Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Rīkojums paredz: lai īstenotu valsts budžeta programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2006.gadā, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” Aizsardzības ministrijai jāsagatavo un jānoslēdz sadarbības līgumi ar attiecīgajām institūcijām.

Lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli — Rīgas Brāļu kapus, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas domi 2005.gadā uzsāka un 2006.gadā turpina Brāļu kapu rekonstrukcijas, restaurācijas un projektēšanas darbus, tam paredzot finansējumu 171 601 latu.

Turpinot 2005.gadā uzsākto sadarbību, 300 000 latu tiek piešķirti Ventspils augstskolas Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram radioteleskopa RT-16 rekonstrukcijai, lai nodrošinātu lietišķo kosmisko tehnoloģiju attīstību Latvijā. Aizsardzības ministrijas un Ventspils augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra sadarbības rezultātā tiks veidota bāze zinātnisko darbu izvēršanai lietišķo kosmisko pētījumu (satelītnavigācijas metodes, satelītkomunikāciju sistēmas un satelītattēlu uztveršana un izmantošana) jomās, kas ir ES Kosmosa izpētes programmas galvenās prioritātes.

Saskaņā ar 2003.gadā noslēgto līgumu starp Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju un Rīgas domi par helikopteru nosēšanās laukuma izbūvi 2004.gadā projekts tika realizēts un no 2005.gada Aizsardzības ministrija piedalās ar līdzfinansējumu arī tā uzturēšanā, 2006.gadā paredzot 40 000 latu. Projekta realizācija uzsākta, lai smagi cietušajiem nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu, kas ir daudz saudzējošāka un daudz ātrāka nekā transportēšana ar automašīnu un palielina cietušo dzīvības izglābšanas iespējas.

Pieņemti noteikumi “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā (memorands) noteikto mērķu sasniegšanu un ietverto principu īstenošanu valsts pārvaldē.Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padomes galvenā funkcija ir veicināt valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību memoranda īstenošanas gaitā.

Padomei ir noteikti šādi uzdevumi:

• sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un ieteikumus ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību;

• izvērtēt memoranda īstenošanas gaitu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības turpmāku veicināšanu;

• sniegt ieteikumus Ministru prezidentam par valsts budžeta prioritātēm un pasākumiem, kas saistīti ar memoranda īstenošanu;

• sniegt ieteikumus par nepieciešamo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības īstenošanu;

• informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par memoranda īstenošanas gaitu.

Padomes sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājs, kā arī septiņi pilnvaroti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas parakstījušas memorandu un rakstiski informējušas padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē. Lai nodrošinātu memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvību padomē rotācijas kārtībā, padomes locekļa pilnvaru termiņš ir gads un seši mēneši. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Padomes vadītājs ir Valsts kancelejas direktors, padomes sekretariāta funkcijas pilda Valsts kanceleja.

Pirmajā padomes sastāvā iekļauto četru nevalstisko organizāciju pilnvaroto pārstāvju pilnvaru termiņš padomē ir gads un seši mēneši, bet triju nevalstisko organizāciju pārstāvju pilnvaru termiņš ir gads. Katra nevalstisko organizāciju pilnvarotā pārstāvja pilnvaru termiņš tiek noteikts izlozes kārtībā pirmajā padomes sēdē.

Noteikumi paredz, ka nevalstiskās organizācijas divu nedēļu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas rakstiski informē padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomes sastāvā, nosūtot vēstuli uz Valsts kanceleju Brīvības bulvārī 36, LV–1520. Nevalstiskās organizācijas padomē darbojas secībā, kādā tās pieteikušās padomes sekretariātā.

Izskatīts Valsts kancelejas sagatavotais informatīvais ziņojums par Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu ieviešanas gaitu.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu un Valsts kancelejas paveikto Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu (pamatnostādnes) ieviešanā. Ziņojumā ietverta informācija par valsts pārvaldes komunikācijas darba organizēšanu un sadarbības stiprināšanu, sabiedrības informēšanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, Latvijas ārējās komunikācijas politikas veidošanu, kā arī sabiedrības iesaisti un sadarbības stiprināšanu ar nevalstisko sektoru.

Ziņojumā norādīts uz nepieciešamību stiprināt koordināciju Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanai, atjaunojot Valdības komunikācijas koordinācijas padomes darbu un apstiprinot padomes nolikumu jaunā redakcijā. Pašlaik ministriju par komunikāciju atbildīgo struktūrvienību vadītāju sanāksmes ir neformālas, jo iepriekš apstiprinātais nolikums sakarā ar likuma deleģējuma maiņu zaudējis spēku.

Pārskata periodā vairākās ministrijās sabiedrības informēšanas jomā veiktas institucionālas izmaiņas — atbilstoši pamatnostādnēm noteikta komunikācijas struktūrvienību padotība valsts sekretāriem, izņemot Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju un Valsts kanceleju, kur komunikācijas struktūrvienības ir pakļautas valsts sekretāra vietniekam, vai Valsts kancelejas gadījumā — direktoram. Vidējais par komunikāciju atbildīgo speciālistu kopskaits ministrijās nav mainījies kopš 2003.gada — ap 85.

Pirmo reizi ziņojumā apkopota informācija par ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem atvēlēto finansējuma apjomu komunikācijas pasākumu īstenošanai. 2005.gadā finansējums bija 932 tūkstoši latu, no kuriem lielākā daļa — gandrīz 70% — bija plānotie līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu, citu Eiropas Savienības fondu vai sadarbības projektu ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanai. Līdz ar to lielākie komunikācijas projekti 2005.gadā bija saistīti ar struktūrfondu komunikācijas pasākumu nodrošināšanu; komunikācijas aktivitātēm Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai; sabiedrības informēšanai par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī ANO finansēto tiesu sistēmas komunikācijas stiprināšanu. Ziņojumā norādīts uz nepietiekamu komunikācijas aktivitāšu plānošanas sasaisti ar nozares prioritātēm atbilstoši valdības deklarācijai, ministriju rīcības plāniem un ministriju ikgadējiem darba plāniem.

Viens no pamatnostādņu būtiskiem uzdevumiem ir sabiedrības līdzdalības palielināšana lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Papildus Ministru kabineta Kārtības rullī iestrādātajām procedūrām par nevalstisko organizāciju pārstāvja līdzdalību valsts sekretāru sanāksmēs un nepieciešamību norādīt veiktās konsultācijas ar nevalstisko sektoru projektu anotācijās veikti arī citi nozīmīgi pasākumi sadarbības uzlabošanai. Tostarp uzsākta jauna iniciatīva — Ministru prezidenta tikšanās ar nozaru nevalstiskajām organizācijām pirms ministriju rīcības plānu izvērtēšanas, kā arī noslēgts Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands, lai sekmētu efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību.

Ministru kabinets uzdeva Valsts kancelejai līdz 2006.gada 31.janvārim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums”.

Valsts kancelejai sadarbībā ar citām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem uzdots izstrādāt un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu projektu 2007.–2011.gadam.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs