Par iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtību

Ainis Dābols, Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda valdes loceklis, — "Latvijas Vēstnesim"

Pamatojoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22. panta trešo un astoto daļu, Ministru kabinets šā gada 26. septembrī pieņēma noteikumus Nr.331 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka fizisko personu apliekamo ienākumu", kas stājās spēkā 30. septembrī. Tas nozīmē, ka fiziskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) var likt aizpildīt papildu deklarācijas, ja rodas aizdomas, ka cilvēks tomēr nav deklarējis visus savus ienākumus un nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pamatojoties uz likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", fiziskām personām bija jādeklarē arī savi neapliekamie ienākumi jau no minētā likuma spēkā stāšanās brīža, taču, tā kā līdz 2000.gada 1.janvārim likums neparedzēja soda sankcijas par gada ienākuma deklarācijas neiesniegšanu, reāli šādas deklarācijas iesniedza tikai tie iedzīvotāji, kuriem bija attaisnotie izdevumi un kuri vēlējās saņemt nodokļa atmaksu. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas līdz 2000.gada 1.janvārim noteica, ka gada ienākuma deklarācija ir jāiesniedz par neapliekamajiem ienākumiem, kuru apjoms gada laikā pārsniedz 252 latus, savukārt pēc 2000.gada 1.janvāra — 1008 latus. Ja arī pēc ienākumu deklarēšanas VID tomēr rodas aizdomas par kādiem nedeklarētiem ieņēmumiem, piemēram, cilvēks ar 10 000 latu gada izpeļņu pēkšņi iegādājas vai uzceļ māju 120 000 latu vērtībā, tad iedzīvotājs var tikt lūgts izpildīt papildu deklarāciju, pamatojoties uz septembrī pieņemtajiem Ministru kabineta 331. noteikumiem.

Tiktāl it kā viss kārtībā, taču — ko par to saka speciālisti, kuri ikdienā nodarbojas ar nodokļu lietām, nevis no likumdevēja, bet no normatīvo aktu lietotāju vidus? Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda valdes locekļa Aiņa Dābola viedoklis ir šāds.

— Kādēļ, jūsuprāt, ir radušies Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka fizisko personu apliekamo ienākumu", un kā šos noteikumus var piemērot?

— Manuprāt, tie radušies, lai sistematizētu un radinātu nodokļu maksātājus attiecībā uz neapliekamo ienākumu nodokļa deklarēšanu un reālu nodokļu nomaksu.

Runājot par iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu (nevis papildu deklarācijām, ko nosaka jaunie noteikumi), iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir vispārēja norma. Piemēram, ja cilvēks pārdod savu personīgo automašīnu, viņam arī šis ienākums ir jādeklarē. Tātad — jādeklarē visi ienākumi no darījumiem ar vērtspapīriem, nekustamajiem īpašumiem, papildu uzkrājumiem, juridisko personu dāvinājumiem fiziskām personām, saņemtiem un izsniegtiem aizdevumiem, īpašumā esošām apdrošināšanas polisēm, piederošām kapitāla daļām un akcijām utt., par kuriem nav jāmaksā ienākuma nodoklis.

— Kā šie jaunie noteikumi par VID pieprasītām papildu deklarācijām reāli darbosies?

— Mehānisms, kas noteikts noteikumos, ir apsveicams un vajadzīgs. Diemžēl pašos pamatos noteikumi, lai tos varētu praktiski piemērot, ir pārstrādājami. Jo tie ir vispārīgi, plaši un arī pretrunīgi. Un rezultātā vēlamā efekta no papildu deklarācijām vienkārši var nebūt.

Pēc VID komentāra, šie jaunie noteikumi ir piemērojami riska grupai — fiziskām personām, kuras iesaistītas šaubīgos darījumos. Kas tad iesaistās šaubīgos darījumos? Cilvēki, kuri ir materiāli ļoti pārtikuši un kuri varēs sevi nodrošināt arī ar labiem advokātiem, nodokļu konsultantiem. Šādā formā, kā noteikumi ir uzrakstīti un kādas ziņas jāsniedz papildu deklarācijā, pieredzējušam nodokļu konsultantam vai ar nodokļu lietām strādājošam advokātam nebūs problēmu deklarāciju izpildīt par labu personai, kura tiešām ir iesaistīta šaubīgos darījumos. Un baidos, ka VID tiesas prāvās, kas varētu šajā sakarā būt, būs zaudētājs.

Kāpēc? Tāpēc, ka šie noteikumi paredz papildu deklarāciju kaut kādā laika periodā cilvēkiem — gan ierēdnim, kas saņem 5000 latu gadā, gan arī uzņēmējam, kurš saņem 80 000 latu gadā, jo ieņēmumu ierobežojošos kritērijus noteikumi neparedz. Tajā pašā laikā papildu deklarācijas forma ir ļoti sarežģīta — tā ir sarežģītāka nekā amatpersonu deklarācija. Vienkāršam cilvēkam pašam nenoliedzami to izpildīt būs stipri vien sarežģīti. Varbūt pat neiespējami. Pieņemsim, ka cilvēks — vienādi vai citādi — šo papildu deklarāciju izpilda un iesniedz.

Tālāk ir kontroles mehānisms, kādam tam saskaņā ar noteikumiem būtu jābūt. Konkrētā laikā, piemēram, 1. jūnijā, papildu deklarācija tiks iesniegta. Taču, piemēram, par šo gadu VID varēs pārbaudīt nodokļu nomaksu tikai pēc gada beigām, precīzāk — līdz nākamā gada 1. aprīlim, kad visa iespējamā informācija tiks apkopota. Un tikai tad VID varēs izanalizēt, vai deklarējamais apjoms atbilst vai neatbilst uzrādītajam līdzekļu apjomam. Un arī to, kā fiziskā persona ir veikusi nodokļu nomaksu par neapliekamajiem ienākumiem. Tātad paies vismaz pusgads, līdz VID tiks skaidrībā par konkrēto papildu deklarāciju. (Vēl nav arī finansiālā nodrošinājuma, lai tehniski varētu datus apkopot.) Pēc tam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", likumu "Par VID" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" VID varēs uzlikt papildus maksājama nodokļa apmēru, kas fiziskajai personai būs jānomaksā.

— Kad cilvēkam ir šī papildu deklarācija jāiesniedz?

— Tad, kad VID to prasa. Tā nav jāpilda tāpat vien.

— Uz kāda pamata VID var prasīt to izpildīt?

— Tas nekur nav pateikts. Kaut vai tikai šā iemesla dēļ būtu noteikumi jāpārstrādā. Un arī tāpēc, ka nav garantēta uzrādītās informācijas konfidencialitāte, kas ir ļoti svarīgs jautājums. Noteikumiem un papildu deklarācijām ir jāatbilst reālām praktiski lietojamām un juridiski korektām normām.

Vēl. Šāds projekts būtu publiskojams, pirms tiek apstiprināts un ieviests dzīvē, jo tas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Arī tādā aspektā, ka cilvēkam uz nepatiesu ziņu pamata var iznākt pierādīt lietas, ko viņš patiesībā nekad nav darījis.

Un vēl viena lieta. Būtiska. Vai cilvēks varēs atcerēties, kādi viņam bija uzkrājumi vai nauda maciņā pirms divarpus gadiem? Tāpēc, manuprāt, būtu nosakāms pārejas periods līdz 2002. gada 1. janvārim, jo papildu deklarācijas paredz neapliekamo ienākumu deklarēšanu par pēdējiem trim kalendārajiem gadiem.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore