Ministru kabineta noteikumi Nr.1033

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 17.§)

Ziņošanas kārtība par atgadījumiem civilajā aviācijā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 64.panta ceturto daļu

 

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā jāziņo par tādiem atgadījumiem civilajā aviācijā, kuri skar gaisa kuģa lidojumu drošību.

2.Šie noteikumi attiecas uz atgadījumiem, kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš, var apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas atrodas gaisa kuģī, vai jebkuru citu personu.

3. Atgadījumi, par kuriem jāziņo šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ir minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā. Šie noteikumi attiecas arī uz tādiem atgadījumiem, kas nav minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā, bet kuri atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajiem kritērijiem.

4.Civilās aviācijas aģentūras izveidotajā ziņojumu datu bāzē apkopo un glabā informāciju par visiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem atgadījumiem. Datu bāzē iekļauj arī informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem, kā arī par to izmeklēšanas rezultātiem. Civilās aviācijas aģentūras ziņojumu datu bāze ir pieejama Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja vadītājam.

5.Par šo noteikumu 2.punktā minētajiem atgadījumiem Civilās aviācijas aģentūrai, pildot savus dienesta pienākumus, ziņo šādas personas:

5.1.gaisa kuģa kapteinis vai Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā esoša gaisa kuģa ekspluatants;

5.2.persona, kura nodarbojas ar Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā esoša gaisa kuģa vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas projektēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi vai pārbūvi;

5.3.persona, kura sertificē Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā esoša gaisa kuģa, tā aprīkojuma vai daļas tehnisko apkopi vai atļauj gaisa kuģi ekspluatēt;

5.4.persona, kura veic gaisa satiksmes vadības dispečera vai lidojumu informācijas dispečera pienākumus;

5.5.lidostas vadītājs, uz kuru attiecas Padomes 1992.gada 23.jūlija Regula (EEK) Nr.2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem;

5.6.persona, kura veic pienākumus, kas saistīti ar aeronavigācijas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, apkopi, remontu, kapitālo remontu, pārbaudi lidojuma laikā vai inspekciju;

5.7.persona, kura veic zemes pakalpojumus (tajā skaitā degvielas uzpildi, tīrīšanu, masas un līdzsvara dokumentācijas sagatavošanu, gaisa kuģa piekrau­šanu un atbrīvošanu no ledus, un pārvietošanu lidostā) un uz kuru attiecas Pado­mes 1992.gada 23.jūlija Regula (EEK) Nr.2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem.

6.Ziņojumu Civilās aviācijas aģentūrai šo noteikumu 7.punktā minētās personas iesniedz 72 stundu laikā no brīža, kad atgadījums ir apzināts, ja vien ārkārtas apstākļi neaizkavē ziņojuma iesniegšanu.

7.Ziņojumu iesniedz, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumā minētās veidlapas paraugu.

8.Ziņojumā par atgadījumu iekļauj šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju.

9.Civilās aviācijas aģentūra ir atbildīga par saņemtās informācijas savlaicīgu un pareizu ievietošanu datu bāzē, kā arī par savlaicīgu informācijas sniegšanu Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

10.Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un uzglabāšanu, Civilās aviācijas aģentūra izmanto Eiropas Komisijas izstrādāto programmatūru.

11.Civilās aviācijas aģentūra piedalās lidojumu drošības informācijas apmaiņā un izplatīšanā, ļaujot citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompeten­tajām iestādēm un Eiropas Komisijai piekļūt visai nepieciešamajai informācijai, kas glabājas Civilās aviācijas aģentūras datu bāzē, kā arī izmanto citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgās datu bāzes, neizplatot iegūto informāciju tālāk.

12.Civilās aviācijas aģentūra saņemto ziņojumu par atgadījumu ievieto datu bāzē un, ja nepieciešams, dara zināmu tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atgadījums noticis, kurā gaisa kuģis reģistrēts vai ražots vai kurā sertificēts tā operators.

13.Lai informētu sabiedrību par civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni, Civilās aviācijas aģentūra kopīgi ar Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju vismaz reizi gadā publicē pārskatu par drošības situāciju, izmantojot Civilās aviācijas aģentūras datu bāzē apkopoto informāciju.

14.Civilās aviācijas aģentūras datu bāzē nenorāda fizisko personu vārdus, uzvārdus un adreses (neatkarīgi no atgadījuma, nelaimes gadījuma vai nopietna starpgadījuma veida vai kategorijas).

15.Lai apkopotu un analizētu informāciju par pamanītajiem trūkumiem aviācijā, par kuriem netiek ziņots saskaņā ar obligāto ziņošanas sistēmu, bet kurus ziņotājs uzskata par pastāvošu vai potenciālu apdraudējumu, Civilās aviācijas aģentūra uztur arī brīvprātīgās ziņošanas datu bāzi. Šajā datu bāzē informāciju iekļauj tā, lai nebūtu iespējams identificēt ziņotāju vai kādu citu trešo personu un šī datu bāze būtu pieejama citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.jūnija Direktīvas 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par atgadījumiem civilajā aviācijā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 5.janvāri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1033

Ar gaisa kuģu ekspluatāciju, apkopi, remontu un ražošanu saistīto atgadījumu saraksts, par kuriem jāziņo

I. Gaisa kuģu ekspluatācija

1.Ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīti atgadījumi, par kuriem jāziņo:

1.1.izvairīšanās manevri:

1.1.1.iespēja sadurties ar citu gaisa kuģi, zemi vai kādu citu objektu vai bīstama situācija, kad būtu bijis jāveic izvairīšanās manevrs;

1.1.2.izvairīšanās manevrs, kas nepieciešams, lai izvairītos no sadursmes ar citu gaisa kuģi, zemi vai citu objektu;

1.1.3.izvairīšanās no citām bīstamām situācijām;

1.2.ar pacelšanos vai nosēšanos saistīti starpgadījumi, tajā skaitā nosēša­nās drošības nolūkā vai piespiedu nosēšanās ārpus skrejceļa, vai nobraukšana no skrejceļa;

1.3.nespēja izpildīt paredzētās darbības paceļoties vai sākotnējās augstu­ma uzņemšanas laikā;

1.4.pārāk mazs degvielas daudzums, nespēja pārvietot degvielu, nespēja izmantot visu lietojamās degvielas daudzumu;

1.5.zaudēta spēja vadīt gaisa kuģi (tajā skaitā daļēja vai īslaicīga) neatkarīgi no iemesla;

1.6.starpgadījumi, kas notiek, kad gaisa kuģis tuvojas maksimālajam ātrumam vai sasniedz maksimālo ātrumu, pie kura iespējams pieņemt lēmumu par lidojuma turpināšanu vai pārtraukšanu (V₁), un kas rodas bīstamas vai potenciāli bīstamas situācijas dēļ vai rada šādu situāciju (piemēram, pacelšanās atteice, astes saskare ar zemi, dzinēja jaudas zudums);

1.7.aiziešana uz otro riņķi, kuras dēļ rodas bīstama vai potenciāli bīstama situācija;

1.8.neplānota, būtiska novirze no gaisa ātruma, paredzētā maršruta vai augstuma (vairāk par 300 pēdām) neatkarīgi no iemesla;

1.9.augstuma samazināšana zem lēmumu pieņemšanas relatīvā vai absolūtā augstuma vai minimālā augstuma samazināšanas relatīvā vai absolūtā augstuma bez nepieciešamās vizuālās piesaistes;

1.10.izpratnes zudums par faktisko pozīciju vai pozīciju attiecībā pret citu gaisa kuģi;

1.11.sakaru zudums starp lidojuma apkalpes locekļiem (CRM) vai lidojuma apkalpi un stjuartiem, gaisa satiksmes vadību, mehāniķiem;

1.12.smaga nosēšanās, pēc kuras jāveic attiecīgu apstākļu pārbaude;

1.13.degvielas līdzsvara ierobežojumu pārsniegšana;

1.14.nepareiza sekundārā novērošanas radiolokatora koda vai altimetra apakšskalas uzstādīšana;

1.15.nepareiza datu ieprogrammēšana navigācijas aprīkojumā, kļūdaina tehnisko raksturojumu aprēķinu datu ievadīšana tajā, kā arī kļūdainu datu izmantošana;

1.16.kļūdaina pa radiotelefonu raidīto ziņojumu saņemšana vai interpre­tācija;

1.17.degvielas sistēmas darbības traucējumi, kas ietekmējuši degvielas padevi vai sadali;

1.18.gaisa kuģa nejauša pacelšanās no virsmas ar mākslīgu segumu;

1.19.gaisa kuģa sadursme ar citu gaisu kuģi, transportlīdzekli vai citu objektu uz zemes;

1.20.neuzmanīga vai nepareiza rīcība ar vadības ierīcēm;

1.21.nespēja kādā no lidojuma fāzēm sasniegt paredzēto gaisa kuģa konfigurāciju (piemēram, šasiju, šasiju durvju, aizplākšņu (flap), stabilizatoru, priekšplākšņu (slat) stāvokli);

1.22.bīstama vai potenciāli bīstama situācija, kas rodas mācību, sistēmas pārbaužu vai apmācības nolūkā veiktas kļūmes imitācijas dēļ;

1.23.pārāk spēcīga vibrācija;

1.24.jebkura ar gaisa kuģa manevrēšanu saistīta galvenās brīdināšanas sistēmas izmantošana (piemēram, brīdināšana par konfigurāciju, brīdināšana par iekrišanu (stick shaker), ātruma pārsniegšanu), ja vien:

1.24.1.apkalpe pēc tam nav noskaidrojusi, ka brīdinājums bijis nepama­tots, un ja nepamatotā brīdinājuma dēļ nav radušās grūtības vai bīstama situācija, kas saistīta ar apkalpes reakciju uz brīdinājumu;

1.24.2.tā izmantota mācību vai pārbaudes nolūkā;

1.25. brīdināšanas sistēmas izmantošana par bīstamu tuvošanos zemei, ja:

1.25.1.gaisa kuģis nonācis tuvāk zemei nekā bija plānots vai sagaidāms;

1.25.2.brīdinājums raidīts instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos vai naktī un ir noskaidrots, ka to izraisījusi pārāk strauja augstuma samazināšana;

1.25.3.brīdinājuma iemesls bijusi nespēja attiecīgajā pieejas fāzē izlaist šasijas balstus vai aizplākšņus;

1.25.4.jebkādas grūtības vai bīstamas situācijas, kas radušās vai varēja rasties sakarā ar apkalpes reakciju uz brīdinājumu (piemēram, iespējamā attāluma no citiem gaisa kuģiem samazināšanās). Tas attiecas uz jebkura veida brīdinā­jumiem — patiesiem, nebūtiskiem vai nepamatotiem;

1.26.brīdināšanas sistēmas trauksme par bīstamu tuvošanos zemei, ja grūtības vai bīstamas situācijas radušās vai varēja rasties sakarā ar apkalpes reakciju uz trauksmi;

1.27.gaisa kuģa sadursmes brīdināšanas sistēmas ziņošanas starpgadījumi (ACAS RAs);

1.28.starpgadījumi, kas saistīti ar dzinēja vai propellera radītās gaisa strūklas izraisītajiem incidentiem (gaisa strūklas dēļ radušies nopietni bojājumi vai savainojumi).

2.Ārkārtas situācijas:

2.1.ugunsgrēks, eksplozija, dūmi vai toksiski vai kaitīgi izgarojumi (arī tad, ja liesmas nodzēstas);

2.2.jebkura nestandarta procedūra, ko lidojuma apkalpe vai stjuarti izmanto, lai novērstu ārkārtas situāciju gadījumos, ja:

2.2.1.procedūra pastāv, taču netiek izmantota;

2.2.2.procedūra nav izstrādāta;

2.2.3.procedūra pastāv, taču tā ir nepilnīga vai nepiemērota;

2.2.4.procedūra nav pareiza;

2.2.5.izmanto nepareizo procedūru;

2.3.jebkuras izstrādātās procedūras neatbilstība izmantošanai ārkārtas situācijās (tajā skaitā tehniskās apkopes, mācību vai pārbaužu nolūkā);

2.4.atgadījums, kura dēļ uzsākta ārkārtas evakuācija;

2.5.dehermetizācija;

2.6.jebkura avārijas aprīkojuma vai izveidoto ārkārtas procedūru izmantošana, lai atrisinātu radušos situāciju;

2.7.atgadījums, kura dēļ pasludināta ārkārtas situācija;

2.8.jebkuras avārijas sistēmas vai aprīkojuma (tajā skaitā avārijas izejas durvju un avārijas apgaismojuma) darbības kļūme (arī tad, ja tos izmanto tehniskās apkopes, mācību vai pārbaudes nolūkā);

2.9.gadījumi, kad kādam (tajā skaitā stjuartiem) nācies izmantot ārkārtas situācijām paredzēto skābekli.

3.Gaisa kuģa apkalpes darba nespēja:

3.1.jebkura lidojuma apkalpes locekļa darba nespēja, tajā skaitā tāda darba nespēja, kas iestājas pirms izlidošanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā varētu radīt darba nespēju, kas sāka izpausties pēc pacelšanās;

3.2.jebkura stjuarta darba nespēja, kuras dēļ viņš nespēj veikt būtiski svarīgā ārkārtas situācijā veicamus pienākumus.

4. Trauma:

4.1.atgadījumi, kuru dēļ pasažieriem vai gaisa kuģa apkalpes locekļiem radusies vai varējusi rasties nopietna trauma, bet par kuru nav jāziņo kā par nelaimes gadījumu.

5.Meteoroloģija:

5.1.zibens spēriens, kura dēļ bojāts gaisa kuģis, nedarbojas kāds gaisa kuģa pamataprīkojums vai traucēta tā darbība;

5.2.krusa, kuras dēļ bojāts gaisa kuģis, nedarbojas kāds gaisa kuģa pamataprīkojums vai traucēta tā darbība;

5.3.stipra turbulence, kas izraisījusi gaisa kuģī esošo personu traumas vai kuru uzskata par tādu, pēc kuras jāveic gaisa kuģa pārbaude;

5.4.vēja nobīde;

5.5.apledojums, kura dēļ radušās grūtības vadīt gaisa kuģi, gaisa kuģis bojāts, nedarbojas kāds gaisa kuģa pamataprīkojums vai traucēta tā darbība.

6.Aviācijas drošība:

6.1.nelikumīga iejaukšanās gaisa kuģa darbībā, tajā skaitā sprādziena vai gaisa kuģa nolaupīšanas draudi;

6.2.grūtības kontrolēt pasažierus, kas atrodas apreibinošu vielu ietekmē, vardarbīgus vai nepaklausīgus pasažierus;

6.3.bezbiļetnieka atklāšana.

7.Citi atgadījumi:

7.1.konkrēta veida atgadījuma atkārtošanās, kuru, ja tas notiktu tikai vienu reizi, neuzskatītu par tādu, par kuru jāziņo, bet kura atkārtošanās biežums rada potenciālus draudus;

7.2.sadursme ar putniem, kuras dēļ bojāts gaisa kuģis vai vairs nav bijis iespējams izmantot būtiskas funkcijas, vai bijusi traucēta gaisa kuģa darbība;

7.3.pēcstrūklas turbulence;

7.4.jebkurš cits atgadījums, kurš apdraudējis vai varējis apdraudēt gaisa kuģi vai cilvēkus, kuri atradās tajā vai uz zemes.

II. Gaisa kuģa tehniskais stāvoklis

8.Par visiem konstrukcijas bojājumiem nav jāziņo. Vajadzīgs inženiera novērtējums, lai izlemtu, vai defekts ir pietiekami nopietns, lai par to būtu jāziņo. Konstrukcijas bojājumi, par kuriem jāziņo:

8.1.bojājums tādā galvenā konstruktīvā elementā (Principal Structural Element) (turpmāk — PSE), kas nav projektēts, lai izturētu bojājumu (noteikts ierobežots ekspluatācijas laiks). PSE ir elementi, kas ievērojami palīdz uzņemt lidojuma, zemes un spiediena radīto slodzi un kuru atteice var izraisīt katastro­fālu gaisa kuģa atteici;

8.2.defekts vai bojājums, kas ir lielāks par pieļaujamajiem bojājumiztu­rīgo PSE bojājumiem;

8.3.bojājums vai defekts, kas ir lielāks par pieļaujamajiem konstruktīvo elementu bojājumiem un var samazināt konstrukciju stingrumu līdz tādai pakāpei, ka vairs nav iespējama gaisa kuģa vadība;

8.4.konstruktīvā elementa bojājums vai defekts, kas var izraisīt smagu priekšmetu atdalīšanos, kuri varēja radīt traumas gaisa kuģī esošajiem cilvēkiem;

8.5.konstruktīvā elementa bojājums vai defekts, kas būtu varējis apdraudēt sistēmas pienācīgu darbību (šī pielikuma 9.punkts);

8.6.jebkuras gaisa kuģa konstrukcijas daļas zaudējums lidojuma laikā.

9.Sistēmas:

9.1.jebkuras sistēmas, apakšsistēmas vai iekārtu komplekta atteice, nopietni darbības traucējumi vai defekts, kura dēļ nav iespējams pienācīgi veikt standarta darbības procedūras, mācības un citas darbības;

9.2.lidojuma apkalpes nespēja kontrolēt sistēmu, piemēram:

9.2.1.nekontrolējamas darbības;

9.2.2.nepareiza vai nepilnīga reakcija (tajā skaitā ierobežota vai lēna darbība);

9.2.3.vadības zaudēšana;

9.2.4.mehāniska atvienošanās vai atteice;

9.2.5.ekskluzīvas sistēmas funkcijas (viena sistēma var apvienot vairākas funkcijas) atteice vai darbības traucējumi;

9.2.6.traucējumi vienā sistēmā vai starp vairākām sistēmām;

9.2.7.ar sistēmu saistītās aizsardzības ierīces vai avārijas sistēmas defekts vai darbības traucējumi;

9.2.8.sistēmas dublēšanās zudums;

9.2.9.jebkurš atgadījums, kas saistīts ar neparedzētu sistēmas darbību;

9.2.10.attiecībā uz gaisa kuģu tipiem ar vienu galveno sistēmu, apakš­sistēmu vai aprīkojuma komplektiem:

9.2.10.1.galvenās sistēmas, apakšsistēmas vai aprīkojuma komplekta atteice, nopietni darbības traucējumi vai defekts;

9.2.11.attiecībā uz gaisa kuģiem ar vairākām neatkarīgām galvenajām sistēmām, apakš­sistēmām vai aprīkojuma komplektiem:

9.2.11.1.vairāk nekā vienas galvenās sistēmas, apakšsistēmas vai aprīkojuma komplekta atteice, nopietni darbības traucējumi vai defekts;

9.2.12.jebkuras ar gaisa kuģa sistēmām vai aprīkojumu saistītas galvenās brīdināšanas sistēmas darbība, ja vien lidojuma apkalpe nav konstatējusi, ka brīdinājums bijis nepatiess, un ja nepatiesā brīdinājuma dēļ neradās grūtības vai bīstama situācija, kas saistīta ar apkalpes reakciju uz brīdinājumu;

9.2.13.hidrauliskā šķidruma, degvielas, eļļas vai citu šķidrumu noplūde, kuras dēļ izcēlies ugunsgrēks vai iespējams gaisa kuģa korpusa, sistēmu vai aprīkojuma piesārņojums vai kura apdraudējusi gaisa kuģī esošos cilvēkus;

9.2.14.indikatoru sistēmas darbības traucējumi vai bojājumi, kuru dēļ radusies iespējamība, ka apkalpe saņēmusi maldinošas norādes;

9.2.15.jebkura atteice, darbības traucējums vai defekts, ja tas notiek svarīgā lidojuma fāzē un ir saistīts ar sistēmas darbību;

9.2.16.nopietna faktiskās darbības neatbilstība apstiprinātajiem darbības rādītājiem (ņemot vērā darbības aprēķinu metodes precizitāti), kas radījusi bīstamas situācijas;

9.2.17.lidojuma vadības ierīču (piemēram, aizplākšņi, priekšplākšņi, plūsmas bremze) asimetrija.

10.Dzinēju iekārtas (tajā skaitā dzinēji, propelleri un rotora sistēmas) un palīgdzinēji, spēka palīgiekārtas (turpmāk — APU):

10.1.liesmas noraušana, kāda dzinēja apstāšanās vai darbības traucējumi;

10.2.jebkura ātri rotējoša komponenta ātruma pārsniegšana vai nespēja kontrolēt tā ātrumu (piemēram, APU, gaisa palaišanas iekārta, gaisa ciklus regulējoša iekārta, gaisa turbīnas motors, propellers vai rotors);

10.3.jebkuras dzinēja vai spēka iekārtas daļas atteice vai darbības traucējumi, kuras dēļ rodas viena vai vairākas šādas problēmas:

10.3.1.komponentu vai atlūzu atdalīšanās;

10.3.2.nekontrolējams iekšējs vai ārējs ugunsgrēks vai karstu gāzu noplūde;

10.3.3. vilce pilota nepieprasītā virzienā;

10.3.4. vilces reversa atteice vai patvaļīga darbība;

10.3.5.nespēja kontrolēt jaudu, vilci vai apgriezienu skaitu minūtē;

10.3.6.dzinēja stiprinājuma konstrukcijas atteice;

10.3.7.daļēja vai pilnīga lielākās spēka iekārtas darbības daļas atteice;

10.3.8.biezi, redzami dūmi vai tāda toksisku vielu koncentrācija, kas lidojuma apkalpi vai pasažierus padara rīkoties nespējīgus;

10.3.9.nespēja, izmantojot parastās procedūras, apturēt dzinēju;

10.3.10.nespēja atkārtoti iedarbināt darbspējīgu dzinēju;

10.4.patvaļīgs vilces vai jaudas zudums, izmaiņas vai svārstības tajā, ko var uzskatīt par kontroles pār vilci vai jaudu zaudēšanu (LOTC):

10.4.1.viendzinēja gaisa kuģiem;

10.4.2.ja to uzskata par pārāk spēcīgu konkrētajai darbībai;

10.4.3.ja tas varētu ietekmēt vienu vai vairākus vairākdzinēju gaisa kuģa dzinējus, īpaši attiecībā uz divdzinēju gaisa kuģiem;

10.4.4.attiecībā uz vairākdzinēju gaisa kuģiem, ja izmanto to pašu vai līdzīgu dzinēja veidu un ja atgadījumu uzskata par bīstamu vai nopietnu;

10.4.5.jebkurš defekts daļā, kam noteikts ierobežots kalpošanas laiks, kura dēļ tā nomainīta pirms noteiktā laika;

10.4.6.kopējās izcelsmes defekti, kuru dēļ dzinēju izslēgšanās lidojuma laikā notiek tik bieži, ka pastāv iespēja, ka lidojuma laikā varētu apstāties vairāki dzinēji;

10.4.7.dzinēja darbības ierobežošanas vai kontroles ierīces atteice vai patvaļīga darbība;

10.4.8.dzinēja parametru pārsniegšana;

10.4.9.svešķermeņa izraisīts bojājums.

11.Propelleri un transmisija:

11.1.jebkuras propellera vai spēka iekārtas daļas atteice vai darbības traucējumi, kuras dēļ rodas viena vai vairākas šādas problēmas:

11.1.1.pārāk liels propellera ātrums;

11.1.2.pārāk liela frontālā pretestība;

11.1.3.vilce pilota nepieprasītā virzienā;

11.1.4.propellera vai ievērojamas tā daļas atdalīšanās;

11.1.5.atteice, kuras rezultātā ievērojami samazinās līdzsavienojums;

11.1.6.neparedzēta propellera lāpstu kustība, kas ir mazāka par noteikto minimālo propellera soli lidojuma laikā;

11.1.7.nespēja plūdiestatīt propelleru;

11.1.8.nespēja mainīt propellera soli;

11.1.9.patvaļīgas soļa izmaiņas;

11.1.10.nekontrolējamas griezes vai ātruma svārstības;

11.1.11.zemas enerģijas daļu atdalīšanās.

12.Rotori un transmisija:

12.1.rotora pārnesumkārbas vai savienojuma bojājums vai defekts, kas var izraisīt rotora komplekta atdalīšanos lidojuma laikā un (vai) rotora darbības kontroles traucējumus;

12.1.1.astes rotora, transmisijas un tamlīdzīgu sistēmu bojājumi.

13.Palīgdzinēji:

13.1.izslēgšanās vai atteice, ja saskaņā ar ekspluatācijas prasībām (piemē­ram, paplašināta diapazona darbības prasībām (turpmāk — ETOPS), nepieciešamā aprīkojuma saraksta prasībām (MEL)) palīgdzinējiem būtu jābūt pieejamiem;

13.2.nespēja izslēgt palīgdzinēju;

13.3.ātruma pārsniegšana;

13.4.nespēja iedarbināt palīgdzinēju, kad tas ir vajadzīgs.

14.Cilvēka faktori:

14.1.jebkurš starpgadījums, kurā kāda no gaisa kuģa konstrukcijas īpašībām vai nepilnībām būtu varējusi radīt tādu kļūmi izmantojumā, kas varētu radīt bīstamas vai katastrofālas sekas.

15.Citi atgadījumi:

15.1.jebkurš starpgadījums, kurā kāda no gaisa kuģa konstrukcijas īpašībām vai nepilnībām būtu varējusi radīt tādu kļūmi izmantojumā, kas varētu radīt bīstamas vai katastrofālas sekas;

15.2.jebkurš atgadījums, kuru parasti neuzskata par tādu, par kuru būtu jāziņo (piemēram, saistībā ar salona mēbelējumu un aprīkojumu, ūdens sistēmām), bet kurš kopā ar apstākļiem apdraudējis gaisa kuģi vai tajā esošos cilvēkus;

15.3.ugunsgrēks, eksplozija, dūmi vai toksiski vai kaitīgi izgarojumi;

15.4.jebkurš cits atgadījums, kas būtu varējis apdraudēt gaisa kuģi vai tajā esošo cilvēku drošību, vai cilvēkus vai īpašumu, kas atradies gaisa kuģa tuvumā vai uz zemes;

15.5.pasažieru uzrunāšanas sistēmas atteice vai defekts, kura dēļ pasa­žieru uzrunāšanas sistēma nav darbojusies vai pasažieriem paziņotā informācija nav bijusi dzirdama;

15.6.pilota sēdekļa kontroles ierīces atteice lidojuma laikā.

16.Atgadījumu piemēri, par kuriem jāziņo un kas radušies, piemērojot vispārīgus kritērijus šī pielikuma 9.punktā minētajām sistēmām:

16.1.gaisa kondicionēšana un ventilācija:

16.1.1.pilnīga avioelektroniskās sistēmas dzesēšanas atteice;

16.1.2.dehermetizācija;

16.2.autopilota sistēma:

16.2.1.autopilota sistēmas nespēja tās izmantošanas laikā sasniegt paredzēto sniegumu;

16.2.2.apkalpes nopietnas grūtības kontrolēt gaisa kuģi autopilota sistēmas darbības dēļ, par kurām ziņots;

16.2.3.jebkuras autopilota sistēmas atvienošanas ierīces atteice;

16.2.4.patvaļīga autopilota režīma nomainīšanās;

16.3.sakari:

16.3.1.pasažieru uzrunāšanas sistēmas atteice vai defekts, kuras dēļ pasa­žieru uzrunāšanas sistēma nav darbojusies vai pasažieriem paziņotā informācija nav bijusi dzirdama;

16.3.2.pilnīgs sakaru zudums lidojuma laikā;

16.4. elektrosistēma:

16.4.1.vienas no elektrosadales sistēmām (AC (maiņstrāvas)/DC (līdzstrā­vas)) atteice;

16.4.2.pilnīga elektroģenerācijas sistēmas vai vairāku sistēmu atteice;

16.4.3.rezerves avārijas elektroģenerācijas sistēmas atteice;

16.5.pilota kabīne, salons un kravas nodalījums:

16.5.1.pilota sēdekļa vadības sistēmas atteice lidojuma laikā;

16.5.2.jebkuras avārijas sistēmas vai aprīkojuma (tajā skaitā avārijas evakuācijas signālu sistēmas, visu izejas durvju, avārijas apgaismojuma) atteice;

16.5.3.kravas iekraušanas sistēmas aizturspējas zudums;

16.6.ugunsdrošības sistēma:

16.6.1.ugunsgrēka trauksme (izņemot gadījumus, ja tā tūlīt atzīta par nepamatotu);

16.6.2.neatklāta uguns vai dūmu detektor/aizsargsistēmas atteice vai defekts, kura dēļ varēja zust vai samazināties uguns vai dūmu detektor/aiz­sargsistēmas efektivitāte;

16.6.3.nebrīdināšana faktiska ugunsgrēka vai dūmu gadījumā;

16.7.lidojuma vadības ierīces:

16.7.1.aizplākšņu, priekšplākšņu, plūsmas bremžu un citu ierīču asimetrija;

16.7.2.galveno lidojuma vadības sistēmu vai ar tām saistīto sasaites vai slēgu sistēmas darbības ierobežojumi, lēnums vai slikta vai lēna reakcija;

16.7.3.lidojuma vadības virsmas dalīšanās;

16.7.4.lidojuma vadības virsmas vibrācija, ko jūt apkalpe;

16.7.5.lidojuma vadības ierīces mehāniska atvienošanās vai atteice;

16.7.6.nopietni gaisa kuģa normālas vadības traucējumi vai lidojuma kvalitātes pasliktināšanās;

16.8.degvielas sistēma:

16.8.1.degvielas daudzuma norādes sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ gaisa kuģim beidzas degviela vai uz pults parādās informācija par nepareizu degvielas daudzumu;

16.8.2.degvielas noplūde, kuras dēļ zudis ievērojams degvielas daudzums vai pastāvējuši nopietni ugunsgrēka vai piesārņojuma draudi;

16.8.3.degvielas noliešanas sistēmas darbības traucējumi vai defekti, kuru dēļ neparedzēti zaudēts liels degvielas daudzums vai radušies ugunsgrēka vai gaisa kuģa aprīkojuma piesārņojuma draudi vai nespēja noliet degvielu;

16.8.4.degvielas sistēmas darbības traucējumi vai defekti, kuriem bijusi nopietna ietekme uz degvielas padevi un (vai) sadali;

16.8.5.nespēja padot vai izmantot visu izmantojamo degvielas daudzumu;

16.9.hidraulika:

16.9.1.vienas hidraulikas sistēmas atteice (tikai ETOPS);

16.9.2.izolācijas sistēmas atteice;

16.9.3.vairāk nekā vienas hidraulikas sistēmas atteice;

16.9.4.rezerves hidraulikas sistēmas atteice;

16.9.5.neparedzēta dinamiskās plūsmas gaisa turbīnas darbība;

16.10.apledojuma detektor/aizsargsistēma:

16.10.1.neatklāta pretapledošanas/atledošanas sistēmas atteice vai darbības traucējumi;

16.10.2.vairāk nekā vienas Pito caurules apsildīšanas sistēmas atteice;

16.10.3.nespēja panākt simetrisku spārnu atledošanu;

16.10.4.pārlieku liela ledus uzkrāšanās, kuras dēļ nopietni cietusi lidojuma vai gaisa kuģa vadības kvalitāte;

16.10.5.apkalpei ievērojumi pazeminājusies redzamība;

16.11.indikācijas, brīdinājuma vai reģistrēšanas sistēmas:

16.11.1.jebkuras indikācijas sistēmas darbības traucējumi vai defekts, ja iespējamo maldinošo norāžu apkalpei dēļ apkalpe varētu nepareizi izmantot kādu no būtiski svarīgajām sistēmām;

16.11.2.sistēmas sarkanā brīdinājuma signāla funkcijas atteice;

16.11.3.attiecībā uz pilota stikla kabīni (glass cockpits) — vairāk nekā vienas ekrānpults vienības vai ar rādījumu vai brīdināšanas funkciju saistīta datora atteice vai darbības traucējumi;

16.12.šasija, bremzes un riepas:

16.12.1.bremžu aizdegšanās;

16.12.2.nozīmīga bremzēšanas darbības samazināšanās;

16.12.3.asimetriska bremzēšanas darbība, kuras dēļ ievērojami mainās trajektorija;

16.12.4.šasijas brīvā kritiena izlaišanās sistēmas atteice (tajā skaitā regulāro pārbaužu laikā);

16.12.5.patvaļīga nosēšanās mehānisma vai šasijas durvju izvirzīšanās vai ievilkšanās;

16.12.6.vairāku riepu pārplīšana;

16.13.navigācijas sistēmas (tajā skaitā precīzas pieejas sistēmas) un lidojuma informācijas sistēmas:

16.13.1.pilnīga navigācijas aprīkojuma atteice vai vairāki tā darbības traucējumi;

16.13.2.pilnīga lidojuma informācijas sistēmas atteice vai vairāki tās darbības traucējumi;

16.13.3.ievērojamas maldinošas norādes;

16.13.4.nozīmīgas navigācijas kļūdas, kas radušās nepareizu datu vai datu šifrēšanas kļūdas dēļ;

16.13.5.neparedzēta novirzīšanās no horizontālās vai vertikālās trajekto­rijas, kuru nav veicis pilots;

16.13.6.kļūmes uz zemes izvietotajās navigācijas iekārtās, kuru dēļ radušās ievērojamas navigācijas kļūdas, kas nav saistītas ar pāreju no inerciālās navigācijas režīma uz radionavigācijas režīmu;

16.14.skābeklis hermētiskajam gaisa kuģim:

16.14.1.skābekļa padeves zudums pilota kabīnē;

16.14.2.skābekļa padeves zudums ievērojamam pasažieru skaitam (vairāk nekā 10%) (arī tad, ja tas atklāts tehniskās apkopes, mācību vai pārbaudes laikā);

16.15.gaisa noplūdes sistēma:

16.15.1.kļūmes karstā gaisa noplūdē, kuru dēļ iedarbojusies ugunsgrēka brīdināšanas sistēma vai radušies konstruktīvi bojājumi;

16.15.2.visu gaisa noplūdes sistēmu atteice;

16.15.3.gaisa noplūdes sistēmas kļūmju detektorsistēmas darbības traucējumi.

III. Gaisa kuģa tehniskā apkope un remonts

17.Neparedzētas inspekcijas vai pārbaudes procedūras laikā atklāts nepareizs mezglu un detaļu savienojums.

18.Karstā gaisa noplūde, kuras pamatā ir bojājums konstrukcijā.

19.Jebkurš defekts daļā, kam noteikts ierobežots kalpošanas laiks, kura dēļ tā nomainīta pirms noteiktā laika beigām.

20.Jebkurš bojājums vai nolietojums (piemēram, lūzumi, plaisas, korozija, atslāņošanās, atlīmēšanās), ko izraisījis jebkurš cēlonis (piemēram, vibrācija, stingrības mazināšanās, konstruktīvs defekts) šādās daļās:

20.1.galvenajā struktūrā vai PSE (kā definēts ražotāja remonta rokas­grāmatā), ja šāds bojājums vai nolietojums pārsniedz remonta rokasgrāmatā noteiktās pieļaujamās robežas un tā dēļ nepieciešams remonts vai pilnīga vai daļēja aizstāšana ar citu detaļu;

20.2.sekundārajā sistēmā, kuras dēļ gaisa kuģis bijis apdraudēts vai varētu būt bijis apdraudēts;

20.3.dzinējā, propellerā vai rotorplāna rotora sistēmā.

21.Jebkura kādas sistēmas vai aprīkojuma atteice, darbības traucējumi, defekts, bojājums vai nolietojums, kas atklāts, izpildot lidotspējas noteikumus vai citu obligātu regulatīvas iestādes izdoto normatīvo aktu, ja:

21.1.ziņojumu iesniegusī organizācija, kas nodrošina atbilstību, to atklāj pir­moreiz;

21.2.jebkurā no nākamajām atbilstības pārbaudēm tie pārsniedz instruk­cijās minētās pieļaujamās robežas un (vai) rakstiskas remonta vai defektu novēršanas procedūras nav pieejamas.

22.Jebkuras avārijas sistēmas vai iekārtas (tajā skaitā izejas durvju un apgaismojuma) darbības traucējumi (tajā skaitā apkopes vai pārbaudes laikā).

23.Pilnīga vai daļēja neatbilstība noteiktajām tehniskās apkopes procedūrām.

24.Nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes izstrādājumi, daļas, iekārtas un materiāli.

25.Maldinoša, nepareiza vai nepietiekama informācija par tehnisko apkopi vai ar to saistītām procedūrām, kuras dēļ var rasties tehniskās apkopes kļūdas.

26.Jebkura uz zemes izvietotā, gaisa kuģa sistēmu un aprīkojuma testēšanai un pārbaudīšanai paredzētā aprīkojuma atteice, darbības traucējumi, defekts, bojājums vai nolietojums, ja regulārajās inspekcijas un pārbaudes procedūrās šī problēma nav atklāta un tās dēļ ir radusies bīstama situācija.

IV. Aeronavigācijas dienesti, iekārtas un zemes dienesti

27.Ar aeronavigācijas dienestiem saistīti atgadījumi, par kuriem jāziņo, minēti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1033 “Ziņošanas kārtība par atgadījumiem civilajā aviācijā” 2.pielikumā.

28.Lidlauks un lidlauka dienesti:

28.1.nozīmīga degvielas noplūde uzpildīšanās laikā;

28.2.nepareiza degvielas daudzuma iepildīšana, kas var nopietni ietekmēt gaisa kuģa lidojuma ilgumu, sniegumu, līdzsvaru vai konstruktīvo izturību.

29.Darbības ar pasažieriem, bagāžu un kravu:

29.1.ievērojams gaisa kuģa korpusa, sistēmu un aprīkojuma piesārņo­jums, kura avots ir pārvadājamā bagāža vai krava;

29.2.nepareiza pasažieru, bagāžas vai kravas izvietošana, kas var ievēro­jami ietekmēt gaisa kuģa svaru un (vai) līdzsvarojumu;

29.3.nepareizs bagāžas vai kravas (tajā skaitā rokas bagāžas) izvietojums, kura dēļ var tikt apdraudēts gaisa kuģis, tā aprīkojums vai tajā esošie cilvēki vai kurš var traucēt evakuāciju ārkārtas gadījumos;

29.4.nepareizs kravas konteineru vai citu lielu kravas vienību sadalījums;

29.5.bīstamo kravu ienešana vai ienešanas mēģinājums, pārkāpjot attiecī­gos noteikumus (tajā skaitā nepareizs bīstamo kravu marķējums vai iesaiņojums).

30.Lidlauka pakalpojumi un gaisa kuģa apkalpošana uz zemes:

30.1.uz zemes izvietotā, gaisa kuģa sistēmu un aprīkojuma testēšanai un pārbaudīšanai paredzētā aprīkojuma atteice, darbības traucējumi vai defekts, ja regulārajās inspekcijas un pārbaudes procedūrās šī problēma nav atklāta un tās dēļ ir radusies bīstama situācija;

30.2.pilnīga vai daļēja neatbilstība noteiktajām apkalpošanas prasībām;

30.3.piesārņotas vai nepareizas degvielas vai citu svarīgu šķidrumu (tajā skaitā skābekļa un dzeramā ūdens) iepildīšana.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1033

Ar aeronavigācijas pakalpojumiem saistīto atgadījumu saraksts, par kuriem jāziņo

1.Nopietni bīstamas savstarpējas tuvošanās starpgadījumi (tajā skaitā situācijas, kad gaisa kuģis atradies pārāk tuvu citam gaisa kuģim, zemei, transportlīdzeklim, cilvēkam vai objektam):

1.1.minimālās distances neievērošana;

1.2.nepareiza distance;

1.3.gandrīz kontrolēta saduršanās ar zemes reljefu (gandrīz CFIT);

1.4.nosēšanās uz skrejceļa situācijā, kad bija vajadzīga izvairīšanās rīcība.

2.Sadursmes draudi vai bīstama savstarpēja tuvošanās (tajā skaitā situāci­jas, kad pastāvējuši nelaimes gadījuma vai bīstamas savstarpējas tuvošanās draudi, ja tuvumā atradies otrs gaisa kuģis):

2.1.nosēšanās uz skrejceļa situācijā, kad nebija vajadzīga izvairīšanās rīcība (runway incursion);

2.2.gaisa kuģa novirzīšanās no skrejceļa (runway excursion);

2.3.novirzīšanās no gaisa satiksmes kontroles atļaujā minētajām prasībām;

2.4.atkāpšanās no piemērojamo gaisa satiksmes vadības (turpmāk— GSV) noteikumu ievērošanas:

2.4.1.atkāpšanās no publicētajām piemērojamām GSV procedūrām;

2.4.2.nesankcionēta iekļūšana gaisa telpā;

2.4.3.atkāpšanās no piemērojamos GSV noteikumos paredzētās gaisa kuģa aprīkojuma izvietošanas un izmantošanas.

3.Ar GSV saistīti atgadījumi (tajā skaitā situācijas, kad samazinājušās iespējas sniegt GSV pakalpojumus, un situācijas, kad tikai nejaušības dēļ nav tikusi apdraudēta gaisa kuģa ekspluatācijas drošība):

3.1.nespēja sniegt GSV pakalpojumus;

3.2.nespēja sniegt gaisa telpas vadības pakalpojumus;

3.3.nespēja sniegt gaisa satiksmes plūsmas vadības pakalpojumus;

3.4.nespēja izmantot sakaru funkciju;

3.5.nespēja izmantot uzraudzības funkciju;

3.6.nespēja izmantot datu apstrādes un paziņošanas funkciju;

3.7.nespēja izmantot navigācijas funkciju;

3.8.nespēja nodrošināt GSV sistēmas aviācijas drošību.

4.Ar GSV saistītu atgadījumu piemēri, par kuriem jāziņo un kas radušies, piemērojot vispārīgus kritērijus šī pielikuma 3.punktā minētajās jomās:

4.1. saņemta nepareiza, nepietiekama vai maldinoša informācija no avotiem, kas izvietoti uz zemes (piemēram, no gaisa satiksmes vadības, lidostas automātiskā izziņu dienesta, meteoroloģiskajiem dienestiem, navigācijas datu bāzēm, kartēm, navigācijas kartēm, rokasgrāmatām);

4.2. atļauts par paredzēto augstumu mazāks patiesais augstums virs zemes;

4.3. saņemti nepareizi spiediena atskaites dati (t.i., nepareizi iestatīts altimetrs);

4.4. nepareizi pārraidīts, saņemts vai interpretēts svarīgs paziņojums, un tādēļ radusies bīstama situācija;

4.5. nav ievērota minimālā distance;

4.6. notikusi nesankcionēta iekļūšana gaisa telpā;

4.7. notikusi nesankcionēta radiosakaru pārraidīšana;

4.8. notikusi uz zemes izvietoto aeronavigācijas sistēmu vai satelītiekārtu darbības atteice;

4.9. konstatēti ievērojami gaisa satiksmes kontroles un gaisa satiksmes vadības vai darbības traucējumi vai vērā ņemama lidlauka infrastruktūras pasliktināšanās;

4.10. lidlauka manevrēšanas laukumu aizņēmuši gaisa kuģi, transport­līdzekļi, dzīvnieki vai nepiederoši priekšmeti, un tādēļ radusies bīstama vai potenciāli bīstama situācija;

4.11. kļūdaini vai nepietiekami marķēti šķēršļi vai bīstamas vietas lidlauka manevrēšanas laukumos, un tādēļ radusies bīstama situācija;

4.12. konstatēti lidlauka apgaismojuma defekti vai nopietni darbības traucējumi, vai apgaismojuma nav vispār.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1033

Satiksmes ministrs A.Šlesers