Par tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem

Vakar, 7. novembrī, Centrālās statistikas pārvaldē notika preses konference par tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem. Preses konferencē piedalījās ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Preses konferences ievadā Aigars Kalvītis teica:

— Beidzot mēs varam paziņot provizoriskos tautas skaitīšanas rezultātus. Es tikai gribētu atgādināt, ka pirmā tautas skaitīšana Latvijas teritorijā notika 1897. gadā, pirmās brīvvalsts laikā bija četras tautas skaitīšanas. Padomju laikā pēdējo reizi tautas skaitīšana notika 1989. gadā. Tautas skaitīšana ir fiksēta uz 2000. gada 31. martu. Latvijā tautas skaitīšanai ir izlietoti 2,5 miljoni latu — 1,08 lati uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, Igaunijā izmaksas tautas skaitīšanā uz vienu iedzīvotāju bija 3,7 reizes lielākas. Mums jāpateicas Zviedrijas Ārlietu ministrijai un Somijas statistikas resoram par palīdzību, nodrošinot statistikas pārvaldi ar tehnisko palīdzību.

Par tautas skaitīšanas rezultātiem sīkāk pastāstīja A. Žīgure, kas uzsvēra, ka šī tautas skaitīšana bijusi vērienīgākais statistikas projekts pēdējo desmit gadu laikā. A. Žīgure pastāstīja, ka tautas skaitīšanā tikuši nodarbināti 4934 cilvēki, no kuriem 466 bijuši tieši tautas skaitītāji, kas aptaujājuši iedzīvotājus. Tautas skaitīšanas dati rāda, ka 2000. gada 31. martā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 375 tūkstoši cilvēku. A. Žīgure gan uzsvēra, ka tie ir provizoriskie rezultāti: "Šī ir tikai pirmā informācija, kas prasa papildu analīzi par konkrētām iedzīvotāju grupām. Ir saņemta papildu informācija par personām, kurām nebija personas koda, ir iedzīvotāju grupa, kuras personas kodi nav matemātiski pareizi. Šo iedzīvotāju datu precizitāti mēs skaidrojam kopā ar Pilsonības un migrācijas dienestu, Dzimtsarakstu departamentu."

Salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 1989. gadā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10,9% jeb 291 000 cilvēku. Pilsētu iedzīvotāju skaits ir samazinājies straujāk par 13,5%, lauku iedzīvotāju skaits — par 5,1%. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem Latvijas iedzīvotāju skaits ir par 44 000 cilvēku mazāks, nekā minēts agrākajos statistikas pārvaldes datos. A. Žīgure to skaidroja ar neatspoguļoto cilvēku emigrāciju īpaši pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas. Vislielākā emigrācija bijusi 1992. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu, iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Liepājā — par 22%, Rīgā — par 16%, Jelgavā — par 15%.

Pēc dzimuma Latvijas iedzīvotāji iedalās šādi: 1 093 000 vīriešu un 1 282 000 sieviešu. Salīdzinot ar 1989. gadu, ir samazinājies vīriešu īpatsvars. Vismazākais vīriešu īpatsvars ir Jūrmalā un Rīgā, bet vislielākais — Ventspils rajonā.

Par vecuma struktūru. Mūsu iedzīvotāji strauji noveco. Salīdzinājumā ar 1989. gadu 2000. gada skaitīšana uzrāda, ka par 9% pieaudzis iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā. 60 gadu un vecāku iedzīvotāju skaita pieaugums ir vērojams visās Latvijas pilsētās, īpaši Daugavpilī — par 20%, Ventspilī — par 17%, Rēzeknē — par 15%, Rīgas rajonā pieaugums ir par 29%. Salīdzinot ar 1989. gadu, strauji sarucis bērnu (0 — 14 gadi) skaits, Liepājā — par 36%, Rīgā — par 34%, Ventspilī — par 32%.

Pirmo reizi tautas skaitīšanā ir iegūti dati par iedzīvotāju izglītības līmeni. Šis jautājums tika uzdots personām no 7 gadu vecuma. Iegūtie dati rāda, ka personu ar augstāko izglītību ir par 2% vairāk nekā 1989. gadā, palielinājies ir arī to personu īpatsvars, kam ir vidējā speciālā izglītība, bet ir samazinājies personu skaits ar vidējo izglītību. 8,6 % iedzīvotāju izglītības līmenis ir mazāks par četrām klasēm, šajā grupā arī iekļauti 0,9% iedzīvotāju, kas nevienu gadu nav mācījušies skolā, kā arī 0,3% cilvēku, kas neprot ne lasīt, ne rakstīt. Ja tiek salīdzināts personu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijas pilsētās un rajonos, tad var redzēt, ka tas ir augstāks lielpilsētās, kur lielāka ekonomiskā aktivitāte, bet zemāks — rajonos. Visaugstākais personu ar augstāko izglītību īpatsvars ir Rīgā — 20,1%, Jūrmalā — 14,5%, un Jelgavā — 13,5%. Zemākais personu īpatsvars ar augstāko izglītību ir Ventspils rajonā — 5%, Liepājas un Rēzeknes rajonā — 5,5%. Personu, kas norādījušas, ka neprot ne lasīt, ne rakstīt, visvairāk ir Krāslavas, Daugavpils, Talsu, Gulbenes un Rēzeknes rajonā.

Par iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis līdz 57,6% salīdzinājumā ar 52% 1989. gadā. Krievu tautības īpatsvars ir samazinājies no 34% 1989. gadā līdz 29,6% 2000. gadā. Vislielākais pamattautības iedzīvotāju īpatsvars no pilsētām ir Ventspilī — 51,5% un Jūrmalā — 50,9%. Vismazākais latviešu īpatsvars ir Daugavpilī — 15,9% un Daugavpils rajonā — 39,4%. Vislielākais krievu īpatsvars ir Latvijas pilsētās: Daugavpilī — 55,2%, Rēzeknē — 50,7% un Rīgā — 43,8%. Salīdzinoši vismazākais krievu īpatsvars ir Kurzemes rajonos. A. Žīgure gan norādīja, ka Eiropā tautas skaitīšanā tiek ņemta vērā nevis nacionalitāte, bet gan pilsonība.

Analizējot iedzīvotāju norādīto dzimto valodu, redzams, ka latviešu valodu kā dzimto uzrāda 62% iedzīvotāju, kas ir augstāks nekā latviešu tautības personu īpatsvars iedzīvotāju vidū (57,6%). Latvijas iedzīvotāji papildus dzimtajai un krievu valodai zina arī angļu valodu — 15%, vācu — 7,9% un franču — 0,4%.

Par iedzīvotāju grupējumu pēc galvenā iztikas līdzekļu avota. Salīdzinot ar 1989. gadu, ir sarucis to iedzīvotāju skaits, kas kā galveno iztikas avotu ir norādījuši ekonomiskās aktivitātes, — 55,1% un 32,8%. Ir palielinājies to personu īpatsvars, kas pārtiek no pensijas, pabalstiem, ienākumiem no īpašuma un ieguldījumiem, citu personu vai iestāžu apgādības. A.Kalvītis, skaidrojot, kāpēc tik dramatiski salīdzinājumā ar 1989. gadu ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru galvenais ienākums ir ekonomiskās aktivitātes, minēja situāciju laukos, kur cilvēki neveic nekādas citas ekonomiskās aktivitātes, izņemot pārtikšanu no pašu saražotā.

2000. gada tautas skaitīšanas programmā bija ietverti arī jautājumi par iedzīvotāju mājokļiem. Salīdzinājumā ar 1989. gadu būtiski palielinājies privātīpašumā esošo mājokļu īpatsvars, kā arī to iedzīvotāju skaits, kam pieder individuālās mājas.

A. Žīgure teica, ka 4,5% personu tautas skaitītāji nav sastapuši, bet tās ir iekļautas kopējā sarakstā, ziņas iegūstot no Iedzīvotāju reģistra.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore