Par budžetu pārsteigumiem nevajadzētu būt

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim", 6.novembrī

Foto: Māris Kaparkalējs, no "LV" arhīva

— Kā jūs vērtējat 2. novembrī Saeimā ar lielu balsu vairākumu pieņemtos grozījumus likumā par šā gada valsts budžetu? Vai nerada bažas budžeta deficīta pieaugums?

— Domāju, ka, kopumā vērtējot, Saeimā pieņemtie grozījumi šā gada valsts budžetā ir tuvi optimālajiem. Nedaudz gan tika palielināts budžeta deficīts, taču es paredzu, ka, pateicoties ieņēmumu pieaugumam, līdz gada beigām tas būs Starptautiskā valūtas fonda pieļauto normu ietvaros. Nekādu sevišķu pārsteigumu šoreiz budžeta grozījumu pieņemšanas gaitā nebija. Tagad atliek turpināt darbu pie nākamā gada valsts budžeta, pamatojoties uz jau noteiktajām prioritātēm.

— Sabiedrībā diezgan skeptisku vai pat noraidošu attieksmi ir izraisījuši atvēlētie prāvie papildu līdzekļi mobilo telefonsarunu noklausīšanās iekārtu iegādei. Vai tas, jūsuprāt, bija pareizs solis?

— Jāsaka gan, ka šī pozīcija budžeta grozījumos neizraisīja īpašas debates Saeimā, kad tika lemts par šo vairāk nekā 800 tūkstošu latu piešķīrumu. Tomēr jāatzīst, ka visās frakcijās deputāti bija dalītās domās par nepieciešamību atbalstīt šīs summas asignējumu.

— Vai jūs pats uzskatāt to par lietderīgu?

— Uzskatu, ka šādas aparatūras iegādei ir savi plusi. Ir pamats domāt, ka atsevišķām komercstruktūrām un, kā zināms, arī pavisam nelikumīgām struktūrām jau ir šāda veida mobilo telefonsarunu noklausīšanās aparatūra. Tādēļ, lai varētu nopietni cīnīties pret tām un lai būtu šajā ziņā vismaz līdzsvars starp mūsu valsts drošības dienesta un citu struktūru iespējām, tā, protams, ir nepieciešama. Cita lieta — šīs lielās izmaksas, arī tas, cik veiksmīgi mūsu drošības dienesti spēs šo dārgo iekārtu izmantot. Šodien uz to vēl grūti sniegt pārliecinošu atbildi.

— Kā zināms, 3. novembris bija pēdējā diena, kad iesniedzami deputātu priekšlikumi budžeta likumprojektam. Vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija daudz priekšlikumu saņēmusi?

— Acīmredzot būs iesniegti vairāki simti priekšlikumu. Dažas frakcijas tikai pēdējā dienā noformē savu priekšlikumu apkopojumu galīgajā variantā. Domāju, ka arī šoreiz nākamā gada budžeta likumprojekta skaitļu apspriešana tradicionāli būs diezgan saspringta un laikietilpīga. Bet tas jau būtu dabiski, jo valsts naudas sadale galu galā ir jebkura parlamenta darba prioritāte.

— Vai līdz ar to paredzamas arī būtiskākas korekcijas valdības sagatavotajā likumprojektā?

— Korekcijas laikam gan būs, taču acīmredzot labojumi tiks iepriekš saskaņoti. Tāpat kā nupat, pieņemot grozījumus šā gada valsts budžetā, kad koalīcijas partneri, vairākkārt tiekoties, vienojās par tām pozīcijām, kas būtu maināmas atšķirībā no valdības viedokļa.

— Tātad šī valsts budžeta apspriešana nevarētu apdraudēt valdošās koalīcijas stabilitāti?

— Domāju, ka nevarēs.

— Vai Saeima spēs iekļauties budžeta pieņemšanai atvēlētajos termiņos?

— Paredzēts, ka ar nākamā gada valsts budžetu saistītos desmit likumprojektus Saeima otrajā lasījumā izskatīs 23. novembrī, bet pašu likumu par 2001. gada valsts budžetu galīgajā lasījumā pieņems 30. novembrī. Šobrīd šķiet, ka spēsim iekļauties šajā grafikā. Ja nu atgadīsies kaut kādas aizķeršanās, manuprāt, vēlākais, pēc nedēļas, decembra sākumā, budžets tiks apstiprināts parlamentā.

— 3. novembrī notika 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes sēde, kurā lēma par šī apbalvojuma piešķiršanu sakarā ar valsts proklamēšanas gadadienu 18. novembrī. Cik personu šoreiz saņems šo augsto atzinības apliecinājumu?

— Atgādināšu, ka pirms pusotra gada Saeima pieņēma likumu par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ar ko tai tika piešķirts valsts apbalvojuma statuss. Turklāt tika izveidota šīs piemiņas zīmes valde, par kuras priekšsēdētāju saskaņā ar likumu tiku nozīmēts es, Saeimas priekšsēdētājs. Likumā paredzēti četri nozīmīgi datumi, kuros tiek izsniegti šie apbalvojumi, — 21. janvāris, 4. maijs, 21. augusts un 18. novembris. Diemžēl pagājušajā gadā līdzekļu trūkuma dēļ mums vienu no šiem datumiem nācās izlaist. Taču šogad sakarā ar 18. novembra svinībām jau nolemts piešķirt apmēram pusotru simtu piemiņas zīmju. Pateicoties valsts budžetā izdarītajiem grozījumiem, varēsim atbalstīt vēl vairāk nekā 300 pieteikumus attiecībā uz šo piemiņas zīmju piešķiršanu. Tieši nākamā gada 21. janvārī, kad apritēs desmit gadu kopš barikāžu dienām, notiks daudzi dažādi pasākumi, kurus kopīgi rīkos Saeimas, Ministru kabineta un Rīgas domes pārstāvju grupa. Uzskatu, ka šīs barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes ir savā ziņā unikālas, jo tās vienmēr būs atgādinājums nākamajām paaudzēm par mūsu tautas vēstures ļoti sarežģītu un izšķirošu posmu. Kaut arī daudzi, kas šo zīmi pelnījuši, to droši vien tā arī nesaņems, tomēr tie, kam tā piešķirta, patiešām lielākā vai mazākā mērā ir bijuši iesaistīti šajā barikāžu procesā pirms desmit gadiem.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Viestura ordeņa un Atzinības Krusta atjaunošanu?

— Mans principiālais viedoklis ir tāds, ka abus šos 1938. gadā nodibinātos apbalvojumus vajadzētu atjaunot. Mazliet pārsteigumu man sagādāja tas, ka šī ideja Saeimā netika atbalstīta, kad tā 12. oktobrī noraidīja Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtu ordeņa un godazīmju likuma projektu. Kā man zināms, arī Valsts prezidente ir atbalstījusi šo ierosmi un ir strādājusi pie šī likuma. Tiesa, Saeimas Prezidijam to nosūtīja izskatīšanai viena no frakcijām, turklāt savā redakcijā. Varbūt tieši tas bija iemesls, kāpēc likumprojekts netika nodots Saeimas komisijām. Domāju, ka katrā ziņā pie šīs idejas mēs vēl atgriezīsimies un attiecīgais likumprojekts tuvākajā laikā atkal tiks iesniegts.

Droši vien viens no iemesliem, kāpēc šis likumprojekts tika noraidīts, bija arī tas, ka tajā sākotnēji bija paredzēti diezgan apšaubāmi ierobežojumi attiecībā uz okupācijas laikā piešķirto apbalvojumu nēsāšanu. Tas izraisīja visai saasinātu attieksmi pret ordeņu un godazīmju likuma projektu.

— Tuvojas Lāčplēša diena un 18. novembris. Kā paredzēts atzīmēt šos valsts svētkus?

— Pasākumu plāns, kas pašlaik vēl tiek noslīpēts, būs diezgan apjomīgs. Kā parasti 18. novembrī notiks Saeimas svinīgā sēde, karaspēka parāde un ziedu nolikšana Brāļu kapos. Arī 11. novembrī būs līdzīga rakstura pasākumi par godu Lāčplēša dienai.

Turklāt 18. novembrī Saeimas namā svinīgi tiks atklāta piemiņas plāksne, kurā būs ierakstīti visu iepriekšējo Saeimu deputātu vārdi. Par tās izgatavošanu deputāti nobalsoja jau 6. Saeimas laikā, kad Saeimas priekšsēdētāja bija Ilga Kreituse.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors