1991.gada 10.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 133 deputāti reģistrējušies. Darba kārtība plenārsēdē. Mikrofons strādā. Plenārsēdes darba kārtība 10.septembrī. Diemžēl es neredzēju, kurš no jums bija pirmais. Sakiet, lūdzu! Otrais mikrofons.

J.Dobelis: Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz 6.punktu– par tiesu varas atjaunošanu– patlaban neiekļaut darba kārtībā, kamēr komisijas vadītājs Tālavs Jundzis nebūs atgriezies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Vaivads: Izglītības, zinātnes un kultūras komisija lūdz iekļaut darba kārtībā– un vēlams kā steidzamu– lēmuma projektu par Latvijas Republikas arodbiedrību īpašuma aizsardzību, jo tagad kaislības par šo īpašuma izmantošanu ir vēl vairāk saasinājušās un nav izpildīts Augstākās padomes lēmums par likuma par arodbiedrību spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies, otrais mikrofons. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: PSRS Valsts padomes lēmuma par Latvijas neatkarības atzīšanu 2. un 4.punkts regulē PSRS pilsoņu tiesības Latvijā. Tāpēc mans priekšlikums– šodienas darba kārtībā iekļaut paziņojumu par to, ka Latvijā atjaunojas un stājas spēkā Latvijas Republikas likumdošanas akti par Latvijas pilsonību. Uzdot šo lēmumu, šā paziņojuma tekstu šodien izstrādāt un iesniegt Likumdošanas komisijai.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Lūdzam iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes deklarācijas projektu par pilsonību Latvijas Republikā, kuru Augstākajā padomē iesniedza Augstākās padomes Demokrātisko iniciatīvu centra grupa./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir lūgums darba kārtības 1.punktu– likumprojektu par amnestiju– izskatīt kā otro pēc tam, kad būs izskatīti likumprojekti par obligāto valsts dienestu un grozījumiem Kriminālkodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

J.Škapars: Mums ir lūgums iekļaut šodien darba kārtībā kā pirmo likumprojektu par izmaiņām likumā par pilsētu pašvaldību un likumā par pagastu pašvaldību. Vakar frakcijā tas tika izskatīts. Nākamo jautājumu– par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu– izskatīt pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Einiņš: Jūras lietu komisijai ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā kā pirmo vai otro un ļoti steidzami izskatīt deklarāciju par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Un reizē gribu atvainoties, jo pēdējā laika straujie notikumi liek mums izskatīt šo jautājumu,– 13.septembrī Polijā notiks Baltijas jūras valstu konvencijas valstu sanāksme par dzīvo resursu vai, pareizāk sakot, limitu un kvotu sadali nākamajam gadam, tas ir, par zvejniecības turpmāko likteni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons. Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Man ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā jautājumu, kurā tiktu izskatītas īpašuma attiecības starp ārvalstniekiem un Latviju. Pagājušajā nedēļā mēs spriedām, un par šo lēmumu tika balsots, bet tas neieguva vajadzīgo balsu skaitu, jo izdrukā parādījās cilvēki, kuru zālē tajā brīdī nebija klāt, konkrēti, Punovskis, Aizezers, Providenko, varbūt ir arī kādi citi. Tā ka vajadzētu risināt jautājumu par to, kāds liktenis ir šim lēmumam, jo faktiski tas nav ieguvis vajadzīgo balsu skaitu.

Priekšsēdētājs: Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam vajadzētu sagatavoties sniegt īsu komentāru sakarā ar deputāta Mucenieka priekšlikumu tad, kad mēs nonāksim pie šā priekšlikuma izskatīšanas.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar Latvijas Republikas faktiskas neatkarības sasniegšanu es uzskatu, ka pienācis laiks izskatīt deklarācijas projektu par nacionālo attiecību pamatprincipiem Latvijā, ko es iesniedzu šogad 11.februārī un kas deputātiem tika izplatīts. Taču acīmredzot šodien to nevar izdarīt. Tāpēc es lūdzu, lai pie šīs deklarācijas apspriešanas mēs atgrieztos nākamajā nedēļā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Aizezers.

J.Aizezers: Nupat izskanēja informācija par to, ka es neesmu piedalījies balsošanā vai neesmu bijis klāt. Es esmu piedalījies balsošanā par šo likumu, kolēģa Mucenieka informācija neatbilst patiesībai.

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību. Secība ir šāda: vispirms Augstākās padomes Prezidija piedāvātā darba kārtība. Protams, ja Aizsardzības komisija noņem šo jautājumu, kamēr komisijas vadītājs atgriezīsies no komandējuma, tad, kā jūs atceraties, par tādām lietām mēs nebalsojam, tas ir automātiski. Par pārējiem jautājumiem nebija nekādu iebildumu, izņemot to, ka jautājumu par amnestiju ierosina neizskatīt kā pirmo.

Lūdzu, balsosim par visiem šiem jautājumiem, par to iekļaušanu darba kārtībā. Vispirms par tiem, kurus piedāvāja Prezidijs. Jums ir 141.dokuments. Lūdzu, balsosim par šo jautājumu iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par– 113, 114, pret– 4, atturas– 5. Darba kārtības jautājumi ir apstiprināti un iekļauti izskatīšanai.

Pirmais bija deputāta Vaivada ierosinājums– izskatīt lēmuma projektu par Latvijas Republikas arodbiedrību īpašumu aizsardzību. Vai ir jautājumi? Vai varam balsot? Nav jautājumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 93. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais bija deputāta Bērza priekšlikums– paziņojums par Latvijas Republikas pilsonību. Varbūt vajadzētu kādus precizējumus? Lūdzu, deputāt Bērz, paskaidrojiet!

A.Bērzs: Es uzskatu, ka mums ir jāpieņem paziņojums par to, ka stājas spēkā tie likumdošanas akti Latvijas pilsonības jautājumos, kuri ir pieņemti neatkarīgās Latvijas laikā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

I.Geidāns: Vai drīkst precizēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi, godājamais Bērza kungs! Runa ir par to, ka mēs jau kopš pagājušā gada, tas ir, vairāk nekā gadu, cīnāmies ar likumu paketi par pilsonību. Runa ir par trim dokumentiem: par Latvijas Republikas pilsonības institūta darbības atjaunošanu; otrais– par iedzīvotāju reģistru, un trešais– par Latvijas Republikas imigrācijas likumu. Par šiem trim likumiem, ko akceptēja frakcija, bet Prezidijs noraidīja, pretlikumīgi noraidīja. Runa var būt par šo dokumentu ietveršanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums, deputāt Geidān?

I.Geidāns: Mans priekšlikums: šo paketi, šos trīs likumprojektus ietvert darba kārtībā, jo tie visi deputātiem ir izdalīti un vairākkārt apspriesti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Endziņ, lūdzu!

I.Geidāns: Turklāt ietvert kā steidzami izskatāmus, kā kolēģi teica.

A.Endziņš: Vakar frakcijas sēdē laikam tika nospriests, ka rīt frakcijas sēdē šie jautājumi tiks risināti. Es domāju, ka nav pareizi sasteigt, iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Es gribētu atgādināt, ka principā šeit laikam ir Bērza kunga priekšlikums, kurš kardināli atšķiras no tā, ko šeit teica Geidāna kungs. Un tāpēc es arī gribētu aicināt šodien to neskatīt. Mēs esam vienojušies, ka izskatīsim frakcijas sēdē. Pretējā gadījumā mēs varam šodien pieņemt sasteigtus lēmumus. Kaut gan Bērza kunga priekšlikums man ir dziļi simpātisks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Ir divi priekšlikumi. Deputāta Bērza priekšlikums un deputāta Geidāna priekšlikums. Vispirms par deputāta Bērza priekšlikumu, pēc tam par deputāta Geidāna priekšlikumu. Bet, kolēģi, mums dokumentu nav ne par vienu, ne par otru. Deputātiem nav, ir izdalīti tikai frakcijas locekļiem. Frakcijas biedriem ir dokumenti. Citiem deputātiem nav izdalīti. Tā ziņo kanceleja.

I.Geidāns: Tad jāsaka “fui” kancelejai.

Priekšsēdētājs: Tas ir cits jautājums. Jums, deputāt Geidān, par saviem izteicieniem būs darīšanas ar kancelejas darbiniekiem, precīzāk, ar mūsu kancelejas cienījamām dāmām.

R.Rikards: Man mazs precizējums par Geidāna teikto. Tātad iekļaut nevis šodienas darba kārtībā, bet sesijas darba kārtībā, tas nozīmē– izskatīt nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ komisijās un tā tālāk. Principā šīs trešās sesijas darba kārtībā šo trīs likumu paketi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Geidān, jūs atbalstāt deputāta Rikarda priekšlikumu?

R.Rikards: Iekļaut sesijas darba kārtībā. Nevis šodienas darba kārtībā, bet sesijas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Paldies.

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Cienījamais profesor! Sesijas darba kārtībā. Vakar jau mēs frakcijas sēdē runājām. Bija pirmā sesija, mēs nodevām paketi ar deviņiem likumprojektiem. Bija otrā sesija, mēs nodevām jau mazāku– ar sešiem likumprojektiem. Šī ir trešā sesija. Cik ilgi vilksim garumā? Mums ir jāliek darba kārtībā. Un diemžēl arī neviena komisija nekādu slēdzienu nav devusi. Un man ir dziļa pārliecība, piedodiet, kolēģi, ka nebūs ne no vienas komisijas nekāda slēdziena. Mums tie ir jāliek darba kārtībā un jālabo, jākoriģē, kā mēs darām ar jebkuru likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, kolēģi Bērz!

A.Bērzs: Es domāju, ka Geidāna kungam ir izdevies savu viedokli izteikt. Un tagad es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es saprotu, ka mēs šodien varam nobalsot tā vai citādi. Šodien mēs reāli nevaram izdarīt tā, lai kaut ko pieņemtu. Mēs, protams, varam balsot gan par vienu, gan par otru priekšlikumu. Reāli tas nozīmē ietvert šos projektus darba kārtībā. Mēs droši vien pie to izskatīšanas tiksim otrdien vai trešdien, tā ka tas viss normāli būtu pēc nedēļas, ja tie ietu kā nākamie, šodien tik un tā nevaram pagūt tos izskatīt. Tā ka mēs varam balsot. Principā tas ir viens un tas pats jautājums. Ja Bērza kungam ir cits risinājums, tad, apspriežot vienu un to pašu jautājumu, jau var izskatīt vairākus variantus. Tā ka tas nerunā viens otram pretī, un mēs varam arī balsot par. Reāli tas būs nākamajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, diskusija risinās par vienu un to pašu jautājumu. Faktiski ir trīs priekšlikumi. Deputāta Bērza priekšlikums, nākamais bija deputāts Geidāns, kurš ar deputātu Rikardu vienojās, ka vajadzētu pieņemt formulējumu: iekļaut sesijas darba kārtībā, bet nenozīmējot dienu un laiku. Es sapratu, ka viņi vienojās. Nevienojās? Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Es atvainojos, droši vien neprecīzi izteicos un tāpēc jums tāds iespaids radās. Es nepiekrītu tam, ko ieteica profesors Rikards, lai arī viņš ir profesors, bet es tikai kandidāts. Ja mēs ietveram darba kārtībā, cienījamo profesor, tad tas jau ir sesijā. Mēs jau ārpus sesijas darba kārtību neizskatām. Vienīgi es varētu piekāpties Dineviča kunga priekšā aiz visdziļākās cienības pret viņu. Es ceru, ka frakcijas vadonis rīt piespiedīs frakciju beidzot sestajā piegājienā pieņemt lēmumu un virzīt uz sesiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cienījamie kolēģi, mēs esam ieguvuši, manuprāt, jaunu informāciju, ka ir profesoru kandidāti. Ļoti labi! Ne jau visi atklāti saka, ka viņi pretendē uz profesoru kandidātu.

Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr liktu priekšā pāriet pie šādas kārtības: strādāt tā, lai tauta zina, kas šeit notiek, un tikai tad, kad ir slēgti jautājumi, atslēgt translāciju. Tagad ir tāds moments, ka tautai jāzina, kā katrs no mums uzstājas, kādā pozīcijā ir. Vakardienas frakcijas sēde to papildus pierādīja. Es gribu, lai mēs nobalsojam par šo jautājumu. Tikai jautājumi, kas ir slēgti, neiet radiotranslācijā. Par to jāvienojas reizi par visām reizēm. Vēlētāji ir ļoti neapmierināti ar to.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, balsosim par trim priekšlikumiem. Deputāta Bērza priekšlikumu, deputāta Geidāna priekšlikumu un deputāta Dineviča priekšlikumu. Lūdzu pirmo balsojumu par deputāta Bērza priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Es atvainojos! 42 bija par. Vairākuma nav.

Nākamais– deputāta Geidāna priekšlikums. Es atvainojos, vienu par mīnusu. Lūdzu rezultātu. 47, 48. Nav.

Tagad deputāta Dineviča priekšlikums, kurš sakrīt ar deputāta Rikarda priekšlikumu. Sakrīt, jo pēc tam izskatīt plenārsēdē. Protams, pēc tam. Lūdzu. Vēl pieci jāskaita klāt. 93 ir par. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums ir deputāta Gavrilova priekšlikums. Uzmanību kolēģi! Deputāts Gavrilovs oficiāli, likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniedzis savu priekšlikumu– deklarācijas projektu, kurš ir kancelejā un kurš tiks iesniegts, kā es saprotu, Prezidija sēdē, lai Prezidijs, kā vienmēr, izlemj, ko ar katru dokumentu darīt tālāk.

Kolēģi, vai mums ir vajadzīga apspriešana? Tā ir procedūra, jo ir iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Ceturtdien ir Prezidija sēde, izskata Prezidijs. Kādu lēmumu Prezidijs pieņems, tā arī rīkosimies.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Būsim demokrātiski, laidīsim visu vienā paketē kā konkurējošu likumprojektu. Kāpēc ne? Lai ir tas, ko sagatavojusi darba grupa– Tautas frontes darba grupa –, un tas, ko sagatavojusi bijusī opozīcija, vai kas arī tā būtu. Nav īsti skaidrs, kas tā tagad ir.

Priekšsēdētājs: Tagad ir runa par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par– 37, vairākums tas nav. Paldies.

Nākamais– deputāta Škapara iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem pilsētas pašvaldībā un par grozījumiem pagasta pašvaldībā. Lūdzu, balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Par secību lemsim pēc tam. Lūdzu rezultātu. 65, tas ir vairākums.

Kolēģi Škapar! Vai mums nevajadzēja vispirms pieņemt likumu un tūlīt pēc tam izskatīt jautājumu par iekļaušanu. Jā, paldies. Tad mēs tagad nedebatēsim par Daugavpili?

J.Škapars: Es ierosinu vispirms izskatīt likumprojektu un pēc pusdienām par reģioniem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir deputāts Einiņš par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Žarkovs: */Cienījamie deputāti! Es tomēr lūdzu šodienas darba kārtībā neiekļaut Škapara kunga priekšlikumu par Daugavpili. Atļaujiet vispirms mums pašiem izskaidroties! Sesija mums būs pēc divām dienām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es kā pilsētas padomes priekšsēdētājs esmu iesniedzis atlūgumu. Tāpēc es lūdzu jūs šo jautājumu neiekļaut šodienas darba kārtībā./

Priekšsēdētājs: */Mēs pašlaik nespriežam par šā jautājuma ieslēgšanu. Mēs izskatām divus likumprojektus, par kuriem komisija iesniegs savus priekšlikumus./

Lūdzu, balsosim par deputāta Einiņa priekšlikumu par pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Paldies. Rezultāts: par– 114, ir iekļauts.

Lūdzu balsu skaitīšanas komisijas komentāru par deputāta Mucenieka priekšlikumu. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienītais priekšsēdētāj! Es tomēr palieku zināmā neizpratnē, vai mēs esam nobalsojuši un ietvēruši darba kārtībā pēc pusdienas pārtraukuma kā pirmo izskatīt jautājumu par šiem trijiem republikas reģioniem, ko ierosināja Škapara kungs? Jā vai nē?

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka mēs pieņemam vispirms likumu un tad izskatām jautājumu par iekļaušanu darba kārtībā. Vai deputāts Geidāns komentē deputāta Mucenieka ierosinājumu? Izmantojiet jebkuru mikrofonu!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka 4.septembrī mēs balsojām par īpašuma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās. Un balsojumā, kas ir fiksēts aparātā, kā mēs sakām, “par” bija 67 balsis. Stenogrammā ir fiksēta sēdes vadītāja– mūsu cienījamā priekšsēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa– balss, ka “par” ir 69, tātad divi ir balsojuši ar roku. Pēc tam Jānis Kinna iesniedza rakstisku protestu, ka viņš šajā laikā nav atradies zālē un nevarēja nobalsot par un ka viņš ir pret. It kā pēc izdrukas “par” paliek 66, plus vēl divi balsojumi ar roku, tas ir, 68. Līdz ar to tiesiski balsošana paliek spēkā. Bet pēc tam pie manis pienāca Mucenieka kungs un vēl vairāki kungi un teica, ka šajā izdrukā fiksēti daudzi kolēģi, kuru vispār nebija zālē. Viņi varbūt bija šeit, bet balsošanas laikā zālē nebija. Tika nosaukti vairāki uzvārdi, to skaitā Providenko, Punovskis, Aizezers un vēl daudzi citi. Šos divus, kuri balsoja ar rokām, es diemžēl atrast nevarēju, es varbūt esmu vainīgs, bet, tā kā tas bija pēdējais balsojums, mums ļoti strauji samazinājās cilvēku skaits.

Šajā situācijā man ir divi priekšlikumi: pirmais, mums vēlreiz jāatgriežas pie balsošanas mehānisma reglamenta, jo droši vien būs jāparedz– šis ir pirmais tāds precedents –, ka tad, kad ir kaut kāda plus-mīnus tolerance, mēs varētu pieņemt 10 procentus. Par to ir jāvienojas, varētu būt 5 procenti. Ja ir izšķiroša kvota, tad tūlīt ir jāpārbauda, nosaucot uzvārdus, vai viņi ir klāt un šādi ir balsojuši. Citu variantu es neredzu, kā reāli, tiesiski pārbaudīt situāciju.

Un otrs priekšlikums, arī lūgums– likt uz balsošanu, ka mēs atsau­cam šo balsošanu, atjaunojam debates šajā jautājumā un balsojam par jaunu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, vienu mirklīti! Vai ir jautājumi? Es saprotu, ka tas ir jūsu komisijas oficiālais slēdziens?

I.Geidāns: Komisijas oficiālā slēdziena nav. Ja to vajag, tad komisijai ir jāsanāk kopā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, cik es saprotu, tādās lietās ir jābūt komisijas oficiālajam slēdzienam.

I.Geidāns: Tad man ir lūgums– pagaidām atlikt lemšanu un pēc pārtraukuma atgriezties pie šā jautājuma.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es domāju, ka balsu skaitīšanas komisijai vienīgā izeja ir iztaujāt visus deputātus par viņu balsojumu. Un tā nevar būt, ka mēs varam izšķirt ar lēmumu, vai balsojums ir tiesisks vai nav. Jānoskaidro tikai, kā kurš ir balsojis. Ir balsu skaits vai nav. Ja ir balsu skaits, tad nekāda pārbalsošana nevar notikt. Un, ja balsu skaita nav, tad lēmums nav pieņemts un lēmuma projekts jāiesniedz vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Andrejs Krastiņš. Lūdzu!

A.Krastiņš: Godātie kolēģi, es biju šīs plenārsēdes vadītājs un gribu kategoriski iebilst pret kaut kādiem pārbalsojumiem un tamlīdzīgi. Jo pēc balsojuma, kā pareizi tika norādīts, vienmēr klāt tiek pieskaitītas to deputātu balsis, kuri balso ar roku, kuri vai nu nav reģistrējušies, vai nav paspējuši nobalsot, vai kuriem balsošanas aparatūra nav bijusi kārtībā. Tātad balsošanas rezultāti tiek nolasīti pēc stenogrammas.

Otrkārt, tūlīt pēc minētā lēmuma pieņemšanas šeit, zālē, izraisījās ārkārtīgi liela ažiotāža par to, kā kurš ir balsojis, kurš ir balsojis pareizi un kurš nepareizi. Turklāt uz vairākiem deputātiem tika izdarīts ārkārtīgi liels spiediens, ka viņi nav bijuši visai saprātīgi, visai izglītoti un nav balsojuši tā, kā vajadzējis. Tāda pati ažiotāža par šo lēmumu notika nepārtraukti visu šo nedēļu. Ja tagad notiks aptauja par to, kā kurš ir balsojis un kā kurš ir domājis, es absolūti neesmu pārliecināts, ka tagad izteiktās domas būs adekvātas tām, kas bija toreiz, kad notika balsošana. Šī balsošanas rezultātu apšaubīšana notika jau balsošanas laikā, kad tika paplašināta aģitācija.

Es domāju, nav pamata apšaubīt savus nolēmumus, kas ir izdarīti un stenogrammā fiksēti. Turklāt tas būs slikts precedents. Tā kā toreiz Geidāna kungs apmēram vienu minūti pēc balsojuma beigām pieskrēja klāt un mēģināja iestāstīt, ka balsojums nav bijis likumīgs, es uzskatu, ka mums nav nekādu tiesību pēc tam, kad nedēļa ir pagājusi, pārskatīt kādu balsojumu. Jo pašlaik konstatēt, kā kurš tajā brīdī ir nospiedis pogu, nav iespējams. Tāpēc es uzskatu, ka šis balsojums jāatstāj spēkā, jo nav praktiski iespējams pārbaudīt, kāda konkrētajā brīdī bija domu izpausme katram deputātam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Mucenieks, pēc tam deputāts Lagzdiņš.

V.Mucenieks: Lieta tāda, ka pēc izdrukas nobalsojuši “par” ir deputāts Punovskis un Providenko. Un tie ir manas komisijas deputāti, es esmu šīs komisijas sekretārs. Ar Punovska kungu es personīgi runāju, un viņš teica, ka nav bijis zālē un nav balsojis. Ar Providenko es nevaru aprunāties tā iemesla dēļ, ka viņš ir tālu no Rīgas, kaut kur Daugavpilī. Tāpēc es esmu šo jautājumu izvirzījis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es biju viens no deputātiem, kurš asi uzstājās pret, manuprāt, tiesiski nepareizo normatīvo aktu. Bet šodien es pilnīgi pievienojos deputātam Krastiņam. Ja reiz mēs esam nobalsojuši, tad mums, visiem tiem deputātiem, kuru viedoklis nav plenārsēdē ievērots, jāsamierinās. Tātad atstāsim spēkā šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Rikards: Es arī piekrītu Krastiņa viedoklim, jo situācija ir šāda: bijušas 69 balsis “par”, ir saņemts tikai viens oficiāls rakstisks protests. Ja ir rakstisks protests no deputāta, tad viņš nav balsojis. Balsu skaitīšanas komisija šo protestu apmierina. Balsu skaitīšanas komisijai, pamatojoties uz rakstisko protestu, ir tiesības samazināt par vienu balsi, tas ir, 68. Bet citu rakstisku protestu nav bijis, tikai šis vienīgais, pārējie tikai risina sarunas, ka Aizezers nav balsojis un vēl kāds nav balsojis. Aizezers apgalvo, ka viņš ir balsojis, Mucenieks saka, ka nav balsojis, Romašovs saka, ka Providenko ir balsojis. Ja nav rakstiska protesta, ka deputāts nav balsojis, un šo rakstisko protestu nav izskatījusi balsu skaitīšanas komisija, tad jāatzīst tās 68 balsis, kas ir, un vairs nekādu problēmu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mēs tagad neko nebalsosim, bet lūgsim komisiju sakarā ar deputāta Mucenieka ierosinājumu sniegt oficiālu paziņojumu un oficiāli izskatīt komisijas sēdē.

Vēl jāizlemj divi jautājumi: secība un translācija. Par secību. Es ierosinātu, uzklausot kolēģu ierosinājumus, pirmo izskatīt jautājumu, kuru ierosināja Jūras lietu komisija,– “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos”. Es ceru, ka šis jautājums mums neizraisīs ļoti plašas diskusijas un to varētu izskatīt kā pirmo, jo, kā jūs dzirdējāt no mūsu kolēģiem, tas ir saistīts ar dažādām tiesiskām lietām starptautiskā kontekstā. Nākamais, kā es sapratu, bija ierosinājums izskatīt, arī kā pirmo jautājumu, grozījumus pašvaldību likumos. Tas būtu otrais. Par pirmajiem diviem mēs varētu nobalsot, un tad lemt par trešo.

Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es tomēr lūdzu izskatīt steidzami kā pirmo šo jautājumu par pašvaldībām. Motivāciju mēs apspriedām vakar frakcijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Man būtu ierosinājums lēmumu par arodbiedrībām izskatīt kā pirmo tūlīt pēc pusdienām. Tas nebūs garš jautājums, tur ir runa tikai par faktu konstatāciju un konkrētu lēmuma pieņemšanu, lai sāktu darbu.

Priekšsēdētājs: Pēc pusdienām mēs nelemjam, godātais kolēģi! Mēs lemjam, kuru pirmo jautājumu izskatīt.

J.Vaivads: Tādā gadījumā par pirmo es atbalstu Škapara kungu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Jūras lietu komisija neatsakās no sava priekšlikuma? Vai mums ir jābalso?

B.Salītis: Jūras lietu komisija neatsakās, jo principā šis jautājums neaizņems ilgu laiku, jo šeit nav ko diskutēt. Vai nu pieņemam vai ne, es tā uzskatu.

Priekšsēdētājs: Vai pievienojamies vai nepievienojamies. Kolēģi, skaidra lieta. Mums jāizšķir ar balsošanu. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu cienījamo kolēģu uzmanību pievērst tam, ka projekts par izmaiņām likumā par pilsētu pašvaldību ir iesniegts vakar, bet deputātiem izdalīts šodien no rīta. Es ne sevišķi labi saprotu, kā to var tik pēkšņi izskatīt, jo, lai apspriestu likumprojektu par izmaiņām, vismaz pašam likumam ir jābūt rokās. Deputātiem nav bijis iespēju šo dokumentu paņemt, lai tiešām būtu pilnīgs priekšstats par to, ko viņi dara. Nebija absolūti nekādu iespēju, taču likums tūlīt tiek iekļauts darba kārtībā un bez kavēšanās izskatīts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs runātāju nav. Izšķirsim balsojot. Vai atbalstām Jūras lietu komisiju kā pirmo izskatīt jautājumu par pievienošanos šai starptautiskajai konvencijai vai Škapara kunga priekšlikumu– pirmo izskatīt pašvaldību? Pirmais– Jūras lietu komisijas, pēc tam– Škapara priekšlikums. Pirmais Jūras lietu komisijas ierosinājums– pievienoties konvencijai. Lūdzu rezultātu. 106.

Kolēģi! Uzmanību! Tiešām tā ir arī to nolaidība, kuri vada sēdes. Nekādas roku celšanas vairs nebūs. Tikai oficiāla reģistrācija. Un, ja balso, roku ceļot, tad faktiski ir jāpieceļas un skaļi jāpasaka savs balsojums, lai to var iekļaut protokolā, citādi nekāda skaitīšanas komisija pēc tam neko neizsecinās. Un tas jādara pirms rezultāta pasludināšanas, jo šī prakse, kad es saku viens, divi, trīs, četri, pieci un tad rādu, ka piecus pieskaitīšu, ir mana subjektīva redzēšana, cik tur bija zālē. Bet varbūt tur bija seši, bet varbūt tikai četri. Tāpēc neskaitīsim to. Ir balsojums.

Nākamais ir deputāta Škapara balsojums. Viņš savu ierosinājumu atsauc. Paldies.

Tagad runa ir par trešo darba kārtības jautājumu. Iebildumu nav? Paldies.

Secība ir tāda, kāda iezīmēta darba kārtībā. Par translējumu. Ir viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit, vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit, sešpadsmit deputātu paraksti, kuri ierosina– pirmdien no rīta izlemt, kurus jautājumus translēsim.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es ļoti atvainošos Bojāra kungam, ja viņu neprecīzi citēšu, bet es sapratu, ka Bojāra kungs šodien uzsver, ka ļoti svarīgi ir, lai visi dzirdētu, ko katrs šodien runā. Es gan domāju, ka svarīgi bija dzirdēt, ko iepriekš runāja, tā ka šeit varētu diskutēt. Ja Bojāra kungam ir ļoti svarīgi, lai dzird, ko viņš šodien runā, tad tas ir būtiski, bet ierosinu katrā konkrētajā jautājumā izšķirt to, pirms iesākas plenārsēde, nevis vienkārši rullēt visu, kas šodien ir ieplānots. Tā ka man ir priekšlikums balsot par konkrētām lietām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Vaivads bija pirmais. Lūdzu.

J.Vaivads: Es atvainojos. Cienījamo sēdes vadītāj! Tomēr jautājums par arodbiedrībām. Kā mēs to atrisināsim? Varbūt mēs varam nobalsot, ka izskatīsim kā ceturto vai piekto, ja tas sekos pēc visas Prezidija darba kārtības, tad tas nozīmē, ka to izskatīsim nākamnedēļ. Bet tik tālu nevarētu atvirzīt.

Priekšsēdētājs: Esiet tik laipns, pasakiet savu konkrētu ierosinājumu.

J.Vaivads: Tādā gadījumā kā trešo.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads ierosina balsot par arodbiedrību īpašumu kā trešo balsojumu. Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Deputāts Grūbe atkal brīvi traktē manus izteikumus. Es vēlreiz atkārtošu savu priekšlikumu. Es lieku priekšā nobalsot par to, lai mēs strādājam tautas priekšā tikai atklāti, tikai translācijā. Un gadījumā, ja mums ir slēgts jautājums, nobalsojam par to atsevišķi. Vispār strādāt atklāti. Lūk, to es liku priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Mēs jau arī šo jautājumu apspriedām pirms pusgada un nolēmām ļoti konkrēti un, manuprāt, ļoti pareizi– ka radio ļaudis paši izvēlas un jebkad, kad viņi grib, pieslēdz translāciju, ja mēs neesam teikuši, ka viņi nedrīkst translēt. Tikai tādā gadījumā ne. Vajadzētu palikt pie tā– kad viņi grib, tad viņi pieslēdzas.

Priekšsēdētājs: Deputāt Līgotni, lūdzu!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es jautājumam par valsts dienestu esmu palaidis priekšā jau divus jautājumus, trešo priekšā laist negrasos, jo, kā redzat, valsts dienests ir trešais lasījums. Šeit ir vajadzīgas daudzas balsis, turklāt šeit ir Konstitūcijas grozījums. Mēs nevaram laist priekšā nevienu jautājumu. Tāpēc Vaivada jautājumu es aicinātu neiebalsot par trešo darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Acīmredzot manas vainas dēļ šī apspriešana ir ārkārtīgi ievilkusies, tāpēc tomēr jāpieliek punkts. Būs divi balsojumi. Par translāciju– deputāta Bojāra priekšlikums. Translēt visas sēdes, visas plenārsēdes, visu plenārsēžu jautājumu izskatīšanu no– līdz un netranslēt tikai slēgtās sēdes, kuras tiks pieņemtas ar speciālu balsojumu. Izskanēja arī citi viedokļi šajā jautājumā.

Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu. Vai nevajadzētu reģistrēties? Reģistrēsimies. Esiet tik laipns! Reģistrācija ir reģistrācija, kolēģi! Šīs roku celšanas un īkšķu rādīšanas vairs netiks ņemtas vērā. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Paldies.

Lūdzu, balsojot izsakiet savu attieksmi par deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 35. Atbalstu gūst nevis jūsu priekšlikums, bet to kolēģu viedoklis, kuri ir ierosinājuši katras nedēļas pirmajā plenārsēžu dienā noteikt, kurus jautājumus, izskatot plenārsēdē, translēsim. Es domāju, ka pret sistēmu kā tādu nekādu iebildumu nav, jo tad uzreiz ir jāseko konkrētiem priekšlikumiem. Šā priekšlikuma iesniedzēji tūlīt var izteikt savu viedokli ar konkrētu priekšlikumu. Vai mēs atbalstām principu? Šis jūsu ierosinātais princips nav pretrunā ar mūsu pašreizējo praksi. Lūdzu, iesniedziet konkrētus jautājumus, ko jūs uzskatāt par nepieciešamu translēt. Un vēlams, protams, to vienmēr darīt no rīta, lai mūsu radio varētu orientēties.

Un pēdējais– deputāts Vaivads stingri iestājas par to, ka jautājumam par arodbiedrībām ir jābūt trešajam. Deputāts Līgotnis izteica domu, ka komisija jau ir, es apmēram citēju, palaidusi priekšā daudzus jautājumus un ka jautājumam par valsts dienestu ir jābūt trešajam. Balsosim par deputāta Vaivada priekšlikumu. Lūdzu. Vairākuma nav. Tātad paliek tā secība, kāda jau mums ir noteikta.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Varam sākt apspriest Jūras lietu komisijas ierosināto likumprojektu. Es lūdzu tālāk plenārsēdi vadīt priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

V.Einiņš: Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Jums šodien tiek piedāvāts izskatīšanai un, ceru, arī vienprātīgai nobalsošanai deklarācijas projekts par pievienošanos starptautisko tiesību normām jūras tiesību jautājumos. Principā šeit ir specifiskas konvencijas, kuras izstrādājušas un pieņēmušas starptautiskās jūras organizācijas un citu valstu apvienības.

Lai neaizkavētu jūsu laiku– vesela stunda jau ir pagājusi, gribu tikai pateikt, ka visas šīs konvencijas dziļi ietekmē katru no mums, tautas, visu cilvēci kopumā un arī visu pasaules okeānu jeb visu mūsu zemeslodi. Specifiskie jautājumi skar problēmas par vides piesārņošanas novēršanu, cilvēka veselībai un videi kaitīgām vielām, kuģošanas drošību, cilvēka dzīvības saglabāšanu uz jūras, jūras zinātnisko izpēti un tā tālāk. Es nezinu, vai ir nepieciešams par katru šo konvenciju sniegt jums apskatu, jo principā, cik es sapratu, ir izdalīta īsa anotācija, kas sniedz paskaidrojumu par šo specifisko konvenciju.

Nobeidzot gribētu pateikt, ka pievienošanās šīm konvencijām uzliks mums, tas ir, Augstākajai padomei, Latvijas Republikai, par pienākumu vadīties no šo starptautisko organizāciju pieņemtajiem dokumentiem jūras tiesībās.

Kāpēc tas ir tik steidzami? Šā gada 13.septembrī Gdaņskā notiks Baltijas jūras valstu konvencijai pievienojušos Baltijas jūras valstu sanāksme, kur tiks sadalīti Baltijas jūras dzīvie resursi. Vai, pareizāk sakot, risināti jautājumi, kas saistīti ar zvejniecības limitu un kvotu izdalīšanu. Tas ietekmēs mūsu zvejnieku tālāko darbu un arī mūsu patērētāju galdu un vēderu. Un tāpēc es visus lūdzu nobalsot par šo deklarāciju. Un ja ir kādi jautājumi, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi ir? Jautājumu nav. Nē, ir jautājums. Deputāts Plotnieks vēlas jautāt.

A.Plotnieks: Runājot par deklarācijas pirmajām četrām rindiņām, vai jūs neuzskatāt, ka šāda deklarācijas ievaddaļa neizsaka mūsu attieksmi šajā jomā vispār. Es, piemēram, ierosinātu, ka šeit vajadzētu kaut kādu aicinājumu, kas izteiktu mūsu pozīciju, vēlēšanos sadarboties, kaut vai tādu, ka atjaunotā Latvijas Republika apliecina savu gatavību sadarboties ar visām valstīm pasaules okeāna apgūšanā un izmantošanā. Un tad– pasludina. Kaut kādu vispārēju nostādni vajadzētu dot.

V.Einiņš: Varbūt jums ir taisnība, bet tas ir vairāk tā emocionāli– “atjaunotā”. Var jau atrast daudzas etiķetes šajā vietā, bet es domāju, ka šis īsais formulējums– “Latvijas Republika”– ir pilnīgi loģiski.

Priekšsēdētājs: Līdz balsošanai, kolēģi, ir jāpagaida, jo vēl ir debates. Paldies ziņotājam. Debatēs pieteicies viens deputāts– deputāts Bojārs. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienītie kolēģi! Es tik daudz laika neaizņemšu. Es visnotaļ iestājos par to, lai mēs nobalsotu par pievienošanos šo starptautisko dokumentu paketei. Es gribētu jūs vienīgi informēt par to, ka pašreiz spēkā ir pirmās trīs jūras tiesību konvencijas, tās, kas ir šajā sarakstā. Diemžēl ceturtā konvencija par jūras tiesībām vēl nav spēkā, jo tai nav pievienojies pietiekami liels valstu skaits. Es domāju, ka mūsu pievienošanās varbūt tuvinās visas šīs milzīgās konvencijas. Šajā konvencijā ir vairāk par 400 pantiem, un tā tika izveidota apmēram 10 gadu ilgas konferences laikā. Es domāju, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu pievienošanās tuvinās šīs konvencijas stāšanos spēkā.

Es uzskatu, ka arī pārējās konvencijas mums ir ārkārtīgi svarīgas mūsu kā neatkarīgas valsts esamībai, it sevišķi konvencija par zvejniecību. Bet acīmredzot mums vēl vajadzētu pārbaudīt tos dokumentus, kas ir noslēgti Baltijas valstu starpā par kontinentālā šelfa sadali Baltijas jūras piekrastes valstu starpā. Šis jautājums noteikti vispirms jāietver mūsu izpētē un pēc tam darba kārtībā, jo pagaidām mēs vēl neesam, tā teikt, praktiski pārņēmuši to savu zonu, par kuru līdz šim Zviedrija vienojās ar Padomju Savienību par Baltijas valstīm. Mums nav izšķirts arī šelfa jautājums ar Igauniju, ar Lietuvu, ar pašu Zviedriju. Šis jautājums mums ir obligāti jāietver darba kārtībā.

Vēl es uzskatu, ka esam pelnījuši vienu nelielu pārmetumu. Mēs neesam, kā jau es vakar frakcijas sēdē teicu, īsti izpētījuši,– es nezināju, ka šis jautājums būs šodienas darba kārtībā,– kādām konvencijām mēs pievienojāmies kuģniecībā pirms kara un kuras no šīm konvencijām vēl ir spēkā. Tur bija konvencija par Ālandu salām, bija kaut kādas konvencijas arī par Ziemeļjūru, ja nemaldos, Parīzes konvencija. To vajag vēlreiz pārbaudīt. Un, ja kāda no šīm konvencijām ir tiešām ievērības cienīga, tad mums vajag atsevišķi paziņot arī par pievienošanos tai.

Un es visnotaļ aicinu balsot par šo projektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir debatētāji šajā jautājumā? Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Silārs vēlas izteikties.

I.Silārs: Visnotaļ pievienojoties iepriekš sacītajam, es tomēr aicinu svītrot pirmo rindiņu, kas, manuprāt, ir diezgan neloģiska. Augstākā padome tagad ar šo deklarāciju atzīst, ka ir suverēna valsts. Pilnīgi pietiktu, ja mēs šo deklarāciju sāktu ar teikumu: “Rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas akta atbilstību, pasludinu”. Pirmo rindiņu es ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl ir kādi ierosinājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Strazdiņš: Es domāju, ka labojums varētu būt mazāks, varētu sākt ar vārdiem “Latvijas Republika kā suverēna jūras valsts”, un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl ir kādi labojumi? Nav. Par pārējo tekstu, izņemot to preambulas pirmo rindiņu, ir kādi labojumi, ierosinājumi? Nav. Tad mēs varētu balsot par visu tekstu un pēc tam par attiecīgajiem svītrojumiem. Viens svītrojums ir lielāks, to piedāvā deputāts Silārs, ja par to netiek nobalsots, tad deputāta Strazdiņa īsākais un mazākais labojums. Citu ierosinājumu nav? Paldies.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, jo zālē vairs nav 128 deputāti. Lūdzu reģistrēties, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. 110. Paldies.

Un tagad balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes deklarāciju “Par pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos” kopumā un pēc tam izdarīsim šos svītrojumus. Lūdzu rezultātu. Par– 104, pret– nav, atturas– 1. Paldies. Tātad deklarāciju pamatā esam pieņēmuši, tagad par svītrojumiem.

Pirmais balsojums par deputāta Silāra ieteikto labojumu– svītrot pirmo rindiņu. Lūdzu rezultātu. Par– 46, 11, 29. Paldies.

Un otrs balsojums, lūdzu, par īsāko labojumu, kas skan: “Latvijas Republikas kā suverēna jūras valsts”, un tālāk kā tekstā. Tātad tikai svītrot vārdus “atzīstot, ka” un “pievienojot, ka”. Lūdzu balsot par šo labojumu. Lūdzu rezultātu. Par– 71. Tas ir vairākums. Pieņemts šis otrs svītrojums. Tātad deklarācija pieņemta. Paldies.

Otrais darba kārtības jautājums par pašvaldībām, visi šie likumi.

Deputāts Lagzdiņš ziņos. Vienu mirklīti, godājamie kolēģi, es atvainojos kolēģim Lagzdiņam. Deputāts Lucāns ir iesniedzis deputātu grupas izstrādāto priekšlikumu par translāciju. Tātad šodien ir ierosināts translēt lēmuma projektu par valsts uzņēmumu, bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju, likumprojektu par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par ceļu nodokli un par pilsētu un pagastu pašvaldībām. Ir ierosināts translēt visus šos jautājumus.

Vai mums ir jābalso? Vai visi piekrīt, ka mēs translējam šos jautājumus? Jūs uzskatāt– nevajag translēt? Tad ir jābalso. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, tad mēs vēlreiz balsosim. Lūdzu, balsosim. Par katru atsevišķi vai par visu kopumā? Kopā tātad par valsts uzņēmumu, bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu un tā tālāk aparāta reorganizāciju, par papildinājumiem likumā par ceļu nodokli un par abām pašvaldībām ir ierosināts translēt. Lūdzu izteikties balsojot, kas ir par un kas ir pret šo translāciju. Balsošanas režīmu, un balsosim. Paldies. Lūdzu rezultātu. Mazākums ir par, tātad netranslējam un turpinām strādāt konstruktīvi.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāja vietniek, godātie kolēģi deputāti! Pirms es gribētu izteikt vērtējumu likumprojektam “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pilsētu pašvaldību””, atļaujiet jūs iepazīstināt ar iesniegto grozījumu un papildinājumu saturu un būtību.

Sabiedrisko lietu un pašvaldības komisija ierosina likumu “Par pilsētu pašvaldību” papildināt ar trešo nodaļu un, proti, ar nodaļu, kurā tiktu regulēta kārtība, kādā tiek atceltas pašvaldību institūcijas un atcelts pilsētas padomes priekšsēdētājs no ieņemamā amata. Likumprojekta 39.pants regulē un nosaka to, kāda Latvijas Republikas institūcija var ierosināt Augstākajā padomē izskatīt minēto jautājumu, un tā ir tikai viena amatpersona, proti, Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Kāpēc tieši ģenerālprokurors? Tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par prokuratūras uzraudzību Latvijas Republikā Latvijas Republikas ģenerālprokurors realizē augstāko uzraudzību pār likumības ievērošanu visā Latvijas valsts teritorijā. Savukārt likumprojekta 40.pants regulē mūsu, tas ir, Augstākās padomes, rīcību gadījumā, ja ģenerālprokurors minētā jautājuma sakarā ir iesniedzis Augstākajā padomē iesniegumu.

Tātad, ja Augstākā padome, izskatot ģenerālprokurora iesniegumu, uzskata, ka ir lietderīgi atcelt kādas Latvijas Republikas pilsētas padomi, tad vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par šīs padomes atcelšanu Augstākajai padomei ir pienākums: pirmkārt, noteikt termiņu, kādā attiecīgajā pilsētā tiek organizētas atkārtotas padomes vēlēšanas, otrkārt, iecelt pilsētas pagaidu valdi, kurai līdz jaunās pilsētas valdes ievēlēšanai ir pašvaldību likuma 27. un 31.pantā uzskaitītās tiesības. Treškārt, Augstākajai padomei būtu jāieceļ ne tikai valde, bet jāieceļ arī pilsētas pagaidu valdes priekšsēdētājs, jo kādam taču attiecīgās pašvaldības teritorijā ir jārealizē pašvaldību likuma 30.panta trešajā daļā paredzētie pienākumi. Turklāt Pašvaldību komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi uzdot pilsētas pagaidu valdei organizēt attiecīgās pašvaldības teritorijā padomes atkārtotas vēlēšanas, un šāda nostādne pilnībā saskan ar spēkā esošo vēlēšanu likumu.

Es domāju, ka jūs, kolēģi, izteiksit savu viedokli par normu, kas ietverta 40.panta otrajā daļā, proti, par to, kādai jābūt mūsu rīcībai gadījumā, ja līdz kārtējo padomju vēlēšanām visā Latvijas Republikā ir palicis laika periods, kas mazāks par gadu. Mūsuprāt, šādā gadījumā, ņemot vērā, ka vēlēšanu organizēšanai saskaņā ar vēlēšanu likumu būtu jāparedz ne vairāk kā trīs mēneši, nebūtu lietderīgi organizēt jaunas padomes vēlēšanas. Šajā gadījumā realizēt pašvaldību likumus attiecīgās pilsētas teritorijā vajadzētu uzticēt pagaidu valdei visā šajā laika posmā. Savukārt likumprojekta 42.pants un 43.pants regulē to kārtību, kādā tiek atceltas pilsētu valdes un pilsētu padomju priekšsēdētāji, kad kolēģi, izskatot ģenerālprokurora iesniegumu, vērtējot konkrēto situāciju attiecīgajā pilsētā, vērtēs, cik lielā mērā padomju lēmumi, valžu lēmumi un priekšsēdētāju rīcība un rīkojumi neatbilst Latvijas Republikas likumiem un ir kaitējuši Latvijas Republikai. Neatceļot attiecīgās pilsētas padomi, mēs varētu aprobežoties ar valdes atcelšanu vai priekšsēdētāja atcelšanu no ieņemamā amata.

Tātad, ja Augstākā padome pieņem šādu lēmumu, tad vienlaikus būtu jārisina jautājums par to, kas ieceļ jauno valdi, jo šajā situācijā paliek vecā padome. Mūsu rīcība var būt divējāda: vai nu mēs pieņemam lēmumu un paši ieceļam valdi attiecīgajā pilsētā, vai uzdodam noteiktā termiņā attiecīgajai padomei pašai iecelt valdi. Analoga rīcība ir paredzēta 43.pantā attiecībā uz padomes priekšsēdētāju. Turklāt nebūtu loģiska situācija, ja Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu par pilsētas padomes atcelšanu vai atlaišanu, bet deputāti saglabātu savas pilnvaras. Tādēļ mēs uzskatījām par lietderīgu vēlreiz akcentēt, lai nerastos dažādi tulkojumi un dažāds likuma piemērojums, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par pilsētas padomes atcelšanu izbeidzas visu attiecīgās pilsētas padomes deputātu pilnvaras. Šī norma ietverta likumprojekta 41.pantā.

Tāds īsumā ir mans komentārs attiecībā uz iesniegto likumprojektu.

Kas, godātie kolēģi, mums būtu jāapsver, vērtējot šo likumprojektu? Manuprāt, atbilde būtu jādod uz trijiem pamatjautājumiem. Pirmais, pragmatiskais jautājums: kāpēc un ar kādu mērķi ir izstrādāts minētais likumprojekts? Otrais jautājums: vai šādas normas, ja mēs šos labojumus pieņemsim, vispār ir vajadzīgas? Vai nepietiek ar atsevišķiem autonomiem diviem vai trijiem lēmumiem, ar kuriem atcelt attiecīgās padomes, kas ir rupji pārkāpušas Latvijas Republikas likumus un rīkojušās antikonstitucionāli? Un trešais, kolēģi, manuprāt, ir svarīgākais jautājums, tas ir, politiskais aspekts: vai, pieņemot šādus labojumus, mēs nerīkosimies nedemokrātiski un tādējādi nenodarīsim kaitējumu Latvijas Republikai? Vai šādu normu pieņemšanas gadījumā neradīsies kāda negatīva rezonanse ārpus mūsu valsts robežām, un vai nebūs pārāk negatīva reakcija mūsu valsts iekšienē?

Kādi ir divi galvenie cēloņi, kāpēc ir nepieciešams pieņemt šādu papildinājumu pilsētu pašvaldību likumam? Kolēģi, mēs visi to zinām, un prokuratūra to ir konstatējusi, veicot pārbaudi, ka atsevišķas pilsētu padomes kopš 1990.gada 4.maija daudzreiz ir rīkojušās antikonstitucionāli un vairākkārt ir pārkāpušas Latvijas Republikas likumu. Konkrēti runa ir par Daugavpils pilsētas padomi, par Rēzeknes pilsētas padomi un par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomi un to pašvaldību institūcijām, proti, valdi.

Otrkārt, kolēģi, manuprāt, neapstrīdams ir arī tas, ka vesela rinda pašvaldību darbojās politiski korekti šajā, varētu teikt, divlikumības periodā, kad, no vienas puses, darbojās PSRS likumi un, no otras puses, tika pieņemti Latvijas Republikas likumi, taču daudzviet tā gaisotne, kas valdīja Latvijas Republikā, bija pateicīga tam,– kaut arī šīs padomes, es vēlreiz uzsveru, darbojās politiski korekti –, lai daudzviet būtu tiesiska anarhija. Kolēģi, diemžēl man jāsaka, ka vienkāršos ikdienas jautājumos pašvaldības neievēro mūsu republikas pieņemtos likumus, mūsu Augstākās padomes pieņemtos likumus un lēmumus. Tas ir fakts.

Attiecībā uz šīm padomēm, kolēģi, nekādā gadījumā nevarētu būt praksē piemērojami šīs trešās nodaļas noteikumi. Tikai ārkārtējos gadījumos, kad jau ir lietoti visi tiesiskie līdzekļi, kādi ir paredzēti pašvaldību likumos un citos likumos, ģenerālprokurors– tā tas acīmredzot praksē būs– griezīsies pie mums ar ierosinājumu atcelt attiecīgās pašvaldību institūcijas. Attiecībā uz šīm padomēm konkrētajiem grozījumiem būtu, ja tā varētu teikt, audzinoša loma. Tāds ir viedoklis par to, kādi cēloņi izraisīja šo labojumu izstrādāšanu.

Vēl otrs pamatjautājums ir par to, vai mums nepietiktu ar atsevišķiem autonomiem lēmumiem, ar kuriem mēs atceltu attiecīgās padomes. Jāteic, ka spēkā esošā Latvijas Republikas likumdošana un spēkā esošie pašvaldību likumi nepieļauj ar lēmumu atcelt padomes, atcelt valdes vai atcelt no amata padomes priekšsēdētāju. Nepārprotami likumos ir fiksēts– gan vēlēšanu likumā, gan likumā par pašvaldībām –, ka padomes tiek ievēlētas, valdes tiek ievēlētas un tās darbojas visā savu pilnvaru laikā, tātad piecus gadus. Un vienīgā sankcija, kādā veidā līdz šim varam vērsties pret pašvaldībām, kuras neievēro Latvijas Republikas likumu, ir fiksēta abu pašvaldību likumu 29.pantā un skan šādi: “Prettiesisku padomes vai valdes lēmumu… ja padomes lēmums ir pretrunā ar likumu, var apturēt rajona valdes, bet atcelt– tiesa.” Kolēģi, kopš darbojas pašvaldību likumi, nav bijis gadījuma, kad kādu nelikumīgu lēmumu, un tādu ir ļoti daudz, būtu apturējusi rajona valde, bet atcēlusi tiesa. Un es gribētu uzsvērt to, ko es teicu, kad debatēju par šīs attiecīgās normas pieņemšanu šā gada 24.aprīlī,– ka mums civilprocesuālajā likumdošanā nav paredzēta kārtība, kādā šis jautājums tiesu instancēs tiek risināts. Šai normai faktiski nav jēgas.

Trešais pamatjautājums ir politiskais, un tas, kolēģi, ir pats sarežģītākais. Kā vērtēs mūsu republikas iedzīvotāji un kā vērtēs mūsu tuvi un tāli kaimiņi šo labojumu likumprojektā? Kolēģi, es gribētu jūs iepazīstināt ar kaimiņvalstu praksi, ar citu demokrātisko valstu praksi, kā citas valstis risina šos jautājumus. Piemēram, Itālijas Konstitūcijas 26.pantā ir ietverts, ka apgabala padomi var atlaist tātad republikas prezidents ar dekrētu pēc deputātu komisijas atzinuma, tur ir uzskaitīta vesela rinda motīvu: ja tā darbojas pretrunā ar Konstitūciju, ja pieļauj rupjus Itālijas likumu pārkāpumus vai ja padome nevar pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ, mūsu situācijā tas it kā būtu attiecināms uz Rīgas padomi.

Kā šo jautājumu risina citas valstis? Piemēram, Portugāles Konstitūcijas 234.pants nosaka, ka republikas prezidents ar republikas asamblejas, tas ir, ar parlamenta, piekrišanu, atlaiž autonomo apgabalu orgānus, ja tie darbojas pretrunā ar Konstitūciju. Šajā gadījumā prezidents izsludina vēlēšanas pēc 90 dienām. Savukārt Meksikas Konstitūcijas 115.pants nosaka, ka štatu likumdošanas iestādes– Meksika, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis, ir sadalīta štatos– ar divām trešdaļām balsu var apturēt vai likvidēt vietējo pašvaldību, un vēlēšanas tiek sarīkotas pēc 40 dienām.

Kolēģi, nobeigumā es gribētu uzsvērt to, ka vienīgā institūcija, kas varēs ierosināt, ja šie labojumi tiks pieņemti, būs Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tātad viskompetentākā persona Latvijas Republikā, kurai mēs esam uzdevuši rūpēties par likumības ievērošanu mūsu valstī. Otrkārt, jautājumu par atlaišanu ir izlēmusi visautoritatīvākā institūcija, proti, Latvijas Republikas Augstākā padome. Un baidīties, kolēģi, ka Latvijas Republikas prokurors un Latvijas Republikas Augstākā padome varētu kaut kādu subjektīvu apstākļu dēļ izrēķināties ar nelabvēlīgām padomēm vai personām, manuprāt, ir ļoti nepareizi. Atcerēsimies, kolēģi, cik uzmanīgi mēs piegājām jautājuma risināšanai attiecībā uz Jūrmalas pilsētas padomes priekšsēdētāja problēmas, ja tā varētu teikt, atrisināšanu, un šajā jautājumā pārsteidzīgu lēmumu nepieņēmām.

Debatēs es lūdzu jūs izteikties par trijiem pamatjautājumiem. Vai, pieņemot šo labojumu pašvaldību likumos, mēs sasniegsim pamatmērķi, proti, vai tiks nodrošināta likumība Latvijas Republikas teritorijā? Vai šāds risinājums ir juridiski korekts. Un izsakiet arī politisko vērtējumu, vai šādas normas, šādi papildinājumi, vienkāršos vārdos runājot, nāks par labu mūsu Latvijas Republikai, jo tas ir pamatu pamats, kāpēc mēs šeit darbojamies un kāpēc pieņemam jebkuru likumu un jebkuru lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs, bet tagad ir kārta jautājumiem. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Grūbe, un gatavojas deputāts Silārs.

G.Grūbe: Es jau vakar darīju zināmu savu priekšlikumu. Kāda ir jūsu attieksme, ja šajā 39.pantā būs speciāli norādīts, ka šādu likumu un lēmumu neizpilde attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad tiek apdraudēta Latvijas valsts pastāvēšana vai valsts teritoriālā integritāte? Lai nebūtu iespējams, ka par šādu jautājumu,– tas varbūt ir pārspīlēti teikts, ka nav izpildīts kaķu ķeršanas plāns vai kaut kas tamlīdzīgs. Jūs saprotat manu jautājumu? Kāda ir jūsu attieksme pret šādu papildinājumu?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, neapšaubāmi, ir ļoti nopietni apsverams un, ja tas tiks iesniegts rakstveidā, ir balsojams. Es gribētu uzsvērt to, ka 39.pantā ir noteikts, ka ģenerālprokurors var ierosināt izskatīt jautājumu, ja ir pārkāpti Latvijas Republikas likumi, Augstākās padomes lēmumi un Ministru padomes lēmumi. Šī ierosināšana ir paredzēta tikai tajos gadījumos, ja attiecīgās pašvaldības rīcība bijusi nelikumīga, nevis nelietderīga no mūsu redzesleņķa un no prokurora redzesleņķa. Tā ka šeit nav runa par to, labs vai slikts, bet– likumīgs vai nelikumīgs. Tagad atbildu precīzi uz jūsu jautājumu: ja mēs atrodam precīzu formulējumu šim jūsu izteiktajam papildinājumam, varētu to ietvert 39.panta redakcijā.

G.Grūbe: Es tikai gribēju vēl paskaidrot, ja drīkstētu. Patiešām likumā “Par pašvaldībām” ir paredzēts, ka augstāka institūcija atceļ jebkurus lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, vai arī tiesa. Bet šajā īpašajā gadījumā tikai tad, ja iejaucas Augstākā padome. Tāds ir mans pamatojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār! Gatavojas deputāts Bērzs.

I.Silārs: Man interesē saņemt atbildi uz tādu jautājumu: kā jūs stādāties priekšā, ka Latvijas Republikas Augstākā padome ieceļ pilsētas pagaidu valdi, ieceļ valdes priekšsēdētāju, ieceļ revīzijas komisiju, ieceļ padomes priekšsēdētāju? Bet 44.pantā, atsaucoties uz šiem iepriek­šējiem pantiem, pēkšņi ir runa, ka ievēlējusi šā likuma 42., 41.pantā paredzētajā kārtībā.

J.Lagzdiņš: Man ir jāatvainojas, kolēģi, 44.pantā ir kļūda. Tur vajadzēja būt vārdam “iecelt”.

I.Silārs: Tas ir jauki, bet tad es gribētu noskaidrot, kā jūs stādāties priekšā šo iecelšanu. Es to īsti nesapratu.

J.Lagzdiņš: Pēc šā likumprojekta nodošanas drukāšanai komisija vēlreiz sanāca un nolēma, ka būtu lietderīgi 40.pantā paredzēt, ka pagaidu valdes sastāvs un priekšsēdētājs tiek iecelts šeit, Augstākās padomes plenārsēdē, pēc Augstākās padomes Prezidija ierosinājuma. Tātad Prezidijs būs tas, kas caurskatīs šo personālsastāvu, un tas, kas liks priekšā šīs institūcijas iecelt.

I.Silārs: Es tomēr gribu precizēt. Vai jūs neuzskatāt, ka būtu precīzāk teikt “apstiprina”?

J.Lagzdiņš: Šis formulējums ir apspriežams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man ir liela neskaidrība 42. un 43.panta sakarībā. Attiecības starp padomi un tās ievēlētajiem izpildorgāniem reglamentē pašvaldību likums. Tagad, ja mēs atstājam iepriekšējo padomi, bet ieceļam valdi, kura acīmredzot darbosies pret padomes politiku, tas nozīmē, ka valde vairs nebūs pakļauta padomei, vai valdes attiecības ar padomi vairs nereglamentēs šis pašvaldību likums? Tātad valde savās funkcijās vai pilnvarās būs augstāka par padomi. Vai šādā kombinācijā nav kaut kas nenormāls?

J.Lagzdiņš: Runājot par tiesisko saikni šādā situācijā un pakļautību, ko jūs šeit minējāt, padomes vienīgā atšķirība no valdes ir tā, ka valde ir ievēlēta normāli, proti, to ir ievēlējusi attiecīgās pilsētas padome. Šajā situācijā, kad valdi būs iecēlusi Augstākā padome, to saskaņā ar 43.pantu nevarēs atcelt. Bet saskaņā ar pašvaldību likumos noteikto kompetenci, neapšaubāmi, arī šajā situācijā padome varēs rīkoties savas kompetences ietvaros, proti, pilnīgi autonomi pieņemt lēmumus par budžetu, pieņemt lēmumus par pārvaldes struktūrām, lai gan šī valde ir mūsu iecelta. Un savukārt valde pieņems lēmumu savas kompetences ietvaros. Tāda ir šī struktūra, un tāda ir šī koncepcija. Bez tam, kolēģi, katrā konkrētajā gadījumā, vērtējot to, kura no pašvaldību institūcijām ir darbojusies vairāk vai mazāk likumīgi vai nelikumīgi, mēs izlemsim vai nu atcelt padomi, vai atcelt attiecīgo valdi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikusi pusotra minūte, nākamais, cik es saprotu, jautājumu uzdod deputāts Zaščerinskis. Bet dosim viņam šo iespēju pēc pārtraukuma, tad arī būs pietiekami daudz laika atbildei.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00. Bet pirms tam mūsu kolēģis Geidāns grib sniegt kārtējo paziņojumu. Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, balsu skaitīšanas komisijas locekļi! Es lūdzu uz 10 minūtēm Zelta zālē. Pēc tam varēsim kafijot.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs domāja Dzelteno zāli.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas, turpināsim jautājumu apspriešanu. Lagzdiņa kungu lūdzu tribīnē. Jautājumu uzdod deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Lagzdiņa kungs, vai es pareizi saprotu, iznāk, ka ar šo likumprojektu mēs varam atcelt valdi, nozīmēt tur pilnvarotos, kuriem jāorganizē jaunas vēlēšanas. Vai praktiski tas nenozīmē mazu diktatūru?

J.Lagzdiņš: Godātais Zaščerinska kungs! Neviena pašvaldība, neviena administratīvā teritorija nevar pastāvēt bez vietējām pārvaldes institūcijām, jo ir bezgala daudz ikdienišķu, katru dienu risināmu praktiskas dabas jautājumu gan attiecībā uz ekonomiku, gan uz kultūras dzīvi, gan arī organizatoriski jautājumi attiecīgā rajona teritorijā, kurus veic izpildinstitūcijas un, proti, valdes. Ja tiek atcelta padome, tad vienlaikus savu darbību pārtrauc un tiek atcelta valde un rajons, tas ir, attiecīgā pilsēta vai pilsētas rajons, paliek bez izpildu institūcijas. Tātad tiek apturēta ikdienišķo jautājumu risināšana. Tādēļ tiek piedāvāts, manuprāt, optimāls variants, ka līdz jaunas padomes ievēlēšanai šīs funkcijas, kuras ir noteiktas pašvaldību likuma 27. un 31.pantā, realizē mūsu ieceltā pagaidu valde, kuras sastāvu iesaka Augstākās padomes Prezidijs.

J.Zaščerinskis: Paldies. Un sakiet, lūdzu, kas liedz mums izstrādāt mehānismu vai lēmumus, ka pieņem tiesa? Varbūt konstitucionālā tiesa republikas mērogā?

J.Lagzdiņš: Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka tie deputāti, kas kuluāros iepazinās ar šo likumprojektu, uzskatīja, ka tajā situācijā, ja lēmumu pat par neliela pagasta vai nelielas pilsētas padomes atlaišanu izskatīs Augstākā padome– visautoritatīvākā institūcija– bez ģenerālprokurora, kas ir viskompetentākais likumības jomā, pat tajā gadījumā ir pieļaujama, kā teica kolēģis, izrēķināšanās ar nevēlamām padomēm. Ja mēs uzticēsim tiesām– tautas tiesu ir ļoti daudz –, manuprāt, šis uzticamības līmenis būs daudz zemāks un bīstamības pakāpe daudz lielāka.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Zaļetajevs, un gatavojas deputāts Plotnieks.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums lielā mērā sasaucas ar to, ko tikko jautāja deputāts Zaščerinskis. Es uzskatu, ka tiesiskā valstī eksistē strikts funkciju dalījums starp likumdošanas un tiesu varu. Noteikt pārkāpuma pakāpi, atzīt likuma pārkāpuma faktu drīkst tikai tiesa. Tā ir tikai tiesu instanču, bet ne likumdošanas funkcija. Piedāvātajā likumprojektā iznāk, ka Augstākā padome sev piesavinās likumdošanas– atvainojiet!– tas ir, tiesu varas funkcijas./

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šeit ir jāskatās, kāda ir pasaules prakse. Mēs taču šeit neesam sapulcējušies, lai izgudrotu velosipēdu vai, labākajā gadījumā, atklātu Ameriku. Es jau dažus piemērus minēju no kaimiņvalstu vai Eiropas valstu prakses. Tik tiešām, ir valstis, kur pašvaldības tiek atlaistas, vietējās pašvaldības, zemākā līmeņa pašvaldības tiek atlaistas pēc tiesu iestāžu lēmuma. Bet ir arī vesela rinda valstu– es minēju Itāliju, Portugāli, Meksiku –, kuras šo jautājumu risina administratīvā kārtā ar attiecīgu pārvaldes vai varas institūciju. Tātad pieredze un prakse šajā jomā ir ļoti dažāda. Ņemot vērā, ka nav konstitucionālās tiesas, bet tautas tiesas ir ļoti pārslogotas, ka Augstākās tiesas sastāvā nav Administratīvo lietu kolēģijas, nav šīs kasācijas un uzraudzības instances, mēs nolēmām konkrētajā gadījumā šādu ceļu neiet, jo nav izstrādāta mūsu tiesu sistēma atbilstoši jaunai neatkarīgās Latvijas situācijai.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Plotnieks, un gatavojas deputāts Rikards.

A.Plotnieks: Godātajam referentam jautājums par abiem likumprojektiem. Vai tur, kur ir runa par valdi un revīzijas komisiju, vai arī tikai par priekšsēdētāju, ir tie paši nosacījumi, kas 39. un 38.pantā, vai var būt arī citi?

J.Lagzdiņš: Ja jūs uzmanīgi izlasījāt 39.panta redakciju, tad pamanījāt, ka tur ir teikts: “Ja pilsētas pašvaldības institūcijas…” Saskaņā ar abu pašvaldību likumu 6.pantu pašvaldību institūcijas ir trīs: padome, valde un revīzijas komisija. Tātad 42. un 43.panta noteikumi attiecas arī uz valdēm, un arī šie nosacījumi, ja tās neievēro likumus un Ministru padomes lēmumus, attiecas gan uz valdēm, gan uz padomju priekšsēdētājiem.

A.Plotnieks: Vai tādā gadījumā jūs neuzskatāt par mērķtiecīgu 42. un 43.pantā ieviest atsauci– 39.pantā paredzētajos gadījumos, jo pašreiz no normas teksta izriet iespēja jebkurā gadījumā rīkoties.

J.Lagzdiņš: Es piekrītu, ka šeit skaidrības labad nepieciešami precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard. Viņa nav zālē. Tad jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Kide.

E.Kide: Lagzdiņa kungs, 44.pants paredz, ka pagasta valdi un pilsētas valdi var iecelt Augstākā padome. Vai pati vietējā padome vairs nevar to atcelt? Es saprotu, ka šī valde vai tas rīcības orgāns atskaitās un ir atbildīgs Augstākajai padomei, nevis padomei? Vai mēs, izolējot pašu padomi, neieslīgsim pagasta pašvaldības jautājumu risināšanā Augstākās padomes līmenī?

J.Lagzdiņš: Nekādā gadījumā. 44.pants paredz vienīgo tiesisko atšķirību šai pagaidu valdei, ko iecēlusi Augstākā padome. Salīdzinājumā ar valdi, kuru ir ievēlējusi padome, atšķirība ir tikai tā, ka padome nevar to atcelt un iecelt jaunu. Šī valde atskaitās padomei, un tai tāpat jāpilda tie padomes lēmumi, kas pieņemti pašvaldību likuma 26.pantā paredzētās kompetences ietvaros. Bet vēlreiz, kolēģi, es gribētu komentēt, ka mums katrā konkrētajā situācijā jāvērtē stāvoklis attiecīgajā pašvaldībā, jāvērtē padomes sastāvs, valdes sastāvs un likumpārkāpumi. Prognozējot iespējamās situācijas, mums jāizvērtē, kā rīkoties ir lietderīgāk– atlaist visu padomi, atcelt valdi vai atcelt tikai priekšsēdētāju. Tāpēc ir šie varianti, lai mums būtu izvēles tiesības un izvēles varianti.

E.Kide: Un tomēr, Lagzdiņa kungs, manī rada bažas tas apstāklis, ka neviens likuma pants neparedz, kas ierosina kandidātus šai valdei, ko ieceļ Augstākā padome. Vai ierosme nāk no Augstākās padomes sastāva vai vispār no neatkarīgiem cilvēkiem ārpus, vai no tās padomes, vai arī no tautas? Vai neizskatīsies, ka mēs pat neņemam tautas kandidātus, bet nozīmējam, kā Zaščerinska kungs teica, “petjorku” vai “troiku”, kas izkārtos lietas?

J.Lagzdiņš: Pēc Pašvaldību komisijas ieteikuma, kas tika izstrādāts vakar pēc šā projekta nodrukāšanas, šīs kandidatūras iesaka Augstākajai padomei Augstākās padomes Prezidijs. Bet es piekrītu, ka šo jautājumu, šo problēmu vajadzētu precizēt, jo tā ir ļoti nozīmīga.

E.Kide: Un, ja drīkst, pēdējais jautājums. 39.pantā ir rakstīts, ka gadījumā, ja padome pārkāpj vai neizpilda Ministru padomes lēmumus. Pašlaik samērā daudz Ministru padomes lēmumu dažādu iemeslu dēļ netiek izpildīts. Tīri saimnieciski lēmumi. Vai neradīsies tāda stihiska vietējo padomju maiņa un pārvēlēšana tīri saimnieciska rakstura problēmu dēļ? Vai mūsu valstī neradīsies haoss ar galīgi nestabilām vietējām pašvaldībām?

J.Lagzdiņš: Piekrītu jums, ka no 39.panta redakcijas vajadzētu svītrot– “republikas Ministru padome”, bet vēlreiz atkārtoju: lai nerastos šis haoss, būs divi tilti. Viskompetentākais likumuzraudzītājs– prokurors un viskompetentākie lēmēji– Augstākā padome. Un tā ir garantija tam, ka haoss neradīsies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Paldies Lagzdiņa kungam. Lūdzu, debates! Debatēs ir pierakstījušies ļoti daudzi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Lucānam, un gatavojas deputāte Albertiņa.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Jo ilgāk es domāju par šo likumu kā par likumu, kas būs spēkā ilgus gadus, jo lielākas šaubas man rodas. Vai mēs drīkstam šādu likumu pieņemt? Šis likums, pēc manām domām, ir parādījies galvenokārt ārkārtējās situācijas iespaidā. Man nebūtu nekādu iebildumu un es uzreiz balsotu par, ja šis likums attiektos tikai uz ārkārtējas situācijas likvidēšanu tieši šajā brīdī. Tiem, kas ir piedalījušies un atbalstījuši puču, ir jāaiziet. Tas jautājums ir skaidrs, un par to nebūtu jāstrīdas. Bet es gribu jautājumu nostādīt tā: vai mums nebūs bail, ka mēs, pieņēmuši likumu ārkārtējiem stāvokļiem, sāksim attiecināt to uz mierīgiem apstākļiem, vai ir vajadzīgs likums ārkārtējiem stāvokļiem vai likumi, lai nerastos ārkārtējs stāvoklis? Iekams mēs pieņemam šādu likumu, varbūt mums būtu lietderīgi pamācīties no Rietumu demokrātijas, kur jau sen nenotiek puči. Daudzus gadu desmitus puči nenotiek. Būtu jāpaskatās, kā ir līdzsvarots šis mehānisms tajās sabiedrībās, kur vairs šie puči nenotiek. Un tad, es domāju, mums pašiem kļūst neērti par šo likumu. Tik tālu par ievadu attiecībā uz šo likumu.

Es esmu par to, ka tas ir piemērojams ārkārtējā stāvoklī, kad mums nav normālas likumdošanas. Skaidrs, ka šis likums ir jāpielieto un ārkārtējā stāvokļa perēkļi ir jālikvidē. Tam es pavelku svītru un sāku runāt par šā likuma piemērošanu mierīgā periodā, kad nav vairs šī ārkārtējā stāvokļa. Es esmu pārliecināts, ka šo likumu mēs visdrīzākā laikā sāksim darbināt diezgan bieži, jo daudzas pagastu pašvaldības, daudzas rajonu pašvaldības un pilsētu pašvaldības nav spējīgas tikt ar saviem pienākumiem galā. Un mēs radīsim iespēju šā likuma aizsegā radīt citu situāciju attiecīgajās vietās. Es gribu uzdot jautājumu– kas tagad notiks?

Pirmkārt, kur radīsies šie ģēniji, kurus mēs sūtīsim, lai ievestu kārtību? Otrkārt, kā šo ģēniju, kuru mēs atsūtīsim no malas, uzņems rajonu padomes. Vai tūlīt neradīsies jaunas domstarpības, jo rajona padomes mēs tomēr atsevišķos gadījumos neatceļam. Tātad mums visos gadījumos vajadzēs atcelt itin visu– valdi, padomi un priekšsēdētāju, pretējā gadījumā priekšsēdētāja darbība būs paralizēta, jo padome var rīkoties pretēji. Pašreiz tomēr padomes ir veidotas daudzmaz demo­krātiski. Kādas tās ir, tādas ir. Un mēs laikam neko izdarīt nevaram, šīs pretrunas pastāvēs, jo padome savā veidā diktē nosacījumus priekšsēdētājam, kā rīkoties. Es šeit nerunāju par puča gadījumu, te ir citas iniciatīvas un cita kārtība. Es runāju par normālu miera stāvokli. Tātad šī rīcība novedīs pie dziļām pretrunām visā varas mehānismā.

Varbūt mēģināsim rast atbildi uz jautājumu, kāpēc šāds stāvoklis ir radies. Atkārtoju, es nerunāju par ārkārtējām situācijām, par tām ir īpaši jārunā. Es runāju par normālu situāciju. Kāpēc daudzās vietās ir šīs vadības problēmas? Es gribētu teikt tā, ka cēloņi šeit ir dziļi, pirmkārt, mēs tikai mācāmies demokrātiju, otrkārt, viens no demokrātijas pamatnosacījumiem ir cilvēka nodrošinājums, bet cilvēka nodrošinājumam kalpo privātīpašums. Ja cilvēkam ir privātīpašums, viņš ir ekonomiski stabils un nodrošināts, viņš var brīvi izteikt savus uzskatus neatkarīgi no tā, ko cits lielāks priekšnieks domā vai nedomā. Es domāju, ka šo situāciju brīnišķīgi izjūtam arī Augstākajā padomē un to, kā tā mainās atkarībā no apkārtējās situācijas, kad atsevišķi deputāti balso par un kad balso pret. Tā ir īpaša saruna. Patlaban sabiedrība vēl nav atradusi savus līderus. Sabiedrība vēl tikai mācās demokrātiju, un tāpēc šādas kļūdas ir neizbēgamas.

Pēc manām domām, šajā situācijā atrisinājums būtu jāmeklē citā virzienā. Un šis virziens, manuprāt, varētu būt tāds, ka blakus padomei katrā administratīvajā vietā– vai tas ir pagasts, pilsēta vai rajons– blakus padomei atrodas cilvēks– administrators, kuru ieceļ Ministru padome nedemokrātiskā kārtībā. Un, lūk, šeit rodas divi poli, kur var veidoties dialektiskās pretrunas. Valdība var izraudzīties attiecīgus cilvēkus, kas pilda valdības lēmumus, jo viņi atkarīgi no šīs valdības, vai viņi tur pastāvēs vai nepastāvēs. Un tad lai šeit saduras sabiedrības tendences un valdības tendences, lai tās savā starpā cīnās. Un tad šādā situācijā varbūt Augstākā padome varētu būt arbitrs, kad rodas neizbēgamās konfliktsituācijas, lai Augstākā padome izlemj, kam par labu risināt.

Nobeigumā es gribu aicināt deputātus ļoti nopietni padomāt par šo lēmumu. Ar šo lēmumu tālākā vai tuvākā nākotnē mēs varam sastrādāt daudz ko tādu, kas mums personīgi sagādās nepatikšanas. Ņemiet vērā vienu: tiklīdz iecelsim padomes vadītāju, lai kāds viņš arī būtu, tajā pašā brīdī, cienījamie kolēģi, mēs uzņemamies atbildību par to, kas šajā administratīvajā teritorijā notiek. Tas nav nekas cits kā atgriešanās pie vadības centralizācijas, tikai citā formā, jo šajā gadījumā vadību pārņems Augstākā padome, nevis Ministru padome. Tā kā šeit es saskatu tik dziļas pretrunas, tad es balsošu pret šo likumprojektu, es balsotu par, ja tas būtu attiecināms tikai uz šīm ārkārtas situācijām, bet es balsošu pret, ja mēs šo likumu pieņemam kā vispārēju turpmākai lietošanai. Es tajā saskatu lielas briesmas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāte Albertiņa, gatavojas deputāts Īvāns.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Būtībā es varu pievienoties gandrīz visam, ko teica iepriekšējais runātājs kolēģis Lucāns, bet dažus vārdus pie teiktā gribu piebilst.Pats par sevi saprotams, ka šajā situācijā tajos trijos rajonos šis likums būtu vajadzīgs, bet es nekādā gadījumā nevaru pieļaut tādu iespēju, ka šis likums varētu darboties arī ārpus šiem karstajiem punktiem un darboties kā vispārīgs arī turpmāk. Turklāt nenoteiktu laiku. Mēs visām pašvaldībām– gan pilsētās, gan pagastos– ar šo likumu virs galvas esam pacēluši Damokla zobenu. Un es jums teikšu skaidri un gaiši, ir jābūt pēdējam nelgam vai arī galīgam nabadziņam, ko neviens nekur darbā neņem, lai pēc šāda likuma pieņemšanas normāls cilvēks vēl piekristu strādāt pašvaldībā, it sevišķi par padomes priekšsēdētāju. Tad nu patiesi es gribētu tādu cilvēku redzēt, kurš iet uz tādu risku.

Starp citu, es gribētu jums atgādināt, ka gan pagastos, gan pilsētās mēs jau piemērojām reorganizācijas likumu. Tātad tur it kā vajadzētu būt visam kārtībā. Vai ne tā? Izrādās, rezultāts nav gluži tāds. Mēs ķeramies pie nākamā. Tātad neiznāca tā, kā gribējām, tagad mēs ņemsim un grozīsim šo likumu. Mēģināsim iet šo ceļu. Es neuzskatu, ka tas ir humāns ceļš. Šis likums ir absolūti antihumāns, un par demokrātiju te nevar būt ne runas. Tas ir absolūti antidemokrātisks likums. Arī man šī iecelšana liekas ļoti savdabīga, lai neteiktu vairāk. Tas varbūt ir iespējams dažās kritiskās situācijās un atsevišķās vietās, bet nevar pieņemt likumu, kuru var piemērot jebkurā gadījumā ikvienā pagastā un ikvienā pilsētā. Jo beigu beigās, kolēģi Lagzdiņ, jūs tā arī neatbildējāt uz jautājumu, kurš tad galu galā būs tas cilvēks, kurš ierosinās šim Augstākās padomes Prezidijam. Tas tur nav rakstīts, ka tā ir kaut kāda valde vai kaut kas tamlīdzīgs. Nav teikts, kurš būs tas, kas dos Prezidijam šo izejas materiālu, kas dos Augstākās padomes Prezidijam šo valdes sarakstu. Kurš būs tas, kas izvirzīs jauno priekšsēdētāju? Kolēģi, ja es neesmu saņēmusi precīzāku atbildi, tad man ir jāsaka, ka šo priekšlikumu sagatavos jaunā partija. Sauksim beidzot lietas īstajā vārdā. To sagatavos valdošā partija. Un tam nav nekāda sakara ar demokrātiju, un tam nav nekāda sakara ar tautvaldību. Man ļoti žēl, bet esmu spiesta to pateikt. Protams, vienīgais normālais ceļš uz demokrātiju, kā jūs zināt, ir tas, ko mēs gājām, tas ir, iedzīvotāju vēlēšanas.

Vēl mani ļoti mulsina 39.panta rindkopa, kurā ir teikts, ka atkārtotas pagasta padomes vēlēšanas netiek rīkotas, ja līdz dienai, kad republikas Augstākajai padomei ir jāpieņem lēmums par jaunu pagasta padomes vēlēšanu sarīkošanu, palicis mazāk nekā gads. Līdz dienai, kad Augstākajai padomei ir jāpieņem lēmums. Cik liels ir attālums no šīs dienas līdz vēlēšanām? Tas atkal ir jautājums. Te nu gluži tā neiznāk, šai jaunajai, mūsu ieceltajai valdei, ļoti specifiskajai valdei ar ļoti specifisku priekšsēdētāju bieži vien tas valdīšanas laiks būs ļoti īslaicīgs.

Un nobeigumā es gribu pieskarties tam, ko kolēģis Bērzs šeit uzsvēra. Projekta autors viņam īstenībā tā precīzi neatbildēja. Pēc šā likuma pieņemšanas padomju turpmākā eksistēšana būs tikai smieklīga, lai neteiktu vairāk. Tās faktiski būs tādas kā Anglijas karalienes, kurām būtībā nav nekādu tiesību. Ne tās var valdi atcelt, ne tās var priekšsēdētāju atcelt, ne arī valdei un priekšsēdētājam vispār ir kāds sakars ar šīm padomēm. Šīs valdes, kā jau daudzi kolēģi teica, ir ieceltas no augšas un acīmredzot šīm augšām tās arī atbildēs. Tāds ir mans viedoklis, lai gan, jāsaka atklāti, frakcijas sēdē es arī balsoju par šā likuma pieņemšanu, bet es balsoju aiz pārpratuma, kolēģi Dinevič, es galīgi nesapratu jūs tajā brīdī. Mēs viens otru nesapratām. Es esmu kļūdījusies. Un tāpēc es tagad publiski paziņoju, ka, neņemot vērā to, ka frakcijas sēdē balsoju par šā likuma pieņemšanu, es, protams, balsošu pret to, jo es tajā saskatu ļoti lielas briesmas. Jūs varat man ticēt, ka mana uzstāšanās nav subjektīva. Pirmā rindkopa man, vides aizsardzības speciālistam, būtu pat ārkārtīgi vilinoša, jo 38.pantā ir ļoti skaisti rakstīts, ka, lūk, ja šīs institūcijas ir, tā sakot, pārkāpušas republikas likumus vai nav ievērojušas lēmumus un tamlīdzīgi, tad tās var ņemt nost. Man tas būtu ļoti vilinoši, jo likumu un lēmumu visbiežāk pārkāpj tieši dabas aizsardzībā. Es tikai paredzu, kas aiz tā visa sekos. Es nesaistu to kopā ar profesionālo ieinteresētību, tāpēc es nekādā gadījumā nevaru par šo ceļu balsot. Es iesaku meklēt citu variantu un citu ceļu, kā šīs lietas nokārtot tajos pagastos un pilsētās, kur patiešām ir šie bīstamie perēkļi, kuri faktiski gribēja gāzt pastāvošo valdību mūsu republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Īvān, un gatavojas deputāts Zaļetajevs.

D.Īvāns: Cienītie kolēģi! Man liekas, ka nupat mēs šo skaisto vārdu “demokrātija” tā lietojam, tā deldējam savās mutēs, ka drīz mēs to lietosim tāpat kā vārdu “internacionāls”, kā to savā laikā darīja Interfronte.

Iepriekš dzirdētajām runām es pilnīgi nevaru piekrist. Manā uztverē tomēr tā bija zināma demagoģija, spekulējot ar demokrātijas nosaukumu. Kas tad ir tā demokrātija? Vai demokrātija ir ASV modelis? Vai demokrātija ir Zviedrijas modelis? Vai demokrātija ir kaut kas izdomāts un abstrakts? Demokrātija ir tāda sistēma, kad mēs meklējam pareizo ceļu un meklējam saskaņu, lai pilsoņu drošība būtu garantēta un lai pilsoņu intereses mūsu valstī tiktu ievērotas. Mūsu pašvaldību likums bija spēkā visu šo gadu. Un šā gada laikā trīs no Latvijas padomēm atklāti ignorēja šo likumu, atklāti darbojās pret šo likumu, šis likums vienkārši nedarbojās. Tātad šis likums ir jālabo, lai cilvēki, kas dzīvo attiecīgo tautas deputātu padomju teritorijā, tas ir, Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes priekšpilsētā, neciestu no vietējās varas pat­vaļas. Un tajā pašā laikā ir jautājums par to, cik demokrātiskas bija šo vietējo padomju vēlēšanas.

Man liekas, ka šobrīd visi piekrīt tam, ka ir izdarīti likuma pārkāpumi un jārisina jautājums par šo padomju atkāpšanos. Ir jārisina jautājums, lai šo teritoriju pārvaldītu demokrātiski orgāni, kuri apmierinātu visus iedzīvotājus līdz jauno vēlēšanu sasaukšanai. Bet piedodiet, kolēģi, tas, uz ko aicināja Lucāna kungs,– izdarīt vienreizēju aktu, patriekt padomes– ir tieši visīstākā antidemokrātija. Un tas, manuprāt, ir visnelikumīgākais gājiens. Jo galu galā tiesiskas valsts pamatnoteikums ir, lai viss noritētu saskaņā ar likumu. Šie likumi mums jāizvēlas atbilstoši dzīves situācijai. Tātad mēs varam šādas padomes atlaist tikai tad, ja esam konstatējuši trūkumus savā ģenerālajā likumdošanā un šo likumdošanu attiecīgajā momentā grozām. Tā ka vienīgais pareizais ceļš ir tas, ko šobrīd mums piedāvā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija.

Es gribētu atgādināt, ka mūsu deputāti ieradās piektdien Daugavpilī, kur notika mītiņš, demokrātisko spēku mītiņš, kurš izteica savu attieksmi pret Daugavpils pilsētas padomes darbu. Vēlāk mēs tikāmies ar visu demokrātisko organizāciju vadītājiem. Viņi prasa, kad īstenībā mēs realizēsim savu varu, kad valsts parādīs, ka šeit ir valsts, ka šeit nevalda haoss, ka šeit nevar uzurpēt varu kaut kādas anarhistu grupas, kuras iedomājas, ka katrā teritorijā var radīt savu atsevišķu republiku. Tāpēc noteikti balsošu par šā likuma pieņemšanu un pirmām kārtām par šo labojumu pieņemšanu. Un tikai tad mēs risināsim jautājumus par konkrētām padomēm. Un nevajag uzskatīt to par kaut kādu ģenerālo principu, ka tūlīt sāksim atlaist visas padomes, kas mums nepatiks. Jo ir likums, ir prokurora novērojumi, ir prokurora sankcijas, un tikai pēc tam var izdarīt secinājumus. Un tieši tāpēc likums ir jāpieņem, lai vairs šādi gadījumi, kad vietējās padomes un vietējie ķeizariņi šajās padomēs var atļauties visu, ko grib, nekad neatkārtotos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev! Gatavojas deputāts Šļakota.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es noklausījos pirmos divus runātājus, un man jau likās, ka man praktiski nevajadzēs strīdēties, pildīt savu opozīcijas funkciju. Taču, noklausījies mūsu godātā Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka runu, es secināju, ka patiesībā domas dalās tikai par to, kādā gadījumā notiks mazāks demokrātijas principu pārkāpums: vai nu tiks pieņemts un realizēts šis likums, vai arī mums nederīgā padome tiešā ceļā tiks padzīta.

Es domāju, ka jau pati apspriešana, kādā veidā pārkāpt demokrātiju, to apvainošana, kas cenšas aizstāvēt demokrātijas principus, demagoģija– tas ir pirmais solis pa boļševisma ceļu, pa vispārpieņemto cilvēcisko civilizācijas normu graušanas ceļu. Katrai demo­krātiskai valstij vienlaikus jābūt arī tiesiskai valstij. Tās pamatos līdzās likumdošanas varai un izpildvarai jābūt neatkarīgai tiesu varai, kura, par nožēlu, Latvijas Republikas valsts varas sistēmā ieņem visvieglāk ievainojamo vietu. Kaut gan vajadzētu visādā veidā nostiprināt tiesu varu, ļoti skaidri ir saskatāma tendence pašiem nomainīt tiesu varu. Šis likumprojekts, ko mēs tagad izskatām, ir šīs tendences turpinājums.

Jāatzīst, ka mani pavisam neapmierināja projekta autora atbilde attiecībā uz to, kāpēc Augstākajai padomei ir tiesības piesavināties tiesu varas funkcijas. Pilnīgi nepamatota ir atsauce uz to, ka šeit ir viskompetentākie cilvēki. Ko nozīmē “kompetenta persona”? Vai mūsu Augstākā tiesa nav kompetenta? Vai tā ir? Vai mēs esam pārliecināti, ka tiesiskus lēmumus pieņemsim kompetentāk nekā Augstākā tiesa? Atsaukšanās uz mūsu tiesu orgānu vājumu, uz tautas tiesu pārslogotību, uz to, ka mums nav konstitucionālās tiesas– tā taču nav izeja! Tad uzlabosim tiesu darbību, izveidosim konstitucionālo tiesu! Mani neapmierināja arī atsaukšanās uz aizrobežu likumdošanu šajā jomā. Vispārīgi runājot, ar piemēriem var pierādīt, ko vien grib. Tas ir iemīļots paņēmiens. Mums jārīkojas, ievērojot konkrēto situāciju, kāda izveidojusies mūsu republikā, ievērojot to stāvokli, ka demokrātija pie mums vēl ir ļoti vāja. Tiesiskas valsts pamati pie mums vēl ir tikai dīgļa stadijā. Atsaukties uz valstīm, kurās ir ļoti senas demokrātiskās tradīcijas, ir nepareizi un nepārliecinoši.

Es gribu Augstāko padomi brīdināt vēl no vienas bīstamas tendences– no tendences koncentrēt varu vienās rokās. Tas var arī nebūt tikai viens cilvēks. Tas var būt viens institūts. Palūkojieties, kā visa vara koncentrējas Augstākās padomes ietvaros! Ministru padome– tā nav patstāvīga izpildvara, piedodiet, nav, tā ir vienkārši kaut kāda Augstākās padomes komiteja, jo Augstākā padome jebkurā momentā var atcelt jebkuru Ministru padomes lēmumu. Pie mums nav patstāvīgas izpildvaras, mums nav normālas tiesu varas. Bet, pie kā noved varas centralizācija, jūs visi labi zināt, es to jums neatgādināšu.

Man praktiski nav ko piebilst ne pie deputāta Lucāna, ne pie deputātes Albertiņas runām, ne pie tiem jautājumiem, kurus uzdeva deputāts Bērzs. Viņi savu attieksmi izteica pietiekami skaidri. Es tomēr gribētu zināt, kāpēc valda tāda pārliecība, ka Augstākās padomes Prezidijs ir spējīgs iecelt kompetentāku valdi un kompetentāku priekšsēdētāju. No kurienes, teiksim, tā tīri boļševistiskā pārliecība? Demokrātijai, nav šaubu, ir ļoti daudz trūkumu un grūtību, taču, norādot visas šīs grūtības, kuras jāpārvar, ievērojot demokrātiskās likumības un institūtus, nedrīkstam aizmirst, ka tā ir vienīgā garantija normālas sabiedrības izveidošanai. Tauta ievēlē sev vietējo pašpārvaldi, un paš­pārvalde ir atbildīga tautas priekšā. Kam būs atbildīga Augstākās padomes ieceltā pārvalde? Mēs sagraujam pašu svarīgāko demokrātijas ideju– atgriezenisko saiti starp varu un tautu, varas atbildību tautas priekšā. Es jūs lūdzu to ievērot.

Un pēdējais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību. Tā ir šī likumprojekta iesniegšanas un apspriešanas procedūra. Raksturīga ir deputātes Albertiņas atzīšanās par to, ar kādu steigu šis likumprojekts ticis apspriests Tautas frontes frakcijas sēdē. Opozīcijai nebija iespēju paņemt sev līdzi likuma par pilsētu pašvaldību pilnu tekstu, lai ar to salīdzinātu, ko mēs tagad darām. Šeit ir atsauces uz likuma par pilsētu pašvaldību 27. un 31.pantu. Sakiet, lūdzu, kāda man bija iespēja iepazīties ar šiem pantiem, ja es tikko uzzināju, ka šis jautājums iekļauts darba kārtībā? Vai jūs domājat, ka es vai kurš katrs no jums šos pantus zina no galvas? Kā vispār var normāli apspriest šādu likumprojektu? Kā var ierosināt apspriest šādu likumprojektu, ja tas nav izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā? Atcerieties konfūzu ar Rīgas pilsētas pašvaldības likumu, arī tas sākumā, pirmajā lasījumā, bija izgājis tikai caur Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju, bet, kad to sāka izskatīt Likumdošanas jautājumu komisija, atklājās daudzi trūkumi un būtiski robi. Es jums pateicos par uzmanību. Secinājumus izdariet paši, es jūs lūdzu!/

Priekšsēdētājs: Tā, cienītie deputāti, kungi, dāmas! Mēs esam noklausījušies vairākus runātājus. Ir saņemts deputāta Līgotņa ierosinājums, ka laiks būtu pārtraukt debates un balsot par šo jautājumu. Nu, demokrātija ir demokrātija, deputāts ir ierosinājis, bet es pirms tam esmu devis vārdu vēl deputātam Šļakotam, un viņam, protams, būtu jārunā, ja viņš vēlas. Un pēc tam balsosim par debašu pārtraukšanu šajā jautājumā. Lagzdiņam nebūs beidzamais vārds, viņam būs noslēguma vārds.

Lūdzu, deputāt Šļakota! Un pēc tam balsosim par debašu pārtraukšanu.

K.Šļakota: Godāto sesijas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Te jau ir daudz debatēts par šiem likumiem, es gribētu parunāt par dažām pretrunām, kas ir šajā likumā.

Pirmkārt, es gribētu uzdot jautājumu, kas jādara Augstākajai padomei, kad tā labo vai maina savu kļūdaino lēmumu. Vai visai Augstākajai padomei vajag demisionēt? Un kā tādā gadījumā mums jāizturas pret rajona padomi, kas nav pildījusi šo lēmumu, kuru atzīstam par kļūdainu un labojam? Runājot par rajonu pašvaldībām un pagastu pašvaldībām, nedrīkstam aizmirst sevi. Mums jābūt tieši tādā pašā stāvoklī, kādā mēs nostādām rajonu un pagastu pašvaldības. Mēs nedrīkstam būt izņēmums. Mēs esam tāpat vēlēti kā visi pārējie.

Es gribētu izteikt dažus priekšlikumus. Es pievienojos tam, ka nevar būt runa par lēmumiem, jo ģenerālprokurors neveic lēmumu uzraudzību. Ģenerālprokurors veic likuma uzraudzību, uzraudzību pār likuma ievērošanu. Lēmuma ievērošana nav viņa funkcija. Un tāpēc arī šeit tā nedrīkst būt– nedz Augstākās padomes lēmumi, nedz Ministru padomes lēmumi.

40.panta 2.apakšpunkts ir jāizsaka tādā veidā, ka līdz jaunās valdes ievēlēšanai pienākumus pilda iepriekšējā valde. Mums nav nekādu tiesību iecelt jaunu valdi. 4.apakšpunkts– uzdot vēlēšanu komisijai sarīkot vēlēšanas, nevis jaunieceltajai valdei. Valdei nav šādu tiesību rīkot vēlēšanas. Tam nolūkam ir vēlēšanu komisija. Pretējā gadījumā tad mums šajā pašā likumā jāparedz, ka atsaucam arī vēlēšanu komisijas. Atsaucam. Svītrot 42.pantu un 43.pantu, kas būtībā ir nelikumīgi. Un attiecībā uz pagastu pašvaldībām, atvainojiet, es domāju, katrā rajonā ir savs prokurors. Lai rajona prokurors nodarbojas ar pagasta pašvaldībām, kuras pārkāpušas likumu, nevis ģenerālprokurors. Lai rajona padome nodarbojas ar šīm lietām, nevis republikas Augstākā padome. Man visi šie priekšlikumi ir uzrakstīti. Ja būs runa balsot par šo likumu, es lūdzu balsot par šiem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Es atvainojos, balsosim par debašu pārtraukšanu, un Lagzdiņa kungs varēs runāt pēc tam.

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Lagzdiņa kungs teiks galavārdu. Tikai pēc tam balsosim un pirms tam varēs runāt par motīviem. Pagaidām jāpilda tehniskas procedūras. Lūdzu, reģistrēsimies. Varbūt sekretariāts varētu arī zvanīt, jo zāle izskatās tāda patukšāka. Visus, kas ienāk zālē, lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. 117 deputāti reģistrējušies.

Viens balsojums– deputāta Līgotņa ierosinājums pārtraukt debates. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 77, pret– 14, atturas– 9. Tātad lēmums– pārtraukt debates– ir pieņemts.

Vārds Lagzdiņa kungam noslēgumam, un pēc tam godājamie deputāti varēs izteikties par balsošanas motīviem.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Mūsu komisijas mērķis, izstrādājot konkrēto likumprojektu, bija viens vienīgs. Mēs uzskatījām, ka gadījumā, ja pieņems šos labojumus, tad likumība un likumu ievērošana Latvijas Republikā gan pilsētās, gan pagastos uzlabosies, jo daudzviet likumu neievērošana ir pārkāpusi jebkādas robežas un faktiski šajā politisko juku periodā ir radusies pilnīga tiesiskā anarhija. Es ļoti cienu Lucāna kunga izteikumus un it īpaši Albertiņas kundzes viedokli, bet jautājums ir tikai viens– kā mēs vērtējam. Vai situācija ir tik kritiska, ka mums ir nepieciešams tomēr spert šādus būtiskus soļus un radīt šādu tiesisku mehānismu, lai galējas situācijas gadījumā varētu to iedarbināt, ņemot vērā visus šos maksimālos tiesiskos filtrus, kas neļautu izpausties kaut kādai pat­vaļai?

Bet tagad par jūsu konkrētajiem priekšlikumiem. Lucāna kungs teica, ka pēc šā labojuma pieņemšanas pagastos un pilsētās ieradīšoties no centra kaut kādi emisāri, kuri šeit nodibināšot uz vietas atbilstošu kārtību. Bet likumprojektā jau ir tas mehānisms noteikts, ka nevis emisāri tur ieradīsies un mēģinās tās padomes tur kaut kādā veidā ietekmēt, bet ģenerālprokurors uzdos pilsētu un rajonu prokuroriem pārbaudīt, ja būs tāda informācija ģenerālprokuroram un ja viņš uzskatīs par lietderīgu noskaidrot, kāda tiesiskā situācija ir attiecīgajā pilsētā vai pagastā. Un tikai tad, ja ģenerālprokurors uzskatīs par lietderīgu, viņš griezīsies Augstākajā padomē. Tāds ir šis mehānisms.

Atcerēsimies, kolēģi, vēl vienu momentu– kā sabiedriskā doma vērtēja mūsu rīcību, ka mēs ar lēmumu, pareizāk sakot, ar likumu, atcēlām deputātu atsaukšanas institūtu. Sabiedrība viennozīmīgi to vērtēja negatīvi. Un šobrīd ir interesanta situācija. Mūsu komisija ir uzklausījusi diezgan daudzu pagastu padomju priekšsēdētāju un izpildkomiteju priekšsēdētāju, kā arī šo pagastu padomju viedokli, vai ir nepieciešams izdarīt šādus grozījumus, un interesanti ir tas, ka ir vērojamas paralēles ar to situāciju, kāda bija attiecībā uz deputātu atsaukšanas institūtu. Toreiz apmēram 85 procenti no visām padomēm, kurām tika nosūtīti likumprojekti par deputātu atsaukšanas institūta pilnveidošanu, pozitīvi vērtēja šo atsaukšanu, bet mēs to vērtējām negatīvi. Šobrīd situācija ir tāda pati. Vienīgi Ventspils rajona padomes priekšsēdētājs Blažēvičs ierosināja, ka 39.pantā vajadzētu svītrot Ministru padomi, un arī Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas padomes vadība pilnībā atbalsta šādus grozījumus.

Kolēģi, atcerēsimies vēl to, ko, piemēram, Šļakotas kungs teica, ka vajadzētu šo kārtību attiecināt arī uz rajoniem. Jā. Tad, kad Pašvaldību komisija izstrādās rajonu pašvaldību likumu, tad neapšaubāmi tur arī tiks ietverta tāda nodaļa, ja mēs šodien konceptuāli atbalstīsim šo kārtību. Bez tam Šļakotas kungs ierosināja padomāt, vai nevajadzētu, un tas būtu taisnīgi, līdzīgu mehānismu attiecināt arī uz Augstāko padomi. Citu valstu prakse liecina, ka šāda kārtība ir. Es citēšu divu valstu konstitūciju attiecīgos pantus. Piemēram, Itālijas Konstitūcijas 88.pants nosaka, citēju, ka republikas prezidents, noklausoties palātu priekšsēdētājus, var atlaist abas vai vienu palātu, tas ir, deputātu palātu un republikas senātu. Tāda kārtība pastāv arī citās valstīs. Analoga kārtība ir noteikta arī Francijas Konstitūcijas 12.pantā, tur ir līdzīga šī redakcija.

Šļakotas kungs ieteica, ka ierosināt Augstākajā padomē par attiecīgās pagasta padomes atcelšanu varētu nevis republikas ģenerālprokurors, bet attiecīgo rajonu prokurori. Ja šāds priekšlikums rakstveidā tiks iesniegts, es domāju, ka par to mēs varēsim otrajā lasījumā balsot. Bez tam Šļakotas kungs ierosināja padomāt, ka vēlēšanas vajadzētu organizēt nevis valdei, bet vēlēšanu komisijai. Mums jārīkojas tā, kā nosaka vēlēšanu likums. Un vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanas attiecīgajā teritorijā organizē izpildinstitūcija. Tur ir vecā redakcijā, tur ir teikts, ka izpildkomiteja.

Tāda īsumā būtu mana atbilde uz dažiem iebildumiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs! Tagad par balsošanas motīviem. Pirmā bija deputāte Albertiņa, pēc tam– deputāts Bojārs, un tad frakcijas vārdā izteiksies deputāts Dinevičs.

S.Albertiņa: Es tikai gribēju darīt zināmu saviem kolēģiem, ka, protams, manu iepriekš izteikto viedokli nemainīs nedz mūsu godājamā Daiņa Īvāna aizrādījums, ka mana uzstāšanās bija demagoģija, lai gan es izteicu tikai savu viedokli, nedz arī, protams, Zaļetajeva aizstāvības runa manam viedoklim. Deputāt Zaļetajev, es gribu jums darīt zināmu, ka uz jums galīgi neattiecas tas, ko es teicu, galīgi un nepavisam, tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri pilnīgi nepelnīti cietīs kopā ar tiem, kuri to ir pelnījuši. Un man visvairāk sāp tieši tas jautājums, ka tad, kad mēs gribam nokārtot lietas ar tiem cilvēkiem, kuri patiesi to ir pelnījuši, bieži vien cieš arī pārējie, kuriem ar to nav nekāda sakara. Paldies.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem pieteikušies ir divreiz vairāk deputātu nekā debatēs. Lūdzu, deputāts Bojārs, pēc tam– deputāts Dinevičs un tad deputāts Endziņš.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr liktu priekšā vēlreiz apdomāt, vai balsot par šo likumprojektu. Piekrītot visiem tiem apsvērumiem, kuri tika izteikti par to, kāda ir situācija, cik tā ir bīstama un cik reizēm nepareizi rīkojas pašvaldības, es redzu šā likuma pamatā ieliktu ārkārtīgi kaitīgu un nedemokrātisku ideju. Respektīvi, ka pašvaldības var kontrolēt ģenerālprokurors. Ģenerālprokurors– tā ir policejiskas valsts ideja, cienījamie kolēģi! Ģenerālprokurora galvenais uzdevums ir pārstāvēt valsti valsts apsūdzībā, realizēt uzraudzību pār likumību. Kapitālistiskās valstīs vietējā vara ir vietējais likumdevējs. Kā apsūdzētājs var uzraudzīt likumdevēju? Es uzskatu, ka šajos apstākļos mums būtu vajadzīga konstitucionālā tiesa. Mums vajadzēja atgriezties pie šīs idejas. Es piekristu tam, ka konstitucionālajai tiesai kā koleģiālai institūcijai, kā Konstitūcijas uzraudzības institūcijai mēs uzticam šo uzdevumu, bet ne prokuroram. Uzticēt prokuroram– tā, manuprāt, ir ārkārtīgi kaitīga ideja.

Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka tad, kad izskatījām šo pašvaldību likumu, es liku priekšā zviedru gubernatora ideju. Lūk, šeit būtu tas balanss. Toreiz jūs šo ideju neņēmāt pretī. Tad mums nebūtu jālemj šis bīstamais un ārkārtīgi sarežģītais jautājums, ja mums būtu rajona gubernators, tas, kas zviedriem ir šis landsberdings.

Priekšsēdētājs: Ja viss būtu tieši kā Zviedrijā… Godātie kolēģi, nolemsim, cik ilgi mēs runāsim par balsošanas motīviem, jo tagad draud izvērsties jaunas debates. Es ierosinu, ka ļoti solīdi var izteikties par balsošanas motīviem vienas minūtes laikā. Par balsošanas motīviem runā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, jo tikai viņi balso.

Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, problēma ir jārisina, un es atgādināšu, kā gāja vakar frakcijas sēdē. Bija divi viedokļi: vai šo problēmu risināt ar vienreizēju aktu vai iestrādāt attiecīgus likumus. Man liekas, ka Endziņa kungs vakar lieliski pamatoja, ka šis likumdošanas ceļš šobrīd būtu pareizākais. Es atgādinu vakardienas lēmumu, ka principā frakcija vienojās, ka jāiet šis likumdošanas grozījumu ceļš, protams, ievērojot tās piebildes, kas šeit izskanēja. Tās mēs varam iestrādāt. Bet šie grozījumi ir vienīgā reālā iespēja, kā šobrīd varam tikt pie rezultāta, un pietiekami ātri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es par balsošanas motīviem. Es biju viens no tiem dažiem deputātiem, kuri balsoja pret deputātu atsaukšanu. Bet tagad es aicinu balsot par šo labojumu, jo demokrātija nebūt nav visatļautība. Lagzdiņa kungs ļoti precīzi pateica, ka te ir runa par likumības nostiprināšanu, jo būtībā mēs visu laiku esam runājuši par likumu karu Savienības līmenī un citā līmenī, bet arī te būtībā ir likumu karš mūsu republikas ietvaros. Protams, ir skaidrs, ka perspektīvā tā varētu būt konstitucionālā tiesa, kas risina šādus jautājumus, bet pašreiz, kamēr mums konstitucionālās tiesas nav, prokuratūra vispār un ģenerālprokurors ir tā persona, kuras funkcijās ietilpst uzraudzība pār likumu un arī valdības aktu ievērošanu. Un šajā gadījumā mēs radīsim likuma pamatu, lai šīs problēmas varētu risināt, un nebūt tas nav jāreducē pašreiz tikai, lūk, uz šo situāciju, kāda pašreiz mums ir izveidojusies ar trijām padomēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es saprotu tos deputātus, kuri uztraucas, ka šis likums varētu būt spēkā bezgalīgi ilgi, un tas, protams, nebūtu īsti pareizi. Es biju iesniedzis Lagzdiņa kungam rakstisku priekšlikumu– viņš laikam vienkārši aizmirsa to pieminēt –, ka šo problēmu varētu atrisināt 3.punkts lēmumā par spēkā stāšanās kārtību, respektīvi, ka šis likums ir spēkā līdz Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas izveidošanai. Līdz ar to šī pretruna tiktu atrisināta. Mums steidzami jāstrādā pie likuma par konstitucionālo tiesu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Visnotaļ atbalstot nepieciešamību atcelt tās padomes, pret kurām ir materiāli un kuras ir atbalstījušas nesenos politiskos notikumus, es tomēr aicinu deputātus balsot par vienreizēju aktu tieši par šīm padomēm, neieviešot likumdošanā kā pastāvīgu šo normu, jo es uzskatu, ka mūsu tautas izpratne par demokrātiju, neskatoties uz demokrātiju Zviedrijā vai Grieķijā, par ko Bojāra kungs teica, ir pavisam citāda, un mūs var stipri pārprast. Tātad aicinu balsot par pirmo bloku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Attiecībā uz deputāta Bojāra paziņojumu. Bieži deputāti aicina mūs, juristus, vispirms tikt savā starpā skaidrībā un tad pārējiem paziņot. Tā ka es paziņoju, ka likuma par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā 1.pantā ir fiksēts, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors uzrauga vietējās tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, lai tās precīzi un vienveidīgi ievērotu likumus. Tā ka šīs tiesības prokuroram ir dotas saskaņā ar likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl deputāts Aleksejevs grib runāt. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka var rasties situācija, kad nepieciešams atcelt padomi, un tā ir pilnīgi reāla. Bet vajadzīgas garantijas, ka tas netiks izmantots politiskā cīņā, atceļot padomi, kas kaut kāda iemesla dēļ neapmierina Augstākās padomes vairākuma frakciju. Tāpēc es domāju, ka šajā likumā obligāti jānosaka, ka jaunas vēlēšanas jārīko ne vēlāk, teiksim, kā divu vai triju mēnešu laikā. Šeit tas nav noteikts, tāpēc iznāk, ka šo procesu var izstiept līdz bezgalībai. Otrkārt, es domāju, ka jānosaka kāda strikti iezīmēta procedūra. Nevis vienkārši tā, ka ģenerālprokurors ierosina, ka padome jāatlaiž. Šeit acīmredzot…/

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, mēs katrs runājam vienu minūti, tas ir, par balsošanas motīviem. Jums minūte ir jau sen garām.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums! Jūs esat ārkārtīgi pieklājīgi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Bojāra kungs grib otrreiz runāt par balsošanas motīviem.

J.Bojārs: Es gribēju tikai atbildēt… Cienījamie kungi! Ir viena lieta, ka prokurors uzrauga…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bojāra kungs, mēs nenolēmām, vai jūs otrreiz varat runāt par balsošanas motīviem. Godājamie kolēģi, man ir jāprasa jums. Mums par balsošanas motīviem ir paredzēts vienu reizi uzstāties. Kā mēs lemsim? Vai Bojāra kungs var runāt vēl vienu minūti? Bojāra kungs jau ir nostājies pie mikrofona, viņš ātri pateiks.

J.Bojārs: Tikai vienu teikumu. Cienījamie kungi, es pilnīgi piekrītu Muciņa kungam, viņš ļoti pareizi nocitēja, bet ir viena lieta, ka prokurors uzrauga, kādus aktus pieņem vietējās padomes, un otra lieta, ka prokurors ierosina atsaukt šīs vietējās padomes. Tas ir milzīgs prokurora spiediens uz vietējām padomēm. Iedomājieties, kāda būs prokurora vara rajonos.

Priekšsēdētājs: Prokuroram ir arī reaģēšanas tiesības, kas arī ir šajā nolikumā teikts.

Tā, godājamie kolēģi, par motīviem esam izteikušies. Deputāts Lagzdiņš ir izteicis galavārdu, visas iespējamās procedūras ir veiktas, un tagad atliek pēdējā– balsošana. Tātad pirmais balsojums pirmajā lasījumā par 151.dokumentu un pēc tam par 149.dokumentu. Konceptuālais balsojums pirmajā lasījumā– akcepts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par pilsētu pašvaldību. Es aicināšu vēlreiz reģistrēties pirms šā balsojuma, jo nekādas paceltas rokas netiks ņemtas vērā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 119 deputāti reģistrējušies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību” konceptuāli pirmajā lasījumā. Paceltās rokas vairs netiek ņemtas vērā. Deputāts Krūmiņš paziņoja, ka viņš kļūdījies un nobalsojis citādi, nekā gribējis balsot, tā ka es to ņemšu vērā, saskaitot balsis. Lūdzu rezultātu. Par– 70, pret– 29, pret– 28, atturas– 13. Likums akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību””, 149.dokuments. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 66, pret– 30, atturas– 13. Likums akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Par lēmumiem mēs tagad nebalsosim, jo tie būs noslēgumā. Lūdzu, Škapara kungs, ziņojiet, kad mēs varēsim skatīt otrajā lasījumā.

J.Škapars: Es lūdzu pieņemt lēmumu, ka šo likumprojektu izskatām kā steidzamu, un pēcpusdienā apspriedīsim otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Par steidzamību ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka šis likums izskatāms kā steidzams. Tie, kuri nav reģistrējušies, var piecelties un pateikt skaļi, neslēpjoties ne no viena, kā viņi domā balsot. 3– balsis par: deputāti Krūmiņš, Ziediņš, Vaivads un vēl Tomašūns. 4 balsis par. Lūdzu rezultātu. Par– 70, pret– 24, atturas– 13, tātad mēs esam nolēmuši, ka šis likums izskatāms kā steidzams un komisija to gatavo otrajam lasījumam, ņemot vērā arī tos rakstiskos priekšlikumus, kuri ir iesniegti. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par obligāto valsts dienestu”. Atvainojiet, cienītie kolēģi, es vadu plenārsēdi. Pirms šiem balsojumiem es gribēju prasīt jums atļauju divas minūtes uzstāties par šo likumprojektu kopumā attiecībā uz koncepciju, jo es neesmu piedalījies iepriekšējos divos lasījumos.

Godājamie kolēģi! Tas varbūt ir neliels juridisks kāzuss, bet tas pašreiz ir ļoti aktuāls, arī mūsu kolēģis deputāts Birkavs ir uzstājies šodienas presē. Es esmu diskutējis ar deputātu Endziņu par to, vai mēs esam tiesīgi šobrīd, 10.septembrī, runāt par LPSR Konstitūciju pēc tam, kad 21.augustā ar konstitucionālo likumu jau esam pasludinājuši Latviju par neatkarīgu valsti, kurā darbojas tikai šīs valsts Augstākās padomes– augstākās valsts varas institūcijas– pieņemtie likumi un lēmumi.

Šeit tika izteiktas dažādas domas, ka pastāvēja šī LPSR Konstitūcijas norma, kaut gan laikam neko tādu mēs neesam lēmuši, ka ir tāds likumdošanas akts kā LPSR Konstitūcijas norma. Es domāju, ka šis jautājums par LPSR Konstitūcijas labojumiem šodien un uz visiem laikiem ir jāsvītro no mūsu darba kārtības. Ja ir jārada kaut kāda jauna norma, tad tā ir jāpieņem, jāizstrādā Augstākās padomes likums vai lēmums, nevis jālabo neesoša valstiska veidojuma neesošs valstisks likums, kurš nekādā gadījumā nav spēkā Latvijas Republikas teritorijā. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi antikonstitucionāli. Mūsu 4.maija Neatkarības deklarācijas 6.pantā ir teikts, citēju: “Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus.” Es ļoti atvainojos, pārejas periods beidzās 21.augustā pulksten 14.00. Tātad nekāda pamata, ka varētu piemērot LPSR Konstitūcijas normas, nav. Pārejas periods ir beidzies, un es domāju, ka tas visiem ir jāatceras. Tāpēc es aicinu, lūk, šo jautājumu par LPSR Konstitūcijas 61.panta grozīšanu no darba kārtības izņemt. Steidzami jāizstrādā jauns likumdošanas akts, kas varētu reglamentēt karadienesta kārtību vai obligātā dienesta kārtību Latvijas Republikā. Paldies.

A.Līgotnis: Krastiņa kungs, man ir viens jautājums. Līdz ar to jūs pasludināt, ka visi Augstākās padomes likumi nav spēkā?

A.Krastiņš: Es atvainojos, ar šo pašu Deklarāciju un konstitucionālo likumu mēs esam noteikuši, ka līdz Saeimas ievēlēšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Augstākās padomes Prezidijs ir Augstākās padomes institūcija. Paldies.

Un tagad lūdzu Līgotņa kungu tribīnē par šo darba kārtības jautājumu.

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti! Pirms ķerties pie paša valsts dienesta, es arī teikšu dažus vārdus par šo konstitucionālo jautājumu, jo tas ir konceptuāls. Tā kā ir pieņemts mūsu konstitucionālais likums un arī PSRS ir atzinusi mūsu valstisko neatkarību, tad darba grupa konsultējās ar Likumdošanas jautājumu komisiju un tās priekšsēdētāju Endziņu. Mūsu viedoklis šajā jautājumā pilnībā šodien saskan ar to, ko nupat izteica Andrejs Krastiņš, un mēs šo konstitucionālo labojumu no darba kārtības noņemam.

Tātad pie lietas– par valsts dienesta likumu. Pēc otrā lasījuma attiecībā uz šo likumu darba grupa saņēma 17 priekšlikumus, un vairāki no tiem ir apmierināti. Piemēram, ir apmierināts Geidāna kunga priekšlikums, ka no 14.panta jāsvītro norāde, kas attiecas uz Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvju piedalīšanos iesaukšanas komisijā. Ir ievērots Cibuļa kunga priekšlikums, ka jāsvītro bijušais 3.pants. Tas bija pants, kurā paredzēts, kā rīkosimies ar tiem dezertieriem, kas aizmuks no PSRS armijas. Pašreiz tas vairs nav juridisks, bet politisks jautājums. Gluži vienkārši Maskavā sarunās ir jāvienojas, ka visi mūsu puiši no PSRS armijas tiks atbrīvoti. Iespējams, ka mēnesi vai divus šis jautājums problemātiskā līmenī vēl pastāvēs, bet tas nav ne daudzu mēnešu, ne arī daudzu gadu jautājums. Pateicoties Cibuļa kunga ierosinājumam, no likuma tika izsvītrots bijušais 49.pants, tas ir gluži deklaratīvs pants, kurā apmēram bija šāda redakcija, ka dienestnieki tiek apgādāti pēc Ministru padomes noteiktām normām. Protams, viņus apgādās arī tad, ja šādu normu mūsu likumā nebūtu. Un arī 19.pantā tika ievērots Cibuļa kunga redakcionālais labojums. No šā likuma izsvītroti visi tie panti, kuri attiecās uz jebkuriem jautājumiem par PSRS armiju. Tur bija divi panti, par kuriem mēs nobalsojām iepriekšējā lasījumā. Šajā sakarībā izsvītroti divi punkti no pašreizējā 19.panta un no pašreizējā 20.panta. Iepriekšējā variantā tas bija 30. un 33.pants. Pārējie priekšlikumi diemžēl ir noraidīti, bet, ja autori pieprasīs balsošanu, tad es pamatošu katra priekšlikuma noraidīšanu ar komisijas argumentiem.

Godātie kolēģi, pirms mēs ķeramies pie hronoloģiskas ierosināto priekšlikumu izskatīšanas, manuprāt, vajadzētu atrisināt to galveno mezgla jautājumu, kuru mēs neatrisinājām otrajā lasījumā. Respektīvi, tas ir jautājums par 24.pantu– par militārā dienesta ilgumu. Izlemjot šo mezgla jautājumu, mums daudz vieglāk būs izlemt arī citus jautājumus, kuri hronoloģiskā secībā atrodas pirms šī 24.panta. Tādēļ gribu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā, komisijas variantā militāram dienestam bija paredzēti 18 mēneši, bet uzstājās deputāti, kuri teica, ka tas ir par daudz, un minēja dažādus argumentus. Balsošanas rezultāti bija šādi: 32 balsis bija par 12 mēnešiem, 26– pret. Uzvarēja viedoklis, ka militārais dienests ir 12 mēneši. Taču jau tad mums bija skaidrs, ka tik nopietnu jautājumu ar tādu minimālu balsu skaitu diez vai ir nopietni pieņemt. Toreiz sēdi vadīja Īvāna kungs. Mēs visi šajā zālē vienojāmies pie šā jautājuma atgriezties. Acīmredzot to arī vajadzētu darīt.

Es negribu aicināt šajā jautājumā izvērst garas un plašas debates, jo bija argumenti par un bija argumenti arī pret. Diez vai kaut kas jauns klāt ir nācis. Es domāju, ka lietderīgi būtu uzklausīt ieinteresēto organizāciju pārstāvjus. Zālē atrodas Iekšlietu ministrijas iekšlietu ministra vietnieks Aire un Sabiedrības drošības departamenta pārstāvis Mežavilka kungs. Mans priekšlikums būtu tāds: ļaut viņiem izteikties par šīm problēmām, jo tās ir tās iestādes, kur puišiem būs jādienē, lai tiekam skaidrībā, vai ir iespējams šo dienestu iekļaut 12 mēnešos. Pēc tam mēs gluži vienkārši varētu nobalsot par diviem variantiem– par 12 mēnešiem un par 18 mēnešiem. Pēc tam hronoloģiskā secībā varētu izskatīt tos labojumus, kuri tika iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet tad mums ir jānolemj, ka mēs mainām trešā lasījuma kārtību, jo trešais lasījums mums liek balsot pa pantiem pēc kārtas, nonākot kādā pantā pie kādas pretrunas, notiek uzstāšanās. Tā ka tad mums ir jāmaina visa likuma pieņemšanas kārtība.

Lūdzu, Endziņa kungs, otrais mikrofons!

A.Endziņš: Cienījamais Līgotņa kungs! Jums tika iesniegts Juridiskās pārvaldes atzinums par likumprojektu, bet jūs neko neteicāt par to priekšlikumu, kas tika izteikts attiecībā uz 20.pantu. Tas, manuprāt, ir ļoti loģisks un pamatots Juridiskās pārvaldes priekšlikums.

A.Līgotnis: Šis priekšlikums attiecas uz viena panta pārvietošanu citā nodaļā.

A.Endziņš: Nevis tikai pārvietošana citā nodaļā. Šeit ir runa par to, ka 20.pantā jāsvītro 1.punkts kā tāds un šim pantam jāizveido otrā nodaļa, kurā skaidri un gaiši jāieraksta, ka no iesaukšanas valsts dienestā, noņemot no uzskaites, atbrīvo iesaucamos, kuri veselības stāvokļa dēļ ir dienestam nederīgi. Jo runa ir par to, ka šajā 16.pantā ir minēts, ka ir atbrīvošana, atgriežoties no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē, vai atbrīvošana no iesaukuma uzskaites. Tātad šim 16.pantam būtu precīzāka redakcija. Līdz ar to 32.pantā atsauce uz šo 20.panta 1.punktu jāsvītro, bet jāieliek atsauce uz 20.panta otro daļu.

A.Līgotnis: Es tam pilnīgi piekrītu. Tas nav šeit iekļauts gluži vienkārši tādēļ, ka šis slēdziens nāca pēc tam, kad mums jau bija izdalīti labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts…

A.Endziņš: Vēl būs priekšlikumi par administratīvo atbildību. Jūs saņēmāt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Man ir jautājums kolēģiem par šā likuma finansiālo nodrošinājumu un konkrēti par 38.pantu. Kas šeit konkrēti domāts…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zeiles kundze, bet vēl mēs neesam nonākuši pie 38.panta.

Lūdzu, deputāt Bojār, pirmais mikrofons!

J.Bojārs: Man ir vispārējs jautājums, kurš attiecas uz visu šo likumprojektu, bet vispirms, protams, uz 1.pantu. Ja cienījamais priekšsēdētājs atļauj.

Priekšsēdētājs: Nu, par vispārīgiem jautājumiem es vēl atļauju.

J.Bojārs: Jā, vispārīgas dabas jautājums, kas ir ārkārtīgi būtisks šim likumam. Pašā 1.pantā atkal ir rakstīts “pastāvīgie iedzīvotāji”. Kas notiks, ja mēs gribēsim iesaukt vienu jaunu cilvēku, kuram ir 18 gadi, bet viņš pateiks– nē, cienījamie kungi, atvainojiet, es esmu PSRS pilsonis un es gribu dienēt PSRS Bruņotajos spēkos. Lūdzu, atbildiet man uz šo jautājumu.

A.Līgotnis: Šo jautājumu mēs izlēmām otrajā lasījumā, un, ja jūs būtu bijis klāt, tad šāds jautājums nerastos. Mēs visu, kas attiecas uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, otrajā lasījumā izsvītrojām.

J.Bojārs: Tagad mēs esam pilnīgi neatkarīgi.

A.Līgotnis: Mēs arī tad bijām pilnīgi neatkarīgi, kad skatījām otrajā lasījumā šo jautājumu.

J.Bojārs: Bet pilsonības jautājums mums nav vēl izlemts. Kā mēs tiksim no šīs dilemmas vaļā? Mēs iesauksim, bet viņš pateiks– nē, es iešu uz PSRS kara komisariātu.

A.Līgotnis: Tā kā pilsonības jautājums nav izlemts, tad arī pilsonības jēdziens šajā likumā neparādās. Kad tas būs, tad arī lemsim.

J.Bojārs: Bet mums taču reāli būs jāiesauc cilvēki. Reāli!

A.Līgotnis: Mēs reāli arī iesauksim.

Priekšsēdētājs: PSRS kara komisariāti Latvijas Republikas teritorijā nedarbojas. Tas arī jau pagājušā nedēļā tika izlemts. Godājamie kolēģi, es domāju, ka vispārīgas diskusijas mēs varam beigt un sāksim apspriest pa pantiem, nonākot pie konkrētā panta, tad arī varam…

No zāles: Par procedūru…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par procedūru! Otrais mikrofons.

I.Silārs: Es gribu mazliet koriģēt. Pa pantiem mēs skatījām otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā jārunā tikai par tiem pantiem, par kuriem ir iesniegti rakstiski labojumi.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, un par redakcionāliem labojumiem. Bet mūsu prakse ir bijusi tāda, ka tomēr nosaucam visus pantus, vai nav aizmirsies kāds labojums, kā tas nupat izrādījās ar Juridiskās pārvaldes iesniegto labojumu. Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Par procedūru. Es tomēr atbalstītu Līgotņa kunga ierosinājumu, jo, piemēram, man ir priekšlikums par 9.pantu, kura liktenis ir pilnīgi atkarīgs no tā, kā mēs izlemjam šo otrajā lasījumā līdz galam neizlemto vai ar nosacījumu izlemto jautājumu par dienesta garumu. Es atbalstu Līgtoņa kungu un aicinu izlemt par to, ka dot iespēju izteikties šiem speciālistiem, ekspertiem, un izlemt šo jautājumu vispirms.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas laikam arī būtu loģiski, jo otrais lasījums 9.pantam vēl nav beidzies. Tā var saprast. Mums ir 10 minūtes laika līdz pārtraukumam. Ņemot vērā nepieciešamību strādāt ļoti ātri, rezultatīvi un arī kvalitatīvi, lūgsim uzstāties katram no speciālistiem ar pamatojumu, cik ilgi vajag dienēt, pēc tam nobalsosim par 9.pantu. 10 minūšu laikā, es domāju, tas ir iespējams.

Lūdzu, kurš pirmais? Varbūt Aires kungs un pēc tam Mežavilka kungs. Es atvainojos, speciālisti uzstājas, kā mēs norunājām. Ābiķa kungs ir tikai deputāts. Lūdzu.

L.Aire, iekšlietu ministra vietnieks: Augsti godājamie deputāti! Lai nodrošinātu Latvijas cietumu apsardzi, mums ir vajadzīgi 800 kareivji. Mēs lūgtu deputātus tomēr piekrist, ka valsts dienesta pildīšanas ilgums ir 18 mēneši. Un es gribētu pamatot, kāpēc.

Vienu mēnesi vajag, lai izietu jaunā karavīra kursu un nodotu zvērestu. Pēc tam mums četri mēneši ir sagatavošanas kursi, kur tiks sagatavoti kaprāļi, seržanti, jaunākais komandējošais sastāvs. Pēc tam šim jaunajam komandējošajam sastāvam vajadzēs strādāt ar nākamajiem kareivjiem. Četri mēneši ir vajadzīgi, lai sagatavotu speciālistus inženiertehnisko apsardzes iekārtu montāžai un remontam. Četri mēneši ir vajadzīgi, lai sagatavotu instruktorus darbam ar dienesta suņiem, trīs mēneši ir vajadzīgi, lai sagatavotu autovadītājus cilvēku pārvadāšanai, lai šiem puišiem būtu praktiskās iemaņas un viņi varētu šo funkciju pildīt. Ir arī vēl tādi jautājumi kā snaiperu gatavošana un sargkareivju sagatavošana. Šeit sagatavošanas laiks ir krietni īsāks. Ja mūsu likumā būs divi iesau­kumi– rudens un pavasara– un dienesta ilgums būs viens gads, tad kadru mainība būs 50 procenti.

Es gribētu arī teikt, godājamie deputāti, ka mums šī funkcija pilnā apjomā jāsāk pildīt no 1.janvāra. Mēs Savienības ministram izvirzījām jautājumu par milicijas pulka nekavējošu izvešanu. Līdz jaunajam gadam mums radīsies realitātes konglomerāts, ka tiks apsardzē šie mūsu puiši, arī vēl no iekšējā karaspēka, un mūsu virsnieki. Tā ka laika ir palicis ļoti maz, uzdevums ir sarežģīts un nopietns. Es domāju, ka perspektīvā varētu intensificēt apmācības un mēs pēc kāda gada varētu arī pāriet uz dienesta pildīšanas ilgumu– viens gads. Bet pirmajiem pāris iesaukumiem mēs lūgtu dienesta ilgumu– 18 mēnešus. Es nezinu, vai ir bijusi runa vai nav bijusi runa, bet mums katrā ziņā arī ir jāgroza Kriminālkodeksa 11.sadaļa par noziegumiem armijā. Jo no janvāra, kad mums būs savi formējumi, tas Latvijas PSR Kriminālkodekss mums neder, tātad vajadzēs izstrādāt jaunu– savējo.

Priekšsēdētājs: Paldies, Aires kungs, Latvijas PSR Kriminālkodeksa 11.sadaļa jau ir likvidēta, tagad jādomā par jaunu. Mežavilka kungs paskaidros savu viedokli, un pēc tam mums atliks pāris minūtes, lai izlemtu šo konceptuālo jautājumu.

P.Mežavilks, Sabiedrības drošības departamenta pārstāvis: Lai gan mēs ar iepriekšējo runātāju nebijām viedokļus saskaņojuši, viņš pilnīgi izteica manas domas– Sabiedrības drošības departamenta domas. Tomēr es vēl īsi piebildīšu.

Pirmkārt, dienesta ilgums karavīram ir atkarīgs arī no tā, vai nu mēs gatavojam viņu, lai pēc tam viņš sastāvētu rezervē kā gatavs Dzimtenes aizstāvis, vai viņš arī šajā pašā dienesta laikā pildīs attiecīgus, teikšu pilnā vārdā, kaujas uzdevumus. Te jau teica par Iekšlietu ministrijas militārajiem formējumiem, pieliksim vēl klāt robežapsardzi. Vēlreiz gribu uzsvērt šo domu, ka dienesta laikā viņam ir jākļūst par karavīru, vienai daļai par seržantu vai instruktoru, un šajā pašā laikā sevišķi seržantiem un instruktoriem vēl jāpaspēj apgūt metodika, kā apmācīt esošos un nākamos iesauktos jaunos karavīrus. Un viens gads tam ir par maz. Es to saku no lielās pieredzes armijas gados, jo gandrīz 30 gadus ar to vien esmu nodarbojies, un tas ir daudzkārt apstiprinājies, ka pagaidām ar vienu gadu noteikti būs par maz. Kāds no tā būs sliktums? Zudīs apmācības kvalitāte. Seržants vai instruktors, kas nav pietiekami apguvis metodiku un kam nav pietiekamas prakses, lai kā viņš gribētu mācīt jauno karavīru, viņš nav spējīgs to darīt. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc instruktors vai seržants Padomju armijā sāk lietot ārpusreglamenta metodes– uzkliegšanu, lamāšanos un tā tālāk. Spēka pielietošana sākas tikai tāpēc, ka viņš nav spējīgs izdarīt to, ko viņš grib izdarīt. Apmācībai par seržantu vai instruktoru ir vajadzīgi vismaz trīs mēneši, par karavīru– vismaz divi mēneši, tas jau ir pusgads. Tātad pusotra gada– 18 mēneši– būtu ļoti vēlams. Vai es drīkstēšu arī pa pantiem izteikties?

Priekšsēdētājs: Pēc tam, jo tagad tikai ir runa par 9.pantu– par termiņiem. Sekretariāts laikam zvanīja. Balsosim par 9.pantu, divi balsojumi. Viens par 18… Mums nav laika, godājamais Ābiķa kungs! Mēs tikko nolēmām, ka speciālisti runās…

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, tas ir nevis 9., bet 24.pants.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, 24.pants. Kolēģi, mēs turpināsim debates un vienlaikus izteiksimies par balsošanas motīviem. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Bērza kungam kaut kas izkrita no kabatas. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Zālē ir tikai 97 deputāti.

Lūdzu, Ēlerta kungs ir pirmais.

I.Ēlerts: Par balsošanas motīviem. Abi cienījamie eksperti pamatoja dienesta ilguma pagarināšanu ar to, ka instruktorus un seržantus, kaprāļus un dienesta suņu pavadoņus un tamlīdzīgi nevar sagatavot tādā laikā. Tam es pilnīgi piekrītu, bet šiem darbiem ir jābūt labi apmaksātiem, tātad uz brīvprātības pamatiem, citādi mēs nepanāksim ne apmācības kvalitāti, ne arī mūsu armija būs kvalitatīva. Es tomēr ierosinu balsot par 12 mēnešiem, un attiecīgajiem dienestiem jāizlemj par attiecīgo speciālistu algošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinu deputātus labi padomāt. Un tos, kuri armijā nav dienējuši, es lūdzu tomēr uzklausīt speciālistus. Es negribu sevi uzskatīt par armijas speciālistu, bet man tomēr ir virsnieka pakāpe, es esmu bijis PSRS armijā un divus gadus un piecus mēnešus pavadījis bruņotajos spēkos. Ticiet man, sākotnējā stadijā, kad mums šie spēki jāveido, ir nepieciešami 18 mēneši. Obligāti tas ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Es piekrītu tam, ko tikko teica mans kolēģis un mūsu kolēģis Ābiķis, jo samazināt šo laiku mēs jebkurā brīdī varēsim, bet šobrīd, kad tikko veidojam šos spēkus, paliksim pie 18 mēnešiem. Samazināt vienmēr ir vieglāk nekā pēc tam palielināt. Teiksim dienētājiem, ka mēs pajokojām, mums nepietika laika, mēs pusgadu liekam jums klāt.

Priekšsēdētājs: Visi šie argumenti izteikti, Līgotņa kungs, šis ir otrais vai trešais lasījums? Lūdzu, paskaidrojiet, vai 24.pants ir otrajā vai trešajā lasījumā? Tikko tika motivēts, ka otrajā lasījumā daudz kas nav pieņemts.

A.Līgotnis: Otrajā lasījumā mēs par šo pantu nenobalsojām. Tātad faktiski tas ir otrais lasījums.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Līgotnis: Šim pantam tas būs otrais lasījums.

Priekšsēdētājs: 24.pantam tas bija otrais lasījums. Pēc tam mēs par šo pantu vēl varēsim runāt trešajā lasījumā redakcionāli. Es atvainojos, tāpēc šis pants tika diskutēts ārpus citiem pantiem, nevis pēc kārtas.

Lūdzu, deputāt Bērz, otrais mikrofons!

A.Bērzs: Es kā padomju okupācijas karaspēka rezerves virsnieks varu pateikt, ka mūsu speciālistu domas, ka, 18 mēnešus dienot, var sagatavot seržantu instruktoru, kas kvalitatīvi apmāca kareivjus, ir tādas, kas neiztur nekādu kritiku. Ja viņi neorientēsies uz to, ka instruktors Latvijas bruņotajos formējumos būs profesionālis, tad no šiem bruņotajiem spēkiem nebūs nekādas jēgas, nedz nozīmes. Un tāpēc šim 18 mēnešu dienestam, kā divi iepriekšējie runātāji aģitēja, nav pamatojuma. Profesionāls instruktors kareivi stāvēšanai postenī sagatavot var arī 12 mēnešos.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Mums atliek izlemt, kurš būs pirmais balsojums– 12 mēneši vai 18 mēneši. Ko komisija piedāvā?

A.Līgotnis: Projektā otrajam lasījumam bija iestrādāti 18 mēneši. Tā kā šis ir otrais lasījums, par komisijas variantu vajadzētu balsot papriekšu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņš teica, ka tas ir trešais lasījums, un te ir ierakstīts– 12 mēneši.

E.Krastiņš: Man liekas, ka mūsu cienījamais referents ir aizmirsis, ka mēs tomēr balsojam otrajā lasījumā. Es lūdzu sēdes vadītāju atgādināt, ka bija balsojums par dienesta ilgumu un tika nobalsots par 12 mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Tad mums ir jāpaņem stenogramma, jo es nevadīju iepriekšējo reizi šo sēdi, es vienkārši nezināju šīs nianses. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Budžeta komisijas vārdā es tomēr gribētu vienam vai otram variantam redzēt vismaz aptuvenus finansu apjomus. Es varbūt steidzos uz priekšu un runāju par 38., 39.pantu. Es nezinu, kā speciālisti ir iecerējuši, bet kas tā būs par valsts dienesta armiju, kura tiks finansēta no pašvaldībām. Manā izpratnē visās valstīs armija tiek finansēta no valsts budžeta. Un šajā gadījumā ir svarīgi, vai 12 vai 18 mēneši. Es ļoti gribētu dzirdēt jūsu speciālistu, ekspertu slēdzienu, cik tas republikai maksās vismaz 1992.gadā?

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Situācija izveidojusies tāda, ka ļoti labi var iziet no situācijas, jo pēc pusdienas sēdi apsolījās vadīt Dainis Īvāns. Tagad ir pusdienas pārtraukums līdz pulksten trijiem.

Es atvainojos, divi paziņojumi deputātam Dinevičam un deputātam Strīķim.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Pašvaldību komisijā tūlīt pēc pusdienām ieradīsies vēl pārstāvji no Daugavpils un Rēzeknes. Viņi gribētu pirms mūsu lēmuma pieņemšanas teikt mums kādu vārdu. Vai mēs nevarētu pulcēties apmēram pulksten 14.15 uz īsu frakcijas sēdi šajā zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Strīķi!

V.Strīķis: Es vēlējos, lai pulksten 14.15 sanāk Lauksaimniecības komisijas sēde. Lauksaimniecības komisijas sēde notiks pēc frakcijas sēdes. Paldies.

(Pārtraukums)