Par konferenci "Eiropas integrācijas aktualitātes"

Vakar, 7.novembrī, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra un Sociālo tehnoloģiju augstskolas rīkotā jauno pētnieku konference "Eiropas integrācijas aktualitātes". Konferencē piedalījās triju Latvijas augstskolu — Rīgas Stradiņa universitātes, Sociālo tehnoloģiju augstskolas un Vidzemes augstskolas — 12 studenti ar referātiem un ziņojumiem par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un ar to saistītajām problēmām. Konferences pirmajā daļā dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un ES prezidējošās valsts Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona. Latvijas studentu zināšanas par ES izvērtēja Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis, bet otrs Latvijas pārstāvis no Eiropas Komisijas Jānis Folkmanis studentiem stāstīja par ES konstitūciju un dalībvalstu suverenitāti. Konferences viesi atbildēja arī uz studentu jautājumiem un paskaidroja izteiktos eirooptimistiskos viedokļus un dažādās prognozes par Latvijas vietu nākotnes Eiropā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, uzrunājot konferences dalībniekus, iezīmēja paralēles starp jēdzieniem — Latvija un Eiropa ( runa publicēta atsevišķi ).

Ārlietu ministrs I. Bērziņš uzsvēra ( runa publicēta atsevišķi ), ka integrācija Eiropas Savienībā ir likumsakarīgs process, bet ceļā uz ES ir jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: kā notiks paplašināšanās, kādu izvēlēties savu nākotnes politiku, kāda būs nākotnes ES un kāda būs mazo valstu vieta tajā.

No 2000.gada 1.jūlija ES prezidējošā valsts ir Francija, tāpēc arī Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona tika aicināta izteikt savu viedokli par ES attīstības perspektīvām Francijas sešu mēnešu prezidentūras laikā un tālākā nākotnē. Viņa uzrunāja klātesošos franču valodā, tādējādi uzsverot, ka Eiropā ir vieta visām tautām un visās mēlēs runājošajiem. L. Avona atzīmēja, ka Francijas prezidentūra skārusi divus nozīmīgus un arī Latvijas sabiedrību ļoti interesējošus jautājumus attiecībā uz ES institucionālo reformu un ES paplašināšanos. Vēstniece atzīmēja, ka ES savā ziņā ir unikāla telpa, jo veidota ar valstu, valdību un iedzīvotāju gribu. ES viena valsts nedominē pār citām uz spēka principa pamata, bet ir radīta, lai nodrošinātu mieru telpā, kur katram pieder savas vērtības. L. Avona sacīja, ka ES telpā jāievēro demokrātijas principi, lai nenotiktu vērtību izšķīšana un vērtību satura zaudēšana. Tika norādīts, ka Francijas prezidentūras laikā Starpvaldību konferences mērķis ir īstenot institucionālās reformas, kas nozīmē ne tikai ES attīstību, bet arī tiešu institūciju reformu, kas uzlabotu ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis.

L. Avona atzīmēja, ka saistībā ar ES jāievēro arī demogrāfiskā īpatsvara princips, kas nozīmē kādas cilvēku grupas dominēšanas novēršanu pār citiem. Ir jāatrod līdzsvars starp ES institūcijām, lai katra valsts varētu brīvi piedalīties lēmuma pieņemšanā un izteikt savu viedokli, neuzspiežot to citiem. Viņa teica, ka ir vajadzīgas nepārtrauktas diskusijas un viedokļu uzklausīšana, lai notiktu virzība un attīstība. Viņa izteica Francijas pārliecību, ka Eiropas Savienību spēs apvienot vienotas vērtības, kultūra un apmaiņa ar šīm vērtībām, kas politiski nozīmē to, ka ES jākļūst par vienu no galvenajām politiski funkcionējošām institūcijām nākotnē. L. Avona piekrita, ka ES paplašināšanās ir nebijis notikums vēsturē, jo līdz šim paplašināšanās ir notikusi pakāpeniski, bet Eiropa ir atzinusi ne tikai Latvijas izteikto vēlmi atgriezties loģiskajā un dabiskajā Eiropas vidē. Tika norādīts, ka grūtākais nav iestāties ES, bet gan pārveidot ekonomisko un sociālo struktūru tik īsā laikā, jo ES prasības un likumdošana ir veidojušās 50 gadu pastāvēšanas laikā. Runājot par sabiedrības un valsts pozitīvo un negatīvo attieksmi pret ES, L. Avona norādīja, ka nevajag neprātīgi pielūgt ES, jo arī šo organizāciju veido cilvēki un tā nav pilnīga, tomēr pašizolēšanās tajā laikā, kad visā pasaulē notiek globalizācija, nav piedodama, jo bieži vien ar to valstij tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā ar valsts izolāciju no ārpuses. ES sniedz katrai demokrātiskai valstij iespēju piedalīties savas nākotnes veidošanā.

Runu noslēdzot, L. Avona teica, ka Latvija sarunu procesā ir ātri virzījusies uz priekšu un ir saprotamas arī Latvijas grūtības likumdošanas saskaņošanā un ES prasību ievērošanā. Atzīmējot tieši jauniešu lomu integrācijas procesā, L. Avona uzsvēra, ka jaunajiem cilvēkiem ir jāraugās nākotnē, lai Eiropas integrācijas process tiktu veicināts un būtu iespējams vispusīgi izvērtēt, kas nepieciešams Latvijas attīstībai un uzņemšanai ES valstu pulkā.

Konferences otrajā daļā par Latvijas jaunatnes izglītību ES jautājumos runāja E.B. Deksnis, uzsverot izglītības lomu jauniešu turpmākajā darbā gan ES institūcijās, gan Latvijā. Viņš vērsa uzmanību uz savos novērojumos gūtajām atziņām par Latvijas studentu īpatnībām, latviešu mentalitātes iezīmju ietekmi uz darbu ES institūcijās un saistībā ar tām, uz mācību procesu un Latvijā iegūtās izglītības vājākajām pusēm, kas varētu izveidoties par ES institūciju darbā strādājošo trūkumiem, ja zināšanas netiks pilnveidotas. "Latvijas Vēstnesis" ir iecerējis iepazīstināt tuvāk ar E.B. Dekšņa atziņām kādā no nākamajiem "LV" "Eiropas lietu" laidieniem, kur tiks sniegta sīkāka informācija arī par konferences otrajā daļā lasītajiem triju pārstāvēto Latvijas augstskolu 12 studentu referātiem, tajos apskatītajām problēmām un secinājumiem.

J. Folkmanis savukārt uzsvēra institūcijas juridiskā pamata nozīmi tās pastāvēšanā. Viņš argumentēja Eiropas konstitucionālo elementu, piemēram, institucionālās definīcijas, iestāžu neatkarības, teritorijas definīcijas, pilsonības definīcijas, finansiālās neatkarības, aizsardzības un iekšējās iekārtas eksistenci ar piemēriem ES dokumentos, kas norāda uz zināmā mērā valstij līdzīgas institūcijas pastāvēšanu. Tomēr, vaicāts, vai ES var uzskatīt par valstisku organizāciju, viņš atbildēja, ka ES kā valstu savienības statuss nav noteikts, bet diskusija par to paliek atklāta, jo valstis, iestājoties ES, tomēr daļu savas valsts suverenitātes deleģē ES.

Viņš atzīmēja, ka ir grūti pateikt, kas notiks ar Latvijas suverenitāti, bet piebilda, ka uz šo jautājumu būs jāmeklē atbilde tiem, kas veidos Latvijas nākotni, pieņemot lēmumu gan par iestāšanos ES, gan īstenojot reālu Latvijas iekļaušanos Eiropas valstu saimē.

Konferencē uzdotie studentu jautājumi pierādīja, ka Latvijas ceļš uz ES ir nopietni diskutējams un dažādu šķēršļu pilns. Tika vaicāts gan par Krievijas iespējamo ietekmi uz lēmuma par ES paplašināšanos pieņemšanu, gan par argumentiem, kas apgāztu eiroskeptiķu uzskatus par Latvijas nākotnes izredzēm ārpus ES, gan par citu valodu nozīmi ES, gan ES pilsonību un tās ietekmi uz integrāciju, gan arī par iespējamo "smadzeņu" aizplūšanu no Latvijas pēc iestāšanās ES un risinājumiem, kā šo problēmu novērst.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Konferences organizētāji, dalībnieki un interesenti: Eiropas komisijas administrācijas darbinieki Dr. Eduards Bruno Deksnis un Jānis Folkmanis…

…Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis; Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers un Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš; Francijas Republikas vēstniece Latvijā Luīze Avona

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"