Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.108
Jelgavā 2005.gada 24.novembrī
Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu, likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta sesto daļu, 14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta septīto daļu, 15.pantu, 24.pantu un 26.pantu, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta otro daļu un 12.pantu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Saistošie noteikumi “Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība” (turpmāk tekstā — Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk arī — dzīvoklis) jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistros un izslēdzamas no tiem, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Jelgavas pašvaldības institūciju, kura reģistrē personas palīdzības reģistros.
2. Jelgavas pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata lietojumā esošas dzīvojamās telpas tiek izīrētas saskaņā ar likumiem “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par dzīvokļa īpašumu”, likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 16.pantu, likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 16.pantu un šo Noteikumu nosacījumiem.
3. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas Domes izveidotā Dzīvokļu komisija (turpmāk tekstā — Komisija). Lēmumu par pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas īres maksas, apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamas telpas lietošanu, segšanai (dzīvokļa pabalsts), pieņem Jelgavas domes Pabalstu piešķiršanas komisija, saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem par pabalstu piešķiršanas kārtību.
4. Komisija lemj:
4.1. par personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā saskaņā ar personas iesniegumu;
4.2. par personas izslēgšanu no attiecīgā palīdzības reģistra;
4.3. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu izīrēšanu;
4.4. par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanu un īres līguma termiņa pagarināšanu;
4.5. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmaiņu;
4.6. par vienreizējā pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;
4.7. par neizīrēto dzīvojamo telpu, kuras nav nepieciešamas izīrēšanai palīdzības reģistros iekļautajām personām, nodošanu privatizācijai vai atsavināšanai.
5. Personu, kuras vēlas un ir tiesīgas saņemt Jelgavas pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, iekļaušanu attiecīgajos reģistros un reģistru uzturēšanu kārto SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk tekstā — Pārvalde).
6. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.
7. Pārvalde reizi trīs mēnešos aktualizē reģistros iekļauto personu kārtas numurus (attiecīga mēneša 1.datumā) un iesniedz informāciju Komisijai.
II. Pašvaldības palīdzības reģistri
8. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai viena mēneša laikā no dienas, kad notikusi stihiska nelaime vai avārija.
9. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā 8.pantā paredzētajos gadījumos, izīrējot dzīvojamo telpu vai piešķirot vienreizēju pabalstu, Komisija pieņem 24 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, neveicot Noteikumos paredzēto reģistrāciju.
10. 1.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:
10.1. maznodrošinātas personas, kurām saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos sniedzama palīdzība, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, un ja:
10.1.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,
10.1.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
10.2. maznodrošinātas personas, kuras likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja:
10.2.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
10.2.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
10.3. politiski represētās personas, ja viņu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un:
10.3.1. kuras tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;
10.3.2. kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem.
11. 2.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.
12. 3.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:
12.1. maznodrošinātus repatriantus (ja ir saņemta repatriācijas atļauja), kuri izceļojuši līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kartībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kura atrodas Jelgavā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;
12.2. maznodrošinātas politiski represētās personas.
13. 4.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:
13.1. atsevišķi dzīvojošus (t.i., kuri dzīvojamā telpā dzīvo vieni) pensionārus vai invalīdus, kuri dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā un lietojuši dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai;
13.2. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namīpašumā un šī dzīvojamā telpa (viens dzīvoklis mājā) nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekiem) dzīvošanai un īpašnieks rakstiski apliecina, pierādot ar dokumentiem, ka mājā brīvu dzīvokļu nav, ja to īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas Jelgavā vai Jelgavas rajonā.
14. 5.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.
Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.
15. 6.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa (dzīvojamā māja) saskaņā ar Jelgavas pašvaldības Būvvaldes atzinumu ir atzīta par esošu avārijas stāvoklī un Jelgavas dome ir pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu.
16. 7.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē maznodrošinātas personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu uz tiesiska pamata un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 5 gadus un kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar Jelgavas pašvaldības Būvvaldes atzinumu ir kļuvusi dzīvošanai nederīga un ja viņas ir:
16.1. ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem;
16.2. ģimenes, kurās ir bērns invalīds;
16.3. ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;
16.4. atsevišķi dzīvojoši (t.i., dzīvojamā telpā dzīvo vieni) pensionāri vai invalīdi, kuriem nav apgādnieku.
17. 8.reģistrā sociālo dzīvokļu vai istabu plānojuma dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē:
17.1. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu un ja:
17.1.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
17.1.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
17.2. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja:
17.2.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,
17.2.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
17.3. bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpus ģimenes aprūpē bijusi Jelgavā;
17.4. maznodrošinātas personas (ģimenes), pensionārus vai invalīdus, kuri īrē pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošu dzīvojamu telpu un izteikušas vēlēšanos līdzšinējās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu un kuras rakstiski apņemas 2 nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanu atbrīvot un nodot pašvaldībai īrēto dzīvojamo telpu;
17.5. atsevišķi dzīvojošas (t.i., kuras dzīvo vienas) pensijas vecuma personas;
17.6. atsevišķi dzīvojošus (t.i., kuri dzīvo vieni) 1. un 2. grupas invalīdus, kuriem nav apgādnieku;
17.7. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina bērnu invalīdu.
17.8. 17.5., 17.6. un 17.7.punktā paredzētajos gadījumos sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 5 gadus.
18. 9.reģistrs pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai. Pagaidu dzīvojamās telpas izīrē:
18.1. personām, kuras ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām;
18.2. personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, noslēdzot īres līgumu uz laiku līdz 1 gadam, saskaņā ar Noteikumu 8.punktu.
19. 10.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:
19.1. ar mazāku platību;
19.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;
19.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos.
20. 11.reģistrs vienreizēja pabalsta piešķiršanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. Vienreizējo pabalstu piešķir:
20.1. maznodrošinātām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā ir daļēji bojāta un pašvaldība uz iesnieguma brīdi nevar ierādīt dzīvošanai derīgu telpu vai ja persona iesniegumā norāda, ka vēlas saņemt šādu palīdzības veidu;
20.2. vienreizējā pabalsta apmēru nosaka Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, bet ne lielāku kā Ls 500 (pieci simti latu).
III. Personu reģistrācijas kārtība pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumos
21. Personas, kas ir tiesīgas un vēlas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz iesniegumu, kurā norāda, kādu dzīvojamo telpu vēlas (tai skaitā istabu skaitu, dzīvojamās mājas labiekārtotības pakāpi, pilsētas rajonu), pievieno pases kopiju, uzrādot oriģinālu; ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns (bērni) — dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu un deklarētās dzīvesvietas izziņu par ģimenes sastāvu.
22. Iesniegumam papildus 21.punktā norādītajiem, jāpievieno sekojoši dokumenti:
22.1. Noteikumu 10.punktā (1.reģistrs) un 17.1.–17.2.apakšpunktos (8.reģistrs) minētajām personu kategorijām:
22.1.1. tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.2. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;
22.1.3. pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.4. invalīdiem — valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā — VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.5. gadījumā, ja reģistrēta laulība un laulātājs ir deklarējis dzīvesvietu citur vai ir nepilngadīgs bērns, kura dzīvesvieta deklarēta citur, — laulātā vai bērna deklarētās dzīvesvietas izziņu;
22.1.6. gadījumā, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem — to apliecinošus dokumentus.
22.1.7. gadījumā, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 pantā minētajos gadījumos, papildus jāiesniedz:
22.1.7.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;
22.1.7.2. denacionalizācijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.7.3. dzīvojamās mājas nodošanas — pieņemšanas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.7.4. īrnieka (īrnieku) iesniegumu;
22.1.7.5. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.1.7.6. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki — visu īpašnieku notariāli apstiprinātu rakstisku piekrišanu vai namīpašuma lietošanas kārtības līguma kopiju (uzrādot oriģinālu);
22.1.7.7. būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas kapitālā remonta nepieciešamību;
22.1.7.8. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātā būvprojekta un saņemtās būvatļaujas kopiju, uzrādot oriģinālus;
22.1.7.9. kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi);
22.1.7.10. kredītiestāžu apstiprinātos dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam ir kapitālam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā norādītie finanšu līdzekļi.
22.2. Noteikumu 11.punktā (2.reģistrs) un 17.3.apakšpunktā (8.reģistrs) minētajai personu kategorijai:
22.2.1. lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu, atņemšanu vai bērna bāreņa ievietošanu valsts audzināšanas iestādē, kurā norādīta bērna deklarētā dzīvesvieta;
22.2.2. izziņu par bērna bāreņa atrašanos valsts audzināšanas iestādē;
22.2.3. dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.2.4. arhīva izziņu par bērna — bāreņa — deklarēto dzīvesvietu pirms ievietošanas ārpusģimenes aprūpē.
22.3. Noteikumu 12.punktā minētajai personu kategorijai (3.reģistrs):
22.3.1. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;
22.3.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas;
22.3.3. repatrianta uzziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.3.4. politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.
22.4. Noteikumu 13.1.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (4.reģistrs):
22.4.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.4.2. pensionāriem — pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.4.3. invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu.
22.5. Noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (4.reģistrs):
22.5.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;
22.5.2. denacionalizācijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.5.3. dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.5.4. dzīvojamās mājas īpašnieka deklarētās dzīvesvietas izziņu;
22.5.5. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki — visu īpašnieku notariāli apstiprinātu rakstisku piekrišanu vai namīpašuma lietošanas kārtības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.5.6. pieprasītā dzīvokļa plānu;
22.5.7. izziņu par dzīvojamā mājā deklarētajām personām.
22.6. Noteikumu 14.punktā minētajai personu kategorijai (5.reģistrs):
22.6.1. atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) no ieslodzījuma vietas kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.6.2. arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot deklarētās dzīvesvietas periodu, dzīvesvietā deklarētās citas personas un radniecību ar tām);
22.6.3. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;
22.7. Noteikumu 16.punktā minētajai personu kategorijai (7.reģistrs):
22.7.1. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;
22.7.2. izziņu par īres un pakalpojumu maksājumiem;
22.7.3. ģimenēm, kurās ir invalīdi vai pensionāri — pensijas vai invaliditātes apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.7.4. deklarētās dzīvesvietas izziņu par pēdējiem pieciem gadiem.
22.7.5. atzinumu par dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli.
22.8. Noteikumu 17.4.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (8.reģistrs):
22.8.1. izziņu par maznodrošinātās personas (ģimenes) statusu;
22.8.2. izziņu par īres un pakalpojumu maksājumiem;
22.8.3. pensionāriem — pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.8.4. invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu.
22.9. Noteikumu 17.5.–17.7.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (8.reģistrs):
22.9.1. pensionāriem — pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.9.2. invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.9.3. izziņu par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusu;
22.9.4. gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgi bērni, kuru dzīvesvieta deklarēta citur, — laulātā vai bērnu deklarētās dzīvesvietas izziņu;
22.9.5. deklarētās dzīvesvietas izziņu par pēdējiem pieciem gadiem.
22.10. Noteikumu 19.punktā minētajām personu kategorijām (10.reģistrs):
22.10.1. dzīvojamās telpas plānu;
22.10.2. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;
22.10.3. izziņu par īres un pakalpojumu maksājumiem.
22.11. Noteikumu 20.punktā minētajām personu kategorijām (11.reģistrs):
22.11.1. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;
22.11.2. dokumentu, kas apliecina notikušās stihiskās nelaimes vai avārijas faktu;
22.11.3. Jelgavas pašvaldības Īpašumu vērtēšanas komisijas īpašuma apsekošanas aktu, kas sastādīts, piedaloties Pārvaldes speciālistam; un nepieciešamo izdevumu aprēķinu (tāmi).
22.12. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.
23. 11., 12.1. un 14.punktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.
24. Komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu dzīvojamās telpas izīrēšanas palīdzības reģistros (Noteikumu 10.–17.punkti) piecus gadus pēc tam, kad:
24.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;
24.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;
24.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku vai mazāk labiekārtotu.
25. Personas, kuras saskaņā ar šiem Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņem attiecīgo palīdzību. Par pieņemto lēmumu un personas iekļaušanu attiecīgajā palīdzības reģistrā Komisija paziņo rakstiski, nosūtot lēmuma izrakstu.
26. Reģistrā iekļautās personas pienākums ir:
26.1. iesniegt pašvaldības iestādes “Sociālo lietu pārvalde” izziņu par maznodrošinātās personas statusa pagarināšanu;
26.2. iesniegt VDEĀK izziņas kopiju par invaliditātes termiņa pagarinājumu;
26.3. iesniegt deklarētās dzīvesvietas izziņu, ja mainījies ģimenes sastāvs vai dzīvesvieta.
27. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra šādos gadījumos:
27.1. pēc personas rakstiska iesnieguma;
27.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;
27.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;
27.4. persona nav sniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā noradīto pašvaldības palīdzību;
27.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;
27.6. persona reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trijiem dzīvojamās telpas īres piedāvājumiem.
28. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra (izņemot 27.1.p. un 27.5.p. minētos gadījumus), ne vēlāk kā divas nedēļas pirms šāda lēmuma pieņemšanas uz personas norādīto adresi tiek nosūtīts rakstveida paziņojums.
29. Ja personai nepieciešams saņemt citu palīdzības veidu, nekā tā lūgusi iepriekš, tad personai jāiesniedz jauns iesniegums un ar šī iesnieguma iesniegšanas dienu saskaņā ar Komisijas lēmumu tā tiek reģistrēta cita veida palīdzības saņemšanas reģistrā.
IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas un izīrēšanas kārtība
30. Neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 12.pantu veic Pārvalde.
31. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Noteikumu 8.punktā minētajām personām, ja tādas ir, ievērojot nosacījumu, ka personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai.
32. Ja Noteikumu 8.punktā minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu vai nav sniegušas atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, to piedāvā īrēt Noteikumu 1.–6.reģistros iekļautajām personām.
33. Ja 1.–6.reģistros iekļautās personas visas rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt Noteikumu 7. un 10.reģistrā minētām personām reģistrācijas secībā.
34. Sociālo dzīvokļu vai sociālo dzīvojamo telpu izīrēšana (turpmāk tekstā — sociālā dzīvojamā telpa).
34.1. Neizīrētu sociālo dzīvojamo telpu piedāvā īrēt vispirms maznodrošinātām personām reģistrācijas secībā. Ja tās rakstiski atsakās, vai nav sniegušas atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, dzīvojamo telpu piedāvā izīrēšanai citām 8.reģistrā iekļautajām personām reģistrācijas secībā.
34.2. Sociālo dzīvojamo telpu īres līgumu noslēdz uz laiku līdz 6 mēnešiem.
34.3. Personai, kura īrē dzīvojamo telpu sociālajā mājā un ievēro iekšējās kārtības noteikumus, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu. Personai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām jāiesniedz Pārvaldei dokumentus, kas apliecina personas tiesības turpināt īrēt dzīvojamās telpas sociālajā mājā.
34.4. Ar pensijas vecumu sasniegušām personām un 1.grupas invalīdiem īres līgums var tikt pagarināts uz nenoteiktu laiku.
34.5. Komisija var atteikt pagarināt īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi:
34.5.1. pārkāpj sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus;
34.5.2. neievēro Sociālās mājas iekšējās kārtības noteikumus;
34.5.3. vairāk nekā 3 mēnešus nemaksā īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem.
34.6. Sociālo dzīvojamo telpu īrnieks pēc sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas maksā 1/3 no dzīvojamās telpas īres maksas, bet par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās pilnā apmērā.
35. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, tiek piedāvātas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 18.pantā noteikto kārtību.
36. Ja persona nepamatoti atteikusies no trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi Pārvaldei atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem nedēļas laikā, Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par personas pārreģistrēšanu palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru, izņemot Noteikumu 27.6.punktā paredzētos gadījumus.
37. Persona Komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Jelgavas domē, bet Jelgavas domes lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.
Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš