Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā

Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 7. pantā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

2. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdu “pirmstiesas”.

3. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā,

b) vismaz divus gadus — zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā,

c) vismaz piecus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;”;

izslēgt otro daļu.

4. 13.pantā:

papildināt 6.punktu ar vārdiem “atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.”

5. 16.pantā:

aizstāt vārdus “Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda” ar vārdiem “Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda”;

izslēgt vārdus “un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi”.

6. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli “4” ar skaitli “5”.

7. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “(62.pants) ” ar skaitli un vārdu “(70.pants) ”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

8. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “pretendentu” ar vārdu “personas”.

9. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.”

10. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.”

11. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

“23.¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksā­menu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.”

12. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.”

13. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

“25. pants. (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

26. pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājam pēc vakantā iecirkņa piederības kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šiem pretendentiem.”

14. Izteikt 29.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

15. Izslēgt 30.pantā vārdus “vai piemērojot disciplinārsodu”.

16. Papildināt 31.pantu pēc vārda “tiesām” ar vārdiem “attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai”.

17. Izslēgt 34.pantā vārdus “arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta”.

18. Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālā apdrošināšanas līguma kopiju.”

19. 36.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”;

aizstāt vārdus “grozījumiem tajā” ar vārdiem “grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā”.

20. 38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “līgums” ar vārdiem “neatbilst normatīvo aktu prasībām vai”.

21. 39.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pildot amata pienākumus” ar vārdiem “veicot profesionālo darbību”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

22. 41.pantā:

aizstāt vārdus “Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus” ar vārdiem “Veicot amata darbības”;

papildināt pantu pēc vārda “informāciju” ar vārdu “motivēti”.

23. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48. pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.”

24. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā.”

25. Izteikt V sadaļas trešo nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība” šādā redakcijā:

“53. pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu.

(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

54. pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;

4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(3) Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(4) Nosūtot disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

55. pants.Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības var tikt izskatīts pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

56. pants. (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 15 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāju rakstveida paskaidrojumu saņemšanas brīža izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

57. pants. Ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

58. pants. (1) Tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes paziņo tieslietu ministram par visām lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta viņam šajās lietās taisīto nolēmumu norakstus.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.

59. pants. (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina disciplinārlietu komisijas darbu.

60. pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;

2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.

(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz diviem gadiem.

(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

61. pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināls glabājas Tieslietu ministrijā.

(3) Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.

62. pants. (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nesniedz rakstveida paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

63. pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) pieaicināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvi vai pārstāvi no tās rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas, kuras darbības teritorijā praktizē zvērināts tiesu izpildītājs, kura darbības tiek izvērtētas;

3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.

64. pants. Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.

65. pants. Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu.

66. pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latu apmērā.

(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu — atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) par tīšu normatīvā akta pārkāpumu, kas izraisījis būtiskas sekas;

2) ja šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētais disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti gada laikā;

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

67. pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas.

(2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.

68. pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.

69. pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

70. pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā kopš atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.”

26. Aizstāt 72.pantā vārdus “(juridiskā adrese) ” ar vārdiem “vai juridiskā adrese” un vārdus “(juridiskās adreses) ” — ar vārdiem “vai juridiskās adreses”.

27. Papildināt 73.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.”

28. 75.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus”;

izslēgt 3.punktu.

29. Aizstāt 88.panta otrajā daļā vārdu “pilda” ar vārdiem “var pildīt”.

30. 92.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apdrošināšanas līguma noslēgšanu (35.pants) ;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“kuram radušies šā likuma 13.panta 1. — 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

31. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

“93. pants. (1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja:

1) zvērināts tiesu izpildītājs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir ierosinājis disciplinārlietu un zvērināta tiesu izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība vai šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināts tiesu izpildītājs nav iesniedzis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina, ka ir izdarīts individuālās apdrošināšanas prēmijas maksājums;

4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nosacījumi.

(2) Tieslietu ministrs atstādina zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas, ja zvērinātam tiesu izpildītājam likumā paredzētajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(3) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.”

32. Aizstāt 94.panta otrajā daļā vārdus “noteiktajām personām” ar vārdiem “noteiktajai personai”.

33. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97. pants. (1) Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu nevar būt šā likuma 13.panta 2.—9.punktā minētās personas. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumiem.

(2) Tieslietu ministrs var atbrīvot zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja:

1) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs lūdz viņu atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas;

2) iestājies viens no šā likuma 13.panta 2.—9.punktā paredzētajiem gadījumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs izbeidzis darba attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izbeidz darba attiecības ar zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, ir pienākums triju dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram.”

34. 98.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pēc šā likuma 100.pantā paredzētā eksāmena nokārtošanas saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību un dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.”;

izslēgt trešo daļu.

35. X sadaļā:

izslēgt sadaļas nosaukumā vārdus “un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”;

izslēgt sadaļas otro nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”.

36. Papildināt 118.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.”

37. 119.pantā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt 2.punktu pēc vārda “komisiju” ar vārdiem “kā arī divus disciplinārlietu komisijas locekļus”.

38. 126.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

39. 127.pantā:

izslēgt 5.punktu;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, kompetences ietvaros izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, šajā likumā noteiktajos gadījumos ierosina disciplinārlietas;”;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;”.

40. Aizstāt 129.panta otrajā daļā vārdus “padomes locekļa amata” ar vārdiem “padomes locekļa pienākumu pildīšanas”.

41. Izslēgt 135.panta trešo daļu.

42. Papildināt 138.pantu ar vārdiem un skaitli “izņemot šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus”.

43. Izslēgt 148.pantu.

44. Izteikt 149.pantu šādā redakcijā:

“149. pants. Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību kredītiestādes depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.”

45. Izslēgt 151.pantu.

46. Papildināt 163.pantu pēc vārdiem “normatīvajiem aktiem un” ar vārdu “Latvijas”.

47. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 16. — 19.punktu šādā redakcijā:

“16.Tieslietu ministrs līdz 2006.gada 31.jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

1) līdz 2005.gada 1.janvārim sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā;

2) līdz 2005.gada 1.janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods.

17. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto šo pārejas noteikumu 16.punktā minēto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā.

18. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksa­mināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju.

19. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts, kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.611 “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 21.nr.) .

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 3.janvārī