Par Starptautiskā valūtas fonda misiju

Pirmdien, 6. novembrī, Finansu ministrijā preses konferencē tika sniegta informācija par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas darbību Latvijā. Preses konferencē piedalījās finansu ministrs Gundars Bērziņš un Starptautiskā valūtas fonda pārstāvis Latvijā Adalberts Knobls.

Preses konferences ievadā Gundars Bērziņš teica:

— Latvijā divas nedēļas uzturējās SVF misija, kura ir sagatavojusi slēdzienu par šībrīža situāciju Latvijā. Es tikko parakstīju, un Einārs Repše šodien parakstīs aicinājumu piedalīties SVF un Pasaules bankas jaunā projektā — finansu sektora izvērtējuma programmā. Programmas ietvaros paredzēts izvērtēt valsts finansu sektora darbību, kā arī banku sektora kapacitāti un atbilstību Pasaules bankas un SVF izvirzītajiem kritērijiem. Programma sāks darboties jau nākamā gada pirmajā ceturksnī. Šāda programma jau darbojas 10 valstīs.

Par budžetu. Protams, budžeta deficīta līmenis mūs neapmierina. Es piekrītu valūtas fonda rekomendācijām. Nākamā gada sākumā mēs atgriezīsimies pie sarunām par 2001. gada budžetu, lai tad savu sadarbību varētu bāzēt jau uz reāliem skaitļiem. Latvija grib pierādīt, ka tā stingri vēlas ierobežot fiskālo deficītu. Šī gada neatbilstības veidojas arī saistībā ar izdevumiem no Privatizācijas fonda. Šie izdevumi neprasīja papildu aizņemšanos, tos sedza ieņēmumi no privatizācijas, bet pēc klasiskās definīcijas šie skaitļi ir pieskaitāmi deficītam. Šis skaitlis ir ļoti liels — 17 miljoni latu, kas no Valūtas fonda puses pamatoti tiek attiecināti uz deficītu.

Tad runāja Adalberts Knobls :

— Man nav daudz tādu lietu, ko minēja ministrs, kurām es nepiekristu. Mēs Latvijā esam strādājuši divas nedēļas, un šī ir mūsu pēdējā darba diena. Misijai bija divi mērķi. Pirmais — veikt otro pārskatu par programmu, pārbaudīt, kā veicas programmā izteikto apņemšanos izpilde. Otrais mūsu mērķis bija apspriest jaunās programmas koncepciju, kas varētu sākt darboties jau nākamā gada sākumā. Mums nebija iespēju pabeigt šo pārskatu, kā arī rekomendēt direktoru valdei. Pirmkārt, tāpēc, ka septembra beigās netika ievēroti programmas izpildes kritēriji, ievērojami tika pārsniegts fiskālais deficīts. Otrkārt, skatoties nākotnē un redzot, ka tika pieņemti budžeta grozījumi šim gadam, var prognozēt, ka arī šī gada beigās Latvija neatbildīs SVF izvirzītajiem kritērijiem. Tāpēc mēs vienojāmies, ka varētu atgriezties nākamā gada sākumā, lai detalizēti apspriestu jauno programmu, kas attieksies uz nākamo gadu. Kas attiecas uz ekonomikas kopainu, mēs domājam, ka Latvijas ekonomikai šogad ir klājies diezgan labi, mūsuprāt, ekonomiskā izaugsme būs 5%, inflācija — 3%. Pat tekošā konta deficīts, kas Latvijai ir visnedrošākais rādītājs, ir izrādījies zemāks, nekā mēs sākotnēji domājām. Tas ir ļoti pozitīvs rādītājs, ņemot vērā to, ka Latviju ir ietekmējuši vairāki negatīvi faktori no ārpuses — eiro kursa kritums un Krievijas krīze. Mēs uzskatām, ka Latvijas ekonomikā vēl joprojām pastāv riska faktori, un mums liekas, ka vienīgais veids, kā tos mazināt, ir ļoti piesardzīgi realizēt fiskālo politiku. Mūs satrauc tas, ka šogad fiskālie rādītāji ir sliktāki, nekā tie bija plānoti. Ja raugāmies vairākus gadus uz priekšu, tad ir sagaidāms, ka Latvijai parādīsies prasības pēc lielākiem izdevumiem, kas būs saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā un integrāciju NATO. Tāpēc ļoti svarīgi jau tagad spert nepieciešamos soļus budžeta sakārtošanā, lai, parādoties šiem jaunajiem izdevumiem, nerastos nekontrolējama budžeta deficīta ekspansija.

Atbildot uz jautājumu, kas izriet no tā, ka pārskats nav pabeigts, A. Knobls teica:

— Dažos gadījumos, piemēram, šajā, kad nav izpildīti noteikti kritēriji, ir iespējams izstrādāt pasākumus, kas ilgtermiņā ļautu programmai atkal atgriezties uz īstā ceļa. Šī programma jau šogad beidzas, vairs nav jēgas ko mainīt, tādēļ jau mēs arī runājam par jaunas programmas iespējamību.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore