Valsts prezidente:

— apmeklējot Dobeles un Saldus rajonu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 7.novembrī, apmeklējot Dobeles rajonu, viesojās Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās, kas tagad ir muzejs "Pikšas", kā arī akciju sabiedrībā "Dobeles dzirnavnieks", kur ar uzņēmuma vadību un darbiniekiem pārrunāja uzņēmuma darbību un graudkopības problēmas Latvijā.

Valsts prezidente un "Dobeles dzirnavnieka" pārstāvji runāja par graudu intervences ietekmi uz graudu tirgu, kā arī ražotāju un audzētāju problēmām, kas saistītas arī ar graudu kvalitāti un cenu. Tika minētas arī problēmas, kas kavē eksportu uz kaimiņvalstīm.

Dobeles slimnīcas apmeklējuma laikā tika spriests par to, ka arī šo slimnīcu satrauc līdzīgas problēmas kā daudzās citās veselības aprūpes iestādēs. Slimnīcas vadība uzsvēra, ka problēmas sakne nav meklējama tikai finansu trūkumā, bet gan veselības aprūpes reformā, taču tas nedrīkst ietekmēt medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem. Pēc slimnīcas darbinieku sacītā, viņi ir apmierināti ar to, ka viņu darbs ir pieprasīts, un slimnīca galvenokārt domā par to, kā veselības aprūpi pietuvināt katram pacientam.

Slimnīcas pārstāvji izteicās pret centralizāciju veselības aprūpē, jo pašreizējos apstākļos tas nozīmētu to, ka pacienti ne vienmēr saņemtu pakalpojumus, kas tiem nepieciešami. Valsts prezidente norādīja, ka veselības aprūpē ir jāatdala dažādas kompetences — infrastruktūra no tiešas medicīniskas aprūpes. Prezidente uzsvēra arī nepieciešamību popularizēt veselīgu dzīvesveidu.

V.Vīķe–Freiberga tika iepazīstināta ar Tērvetes sanatorijas darbību un iespējām tajā saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tāpat kā citas rehabilitācijas iestādes Latvijā, šī sanatorija sadarbojas ar Kanādas Vīnsas universitāti.

Turpinot vizīti Dobeles rajonā, V.Vīķe–Freiberga apmeklēja Annas Brigaderes pamatskolu. Tiekoties ar skolēniem un viņu skolotājiem, prezidente apsveica skolu sakarā ar izcilo sasniegumu pagājušajā vasarā, kad tās skolēni ieguva Lielo balvu Skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Tiekoties ar Tērvetes iedzīvotājiem, tika runāts par lauku vidusskolu tālāko likteni, veselības aprūpi un korupcijas jautājumiem.

Runājot par Eiropas Savienību, prezidente atzīmēja, ka Latvija, iestājoties šajā organizācijā, iegūs gan priekšrocības, gan pienākumus, un ir svarīgi pielāgoties šiem apstākļiem, kas sagaidāmi, un neļauties izmisumam.

Tika runāts arī par lauku skolu nākotni. Prezidente uzsvēra, ka, viņasprāt, ir svarīgi, lai katram Latvijas bērnam būtu iespējams izglītoties, taču pagastiem un valstij ir jāizlemj, kas ir racionālāk — likvidēt kādu skolu un attīstīt infrastruktūru, lai bērni varētu viegli nokļūt tālākā skolā, vai arī novērtēt kādu mazu skolu kā ļoti svarīgu konkrētam pagastam. Iedzīvotāji vēlējās uzzināt prezidentes viedokli arī par korupciju Latvijā, kā arī par pašreizējo situāciju Latvijas laukos.

Tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadību, kā arī LLU mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" darbiniekiem, Dobeles rajona vadību un apkārtējo pagastu priekšsēdētājiem un zemniekiem, tika spriests par lauku izglītību pašreiz un tās perspektīvām nākotnē, par situāciju, kādā atrodas zemnieki, un par attīstības iespējām. Sarunā par cukurbiešu audzēšanu un arī citām lauksaimniecības nozarēm zemnieki uzsvēra, ka ir iespējama attīstība, īpaši, ja zemnieki paši savā starpā sadarbojas un saredz savu nākotni, kopīgi attīstoties.

Tika runāts arī par lauku uzņēmējdarbības ētiku un to, kā lauku uzņēmējus izglītot šajā jomā. Zemnieki uzsvēra, ka, lai arī situācija laukos ir nopietna, tomēr no katra zemnieka ir atkarīgs, vai viņš spēj būt elastīgs un piemēroties apstākļiem, iet līdzi laikam.

Ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadību tika spriests par tām nozarēm, kas būs nepieciešamas laukos jau drīzā nākotnē, un kā viena no tām tika uzsvērta informātikas tehnoloģiju attīstība. Jau tagad vairākās lauksaimniecības nozarēs plaši tiek izmantoti datori, bet nākotnē šī tendence varētu tikai pastiprināties. Tādēļ arī, pēc LLU mācībspēku teiktā, universitāte plāno pievērst šai nozarei īpašu uzmanību.

Valsts prezidente viesojās arī Saldus Lauksaimniecības tehnikumā, kur tikās ar rajona padomes un pilsētas vadību, kā arī rajona uzņēmējiem un tehnikuma pasniedzējiem. Tikšanās laikā spriests par Saldus rajona attīstību, par pašreizējo situāciju rajonā – darba tirgū, dažādās nozarēs, kā arī par to, kā pats rajons saredz savu attīstību nākotnē.

Sarunā par lauksaimniecības attīstību prezidente tika iepazīstināta ar cūkkopības un graudkopības attīstību Saldus rajonā. Cūkkopība attīstās, un tai ir perspektīvas, jo tikai liela apjoma ražotnes cūkkopībā gatavas konkurēt Eiropas Savienībā. Zemnieki aizstāvēja Latvijas nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā un NATO, jo šīs organizācijas piedāvā valstij drošību, kā arī iespējas atrast jaunus tirgus, uzlabot savu produktu kvalitāti un konkurēt citu valstu tirgū. Tika uzsvērts, ka Latvijā netiek ražotas cūkkopības attīstībai vajadzīgās lauksaimniecības iekārtas un tāpēc zemniekiem tās jāiepērk no ārvalstīm. Spriests arī par zemnieku kreditēšanas sistēmu un tās nepilnībām. Uzņēmēji uzsvēra, ka nepieciešams rūpēties, lai izglītība nekļūtu mazāk kvalitatīva, jo tikai mūsdienīga un kvalitatīva izglītība var būt drošs pamats Latvijas lauku nākotnei.

Valsts prezidente apsveica ikvienu, kas radoši cenšas risināt sava rajona un reģiona problēmas un strādā pie tā, lai radītu jaunas darba vietas. Viņa atzīmēja, ka pārmaiņu gadi laukos ir bijuši smagi un tāpēc, raugoties nākotnē, ir jāsmeļas no pasaules un Eiropas valstu pieredzes un, apzinoties dziļās lauksaimniecības tradīcijas Latvijā, jāņem vērā arī globalizācijas tendences, kas pieprasa spēju konkurēt un pielāgoties apstākļiem, būt aktīvam savā darbībā. Viņa uzsvēra izglītības nozīmi, jo tieši globalizācija ir tā, kas pieprasa izglītot cilvēku, lai tas sekmīgi varētu pārorientēties, apgūt jaunas profesijas un izcīnīt savu darba vietu pasaules darba tirgū. Prezidente uzsvēra arī informācijas tehnoloģiju nozīmi šodienas sabiedrībā, atzīmējot, ka informācijas tehnoloģiju speciālisti var sadarboties ar citām valstīm, atrodoties Latvijā.

Vēlāk V.Vīķe–Freiberga tikās arī ar Saldus iedzīvotājiem un atzīmēja to, ka Latvijai ir svarīga iekļaušanās Eiropas Savienībā un mūsu valstij ir jāprot izmantot tos līdzekļus un iespējas, ko piedāvā dalība Eiropas Savienībā. Valsts prezidente ir pārliecināta, ka Latvija spēj konkurēt ar citiem pasaulē ikvienā jomā — gan sportā, gan kultūrā, gan arī uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā.

Diskusijā ar iedzīvotājiem tika spriests par to, kā pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi cīņā ar bezdarbu un nabadzību. Prezidente uzsvēra, ka Saldus un Dobeles apmeklējuma laikā ir varējusi vērot daudzus projektus, kuros piedalījušies ārvalstu partneri, tas liecinot, ka arī citām valstīm ir svarīgi, kā attīstās Baltijas valstu, tajā skaitā arī Latvijas, reģions. Viņa pauda pārliecību, ka Latvija spēs pārvarēt pārmaiņu laiku grūtības, un uzsvēra, ja katrs darīs savu darbu pēc savām iespējām un saviem spēkiem, tad arī visiem kopā Latvijā klāsies labāk.

Iedzīvotāji vēlējās uzzināt prezidentes viedokli par to, kā cīnīties ar korupciju, un prezidente uzsvēra, ka atbalsta legālās prezumpcijas ieviešanu Latvijas likumdošanā. Tika spriests arī par iespējām, ko piedāvā Valsts prezidenta tiesības likumdošanā.

— pieņemot darbā padomnieku vēstures jautājumos

Ar 2000.gada 1.novembri Valsts prezidenta kancelejā darbu sāka Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda.

A.Zunda ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras asociētais profesors. 1992.gadā Latvijas Universitātē saņemts vēstures doktora grāds, 1999.gadā saņemts habilitētā vēstures zinātņu doktora grāds Latvijas Univeristātē. Papildus stažējies Maskavas un Londonas universitātēs.

Zinātniskās pētniecības darba galvenie virzieni ir Lielbritānijas un Latvijas ekonomisko un politisko attiecību problēmas 30.gados, Lielbritānijas politika Baltijā, kā arī starpkaru perioda starptautisko attiecību problēmas. Atsevišķās publikācijās pievērsta uzmanība arī integrācijas procesiem Eiropā jaunāko laiku vēstures posmā.

Piedalījies 12 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs ar ziņojumiem par pētāmo problemātiku. Zinātnisko publikāciju kopējais skaits – 40, t.sk. 3 monogrāfijas, 1 mācību grāmata, 4 mācību līdzekļi, 31 raksts un tēzes.

Valsts prezidenta preses dienests