka virzībā uz iestāšanos ES abām valstīm vajadzētu sadarboties. Viņš uzsvēra, ka eirointegrācijas procesā liela nozīme ir nacionālajiem parlamentiem. "Ir svarīgi, lai konkrēto valstu parlamentos tiktu pieņemti likumi, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem kritērijiem," sacīja E.Kukans. Tāpēc viņš akcentēja, ka Latvijas un Slovākijas sadarbība varētu intensificēties parlamentu, it īpaši Eiropas lietu komisiju, līmenī, kas sekmētu pieredzes apmaiņu starp Latviju un Slovākiju abām valstīm būtiskā laikā — ceļā uz integrāciju Eiropas struktūrās.

Informējot par iekšpolitisko situāciju Slovākijā, E.Kukans sacīja, ka pagājušā gada janvārī Slovākijas parlaments pieņēmis grozījumus konstitūcijā, mainot pantus, kas reglamentē valsts prezidenta ievēlēšanas un atsaukšanas procedūru. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem paredzētas tiešas prezidenta vēlēšanas, kā arī mainīts viņa pilnvaru apjoms. Slovākijas ārlietu ministrs arī informēja, ka pašlaik notiek gatavošanās referendumam par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu nepieciešamību. Pamatojoties uz 700 000 balsstiesīgo pilsoņu parakstīto petīciju, kurā valdība tiek vainota nespējā ātri pieņemt izšķirošus lēmumus, tika izsludināts referendums, kuram jānotiek 11.novembrī. Tomēr, kā liecina socioloģisko aptauju dati, tikai 35% Slovākijas iedzīvotāju atbalsta parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu. Tā kā parlaments ievēlēts uz četriem gadiem, pēc diviem gadiem rīkot jaunas vēlēšanas nav saprātīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreizējā valdība veiksmīgi risina sarunas par Slovākijas iestāšanos ES un virzību uz NATO.

Pārrunājot jautājumus, kas skar parlamenta un valdības sadarbību eirointegrācijas procesā, abas puses bija vienisprātis, ka šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka visas Latvijas sarunu sadaļas vispirms tiek izskatītas un apspriestas Eiropas lietu komisijā un tikai pēc tam pārrunātas Briselē. Tomēr lielas bažas šajā procesā izraisa sabiedrības informēšana par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES. Tā svarīgumu nedrīkst nenovērtēt, jo tieši valsts pilsoņi teiks izšķirošo jā vai nē par Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Savukārt E.Kukans informēja, ka Slovākijā ap 70% iedzīvotāju atbalsta valsts iestāšanos ES; arī faktiski visi politiskie spēki ir par to. Citāda situācija ir ar Slovākijas dalību NATO — socioloģisko aptauju dati liecina, ka to atbalsta apmēram puse pilsoņu. Sākotnēji šis atbalsts bijis krietni lielāks, tomēr Kosovas krīzes ietekmē Ziemeļatlantijas savienības atbalstītāju skaits jūtami samazinājies. Tāpēc ir svarīgi cilvēkiem skaidrot, ka integrācija NATO ir Slovākijas interesēs.

Tika pārrunāts arī ES paplašināšanās procesa norises temps un iespējamās izmaiņas balsošanas procedūrā un komisāru skaitā. Slovākijas ārlietu ministrs sacīja, ka šajos jautājumos ir jūtama atšķirība starp lielajām un mazajām valstīm, tāpēc ir nepieciešama sadarbība, lai arī nelielo valstu viedoklis izskanētu pārliecinoši.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 6.novembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Slovākijas Republikas ārlietu ministru Eduardu Kukanu. Sarunas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas un Slovākijas divpusējās sadarbības jautājumiem, kā arī integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Pārspriesta arī Ministru prezidenta iespējamā vizīte Slovākijā, kas varētu notikt nākamgad.

Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, tika atzīts, ka liela nozīme ir tikko Rīgā atvērtajai Slovākijas Republikas vēstniecībai. Ekonomisko un tirdzniecības sakaru jomā abām valstīm ir izveidojusies laba sadarbība, bet tā ir ievērojami jāattīsta, īpaši aktivizējot uzņēmējdarbību. E.Kukans uzsvēra, ka sadarbība jāveicina arī izglītībā un kultūrā. Sarunas gaitā īpaša uzmanība tika pievērsta integrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā. E.Kukans informēja par savas valsts gatavību un veiktajiem uzdevumiem gan privatizācijas procesā, gan ekonomikā kopumā. Abas amatpersonas izteica kopīgu viedokli, ka kandidātvalstis uzņemšanas sarunu gaitā jāvērtē pēc to individuālajiem sasniegumiem, kā arī uzsvēra mazo valstu sadarbības lielo nozīmi.

Gan E.Kukans, gan A.Bērziņš uzsvēra, ka Slovākijai un Latvijai ir kopīga prioritāte — iestāšanās ES, un izteica cerību, ka Zviedrijas prezidentūras laikā tiks atvērtas visas sarunu sadaļas.

Valdības preses departaments

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Preses konferencē

Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Vakar, 6.novembrī, Slovākijas Republikas ārlietu ministra Eduarda Kukana oficiālās vizītes laikā notika arī Latvijas un Slovākijas ārlietu ministru preses konference. To ievadīja Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzruna žurnālistiem:

— Starp mūsu valstīm ir izveidojušās ļoti labas attiecības. Slovākijas vēstniecības atklāšana Rīgā, kurā mēs abi ar kolēģi piedalījāmies, veicinās šo attiecību tālāku aktivizēšanos un vērtīs tās vēl izdevīgākas abām pusēm. Mums jau ir solīda līgumbāze, kas ļauj sadarboties visās jomās. Mēs apspriedām, kas vēl darāms. Liela uzmanība tika veltīta Eiropas Savienībai (ES), jo, kā jūs labi zināt, abas valstis vēlas iestāties gan ES, gan NATO. Runājām arī par Balkāniem. Balkānus es gribu īpaši uzsvērt, jo parīt man jādodas uz Strasbūru un aizparīt sākas Latvijas prezidēšana Eiropas Padomē. Tā ir pirmā reize, kad Latvija prezidēs kādā visas Eiropas organizācijā, un Balkāni šai organizācijai ir ļoti nozīmīgi. Kukana kungam šajos jautājumos ir liela pieredze, un viņš arī dalījās ar mani tajā, pastāstot par notikumiem šajā reģionā. Es uzskatu šo tikšanos un Slovākijas ārlietu ministra vizīti kopumā par ļoti veiksmīgu.

Pēc tam žurnālistus uzrunāja Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans:

— Es pievienojos kolēģa Bērziņa kunga vārdiem, ka attiecības starp mūsu valstīm ir labas, un mēs gribētu izmantot visas iespējas, lai mūsu valstu attiecības vērstu vēl labākas. Mēs priecājamies par labo starpvalstu dialogu un vēlamies to turpināt, kā arī sekmēt Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Slovākijā un otrādi. Mēs arī vēlamies tālāk veicināt mūsu sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, uzsākt jaunus projektus kultūras un izglītības jomā, kā arī sekmēt sadarbību starp mūsu armijām. Gribam sadarboties arī lauksaimniecības, veselības aizsardzības un sociālās politikas jautājumos. Es priecājos par iespēju tikties ar jūsu Valsts prezidenti, Latvijas parlamenta spīkeru un premjerministru. Gribu uzsvērt, ka visas šīs sarunas bija ļoti pragmatiskas un mēs tajās pilnībā koncentrējāmies uz mūsu valstu divpusējās sadarbības jautājumiem. Mēs ar Latvijas kolēģi arī piedalījāmies Slovākijas vēstniecības oficiālajā atklāšanā Rīgā. Šī vēstniecība pārstāvēs Slovākijas intereses Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Un man bija arī ļoti patīkami vakar jūsu Vēstures muzejā atklāt izstādi "Bratislava — Slovākijas Republikas galvaspilsēta". Tas bija skaists manas oficiālās vizītes akcents. Bez divpusējām attiecībām mums ir arī daudz iespēju koordinēt savu starptautisko sadarbību, integrējoties ES un NATO. Jo abu valstu ārpolitiskā virzība ir viena un tā pati, un mēs, abas puses, esam gatavi sadarboties, cik plaši vien iespējams, lai sasniegtu mūsu valstu kopīgos ārpolitiskos mērķus.

"Latvijas Vēstnesis" : — Es lūdzu abu valstu ārlietu ministrus komentēt mūsu sadarbību Latvijas un Slovākijas virzībā uz NATO. Slovākija NATO kontekstā ir ļoti izdevīgā situācijā kā Višegradas grupas dalībvalsts, jo trīs pārējās Višegradasgrupas valstis — Čehija, Polija un Ungārija — jau ir NATO dalībvalstis un var Slovākijai palīdzēt ar savu pieredzi. Vai šis faktors varētu pozitīvi iespaidot arī latvijas un Slovākijas sadarbību kopīgajā virzībā uz NATO?

E.Kukans: — Jā, mēs apspriedām arī šo jautājumu. Mēs apspriedām mūsu valstu pozīcijas un attieksmi pret NATO paplašināšanu. Abas puses bija vienisprātis, ka vēlamies tikt iekļauti jau nākamajā NATO paplašināšanas kārtā. Mēs ceram, ka jau nākamajā NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē 2002. gadā tiks pieņemts lēmums par NATO paplašināšanu un abas mūsu valstis tiks uzaicinātas iestāties NATO. Taču, lai to panāktu, mums ir jāpaplašina sadarbība un jāparāda, cik NATO paplašināšana ir svarīga. Tāpēc mēs arī apspriedām labākos veidus, kā demonstrēt NATO kandidātvalstu solidaritāti, kā arī labāk demonstrēt mūsu valstu gatavību dalībai NATO. Jo mēs gribam izpildīt NATO gatavības kritērijus par simt procentiem. Protams, katra valsts tiks vērtēta individuāli atkarībā no tās ieguldījuma un rezultātiem sagatavošanās procesā. Taču ļoti svarīgi ir kopīgie centieni, apliecinot un pasvītrojot, ka NATO paplašināšana mums ir nozīmīga un vitāli svarīga.

I.Bērziņš: — Es pilnībā piekrītu savam kolēģim. Tā kā Višegradas grupa ir reģionāla organizācija, mēs pārrunājām arī reģionu sadarbības iespējas. Pārrunājām to, cik svarīga ir sadarbība starp Baltijas valstīm, Baltijas jūras valstīm un starp Baltijas jūras padomes valstīm. Pārrunājām arī, ko nākotnes Eiropā varētu dot reģionu sadarbība. Piemēram, sadarbība starp Vidusjūras, Viduseiropas un Ziemeļeiropas reģionu valstīm. Ko šāda reģionu sadarbība dod citu valstu iesaistei. Visi šie aspekti tika detalizēti izdiskutēti. Pareizāk sakot, pārrunāti, jo viedokļi mums bija līdzīgi un diskusijai nebija pamata.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Foto: A.F.I