Par Polijas Republikas parlamentāriešu vizīti Latvijā

Piektdien, 3.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas pārstāvjiem un uzsvēra, ka Latvijai un Polijai ir izveidojušās ļoti labas attiecības, tostarp atzinīgi vērtējama abu valstu parlamentu sadarbība.

Tikšanās gaitā R.Pīks un Polijas parlamenta viesi sprieda par Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās norisi, kā arī pārrunāja ar reģionālo sadarbību un Baltijas asamblejas darbu saistītos jautājumus.

Izvērtējot ar ES paplašināšanos saistītos jautājumus, R.Pīks uzsvēra Polijas panākumus virzībā uz ES, kā arī akcentēja Latvijas un Polijas līdzīgo vēsturisko pieredzi, kas ir drošs garants dziļākai sapratnei starp abām valstīm daudzos jautājumos. Turklāt virzībā uz ES ļoti nozīmīga ir savstarpējās informācijas apmaiņa starp Latviju un Poliju, teica R.Pīks.

Tostarp arī Polijas parlamentārieši atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz ES un izteica cerību, ka arī Latvija varētu panākt pirmās ES paplašināšanās kārtas kandidātvalstis.

Pārrunājot ar drošības politiku saistītos jautājumus, Polijas Seima viesi uzsvēra, ka atbalsta NATO paplašināšanos, un pauda pārliecību par mūsu valsts iespējām nākotnē kļūt par Ziemeļatlantijas Savienības dalībvalsti.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas pārstāvji apsprieda turpmākās parlamentārās sadarbības iespējas.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar saviem kolēģiem no Polijas Seima Ārlietu komisijas.

Polijas un Latvijas parlamentārieši pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus un Baltijas valstu sadarbības aspektus.

Polijas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Longins Pastusjaks informēja par Polijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem, tostarp integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās un labu attiecību veidošanu ar kaimiņvalstīm. L.Pastusjaks akcentēja, ka jaunajā ģeopolitiskajā situācijā Polijai ir robežas ar septiņām valstīm un ar tām visām izveidojušās draudzīgas attiecības. Lai gan Latvijai nav tiešu robežu ar mūsu valsti, tomēr Polija uzskata Latviju par labu kaimiņu, sacīja viesis. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts akcentēja abu valstu veiksmīgo sadarbību un pauda cerību, ka abu parlamentu ārlietu komisijas vēl aktīvāk sadarbosies ārpolitikā.

Pārrunājot Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus, abas puses sprieda par tām iestāšanās sarunu pozīcijām, kuras gan Latvijai, gan Polijai šķiet vissarežģītākās. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Polijas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks konstatēja, ka abu valstu sarunās ar ES visgrūtākās sadaļas ir par zemes īpašuma tiesībām un vides aizsardzību. Piemēram, gan Latvijā, gan Polijā lauksaimniecībā izmantojamo zemi nevar iegūt īpašumā ārzemju investori. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka sarunās ar ES būtu jāpanāk pārejas periods zemes īpašuma jautājumu saskaņošanā ar ES normām, jo steiga šajā jautājumā varētu radīt sociāla rakstura problēmas laukos. Savukārt ES prasību saskaņošana vides aizsardzībā prasa ārkārtīgi lielus kapitālieguldījumus, kas sadārdzinātu ražošanas procesu un mazinātu konkurētspēju Eiropas tirgū. Arī šeit būtu nepieciešama pakāpeniska darbība ilgākā laika posmā.

Abu valstu parlamentārieši apsprieda arī NATO paplašināšanas jautājumus. G.Krasts pauda domu, ka Latvijai ir ļoti vērtīga sadarbība ar Poliju kā jaunu Ziemeļatlantijas savienības dalībvalsti. L.Pastusjaks, kas ir arī Seima Aizsardzības komisijas loceklis, pastāstīja par Polijas armijas restrukturizāciju un akcentēja savas valsts ieinteresētību sadarboties ar Latviju aizsardzības jomā. L.Pastusjaks informēja, ka viņš ir pilnvarots piedāvāt Latvijai palīdzību militārā aprīkojuma veidā.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Baltijas asamblejas darbu. Poļu viesi izteica priekšlikumu, ka Polijas un citu Baltijas jūras valstu pārstāvji varētu tās darbā piedalīties novērotāju statusā.

Sarunas nobeigumā tika skarts arī jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratificēšanu Latvijas parlamentā. G.Krasts sniedza Polijas parlamentāriešiem pilnīgu informāciju par līguma virzību Saeimā.

Arī Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns iepazīstināja viesus ar komisijas darbības jomām, uzsverot likumdošanas saskaņošanu ar starptautiskajām normām un sabiedrības informēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, ko veic šim mērķim izveidots informācijas centrs.

Sarunas gaitā, spriežot Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus, Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Longins Pastusjaks atzina, ka Latvija varētu pievienoties pirmās ES paplašināšanās kārtas kandidātvalstīm.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par sabiedrības attieksmi pret savas valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Polijas parlamentārieši atzina, ka viņu valstī daļa iedzīvotāju neatbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā, proti, visvairāk skeptiķu ir tieši lauksaimniecībā nodarbināto, lielo uzņēmumu darbinieku un iedzīvotāju ar pamatizglītību vidū.

Sarunas nobeigumā pārrunātas Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā arī Krievijas nostāja pret Baltijas valstu centieniem iestāties Eiropas Savienībā.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas delegāciju.

Tikšanās sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis pauda prieku par iespēju tikties ar kolēģiem no Polijas Republikas Seima, kā arī uzsvēra abu valstu labās attiecības.

Sarunas gaitā Dz.Ābiķis iepazīstināja viesus ar poļu minoritātes iespējām iegūt izglītību gan latviešu, gan poļu skolās un atzina, ka poļi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir viena no aktīvākajām minoritātēm Latvijā un izceļas ar ļoti augstu nacionālo pašapziņu.

Pārrunājot ar pilsonības iegūšanu saistītos jautājumus, Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Longins Pastusjaks pauda viedokli, ka būtu jāatvieglo latviešu valodas zināšanu pārbaude. Savukārt izglītības sistēmā lielāka uzmanība jāpievērš latviešu valodas mācību programmām, kas veicinātu poļu integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

Polijas parlamentārieši pastāstīja par poļu minoritātes stāvokli Baltkrievijā un Ukrainā.

Polijas Republikas Seima Ārlietu komisijas pārstāvju vizīte Saeimā beidzās ar Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvju tikšanos.

Tikšanās laikā sarunas dalībnieki pārrunāja ar izglītības sistēmu saistītos jautājumus Latvijā, galveno uzmanību veltot poļu minoritātes mācību iespējām dzimtajā valodā un nepieciešamībai uzlabot mācību procesu, tostarp nodrošinot atbilstošu mācību materiāli tehnisko bāzi.

Saeimas preses dienests