1991.gada 10.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, izskatīsim trešajā lasījumā likumu “Par obligāto valsts dienestu”. Mums ir jāatgriežas pie 24.panta otrajā lasījumā.

A.Līgotnis: Kolēģi, pirms pārtraukuma mēs iegājām it kā tādā mākslīgā strupceļā, ka nevarējām vairs saprast, vai tas ir šā konkrētā panta otrais vai trešais lasījums. Ja jūs atceraties, mēs par šo lietu otrajā lasījumā balsojām. Tātad šis tomēr ir trešais lasījums. Tā kā mēs vienojāmies, ka, atgriežoties pie šā jautājuma trešajā lasījumā, lemsim arī konceptuālus jautājumus, tad tagad mums ir atlicis trešajā lasījumā izdarīt balsojumu– 12 mēneši vai 18 mēneši. Es domāju, par to vairs nediskutēsim. Izdarot tādu rezumējumu, es gribu atgādināt, ka bija divi deputāti– Ēlerts un Bērzs –, kuri iestājās par 12 mēnešiem. Un darba grupa, mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija, speciālisti no Iekšlietu ministrijas un Sabiedrības drošības departamenta bija par 18 mēnešiem. Tā ka tagad mums palicis tikai balsošanas jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs! Par 24.pantu? Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamo referent! Bet vai tad nebūs spēkā mūsu lēmums, ka mēs izskatām tikai rakstiski iesniegtos un nopublicētos ierosinājumus? Par 18 mēnešiem šeit nekur nav minēts. Ir minēti tikai 12 mēneši. Tad kāpēc gan tas mums jāliek uz balsošanu?

A.Līgotnis: Tāpēc, ka mēs jau otrajā lasījumā par to vienojāmies.

I.Geidāns: Taču šajā dokumentā ir tikai 12 mēneši, šeit nav skaitļa 18.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, mēs vienojāmies iepriekšējā lasījumā, ka šodien balsosim par 18 un par 12 mēnešiem.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Lūdzu, balsojam par 24.panta variantu, ka militārajā dienestā dienesta ilgums būs 12 mēneši. Ņemsim mazāko laiku. Pēc tam balsosim par 18 mēnešiem. Tātad variants– 12 mēneši. Rezultāts: 35.

Balsojam par variantu– 18 mēneši. Rezultāts: 57. Tātad otrajā lasījumā ir pieņemts šis skaitlis.

Tagad mums jāskata viss teksts un jāskatās, kur ir redakcionālie labojumi. Es domāju, ka nevajadzētu skatīt visu pantu, pakavēsimies pie tā, kur ir kādi redakcionāli labojumi.

A.Līgotnis: Tātad sākam ar 1.pantu. Tajā darba grupai pašai ir labojums. Mēs gribam, lai jaunieši paspētu iestāties augstskolās. Tāpēc iesaukumu gribam veikt nevis no 18 gadiem, bet no 19 gadiem. Ja nav iebildumu, tad tā ierakstām 1.pantā. Attiecīgi arī tālāk, kur vajadzēs, tur šis labojums jāizdara.

Deputātam Geidānam bija labojums 2.pantā. Viņš gribēja, lai pirmajā daļā pēdējo vārdu pārveido, proti, nevis “rezervē”, bet gan “rezerves”. Taču komisija to noraidīja, jo tā mums lika priekšā redaktori, sakot, ka “dienests rezervē” ir literāri pareizāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, godājamo referent! Man ir praktisks jautājums: vai tad rezervē dienē? Rezervē sastāv, rezervē uzskaita, nevis dienē. Līdz ar to nevar būt “dienests rezervē”. Sastāv no aktīvā dienesta un sastāv no rezerves dienesta. Tas var būt arī aktīvs, kad vajag.

A.Līgotnis: Saprotiet, var dienēt arī rezervē, jo arī rezervistiem ir zināmi pienākumi. Tie šajā likumā ir uzskaitīti. Te var arī tā būt. Mēs uzskatījām, ka nav vērts te kaut ko mainīt.

Tālāk. Nākamais labojums būtu 3.pantā. Jo mēs, darba grupa kopā ar Sabiedrības drošības departamentu, gribam samazināt to periodu cilvēku dzīvē, kura laikā viņus var iesaistīt šajā dienestā. Agrāk bija 27 gadi. Pašreiz jūsu priekšā ir skaitlis 27, tātad līdz 27 gadiem var iesaukt. To mēs ierakstījām tādēļ, ka mums līdz šim bija nepieciešama sasaiste ar PSRS karaklausības likumu. Pašreiz tas jautājums atkrīt. Mēs liekam priekšā 25 gadus.

Priekšsēdētājs: Balsojam? Neviens neiebilst? Tad jau nav vajadzīgs balsot.

A.Līgotnis: Nākamie labojumi mums ir 8.pantā. Atkal kolēģis Geidāns ierosina, proti, piekto rindkopu papildināt ar palīgteikumu– “kurus apstiprina Augstākās padomes Prezidijs”. Mēs to vienbalsīgi, bez jebkādām šaubām noraidījām, jo uzskatām, ka Augstākās padomes Prezidijam jau nu nav jākļūst par kaut kādu instrukciju un nolikumu apstiprinātāju. Lēmumā par šā likuma spēkā stāšanos mēs šo funkciju esam uzlikuši Ministru padomei.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: 9.pantā ir labojums deputātam Ēlertam, kurš grib, lai būtu nevis divi iesaukumi, bet trīs iesaukumi. Man gan jāatgādina, cik es atceros, mēs otrajā lasījumā balsojām par to, vai divi iesaukumi vai trīs. Nobalsojām par diviem. Tā ka es pašreiz nezinu…

I.Ēlerts: Mēs par to nebalsojām. Protams, tā kā mēs šodien izlēmām, ka dienesta ilgums būs 18 mēneši, es šo priekšlikumu atsaucu. Taču es atceros, ka ar savu priekšlikumu izprovocēju komisiju pagarināt šos iesaukšanas periodus. Pirmajā lasījumā komisijai, ja nemaldos, katra iesaukšana bija divi mēneši. Tagad šis laiks ir noteikts trīs mēneši. Es uzskatu, ka tā ir tīra valsts budžeta līdzekļu tērēšana, jo iesaukšanas komisiju locekļiem ir jāmaksā alga. Tādēļ es ierosinu katru šo periodu samazināt uz mēnesi.

A.Līgotnis: Saprotiet, mēs jau nepagarinājām, tikai ņemot vērā jūsu priekšlikumu. Iesaukšanas komisija jau nesēdēs tajās telpās un negaidīs, kad nu tai stādīs priekšā kādu iesaucamo cilvēku. Tiklīdz būs tā komanda salasīta, tā komisiju saaicinās un izlems. Līdz ar to viss darbs arī būs padarīts. Mēs esam pret šo grozījumu.

I.Ēlerts: Kādēļ tad jūs iztaisījāt tik garu termiņu?

A.Līgotnis: Tāpēc, ka mums šī sistēma vispirms ir jāievieš. Nevajag ielikt kaut kādos noteiktos rāmjos, lai pēc tam mums pašiem vairs nebūtu izejas. Tiklīdz to varēs izdarīt šo triju mēnešu laikā, tā to izdarīs.

I.Ēlerts: Es ierosinātu tomēr balsot par abu termiņu samazināšanu uz vienu mēnesi.

A.Līgotnis: Varam balsot. Kolēģi, es redzu, ka šeit…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostina kungs, kaut gan tas ir trešais lasījums.

A.Līgotnis: Atvainojiet, es redzu, ka roku ceļ Sabiedrības drošības departamenta pārstāvis. Varbūt uzklausīsim viņa viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz 9.pantu, tad es lūdzu visas šaubas nolikt malā. Lieta tā, ka šeit tālāk 10.pantā ir teikts, ka pavēli par iesaukšanu izdos rajona pašpārvalde. Viņi konkrēti norādīs iesaukšanas komisijas darba dienas. Un cilvēki, kas ieradīsies iesaukšanas komisijā, izies medicīnisko izmeklēšanu, bet tā vienmēr ievelkas mēnesi un pat ilgāk. Tāpēc cilvēki uz iesaukšanas komisiju var nākt jau aprīlī vai maijā, bet lēmums par viņiem var tikt pieņemts jūnijā. Tāpēc šis termiņš ir reāls, ticiet man kā speciālistam.

Un vēl. Iesaukšanas komisijas locekļiem nav obligāti visu laiku jāsēž un jāgaida, kā šeit cienījamais kolēģis teica, jāsēž un jāgaida, kamēr kāds cilvēks atnāks. Nē. Iesaukšanas komisijai tiks noteiktas konkrētas darba dienas. Tāpēc es uzskatu, ka 9.pants jāatstāj bez izmaiņām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Silārs, pēc tam runās Sabiedrības drošības departamenta pārstāvis.

I.Silārs: Es arī griežos pie kolēģiem ar lūgumu iedziļināties šajā likumā kopumā, apskatīties, cik tajā ir punktu. Ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā jau 1.oktobrī, un mums pašreiz vēl nav nekādu iestrāžu. Jau 1.janvārī jābūt ietērptiem tiem, kuri izgājuši komisiju. Dienēt viņiem jāsāk jau 1.janvārī. Visu to nevar pagūt paveikt laikā no 1.oktobra līdz 1.novembrim, tas ir pilnīgi nereāli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Mežavilks: Trīs mēneši ir reāls laiks. Es papildinu Kostina kunga teikto, viņam taisnība. Un vēl pats galvenais– medicīniskās komisijas vienā dienā ir spējīgas kvalitatīvi izlaist apmēram 40 cilvēku. Un rajonos, kur iesaucamo ir daudz, tas prasa laiku. Otrām kārtām šīs medicīniskās komisijas nevar katru dienu strādāt. Tāpēc ir trīs mēneši. Ne jau visos rajonos ilgs trīs mēnešus. Tur, kur būs mazs iesaucamo skaits, to varēs paveikt arī mēneša laikā.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, atbilde jūs apmierina? Ēlerta kungs atmet ar roku. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Kolēģis deputāts ierosināja 10.pantu papildināt ar “komisijas priekšsēdētājs”, kas, respektīvi, nozīmētu, ka kārtējo iesaukumu izsludina iesaukšanas komisijas priekšsēdētājs. Mēs to noraidījām, jo pašreizējā redakcijā noteikts, ka to dara valsts dienesta nodaļas priekšnieks. Tas ir tas pats cilvēks. Nav vajadzīgs mums kaut ko labot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, visnotaļ cienījamo referent! Vai gan mēs esam kādreiz redzējuši kādu iesaukšanas dokumentu vai pavēli, kuru paraksta nodaļa? Paraksta taču priekšsēdētājs! Tātad tas arī jānorāda, nevis kā šajā tekstā rakstīts: “Nodaļa ar pavēli izsludina.” Nodaļa– nē, pavēli paraksta priekšsēdētājs. Tātad priekšsēdētājs ar pavēli izsludina iesaukumu.

A.Līgotnis: Nodaļā nav priekšsēdētāja, nodaļā ir priekšnieks.

I.Geidāns: Nu, priekšnieks, kāda tur starpība! Taču paraksta priekšnieks, nevis nodaļa.

A.Līgotnis: Taču saprotiet, ka centralizētas iestādes vārdā uzstāties jau var tikai priekšnieks.

I.Geidāns: Lūk, tātad jūs piekrītat, ka tur ir jābūt rakstītam “priekšnieks”, nevis “nodaļa”.

A.Līgotnis: Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi lieki.

I.Geidāns: Tas nav lieki. Dokumentu paraksta priekšnieks, nevis nodaļa.

A.Līgotnis: Ziniet, ābeces patiesības likumos nav jāraksta.

I.Geidāns: Es uzskatu, ka ir jāformulē precīzi. Jums jau ābeces patiesība ir nepareizi noformulēta, proti, ka nodaļa izsludina pavēli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Mežavilks: Lieta tā, ka nedaudz ir jāatgriežas pie kādas citas lietas. Jau 10.pantā tiek rakstīts– “valsts dienesta nodaļa”. Lūk, šo “nodaļu” vajadzētu nomainīt ar vārdu “pārvalde”. Līdz ar to tas jādara visā likumā. Kāpēc? Rajonā pārvaldes jau tiek veidotas un ir izveidotas. Šodien tās tikai saucas– sabiedrības drošības pārvaldes. Tām būtu jāsaucas par valsts dienesta pārvaldēm. Tādā gadījumā vārds “nodaļa” atkrīt. Arī tālāk tekstā visur vajag rakstīt “pārvalde”. Iesaukšanas komisijas priekšsēdētājs, tātad ir arī pārvaldes priekšnieks. Tāpēc, kas paraksta, vai iesaukšanas komisijas priekšsēdētājs vai pārvaldes priekšsēdētājs, tam nebūtu būtiskas nozīmes. Taču vārdu “nodaļa” lūdzu mainīt ar vārdu “pārvalde”.

A.Līgotnis: Jā, tam mēs piekrītam. To izdarīsim. Tas ir redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Jā.

A.Līgotnis: Taču Geidāna priekšlikumu mēs noraidām.

Priekšsēdētājs: Jā, pieņemam. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Mēs nonākam līdz 19.pantam un atkal uzduramies kārtējam Geidāna kunga priekšlikumam. Tas papildinājumos nodrukāts aizmugurē, jūs varat izlasīt. Mēs to noraidījām. Kāpēc? Tāpēc, ka šajās pārvaldēs mēs iesaistīsim ne tikai tos cilvēkus, kuri strādās iesaukšanas komisijā, bet arī cilvēkus, kuri šo komisiju apkalpos. Tā būs mašīnrakstītāja, arī sekretāres. Tāpēc mūsu redakcija ir daudz aptverošāka un plašāka. Mēs negribam šo personu loku sašaurināt, tāpēc noraidījām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Tālāk mums ir 23.pants. Kolēģis Geidāns atkal liek priekšā precizēt, kādās situācijās tad Ministru padomes priekšsēdētājs var dienestniekus izmantot ārpus Latvijas. Mēs noraidījām tādēļ, ka mēs nevaram paredzēt visas iespējamās un neiespējamās situācijas. Ļoti jauki būtu, ja dzīvē nāktu priekšā tikai tādas situācijas, kādas paredz kolēģis Geidāns. Taču var gadīties situācija, ka kāds jāarestē. Tie paši omonieši, teiksim, jāatgādā šurp. Pakaļ taču sūtīsim sava konvoja pulka kareivjus. Tas taču dabiski. Mēs nevaram šeit paredzēt visus dzīves gadījumus. Ja kādreiz mums liksies, ka Ministru padomes priekšsēdētājs “šauj pār strīpu”, tas ir, sūta tur, kur nevajag, tad mēs taču jebkuru viņa lēmumu varam atcelt. Tā nav problēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk.

A.Līgotnis: Tālāk– 26.pants. Kolēģis Geidāns ierosina pēdējos divus vārdus aizstāt ar frāzi, ka šie līdzekļi tiek pārskaitīti vietējā budžetā. Mēs esam kategoriski pret, jo šī dienesta lieta ir centralizēta, proti, visas valsts. Tādēļ arī finansēšanai vajadzētu būt centralizētai, tas ir, no republikas budžeta. Tāpēc vietējie budžeti uz dienestnieku rēķina neko, mūsuprāt, nevar.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk.

A.Līgotnis: Kolēģa Geidāna priekšlikums ir arī 27.pantā. Tas ir nodrukāts aizmugurē, kur varat to redzēt. Mēs uzskatījām, ka mūsu redakcija ir visaptveroša. Te nav nepieciešams labot. Deputāta Geidāna priekšlikums, mūsu skatījumā, ne ar ko nav labāks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, visnotaļ cienījamo referent! Es piekrītu, ka mans priekšlikums ne ar ko nav labāks par jūsu priekšlikumu, tomēr es vēlētos paskaidrot, ka 27.panta redakcijā– ievērojiet otro rindkopu– mums ir rakstīts: “Aktīvā valsts dienesta pildīšanas laikā var organizēt militāro apmācību.” Ja mēs atšķirsim likuma sākumu, kur teikts, kas ir aktīvais valsts dienests, proti, tas ir militārais dienests. Ja mēs šeit rakstām, ka militārā dienesta laikā var organizēt militāro apmācību, tad, man liekas, tas ir bērnišķīgi. Te jāraksta nevis “aktīvā valsts dienesta”, bet “darba dienesta laikā var organizēt militāro apmācību”, jo mēs gribam, lai visi tie, kuri strādā darba dienestā, tomēr arī iziet ierindas mācību.

A.Līgotnis: Es nesaprotu, vai kolēģis Geidāns apzināti vai nezināšanas pēc mēģina maldināt republikas parlamentu, jo mums attiecīgajā pantā ir norādīts, ka aktīvais valsts dienests var būt gan militārs, gan darba dienests. Un šī pēdējā frāze jau vairāk attiecas uz darba dienestu, jo mēs tajā arī gribam apmācīt.

I.Geidāns: Tātad jūs man piekrītat, ka tur ir jāraksta “darba dienests”?

A.Līgotnis: Nekādā ziņā nepiekrītu.

I.Geidāns: Kolēģi, kur tad te ir loģika?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Nākamais ir 35.pants. Iepriekšējā variantā otrajā lasījumā tas bija 38.pants. Man vispirms jāatvainojas kolēģei Buķelei, jo es kā jauns cilvēks steigā viņai apsolīju ievērot viņas priekšlikumu, bet, kad mēs komisijā izanalizējām, tad secinājām, ka tas jānoraida. Ko viņa ierosināja? Viņa ierosināja “40” svītrot un tā vietā rakstīt “30”. Taču tad situācija iznāk tāda, ka laikā no 30 līdz 50 gadu vecumam šis rezervists ne reizi netiek apmācīts. Rezervisti mums ir vajadzīgi tāpēc, lai mobilizācijas gadījumā viņus varētu iesaukt un likt lietā. Mums nav jēgas kādu iesaukt, ja viņš 20 gadu laikā ir aizmirsis, kāds tas ierocis izskatās, turklāt, ja ir radušās jaunas ieroču sistēmas un jauna tehnika. Tāpēc mēs to noraidījām.

Pie šā panta vēl bija ļoti radikāls to mūsu deputātu priekšlikums, kuri pārstāv radošo inteliģenci. Kolēģis Bels ierosināja vispār svītrot. Redziet, mums tie rezervisti vajadzīgi tāpēc, lai viņus varam izmantot. Ja izsvītrojam to visu ārā, tas ir, šo pantu, tad mēs nekādu mobilizāciju nekad arī nespēsim realizēt. Mēs bijām pret. Viņam gan ir viedoklis, ka vajadzētu radīt papildu likumu jeb likumdošanas aktu, kur būtu sīkāk reglamentēts, kā visus šos rezervistus un ar rezervistiem saistītos jautājumus regulēt. Tam principā varētu pievienoties. Mūsu skatījumā tas nav likuma jautājums, tas būtu nolikuma vai attiecīgā departamenta instrukciju jautājums. Ja mēs pie tāda kompromisa varētu palikt, tad to varētu realizēt arī dzīvē. Es redzu– māj ar galvu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Līgotnis: 42.pantā kolēģis Ēlerts ierosina…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pirms tam vēl ir pants.

A.Līgotnis: Jā, es atvainojos.

E.Krastiņš: Man kolēģi teica, ka likuma autori ir jau izteikušies par 38.pantu. Un tikko kā referents jau attiecībā uz 26.pantu to uzsvēra, ka nekādi ieskaitījumi vietējā budžetā nevar būt. Tajā pašā laikā 38.pantā šai nodaļai ir paredzēti finansējumi no pašvaldības līdzekļiem. Gribētu atzīmēt, ka tas ir pretrunā ar pašreizējām budžeta tiesībām, ar likumu par budžeta tiesībām. Mēs nevaram uzlikt pašvaldībām nekādus pienākumus, to attiecīgi nekompensējot no valsts budžeta. Tāpēc es piedāvāju šeit visu svītrot, atstājot tikai teikumu: “Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas piešķir pašvaldības”, un viss. Ja līdzekļi iet valsts budžetā, tad finansēsim to pilnībā no valsts budžeta.

A.Līgotnis: Man ir jāatvainojas, ka es, steigā skrienot pāri šiem pantiem, aizmirsu izvilkt no savas mapītes priekšlikumu, kuru man rakstiski iesniedza deputāts (nevaru salasīt, kurš deputāts tas bija). Šis ierosinājums sakrīt ar jūsu priekšlikumu. Mēs tam pilnīgi piekrītam. Jo tās telpas, dabiski, ka jāatdod tur, kur tās reāli atrodas, tas ir, rajonos un pilsētās. Finansēšanai un visam pārējam jābūt centralizētam.

E.Krastiņš: Piekrītam.

A.Līgotnis: Tātad pieņemam tādu, kādu kolēģis Krastiņš nupat nolasīja: “Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas piešķir vietējā pašvaldība.” Un pārējo svītrojam ārā.

Priekšsēdētājs: Ja tas ir svītrojams, par to ir jābalso.

A.Līgotnis: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam trešajā lasījumā par 38.panta tikko piedāvāto redakciju. Varbūt vēlreiz nolasi!

A.Līgotnis: Tātad mēs liekam priekšā 38.pantu pieņemt šādā redakcijā: “Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas piešķir vietējā pašvaldība.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Praktiski neviens pret nebija. Nu, ja nav, tad nebalsojam. Atsauciet, lūdzu! Parasti, kad mums ir strīdi, tad mēs balsojam.

Lūdzu, deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Iepriekšējā variantā otrajā lasījumā tas bija 43.pants. Par to, ka jāpiesakās 10 dienu laikā dzīvesvietas maiņas gadījumā, mēs nobalsojām ar 37 balsīm– par, ar 4– pret un 12– atturas. Taču jaunajā variantā 40.pantā atkal parādās šīs 7 dienas, kaut gan nobalsots bija par 10 dienām.

A.Līgotnis: Paldies, ka jūs pamanījāt. Tā bija drukas kļūda. Es uzreiz laboju.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Līgotnis: Tālāk mums ir 42.pants. Deputāts Ēlerts ierosina, ka vismaz septiņas dienas iepriekš ir jāpaziņo pašvaldībām par personu izsaukšanu uz dienesta nodaļu. Mēs to noraidījām šādu apsvērumu dēļ: reālajā dzīvē diez vai būs situācija, kad šajā valsts dienesta nodaļā jau kādu laiku iepriekš varēs to zināt. Situācija taču mainās pa dienām, reizēm– pat pa stundām. Un vai mēs nedēļu iepriekš varam zināt, ko darīsim. Jūs paši redzat, kā mēs katru dienu šeit strīdamies par darba kārtību. Un vēl mazāka kārtība taču būs tajās dienesta nodaļās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Vairs nekādu priekšlikumu un papildinājumu nav. Var būt, ka es kādu esmu izlaidis, tādā gadījumā uzreiz piesakieties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūsu atvainošanu, ka nebiju otrās balsošanas laikā, jo mums bija jācīnās par kaimiņvalsts demokratizāciju. Līdz ar to es izlaidu vienu svarīgu momentu, ar ko mēs varētu drusku pieslīpēt šo likumu atbilstoši civilizētas valsts standartiem un arī pēc tādiem standartiem, kā ir pieņemts mūsu likumdošanā.

Es lieku priekšā likuma beigās vēl pievienot 55.pantu ar šādu saturu: “Dubultās pilsonības gadījumā iesaucamā dienesta valsti nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas starptautisko līgumu noteikumiem.” Es gribu teikt, ka pasaulē pastāv līgumu komplekss, kas burtiski saucas: “līgumi par dubulto pilsonību un dienestu armijā”. Mums šeit būs ārkārtīgi daudz strīdīgu gadījumu. Ja pievienosim šādu atrunu, kura, starp citu, ir arī civillikumā, Laulības un ģimenes kodeksā, proti, ja likums ir pretrunā ar starptautiskā līguma noteikumiem, tad darbojas starptautiskā līguma noteikums. Tas ir ne vairāk. Tādas atrunas mums ir praktiski visos civiltiesiskajos likumos. Šādā veidā mēs tūlīt nomierinātu visus tos varbūtējos cilvēkus, kuriem šeit būs dubultā pilsonība. Un tādu gadījumu būs ārkārtīgi daudz. Pasaules praksē tas ir tā: ja zviedri dzīvo Amerikā, tad viņi arī dienē Amerikā.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs…

J.Bojārs: Tādu gadījumu būs ārkārtīgi daudz. Es lieku priekšā šo papildinājumu iebalsot, lai mūsu likums izskatītos tā, kā tas ir civilizētās valstīs.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Mēs te neesam izlēmuši jautājumu par vienu pilsonību, tā ka par dubultpilsonību vispār pāragri runāt. Tad, kad būs, tad varēsim balsot.

J.Bojārs: Tad jau atkal viss jautājums būs jāceļ 99 reizes, kamēr mēs iedabūsim darba kārtībā. Dubultā pilsonība būs, tas ir skaidrs visiem, kas vispār apjēdz. Tā jau ir šodien.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, tas tiešām ir nesagatavots jautājums. Lūdzu, Mežavilks– pārstāvis no Sabiedrības drošības departamenta.

P.Mežavilks: Pēdējais– 54.pants– skan ļoti labi un pareizi, proti, ka dienestnieki un apmācībās iesauktie rezervisti par viņu nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Vai nevar turpināt, ka arī viņiem nodarītos zaudējumus atlīdzina saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem Ministru padomes noteiktajā kārtībā? Arī viņiem atlīdzina nodarītos zaudējumus, ne tikai viņi atbild.

A.Līgotnis: Es domāju, ka tas ir pilnīgi lieki, jo mums taču darbojas Civilkodekss, kur tas viss ir noregulēts un reglamentēts. Bet, atgriežoties pie tā, ko ierosina kolēģis Bojārs, jāsaka, ka, tā kā darba grupas locekļi gan katrs individuāli, gan visi kopā ir pret dubultpilsonību, tad mēs šo ierosinājumu noraidījām.

J.Bojārs (no zāles): Tā eksistē. Bez tam cilvēki grib, lai viņiem…

Priekšsēdētājs: Jā.

A.Līgotnis: Mēs uzskatām, ka šeit viss ir izrunāts. Ierosinām kārtīgi zvanīt. Jāķeras pie balsošanas.

Priekšsēdētājs: Zvaniet, lūdzu! Lūdzu, deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es domāju, ja mēs jau 1.pantā atteicāmies no pilsonības jēdziena minēšanas šajā likumā, tad par Bojāra kunga priekšlikumu vispār nav jēgas runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Vai visi reģistrējās? Rezultāts: 115.

Lūdzu, balsojam par likuma “Par obligāto valsts dienestu” pieņemšanu. Rezultāts: par– 93, pret– 2 un atturas– 13. Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Projektu par Konstitūcijas grozījumiem, kas jums ir šajās brošūrās, mēs atsaucām. Darba grupa noņēma.

Nākamais ir likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā”. Es gribu teikt, ka atšķirībā no otrā lasījuma ir izdarīts viens grozījums. Ja tad mēs likām priekšā Kriminālkodeksu papildināt ar jaunu nodaļu, tad tagad mēs neliekam klāt jaunu nodaļu, bet vienas iepriekšējās nodaļas vietā liekam šo mūsu nodaļu. Mēs likvidējam visu to, kas attiecas uz armiju, uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, tātad nodaļu par militāriem noziegumiem. Tās vietā ieliekam to, kas mums ir vajadzīgs. Jo mēs vairs neesam saistīti ar šo armiju. Šeit nekādas problēmas nerodas. Tas ir tas, kas mums te ir izdarīts.

Priekšlikumu attiecībā uz šā likumdošanas akta projektu bija iesniedzis tikai viens deputāts, proti, deputāts Ēlerts. Viņš ierosināja Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.pantā izsvītrot palīgvārdu “par”. Taču es teikšu, ka mēs nesapratām, kālab tas būtu jādara. Varbūt, ka tiešām mēs neesam sapratuši, bet uzskatījām, ka šā vārda izsvītrošana likvidē šā panta loģisko jēgu. Ja mēs neesam sapratuši, tad, lūdzu, pasakiet, kas ar to domāts.

I.Ēlerts: Tātad likumā par obligāto valsts dienestu attiecībā uz uzskaiti ir paredzēts, ka dienestniekam pašam ir jāziņo par savas dzīvesvietas maiņu un tā tālāk. Šis 200.pants paredz, kurai amatpersonai par to, ka viņa neziņo par dienestnieka dzīvesvietas maiņu… un tamlīdzīgi. Tā ka jūs te paši nonākat pretrunā, bet es neuzstāju par balsošanu.

A.Līgotnis: Paldies, ka jūs neuzstājat. Jo mums šajā likumā ir arī daudzām amatpersonām pienākums ziņot par daudziem personību raksturojošiem faktiem– par miršanu, par stāšanos laulībā, par uzvārda maiņu. Tā ka šeit tas tiešām nav vajadzīgs.

Vairs nekādu labojumu un priekšlikumu par šo jautājumu nebija. Tātad varam balsot arī par šā projekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu vairs nav? Priekšlikumu? Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 88– par.

A.Līgotnis: Nākamais ir lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” spēkā stāšanās kārtību”. Šis lēmums, kas ir pēdējais dokuments šajā jūsu brošūrā, sastāv no septiņiem punktiem. Kas tajā ir galvenais un būtiskākais?

Pirmkārt, mēs šo likumu iedarbinām 1.oktobrī. Otrkārt, ar šo pašu datumu, tas ir, ar 1.oktobri, beidz darboties iepriekšējais likums, proti, likums par alternatīvo dienestu. Un, treškārt, aktuāls un svarīgs ir tas, ka tās personas, kuras ir iesauktas un patlaban pilda alternatīvo dienestu, pēc tam, kad būs pieņemts jaunais likums, turpinās dienestu, pamatojoties uz šo likumu. Tās personas, kurām dienesta laiks būs notecējis, tiks atvaļinātas. Tie, kuriem dienests vēl nebūs beidzies, to turpinās pēc jaunajiem noteikumiem. Pārējais ir detaļas, tehniski jautājumi. Par to, es domāju, nav vērts man runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Atkal tikai viena vārda maiņa, proti, frāzē “dienesta nodaļu sistēmu” vārdu “nodaļu” mainīt ar “pārvaldi”.

A.Līgotnis: Tās “nodaļas” mēs tur pārveidosim par “pārvaldēm”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Es par 3.punktu, proti, par vārdiem trešajā rindā– “turpina pildīt”. Tātad visi tie jaunie puiši, kuri pēc pagājušā gada rudens un šā gada pavasara iesaukuma pašreiz strādā uzņēmumos, tātad šie dienestnieki būtībā vairs netiek pakļauti šim likumam. Viņi strādā tur, kur strādājuši. Cik labi– to mēs arī apmēram zinām. Tātad vairs nepakļaujas šim likumam un pilda savu veco dienestu. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmām kārtām tie jau ir 19–20 gadu veci vīri, kuri savā dzīvē tomēr jau ir vairāk nobrieduši, kuriem ir arī neliela pieredze, nekā tā ir pašreiz iesaucamajiem astoņpadsmitgadīgajiem. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu arī visiem tiem, kuri pašreiz pilda alternatīvo dienestu, iziet šo likumā paredzēto procedūru. Arī šos 19 un 20 gadus vecos puišus vajadzētu izmantot militārajos formējumos uz robežām, kā arī cietumu apsardzībā. Es iesaku šo punktu izteikt šādā redakcijā: “Noteikt, ka personas, kas likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” spēkā stāšanās brīdī pilda alternatīvo darba dienestu, pakļaujas šajā likumā noteiktajai dienesta pildīšanas kārtībai, izpildot likuma 9.panta prasības.”

A.Līgotnis: Mēs esam pret šādu iemeslu dēļ. Redziet, ja tas puisis jau gadu ir nodienējis, tad nav jēgas viņu iesaukt vēl uz pusgadu. Galu galā sākumā mēs taču uzreiz neiesauksim ne trīs, ne četrus, ne piecus tūkstošus. Tas viss process ies pamazām. Un, cik sākotnēji mums būs vajadzīgi, tik pilnīgi pietiks ar tiem, kurus iesauksim no jauna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo kolēģi referent! Es gribētu runāt par 4., 5., 6. un 7.punktu. Pirmkārt, man ir jautājums. Vai šeit ir Ministru padomes, Veselības aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas un Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta pārstāvji?/

A.Līgotnis: Man grūti pārredzēt pēdējās solu rindas, bet daļa no viņiem noteikti ir.

V.Kostins: */Tādēļ cits jautājums. Ja mēs pieņemam likumu vai lēmumu, tad tam jādarbojas. Šodien, 10.septembrī, visām šīm organizācijām, ministrijām un resoriem uzliekam par pienākumu 20 dienu laikā, līdz 1.oktobrim, izstrādāt ļoti daudzus dokumentus, lai iedzīvinātu šo valsts dienesta sistēmu. Tas ir principā. Vai es varu saņemt informāciju, ļoti īsu, kādā stadijā pašlaik ir šo dokumentu izstrādāšana, kādi ir priekšlikumi un projekti, nolikumi no Ministru padomes, Veselības aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas puses? Vai viņi visi zina, kādus pienākumus mēs šodien viņiem uzliekam?/

A.Līgotnis: Visi šie akti, kurus mēs pieprasām no attiecīgajām ministrijām, par 90 procentiem jau ir gatavi. Šo aktu izstrādāšanas process sākās reizē ar šā likuma radīšanu. Kā jūs zināt, šo likumu mēs sākām jau izstrādāt pēc tam, kad beidzās atvaļinājums, apmēram pirms pusgada. Tā ka pāris nedēļu laikā tas viss bez kādām problēmām tiks izdarīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo referent! Man būtu lūgums jums tik viegli nepadoties jūsu auditorijas iespaidam, jo cienījamais kolēģis no Sabiedrības drošības departamenta vairākkārt runāja par to, kas būs nākotnē. Šodien ir Sabiedrības drošības departaments, šodien ir Sabiedrības drošības pārvalde pilsētās un rajonos un valsts dienesta nodaļas– tas ir tā, kā cienījamais kolēģis Līgotnis ierakstījis savā likumā. Un mums nav pamata kaut ko mainīt, ka kādreiz būs Aizsardzības ministrija, ka kādreiz būs citādi. Šodien minētajām struktūrām ir šādi tiesiski formulējumi un tiem ir jābūt likumā. Un tad, kad tie mainīsies, tad mēs mainīsim. Tā ka es pilnīgi piekrītu tam, ka Līgotņa kunga formulējums nav jāgroza.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds departamenta pārstāvim.

P.Mežavilks: Pirmkārt, tik tiešām pārvalde šodien saucas Sabiedrības drošības pārvalde. Reāli tā ir viena pati nodaļa, kurā ir četri cilvēki. Nav redzams, ka tur veidosies vēl kāda cita. Tātad pārvalde un nodaļa veic vienus un tos pašus uzdevumus. Otrkārt, nodaļai, starp citu, pārvaldei, ir zīmogs un tā tālāk, ir visas tās juridiskās tiesības, kādas ir, veidojot pārvaldi.

Tālāk. Ja nodaļa veic visus iesaukšanas jautājumus un arī risina to, kas likumā teikts, tad pārvaldes priekšnieks un pārvalde kopumā paliek ārpus šā likuma, jo apsūdzēt, pārsūdzēt un caurskatīt varēs tikai centrālā iesaukšanas komisija. Nodaļa pati par sevi tagad būs spiesta likvidēties, jo likums to liks, jo citu nodaļu nav. Saprotiet, pārvaldei taču ir viena nodaļa. Tādējādi nodaļa saplūst ar pārvaldi un veidojas viens kopīgs orgāns, kurš saucas “pārvalde”. Pārvalde nav izveidota uz likuma pamata, bet gan uz Ministru padomes lēmuma pamata. Saskaņā ar likumu pārvalde izveidota citā vārdā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad, noklausoties šo informāciju, viss ir skaidrs. Mēs esam nonākuši pie balsošanas. Vispirms reģistrēsimies. Rezultāts: 107. Balsojam par lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” spēkā stāšanās kārtību”. Rezultāts: 96– par. Lēmums ir pieņemts.

Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Man sakarā ar frakciju sēdi, kas notiks pārtraukumā, ir šādi priekšlikumi: iekļaut tūlīt darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma apspriešanu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības izbeigšanu”. Tūlīt, kā pirmo.

Otrkārt, kā nākamo iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību” un likumā “Par pilsētu pašvaldību”.

Treškārt, iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes lēmumu “Par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas deputātu padomju atlaišanu”.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums tātad ir balsot par visiem trim punktiem uzreiz blokā. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Par sēdes vadīšanas kārtību. Pirms pusdienas pārtraukuma tika likts balsot par likumu par izmaiņām likumā “Par pilsētu pašvaldību” kā steidzamu. Par šo priekšlikumu nobalsoja 64 deputāti, pret bija 14, atturējās 29. No sēdes vadītāja es gribētu saņemt paskaidrojumu. Pēc kādām normām vadījās, pēc kādām normām Augstākajai padomei jāvadās, ja tiek pieņemts lēmums par tā vai cita likumprojekta steidzamību? Es izskaidrošu savu viedokli.

Man liekas, ka lēmums tiek pieņemts ar divām trešdaļām balsu no deputātu skaita, kas piedalās balsošanā. Kad es nosūtīju atbilstošu zīmīti sēdes prezidijam, sēdes vadītājs Krastiņš teica, ka šis lēmums tiek pieņemts kā parasts lēmums ar 67 balsīm. Taču kā vienā, tā otrā gadījumā, par nožēlu, 64 balsu nepietiek. Tāpēc es uzskatu, ka lēmums par likuma par grozījumiem likumā “Par pilsētu pašvaldību” steidzamību nav pieņemts. Vismaz lūdzu to man izskaidrot!/

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Man ir lūgums tomēr neaizmirst, ka nākamais darba kārtības jautājums mums ir par to personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus. Tas arī mums ir iekļauts kā steidzams jautājums, mēs tikai atbīdām. Tas ir cieši saistīts. Es tikai lūdzu to izskatīt tad, kad būsim pabeiguši izskatīt jautājumu par valsts obligāto dienestu.

Priekšsēdētājs: Es īsti nesapratu, Endziņa kungs, vai jūs gribat, lai to izskata tūlīt, nevis Škapara kunga ierosinātos jautājumus? Škapara kungs, pēc tam mēs varam izskatīt par amnestiju. Tas gan ir pirmajā lasījumā.

Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Es gribu pateikt attiecībā uz Zaļetajeva kunga teikto par balsošanas rezultātiem par steidzamību, proti, tad rezultāts bija: 70– par, 24– atturas, 13– pret. Zaļetajeva kunga informācija ir nepareiza. Viņš cenšas mūs ievest maldināšanā.

Priekšsēdētājs: Tā ir atbilde Zaļetajeva kungam, jo es arī atceros, ka bija tieši 70, jo bija pacēluši rokas.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es tomēr atgrieztos pie balsošanas un piedāvātu cienījamajiem deputātiem nobalsot par Škapara kunga priekšlikumu. Teiksim, ja mēs runājam par Endziņa kunga piedāvāto, labi, lai tas iet pa priekšu, bet nobalsosim arī tieši par šiem trim jautājumiem, ka mēs tos tādā secībā arī iekļaujam darba kārtībā. Un vairs neko citu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Paskaidrošanas kārtībā man, protams, jāatbild uz to, ko tikko teica deputāts Bērzs. Es nezinu, kāda informācija ir viņam. Lūk, informācija, kuru izmantoju es,– tā ir izdruka. Pēc balsošanas es to paņēmu./

Priekšsēdētājs: Jums jāskatās pēc stenogrammas, jo vienmēr tiek pieskaitītas to deputātu balsis, kuri nav spieduši pogas.

S.Zaļetajevs: */Es tomēr gribu atgādināt priekšsēdētājam, ka tieši šodien no rīta mēs pieņēmām precīzu lēmumu, ka tiek uzskaitītas tikai tās balsis, kas nonākušas mašīnā. Mums jau bija bēdīgs precedents, un tieši tādēļ šorīt notika atkārtota reģistrācija un tika atgādināts, ka nekādas paceltās rokas un viss pārējais netiks ņemts vērā. Es tā saprotu, ka šāds lēmums tika pieņemts. Ka mums, atvainojiet, turpmāk tāda haosa nebūs. Bet viss notiks pietiekami likumīgi un pamatoti./

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Tā ka tomēr paliek tikai tās 64 balsis, kuras redzamas šajā izdrukā. Tā ir likumīgs dokuments. Nekāda cita likumīga pamatojuma mums nav./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Es, protams, saprotu, ka šodien var tikt pieņemts jebkurš lēmums. Bet es domāju, ka ievērot kaut kādu likumības šķietamību vajadzētu.

Škapara kungs piedāvā iekļaut darba kārtībā jautājumu, par kuru pat dokumenti nav izsniegti. Es saprotu, ka šeit ir daudz aizstāvju tam, ka mūsu apstākļos tā jādara, jo mēs sevi uzskatām par pilnīgi brīviem no jebkādiem noteikumiem. Tomēr es pret to iebilstu./

Priekšsēdētājs: Balsosim par katru punktu atsevišķi. Jautājumu par pašvaldībām balsosim kā tādu, kas steidzami jāiekļauj darba kārtībā.

Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Es gribētu tomēr paskaidrot, ka Zaļetajevam nav taisnība, proti, nekāds lēmums netika balsots, netika pieņemts par to, kādā veidā notika šī balsošana ar rokām. Jāsaka, ka tas bija vienkārši sēdes vadītāja Gorbunova priekšlikums, kuru viņš izteica kā savas domas, taču sēde par to nenobalsoja.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par visiem trim Škapara kunga priekšlikumiem, proti, par to iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 109. Lūdzu, balsojam par to, lai darba kārtībā tiktu iekļauts jautājums par dažu sabiedriski politisko organizāciju slēgšanu, par pašvaldībām un par Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas Kurzemes rajona padomju atlaišanu. Tātad ir trīs jautājumi. Rezultāts: 72– par. Lēmums pieņemts.

Pēc tam, kad Endziņa kungs izteica savu lūgumu, mums vajadzētu izšķirties. Endziņa kungs lūdza, lai likums par amnestiju tiktu izskatīts pirmais un pēc tam šie trīs iebalsotie jautājumi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts likumprojekts “Par personu amnestiju, kas izdarījušas militāros noziegumus” (dokuments Nr.157). Šīs amnestijas būtība ir šāda. Tikko mēs nobalsojām un pieņēmām likumu par obligāto valsts dienestu, kā arī izdarījām attiecīgus grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā, izslēdzot visus tos noziegumus, kuri ir saistīti ar dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, līdz ar to jautājumā par tām personām, kuras ir notiesātas un izcieš sodu Latvijas Republikas teritorijā, nav nekādu problēmu. Šajā sakarībā ceturtdien atbilstoši būs Augstākās padomes Prezidija akts, kas dos konkrētus uzdevumus un skaidrojumus, kādā veidā šīs personas tiek atbrīvotas no soda izciešanas, kā arī tiek izbeigtas krimināllietas, kuras pret tām ir ierosinātas. Bet tajā pašā laikā attiecībā uz personām, kuras ir iesauktas Latvijas Republikas teritorijā un kuras ir sodītas pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, vai arī sodītas pēc Krievijas Federācijas vai citu savienoto republiku pantiem par noziegumiem, kas saistīti ar dienestu armijā, tātad par šo personu amnestiju, uz otro lasījumu tiks piedāvāts Augstākās padomes lēmuma projekts, kas norādīs mehānismu, kādā veidā mēs rīkosimies, griežoties pie republiku augstākajām varas institūcijām, lai praktiski varētu sākt šo amnestiju realizēt līdz galam. Man ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu, ko ir sagatavojusi un iesniegusi Latvijas Republikas Prokuratūra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostina kungs!

V.Kostins: */Cienījamo referent! Man ir divi jautājumi. Ja atļausit, ļoti īsi. Mums nav KPFSR Kriminālkodeksa 238.–269.panta uzskaitījuma. Kā es saprotu, tie ir par kara noziegumiem. Vai jūs nevarētu īsi un konkrēti pateikt, kas tie ir par pantiem? Par kādiem kara noziegumiem? Visi kara noziegumi vai kādi atsevišķi?/

A.Endziņš: Visi šie Kriminālkodeksa panti, kādi ir Krievijas Federācijā, ir analogi tiem pašiem Kriminālkodeksa pantiem, kādi bija Latvijas Republikas Kriminālkodeksā un kurus mēs izslēdzām. Tātad, kā saka, ja nav šāda panta, tad nevar būt arī runas par noziegumiem. Es jau skaidroju, ka šajā situācijā republikas ietvaros mēs varam šo lietu izlemt paši. Taču mēs izsludinām amnestiju, tādēļ griezīsimies attiecīgi pie Krievijas Federācijas Augstākās padomes Prezidija vai pie Ukrainas, vai pie citas republikas, lai varētu sākt šo amnestiju realizēt.

V.Kostins: */Un otrais jautājums. Vai jūs nevarētu nosaukt skaitu, cik Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju pakļaujas 1. un 2.punktam? Vai jums ir vai nav tāda analīze?/

A.Endziņš: Jā, šāda analīze ir, ja jums interesē, tad, es domāju, ģenerālprokurors vai arī Juridiskā pārvalde var jums šādu izziņu sniegt. Ir uzskaitījums, personu uzvārdu saraksts, kurā norādīts, kur, par ko izcieš sodu un tā tālāk.

V.Kostins: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Endziņa kungs! Man jums ir tāds jautājums. Kā šī amnestija praktiski notiks? Lieta tā, ka par noziegumiem armijā notiesātie karavīri tiek nosūtīti nevis uz ieslodzījuma vietām, bet uz disciplinārajiem bataljoniem. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā disciplināro bataljonu nav. Disciplinārais bataljons ir tikai Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka lielākais vairākums šo notiesāto personu izcieš sodu disciplinārajā bataljonā Baltkrievijā. Kā mūsu akts par amnestiju tiks izpildīts Baltkrievijā? Kas to izpildīs– tiesas, komisariāti? Kā tas notiks praktiski?/

A.Endziņš: Es jums jau paskaidroju. Man rokā ir projekts uz otro lasījumu. Visi deputāti saņems, lūk, šo Augstākās padomes lēmuma projektu, kurā norādīts tas mehānisms, kādā veidā mēs griezīsimies un lemsim par šo jautājumu, lai to varētu praktiski realizēt citu republiku teritorijā, citu valstu teritorijā. Tas ir akts, ko pieņēmām par saviem pilsoņiem. Un rīkosimies, lai šis amnestijas akts varētu tikt realizēts dzīvē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Pilnīgi piekrītot saturam, man jautājums: vai trešajā rindkopā mums nevajadzētu korektāk ievērot formu, proti, kā minēt konkrēto likumu. Šeit ir: “saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 10.septembra likumu”. Vai tur nevajadzētu “par”? Tā kā mums ir norādīts, kas tas ir par likumu.

A.Endziņš: Varam ierakstīt arī precīzi.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Lūdzu, balsojam par likuma “Par personu amnestiju, kas ir izdarījušas militāros noziegumus” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 73. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Pēc augusta notikumiem mēs pieņēmām lēmumu par Latvijas kompartiju. Pēc tam tika pieņemts lēmums par vairākām Latvijas kompartijas satelītorganizācijām. Runa ir par Darbaļaužu internacionālo fronti, par Darba kolektīvu apvienoto padomi, Kara un darba veterānu organizāciju un par Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību. Tagad jautājumu pārbaudīja gan Prokuratūra, gan Tieslietu ministrija, kurām ir ienākuši konkrēti materiāli par šo organizāciju līdzdalību augusta sazvērestībā vai tās veicināšanā. Tāpēc šodien izvirzās jautājums no cita aspekta, proti, par šo organizāciju darbības izbeigšanu.

Latvijas Komunistiskā partija jau tūlīt– 19.augusta rīta sēdē– pieņēma lēmumu par šā puča atbalstīšanu. Tātad arī par šīm satelītorganizācijām gan Prokuratūrā, gan Tieslietu ministrijā ir materiāls. Tas ir iesniegts arī Augstākajā padomē, proti, materiāls par šo organizāciju līdzdalību darbībā gan pret 4.maija Deklarāciju, gan tieši augusta apvērsumā, gan arī par visu pārējo darbību. Tāpēc Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nāk ar priekšlikumu izskatīt lēmumu par šo organizāciju darbības izbeigšanu. Mēs bijām spiesti griezties Augstākajā padomē ar priekšlikumu, lai šo jautājumu izskatītu steidzamības kārtībā tajā sakarībā, ka patlaban risinās daudzi īpašuma jautājumi, proti, gan par Preses namu, gan arī citi īpašuma jautājumi. Tāpēc juridiski atrisināt šo jautājumu līdz galam mums ir nepieciešams burtiski šodien.

Vēl ir otra jautājuma puse, proti, attiecībā uz tiem darbiniekiem, algotajiem darbiniekiem, kuri strādājuši šajās organizācijās. Ir runa par kompensāciju, tas ir, algu izmaksu viņiem atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc mēs griežamies pie jums ar ierosinājumu, ka jāpieņem lēmums par Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas antikonstitucionālās darbības izbeigšanu, pārņemot šo organizāciju mantu bez atlīdzības valsts īpašumā. Mēs vienīgi ierosinām šā lēmuma 2.punkta trešajā rindiņā izņemt vārdus “saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju”. Tad 2.pants skanētu šādi: “Izskaidrot Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas bijušajiem biedriem, ka viņiem ir tiesības apvienoties partijās un citās sabiedriskajās organizācijās, kuru mērķi un praktiskā darbība nav vērsti uz pastāvošās valsts iekārtas grozīšanu vai gāšanu, vai citādi nav pretrunā ar Konstitūciju un Latvijas Republikas likumiem.” Tāds ir mūsu priekšlikums.

Man būtu ierosinājums noklausīties Juridiskās pārvaldes priekšnieka Dātava kunga informāciju par tiem materiāliem, kuri attiecībā uz šīm organizācijām ienākuši no Tieslietu ministrijas un Prokuratūras. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dātava kungs! Vai arī kāds no Prokuratūras…

A.Dātavs, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes vadītājs: Cienījamie deputāti! Ir saņemti divi atzinumi. Viens ir no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas. Augstākajā padomē tas ir saņemts šā gada 30.augustā. Tieslietu ministrs Skudras kungs tajā raksta, ka minētās organizācijas, kuras tikko nosauca Škapara kungs, aktīvi atbalstīja militārā valsts apvērsuma izdarīšanu, piedalījās Latvijas kompartijas Centrālās komitejas biroja darbībā 19.augustā un parakstīja aicinājumu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem jāpakļaujas Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas lēmumiem un rīkojumiem. Arī atsevišķas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Interfronte, savā aicinājumā laikrakstā “Jedinstvo” Nr.24, 1991.gada 21.–27.augustā izteica atbalstu PSRS Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejai.

Šajā pretvalstiskajā darbībā iesaistījās ne tikai šo organizāciju centrālie orgāni, bet arī rajonu un pilsētu organizācijas, par ko ir attiecīgi materiāli Tieslietu ministrijā. Šajā sakarā tieslietu ministrs izsaka šādu priekšlikumu Augstākajai padomei: apstākļos, kad Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu organizācija, Latvijas ĻKJS izvirzījušas mērķi likvidēt Latvijas Republikā nodibināto konstitucionālo kārtību un šo mērķi sistemātiski cenšas sasniegt ar nelikumīgām un vardarbīgām metodēm, to darbība ir aizliedzama kā antikonstitucionāla.

Līdzīga rakstura atzinums, kurš Latvijas Republikas Augstākajā padomē saņemts, ir iesniegts arī no Latvijas Republikas Prokuratūras. Šajā atzinumā republikas ģenerālprokurora vietnieks Ancāna kungs raksta, ka LKP CK ir kļuvusi par centrālo organizāciju, kura koordinēja šo apvērsuma īstenošanas darbu Latvijas Republikā. Ir minēti konkrēti datumi un stundas, kad Rubika kungs kopā ar saviem padotajiem, kopā ar Interfrontes pārstāvjiem un Darba kolektīvu apvienotās padomes pārstāvjiem piedalījās attiecīgās sanāksmēs pie Baltijas kara apgabala pavēlnieka Kuzmina, apspriežot jautājumus par apvērsuma izdarīšanu. Tālāk ir arī atsauce uz jau minēto 19.augusta biroja sēdi, kurā piedalījās ne tikai biroja locekļi, bet arī Interfrontes vadītāji, Darba kolektīvu apvienotās padomes vadītāji, Kara un darba veterānu republikāniskās padomes priekšsēdētājs un citi šo sabiedrisko organizāciju atbildīgie darbinieki. Tika veikts konkrēts organizatoriskais darbs Ārkārtējā stāvokļa komitejas darbības atbalstīšanai, tajā skaitā arī skrejlapas, kuru parakstīja šīs minētās sešas organizācijas, sagatavošana un izplatīšana. Ģenerālprokurors min, ka raidstacijas “So­družestvo” darbību šajā laikā ir finansējusi Darba kolektīvu apvienotā padome.

Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, kurus iesniedza Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Prokuratūra, arī ir sagatavots šis Augstākās padomes lēmuma projekts, kas jums iesniegts izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir kādi jautājumi? Lūdzu, deputāts Bērzs. Es gan nezinu, kas tad īsti atbildēs: Škapara kungs, Dātava kungs vai arī prokurors? Acīmredzot skatoties, kāds būs jautājums.

A.Bērzs: Man ir jautājums, uz kuru varbūt vislabāk varētu atbildēt Dātava kungs kā jurists. Vai tas ir iespējams, ka organizācija ir noziedzīga, ja tajā neviens pārstāvis nav noziedzīgi rīkojies, nav saukts pie atbildības par noziedzīgu darbību?

A.Dātavs: Ar šo lēmumu šīs organizācijas netiek atzītas par noziedzīgām, bet par tādām, kas darbojas pretrunā ar spēkā esošo Konstitūciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Tādā gadījumā es vēlreiz paceļu savu jautājumu. Jūs minējāt šīs organizācijas, vai ne? Mūsu zālē sēž šo organizāciju vadītāji. Ja ir konstatēta šo organizāciju prettiesiskā darbība, tad prettiesiski rīkojušies arī šo organizāciju vadītāji. Kad jūs taisāties mums parādīt šos materiālus par minēto organizāciju vadītājiem un arī par viņu mandātu likteņa izlemšanu? Tas pats attiecas arī uz nākamo dokumentu.

A.Dātavs: Jā, cik man zināms, tad…

J.Bojārs: Jo nevar tā būt, ka vienu mēs izlemjam un otru neizlemjam. Tas cilvēks vienā padomē, teiksim, ir noziedzies pret Latvijas Konstitūciju, bet šeit, Augstākajā padomē, viņš nav noziedzies pret Latvijas Konstitūciju. Kā tad tā?

A.Dātavs: Pēc manā rīcībā esošās informācijas, vairums šo organizāciju vadītāju ir pratināti Latvijas Republikas Prokuratūrā. Es domāju, kad tiks savākti pietiekami pierādījumi, tad arī pienāks laiks un ģenerālprokurors sniegs šo informāciju Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums laikam ir jābalso par šā lēmuma pieņemšanu. Jūs gribat izteikties, Aleksejeva kungs? Lūdzu, Aleksejeva kungs, nākamais– Preinberga kungs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputātu kungi! Es, protams, šodien noklausījos Škapara kunga ziņojumu. Nu, jāsaka, neko pārsteidzošu es nesaklausīju, jo šie cilvēki ir sistēmas audzināti, un viņiem vainas pierādīšana pavisam nav vajadzīga. Acīm redzams, ka Višinska principi viņiem ir asinīs. Tāpēc nekā pārsteidzoša šajā runā šeit nav. Bet pārsteidz tas, kaut gan arī tam nevajadzētu pārsteigt, ka deputātu vairākums tādas uzstāšanās pieņem ja ne ar apmierinājumu, tad tomēr bez protesta.

Man jāsaka, ka šis dokuments nav nekas cits kā izrēķināšanās ar tām organizācijām, kuras nepatīk, ar tām organizācijām, pret kurām nav argumentu. Es varu apgalvot, ka nekad, nevienā masu informācijas līdzeklī man nav gadījies lasīt vai dzirdēt, ka kaut viena no šīm organizācijām būtu aicinājusi uz vardarbīgu pastāvošās iekārtas gāšanu. (Zālē troksnis.)

Protams, es varētu gan nosaukt piemēru, un ne vienu vien, kad viena vai otra cilvēka izteikumi tikuši izkropļoti. Kaut vai tas, ka lēmuma projekts mums tika izsniegts pēc Škapara kunga uzstāšanās, jau runā pats par sevi. Tāpēc šeit kaut ko pierādīt es uzskatu par neiespējamu. Es vienkārši domāju, ka mūsu sēdēm tomēr vajadzētu notikt kaut kādos pieklājības rāmjos. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es visnotaļ atbalstu šo lēmuma projektu. Man nav tādu šķietamu daiļrunības dāvanu kā iepriekšējam runātājam, bet es gribētu pateikt tikai vienu: preambulā minēta Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja. Tātad tā būtībā ir šo organizāciju koalīcija. Es uzskatu: ja mēs rakstām šo frāzi preambulā, tai ir jāatspoguļojas arī lēmuma 1.punktā. Tāpēc man ir priekšlikums 1.punktu papildināt, trešajā rindā aiz vārdiem “veterānu organizācija” iekļaujot frāzi: “kā arī šo organizāciju koalīciju Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas”. Ja to neierakstām, mēs atstājam spraugu, lai atkal zem visādiem saukļiem, visādiem karogiem piedzīvotu to, ko piedzīvojām gan 20.janvārī, gan pēc tam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, iedodiet Škapara kungam. Vairs neviens nevēlas izteikties? Škapara kungs, varbūt jūs tad komentējiet. Daži priekšlikumi ir iesniegti. Es domāju, ka redakcionāli tas ir pieņemams.

J.Škapars: Es pieņemtu, ja nu vienīgi Dātava kungam varbūt būtu kādi iebildumi, bet es pieņemtu šo Preinberga kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 102. Deputāts Dīmanis par balsošanas motīviem.

S.Dīmanis: Bez šaubām, šī juridiskā puse ir samērā sarežģīta. Tā kā mēs tikko saņēmām materiālu un šeit konsultējāmies, es varu kļūdīties, taču, pēc manām domām, cik es zinu jurisprudenci, tad principā nevar būt noziedzīgas organizācijas, tas varbūt ir tāds publicistisks pagrieziens ļoti nopietnā dokumentā. Bez šaubām, balstoties uz starptautisko tiesību pamata, varētu būt kaut kas līdzīgs Nirnbergas procesam. Taču, ja mēs balstāmies uz iekšējo jurisdikciju, tad praktiski organizācija nevar būt pasludināta par noziedzīgu, jo ir katras atsevišķas personas vaina un tikai. Pēc manām domām, šeit juridiskajai pusei ir jābūt daudz, daudz solīdākai. Tāpēc es domāju: iekams visa šī juridiskā puse nav apskatīta, pagaidām vēl frakcijas nostāja ir tāda, ka no balsošanas vajadzētu atturēties.

Vēl ir kāda ļoti interesanta jautājuma puse. Ja mēs tomēr uzmanīgi apskatāmies, ko nozīmē pārejas periods, un jūs ļoti labi saprotat, cik pretrunīgs bija pārejas periods, un jūs ļoti labi zināt, ka liela Augstākās padomes deputātu daļa aizstāvēja savu vēlētāju uzskatu, ka ir jāsa­glabā savienība. Un to, ka dzīve šo jautājumu ir atrisinājusi citādi, vēl nevar uzskatīt par vainu tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem, kurus tagad noņem no darba, pret kuriem tagad ir uzsāktas “raganu medības”. Tāpēc domāju, ka mēs varam kļūdīties un starptautiskā sabiedrība šo dokumentu uzņems ļoti negatīvi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl par balsošanas motīviem? Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Informācijai: no frakcijas “Līdztiesība” agrākā sastāva ir palikuši 33 deputāti. Es lūgtu pirms balsošanas vēlreiz reģistrēties.

Priekšsēdētājs: To mēs izdarīsim. Vai Endziņa kungam ir kaut kas ko komentēt no likumdošanas viedokļa?

A.Endziņš: Man nav ko komentēt, es atbalstu šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 117. Lūdzu, balsojam par lēmumu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju (mēs zinām, kuru) darbības izbeigšanu”. Rezultāts: 90– par, 2– pret, 7– atturas. Lēmums ir pieņemts.

Škapara kungs, cik es sapratu, mums ir jāgaida, pēc pārtraukuma, kad likuma teksts būs pavairots, paskatīsimies, kurš ir nākamais jautājums. Mēs 13 minūtēs varētu izskatīt likumprojektu “Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas” trešajā lasījumā. Man liekas, tas bija īss. Deputāti, lūdzu, neizklīstiet, jo pēc pārtraukuma mums būs jābalso par galīgo likuma pieņemšanu.

K.Šļakota: Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Jūsu uzmanībai pašreiz ir dokumenti par labojumiem– Nr.144, Nr.148 un dokuments Nr.156. Tie labojumi, kuri bija iesniegti rakstiskā veidā… Dokuments Nr.156 ir lēmums par spēkā stāšanos. Iesniegtie labojumi ir 148.dokumentā. Komisija tos izskatīja un ir pieņēmusi. Tā ka es nezinu, vai ir vajadzīgs balsot.

Ir viens labojums, kuru šodien iesniedza deputāts Kide. Proti, 4.panta otrajā apakšpunktā aiz vārdiem “meža resursu takses” ielikt piebildi “un to atlaides”. Lai gan īsti tas tā pieņemts nav, principā, cik es runāju ar kolēģiem, nevienam iebildumu pret tādu piebildi nebūtu. Taču tā jau ir izteikta iepriekš. Varbūt skaidrības labad varētu papildināt. Citu nekādu priekšlikumu un papildinājumu nebija.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, nē?

K.Šļakota: Komisijas viedoklis ir, ka likumprojektu varētu pieņemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Reģistrēties laikam patlaban nevajag. Lūdzu, balsojam par likuma “Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas pieņemšanu. Rezultāts. 96– par, 2– pret un atturas– 3. Likums ir pieņemts. Šļakotas kungs, kā es saprotu, mums vēl ir palicis lēmums. Lūdzu, balsojam par lēmumu.

K.Šļakota: Es tikai varu piebilst, ka 1.oktobrī stājas spēkā saimnieciskais gads mežsaimniecībā. Citu iebilžu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par dokumentu Nr.156, par lēmumu “Par likuma “Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas” spēkā stāšanās kārtību”. Rezultāts: 97– par. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju”– 142.dokuments. Iesniedz Rūpniecības komisija.

Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Pagaidām lielākā daļa uzņēmumu Latvijā, izņemot vienīgi Aizsardzības ministrijai, tas ir, PSRS Aizsardzības ministrijai padotie uzņēmumi, ir pārņemti Latvijas Republikas īpašumā. Latvijas Republikai nevar būt vienaldzīgi, kas pārvalda šos uzņēmumus. Mēs labi zinām, ka uzņēmumu pārvaldes darbinieki bija tā sauktā nomenklatūra. Ar tās iecelšanu un pārvietošanu nodarbojās nupat kā darbību izbeigusī Latvijas Komunistiskā partija. Tā, piemēram, mēs ļoti labi zinām, kādi uzdevumi uzņēmumos līdz pat nesenam laikam bija kadru daļas vadītājiem, direktora vietniekiem kadru un ražošanas jautājumos. Arī tādi Latvijas uzņēmumos bija un vēl ir. Diemžēl valdības darbs šajā ziņā līdz šim nebija pietiekams, pietiekami daudz ir arī šīs nomenklatūras. Tādēļ ir radies lēmuma projekts, dokuments Nr.142, kas Ministru padomei un ministrijām dotu papildu tiesības atestēt tos pārvaldes darbiniekus, no kuriem galvenokārt ir atkarīgs uzņēmuma darbs. Vadoties pēc viņu darba šā gada laikā, tiek izlemts, vai viņi var ieņemt savu amatu, vai arī viņiem šis amats ir jāatbrīvo. Bez tam minētais lēmums Ministru padomei un ministrijām dod iespēju, ja tas ir nepieciešams, pilnīgi reorganizēt uzņēmumu vadības struktūras.

Teiktais attiecas arī uz tiem Latvijas Republikas uzņēmumiem, kuri jau līdz šim bija Latvijas Republikas īpašums, jo tajos ir tādas pašas problēmas. Mēs nevaram tā vienkārši ļaut turpināt pārvaldīt uzņēmumus cilvēkiem, kuri ir darbojušies pret Latvijas Republikas interesēm. Šo lēmumu, es domāju, ilgi ir gaidījuši arī mūsu vēlētāji. Vēlētāji bieži vien ir uzdevuši jautājumu, kad tas tiks galā ar uzņēmumu vadītājiem, kuri absolūti ignorē Latvijas Republikas intereses un darbojas pret tām. Tas man būtu pavisam īss ievads.

Es atvainojos, tika iesniegts rūpniecības ministra vietas izpildītāja priekšlikums par lēmuma 1.punktu. Šis priekšlikums patlaban tiek izdalīts, jūs to varēsiet izlasīt. Tātad ne vienmēr paredzēt atestāciju, ne visos gadījumos, ne visiem uzņēmumiem, bet tikai nepieciešamības gadījumos. To izlemj pati ministrija. Jums būs jāizlemj, vai tas ir pareizāk. Varbūt pareizāks ir Rūpniecības komisijas izstrādātais variants? Ar to es arī beidzu. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Kolēģi referent! Es gribētu pievērst uzmanību 2.punktam, kur ierakstīts tāds teiciens: “nepieciešamības gadījumos”. Vai jūs nevarētu paskaidrot, pēc kāda kritērija var noteikt nepieciešamību reorganizēt valsts uzņēmumu pārvaldes aparātu, un vai šis kritērijs nenozīmēs visu vadītāju maiņu, kas uzskaitīti 1.punktā?/

I.Ēlerts: Tātad kritērijs būs uzņēmumu pārvaldes aparāta darbs šā gada laikā. Kritērijs tātad būs, vai uzņēmumu pārvalde turpmāk var pārvaldīt Latvijas Republikai piederošo uzņēmumu. Un, ja tiks konstatēts, ka nevar, tad ir ļoti iespējams arī gadījums, tas būs ļoti reti, kad tiek nomainīta visa pārvalde. Tā ka tas ir iespējams tikai nepieciešamības gadījumos, tad to izlems ministrija.

V.Kostins: */Es atvainojos, bet lūdzu papildināt. Kas pateiks un kas secinās, ka viņš var vai nevar vadīt? Tiks vērtēti augusta notikumi vai uzņēmuma nespēja eksistēt, ja tas nedod nekādu peļņu? Kas konkrēti pieņems lēmumu?/

I.Ēlerts: Tiks vērtēti ne tikai augusta, bet arī janvāra notikumi. Acīmredzot varētu tikt vērtēta darbība visā laika periodā pēc 4.maija. Bez tam, teiksim, jautājums par uzņēmuma darba lietderību nav tik vienkāršs, arī uzņēmumu, kuri strādā ar zaudējumiem. Tie tomēr ražo tādu produkciju, kas ir vajadzīga gan Latvijā, gan arī valstīs, ar kurām mēs tirgojamies. Tā problēma nav tik vienkārša. Tas ne vienmēr būs kritērijs uzņēmuma darba izbeigšanai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Man ir tādas lielas šaubas par šāda dokumenta nepieciešamību. No vienas puses, ir pieņemts lēmums par visa īpašuma pārņemšanu. Tālāk– Ministru padomei ir uzdots nodrošināt ražošanas efektivitāti. Lai tad Ministru padome, vadoties pēc šiem kritērijiem, lemj, kurš direktors ir vajadzīgs un kurš nav vajadzīgs. Vai jums neliekas, ka, pieņemot šādu lēmumu, mēs pārlieku politizēsim šo procesu? Tas ir praktiski tāds slēpts politisks spiediens uz valdību. Man tā šķiet.

I.Ēlerts: Dīmaņa kungs, jums ir liela taisnība tajā ziņā, ka patiešām Ministru padome un ministrija skatīsies, kurš direktors var turpināt darbu un kurš nevar turpināt. Bet bieži vien ir gadījumi, ka, teiksim, direktors var turpināt darbu, tomēr pēc Latvijas Republikas ieskatiem kadru daļas vadītājs šajā uzņēmumā darbu turpināt nevar. Likums par valsts uzņēmumu ļauj ministrijai un Ministru padomei nomainīt tikai direktoru. Ne vienmēr tas ir lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Deputāte Marjaša, pēc tam– deputāts Krūmiņš.

R.Marjaša: Kolēģi Ēlert! Man arī rodas lielas šaubas, lasot šo dokumentu, vai visu šo pasākumu rezultātā netiks pārkāpti Latvijā spēkā esošās mūsu darba likumdošanas principi, ka netiks izjaukta profesionalitātes bilance, kas šodien tomēr republikā mums pastāv. Tas var ļoti ļauni iespaidot mūsu ekonomiku. Paldies. Ja jūs sapratāt mana jautājuma būtību, varbūt jūs varētu atbildēt?

I.Ēlerts: Jā, es sapratu jūsu jautājuma būtību. Tādēļ tiek veikta atestācija. Laikam klātesošo vidū šo procedūru daudzi ir izbaudījuši, protams, tas ir ne visai patīkami. Es arī tam piekrītu, bet neredzu citu iespēju, jo es jau teicu– mēs nevaram uzticēt Latvijas Republikas īpašumu cilvēkiem, kuri ar to ir rīkojušies pret Latvijas Republikas interesēm.

R.Marjaša: Es sapratu, ka tad katrā konkrētajā gadījumā būs jākonstatē fakti, ka šīs personas ir rīkojušās pret Latvijas interesēm?

I.Ēlerts: Protams, tas ir atestācijas komisiju uzdevums. Un sakarā ar to, ka līdz šim par atestāciju bija PSRS normatīvie akti, 4.punktā Ministru padomei ir uzdots sagatavot šo nolikumu. Tad varbūt šajā dokumentā…

R.Marjaša: Varbūt šajā dokumentā kaut kā vajadzētu minēt, ka ates­tējot vispirms ir jāņem vērā tas, vai šīs personas līdz šim ir rīkojušās pret Latvijas Republikas interesēm. Citādi mums var iznākt preventīva rīcība.

I.Ēlerts: Es domāju, ka tas ir atestācijas nolikuma jautājums. Tas nav šā lēmuma jautājums.

R.Marjaša: Bet tad tas nolikums mūsu rokās vairs nenonāks. Mēs pieņemam šo lēmumu, un šis lēmums ir orientieris nolikuma izstrādāšanai. Mēs nevarēsim vairs mainīt Ministru padomes nolikumu. Varbūt vajadzētu minēt šo faktu.

I.Ēlerts: Ja Marjašas kundze iesniedz konkrētu redakciju un deputāti to apspriež un pieņem…

Priekšsēdētājs: Deputāts Krūmiņš. Pārējie deputāti jautās pēc pārtraukuma.

Ģ.Krūmiņš: Es negribētu tik daudz uzstādīt jautājumu, bet kā Rūpniecības komisijas vadītājs palīdzēt manam kolēģim Ēlertam atbildēt uz dažiem šeit skartiem jautājumiem. Redziet, nav nekādas vajadzības šo dokumentu uzskatīt par tādu politisku dokumentu. Mēs nezin kāpēc negribam atcerēties un redzēt visus tos notikumus, par kuriem mēs visu laiku bijām sašutuši, proti, par rūpniecības uzņēmumu nelikumīgu privatizāciju, par uzņēmumu mantas izvazāšanu, par nelikumīgu kooperatīvu dibināšanu pie uzņēmumiem. Par iesais­tīšanos, pretēji Latvijas Republikas likumiem, dažādās vissavienības akciju sabiedrībās un korporācijās. Tas viss bija vērsts uz Latvijas Republikas īpašuma izvazāšanu. Atestējot šo uzņēmumu vadītājus, visi šie fakti tiks ņemti vērā, kā arī viņu saimnieciskā darbība, kas vērsta uz šo uzņēmuma ekonomiskās bāzes vājināšanu. Šādi darbinieki netiks apstiprināti direktora amatā. Tas būs jautājums, kuru atestācijas gaitā noteikti ņems vērā.

Kas attiecas uz materiāliem, tad materiālu ir ārkārtīgi daudz. Cilvēki raksta Rūpniecības komisijai. Mums ir tādas mapes ar dažādiem nelikumīgu darījumu aprakstiem un dažādām represijām pret uzņēmumu strādniekiem, arodbiedrību aktīvistiem. Tautas frontes aktīvistiem, par diskriminācijas gadījumiem attiecībā uz strādniekiem. Visi šie jautājumi tiks komisijā ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Ēlerta kungs, jums te laikam nevajadzēja atbildēt. Jurim Dobelim ir neliels paziņojums. Pēc tam sāksies pārtraukums, kas ilgs līdz pulksten 17.00.

J.Dobelis: Cienījamā Tautas frontes frakcija, es lūgtu jūs šodien aktīvi piedalīties līdz galam, jo mums ir jāpalīdz tiem rajoniem, kuros ir ļoti smags stāvoklis vietējās padomēs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim uzdot jautājumus. Lūdzu, deputāts Buka, pēc tam– deputāts Bērzs.

S.Buka: */Mans pirmais jautājums nav referentam, bet sēdes priekšsēdētājam. Darba kārtībā, kura atbalstīta Prezidija sēdē, runa ir par bijušo vissavienības pakļautības valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju. Es speciāli salīdzināju tekstus latviešu un krievu valodā, bet tie, atvainojiet, nesakrīt ar formulējumu, kas mums šodien tiek piedāvāts. Šeit ir runa par Latvijas valsts uzņēmumu un bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu pārvaldes aparātu reorganizāciju, tas ir, faktiski reorganizācija aptvers visus. Vai šo jautājumu Prezidijs ir izskatījis, un vai ir iesniedzis likumprojektu izskatīšanai šodienas sēdē šādā formulējumā?/

Priekšsēdētājs: 142.dokuments– paskatieties gan šeit, gan tur. Tātad vienkārši tur ir kļūda nosaukumā.

S.Buka: */Un tagad jautājums referentam. Pirmām kārtām, kā es saprotu, šī būs nevis profesionāla, bet politiska atestācija. Tiesa, to veikt būs ļoti sarežģīti, jo ministrijās, resoros un sabiedriskās organizācijās politisko partiju darbība ir aizliegta. Līdzās tam pārejas periodā uzņēmumi bija nenormālā juridiskā situācijā. Tie bija spiesti reizēm rīkoties pēc Latvijas Republikas likumiem, reizēm izmantot Padomju Savienības likumus. Un daudzos gadījumos tā nebija uzņēmumu vaina, bet nelaime. Būs ļoti grūti to nodalīt. Jo, piemēram, kā kadru daļas priekšnieks var ietekmēt visas organizācijas darbību, jo viņš risināja tīri dokumentālas problēmas? Taču tas te ir iekļauts. Otrkārt, vai šis lēmums attieksies arī uz pašvaldību uzņēmumiem? Vai zem šī būs arī valsts uzņēmumi? Rīgai taču ir pamatfondi pusmiljarda rubļu vērtībā, tajā skaitā arī vesela rinda bijušo valsts iestāžu un organizāciju. Tas ir pirmais jautājums: vai tas attiecas arī uz pašvaldības uzņēmumiem, un kas šo atestāciju izdarīs?/

I.Ēlerts: Tātad šis lēmums uz pašvaldības uzņēmumiem neattiecas. Tā ir katras pašvaldības daļa. Tās var lemt, vai ir jāveic šāda atestācija, vai arī var to nedarīt. Tas ir pēc pašvaldības ieskatiem.

S.Buka: */Paldies. Tad vēl otrais jautājums. Šeit, kā es saprotu, runa ir par nomas uzņēmumiem, kas radīti uz republikānisko un Savienības uzņēmumu bāzes. Bet jūs taču zināt, ka vadību nomas uzņēmumiem ievēlē pats kolektīvs, tāpēc administratīvā kārtā to atbrīvot būs visai grūti. Bet tos darbiniekus, kā, piemēram, grāmatvežus un visus pārējos, kolektīvs algo. Šie algotie darbinieki faktiski atestācijai nav pakļauti. Es nemaz nerunāju par to, ka nomas uzņēmumos visbiežāk jau ir parādījies pašu nomas kolektīvu īpašums, kas dažviet jau sasniedz ievērojamus apmērus. Kā tur šis process īstenosies?/

I.Ēlerts: Cienījamais Bukas kungs, jūs acīmredzot vadāties pēc PSRS likuma par nomas uzņēmumiem un pēc PSRS likuma par valsts uzņēmumiem. Latvijas Republikā šis likums nav spēkā, un Latvijas Republikas likumā “Par valsts uzņēmumu” ir noteikts, ka, kamēr kolektīvs jeb nomnieks nav izpircis pilnībā uzņēmumu, šis uzņēmums ir valsts īpašums. Un tātad uz to attiecas visas likumā “Par valsts uzņēmumu” noteiktās normas.

S.Buka: */Bet vairāki nomas uzņēmumi ir radušies līdz šo Latvijas Republikas normatīvo dokumentu pieņemšanai, tajā skaitā arī Latvijai pakļautajos uzņēmumos. Tiem mēs ar saviem likumdošanas aktiem devām tiesības līdz 1.oktobrim pārreģistrēties, bet šodien, jau līdz 1.oktobrim, atbilstoši 2.punktam mēs nepieciešamības gadījumā sākam atlaist cilvēkus, kuriem tur ir īpašums. Šeit taču notiek īpašuma formu sajaukšana./

I.Ēlerts: Cienījamais Bukas kungs, es saprotu, ka īpašumu jaucat tieši jūs. Jūs gribat sajaukt valsts īpašumu ar nomnieku īpašumu. Tātad, kamēr uzņēmums nav pilnībā izpirkts, tas pieder valstij. Tādas ir Latvijas Republikas likuma normas, tas arī ir lēmumā par likuma “Par valsts uzņēmumu” stāšanos spēkā, proti, ka uz šiem nomas uzņēmumiem, kamēr tie nav pilnībā izpirkti, attiecas likums “Par valsts uzņēmumu”. Tātad īpašuma formas jaucat tieši jūs. Tas ir tīrs valsts īpašums.

S.Buka: */Paldies, Ēlerta kungs, bet es domāju, ka tas sarežģīs turpmāko tirgus attiecību attīstību. Šāda politizācija…/

I.Ēlerts: Es piekrītu, ka šāds likums Latvijas Republikā ir vajadzīgs, tur gan es piekrītu Bukas kungam.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Stroganova kungs, atvainojos.

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Ēlert! Kad mēs pieņēmām likumu par biedrībām, secinājām, ka ir divu veidu īpašumi. Ņemsim, piemēram, Latvijas Patērētāju biedrību savienību. Tajā taču ir daļa valsts īpašuma un daļa sabiedriskā. Atbilstoši 1.punktam tādas biedrības patiesībā nokļūst šā lēmuma iedarbībā. Es pareizi saprotu vai ne?/

I.Ēlerts: Nē, Stroganova kungs! Uz uzņēmējsabiedrību šis lēmums netiek attiecināts. Attiecībā uz jūsu konkrēti nosaukto organizāciju es nemāku pateikt, kāda tajā ir īpašuma forma. Es to nezinu.

F.Stroganovs: */Tāpēc, ka viņiem ir jaukta īpašuma forma: daļa valsts īpašums un daļa…/

I.Ēlerts: */…un daļa privātīpašums, ja?/

F.Stroganovs: */Ne privātīpašums, bet sabiedriskais, no pajām izveidots./

I.Ēlerts: Es varu tikai atkārtot, ka tādā gadījumā, ja tā ir uzņēmējsabiedrība, uz to neattiecas šis lēmums, ja tas ir normas uzņēmums, tad diemžēl– attiecas.

F.Stroganovs: */Es domāju, ka šajā lēmumā šīs nianses mums jā­precizē. Pagaidām tas uz šiem jautājumiem nedod atbildes./

Priekšsēdētājs: Debatēs pieteicies deputāts Dīmanis, nākamais– deputāts Buls.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis dokuments vispār nav vajadzīgs, jo es domāju, ka direktoru korpusa nomaiņu var izdarīt pati valdība un viņai nav jāsaka priekšā. Šis dokuments tikai ievazās mūsu ekonomiskajā sistēmā pārāk daudz politikas. Es gribu varbūt apgāzt dažus aizspriedumus attiecībā uz direktoru korpusu. Es ļoti labi zinu šo korpusu, pēdējā laikā esmu daudz ar direktoriem runājis. Tā nav vecā nomenklatūra.

Savienības pakļautības uzņēmumi pēdējā laikā bija vienkārši pamesti. Un neviens direktors, kas ir klasisks “nomenklaturščiks” nevarētu normāli darboties tajā ekonomiskajā sistēmā un tajās attiecībās, kuras pastāvēja visus šos pēdējos trīs gadus. Pēc tam, kad tika pieņemts likums “Par valsts uzņēmumu”, šeit jau daudzmaz sāka parādīties ekonomika. Pēdējā laikā direktori interesējās galvenokārt par ekonomiku un praktiski neinteresējās par politiku. Bez šaubām, viņi bija ļoti nobažījušies par savu nākotni un tāpēc ar vienu aci pieskatīja politiku, bet tas bija ļoti nedaudz.

Es kategoriski noraidu to, ka direktoru korpuss savā vairākumā vai pat atsevišķa tā daļa bija pret Latvijas interesēm, pret Latviju. Šajos uzņēmumos, to tagad valdība ļoti labi zina, tiek ražota lielākā virsprodukta daļa, kas ir pamats budžeta ienākumiem.

Bez šaubām, direktori bija ļoti ieinteresēti stāties visādos Savienības rakstura koncernos, asociācijās un tā tālāk. Taču tam ir zināms ekonomisks pamatojums, jo tā sauktās horizontālās saites, tātad tirgus attiecības, vēl nebija izveidojušās. Praktiski visas ministriju vertikāles tika grautas, un apstākļos, kad horizontālo saišu vēl nav, bet vecās vertikāles ir sagrautas, uzņēmēji vienkārši meklēja kaut kādu kompensāciju. Tas tiešām reāli tā ir bijis, jo galvenais direktora uzdevums bija nodrošināt sava uzņēmuma normālu darbību. Un es neredzu, vai šajā situācijā varēja atrast kaut kādu citu izeju.

Kas attiecas uz dažādu kooperatīvu izveidi, bez šaubām, mēs varētu runāt par Latvijas īpašuma izvazāšanu. Taču, no otras puses, jebkuram, kas ir saistīts ar ražošanu, ir skaidrs, ka komplektācijas problēmas bija ļoti sasāpējušas visus šos gadus. Jā, direktori neaizmirsa sevi, bet es nekādā gadījumā negribētu būt viņu vietā šajā sarežģītajā periodā. Praktiski neviens direktors nevarētu noturēties, ja šajos pēdējos divos gados kolektīvs būtu pret viņu. Un tas ir ļoti svarīgs kritērijs, starp citu.

Kas attiecas uz direktoru komunistisko pārliecību, nu nebija taču nekādas komunistiskās pārliecības direktoriem. (Zālē smiekli.) Jā, es tieši nogaidu šo pauzi. Jūs nevarēsit tagad atrast nevienu piemēru, kad direktors būtu uzstājies kaut kādā ortodoksālā komunistiskā virzienā. Nu nav! Jūs varat tagad kaut ko izdomāt, bet pēdējo divu gadu laikā viņi praktiski bija aizgājuši no visām partijas struktūrām. Jā, direktoriem var pārmest, ka viņi samērā aktīvi iekļāvās RHL darbībā. Taču vēl joprojām es uzskatu: ja mēs negribam izveido klasiski garlaicīgu Rūpniecības ministrijas struktūru, mums vajadzētu to dibināt, tieši balstoties uz tām idejām, kuras tika izteiktas RHL. Ka Potreki līdz pēdējam laikam bija palicis biroja sastāvā, tā ir, es uzskatu, mūsu ekonomikas nelaime, jo, vadoties pēc tā, mēs tagad sagrausim samērā ne sliktu ideju. Bez šaubām, vadoties pēc viņu dokumentiem, lielākā direktoru korpusa daļa bija komunisti. Taču jāņem vērā tas, ka varbūt šo direktoru esamība lielā mērā bija saistīta ar Savienības kā tādas pastāvēšanu, jo viņu vadītā ražošana bija izteikti transnacionāla. Tas ir saprotams, jo tieši caur šīm struktūrām varēja nodibināt tā sauktās starpdirektoru attiecības, kuras deva iespēju normāli darboties ražošanā.

Bez šaubām, tagad varētu būt ļoti daudz dažādu absurdu situāciju. Mēs varam varbūt minēt dažus piemērus par to, kas jau tagad reāli ir noticis. Lūk, direktors atnāk uz komisiju, uz atestācijas komisiju. Viņam tūlīt jautā: “Ko jūs darījāt augustā?” Viņš atbild, ka bijis atvaļinājumā. Viņam jautā: “Kad jūs aizgājāt no partijas?” Atbilde: “Tad un tad.” Jautā: “Kāpēc tik vēlu? Ak, jūs vēl neesat aizgājuši no partijas? Jā, bet Rubiks kaut kur teicis, ka tagad partija, ja tā nespēs darboties, aizies pagrīdē. Tas nozīmē, ka jūs esat pagrīdnieks.” Apmēram tādas sarunas notiek.

Vai, teiksim, cits direktors, kurš savā laikā, lai drusku pieklusinātu Tautas frontes popularitāti, bija apmēram tā izteicies: “Tagad uzņēmumam ir grūti, mēs nevaram uzturēt visus uzņēmuma darbiniekus. Tautas fronte bija pasludinājusi, ka tā ir gatava ciest, lai izveidotos neatkarīga Latvija, līdz ar to acīmredzot tieši tautfrontiešiem vajadzētu pirmajiem dot iesniegumu un aiziet, jo tas varētu glābt uzņēmumu no finansiālā kraha.” Lūk, arī tas tagad tiek pārmests un var kļūt par pamatu direktora atlaišanai.

Es domāju, ka parlamenta attieksme pret direktoru ir viens no galvenajiem kritērijiem, kā parlamentu un arī Latviju tagad vērtēs tajās iedzīvotāju masās, kuras bija izteikušās par Savienību, bet tagad ir nostādītas reālā situācijā, meklē kaut kādu psiholoģisku atbalstu, mēģina tiešām atgūt kaut kādu psiholoģisku līdzsvaru. Es domāju, ka šis kritērijs būs viens no galvenajiem.

Un vēl kāds moments, pēdējais. Es domāju, ka tagad, kad vēl nav izveidojušās normālas tirgus attiecības, lielražošanas darbība mums ir ļoti vajadzīga. Un, kā es jau teicu, tā būs galvenais avots budžeta ieņēmumiem. Taču šī sistēma darbojas, balstoties uz personiskām direktoru attiecībām. Ja tagad ļoti daudzu direktoru vietā iecelsim jaunu nomenklatūru, bet tā būs tiešām jauna nomenklatūra, kurai praktiski nav tādu reālu pazīšanos un jau gadu gadiem izveidojušos attiecību ar ražošanas korespondentiem, mēs vienkārši apturēsim ražošanu. Bez šaubām, es saprotu, ka varbūt daudzi uzskata, ka tieši tā arī ir jāizdara, lai apstājas, lai sagrūst. Es domāju, ka tas nav pareizi, jo šī ražošana pagaidām ir vienīgā reālā. Un, kamēr vēl neesam izveidojuši nopietnas strukturālās izmaiņas, kas piesaistītu mūsu ražošanu Rietumu tirgiem, tik un tā būs jāražo Austrumiem. Es domāju, ka pagaidām ir jāsaglabā šī struktūra. Un es ļoti gribētu, lai šīs problēmas risinātu tieši pragmatiski noskaņota valdība, nevis parlaments. Tāpēc es iesaku, ka varbūt tomēr vajadzētu pagaidīt ar šā dokumenta pieņemšanu un vienkārši noņemt to no darba kārtības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buls, nākamais– deputāts Ozols.

A.Buls: Godātie deputāti un ministriju pārstāvji! Atgriezīsimies pie 24.augusta lēmuma, ar kuru noteikts, ka vissavienības pakļautības uzņēmumi ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai kā Latvijas Republikas valsts īpašums. Pagaidām starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi, tāpat izejas pozīcija, ka vissavienības uzņēmumi ir Latvijas valsts īpašums. Šo Latvijas valsts īpašumu pārstāv, šā īpašuma funkcionēšanu realizē valdība ar ministriju starpniecību vai tieši pati valdība. Tātad šajā sakarībā, ja reiz runājam par valsts uzņēmumu, tad valdībai un ministrijai nebūt nav nenozīmīgi, kas tad pārvalda šo valsts uzņēmumu. Izejot no šā pieņēmuma, ka valsts uzņēmumu pārvaldīs cilvēks, kuram valsts uzticas, es neredzu nekādas negācijas tām divām normām, kuras paredz šis lēmums.

Proti, norma par reorganizāciju. Nebūt nesaskatu šo reorganizāciju kā kaut kādu dezorganizāciju, kaut kādu vecā pilnīgu jaukšanu, nebūt ne. Šī reorganizācija nav nekas jauns. Savā mūžā, sākot no 1963. un 1964.gada, esmu piedzīvojis vismaz trīs reorganizācijas. Sliktas vai labas– tās ir reorganizācijas, ir jauna kvalitāte. Ja runājām par īpašumu kā valsts īpašumu, tad runājām kā par abstraktu īpašumu. Šoreiz tas ir mūsu– Latvijas valsts– īpašums. Tāpēc ar šo reorganizāciju tādā aspektā arī vajadzētu iet. Reorganizācija ir saistīta ne jau ar politiku, nebūt ne, bet gan ar ekonomisko politiku. Ko es ar to saprotu?

Paskatīsimies uz esošajām organizatoriskajām struktūrām: plānu daļa, darbaspēku daļa, sagādes daļa, realizācijas daļa. Ar ko nodarbojamies? Plānu daļai bija divi darbi– saņemt plānu, sadalīt pa struktūrvienībām, iztaisīt plāna projektu, iesniegt augstākstāvošajai struktūrai un taisīt atskaites. Kam ir vajadzīgs šāds darbs, kad jādomā par mārketingu, sagādi– saņemt fondus, sadalīt fondus, dabūt piesaisti, realizēt. Nebūs vairs tā! Darbosies citi likumi. Lūk, tas, par ko Dīmaņa kungs jau izteicās, pareizi izteicās, ka jūk vertikālās saites. Tās ir sajukušas. Tik tiešām, šajā laikā uzņēmumi mētājas kaut kur, nav vertikāles, pie kuras bijām pieraduši, un nav arī horizontāles. Tad tāpēc pašreiz tas reorganizācijas moments ir tieši mērķis, lai radītu šos horizontālos, šos tiešos sakarus. Te darbojas, lūk, šie mārketinga likumi, ka ne jau no augšas kaut kas nāk, bet pašam jāgādā, pašam vajag to visu radīt. Tā es saprotu šo galveno momentu, ar ko saistīta lēmumā paredzētā uzņēmuma reorganizācija. Ne ar kādu politiku es to nesaistu. Protams, ar ekonomisko politiku Latvijas valsts interesēs, jo tas ir valsts uzņēmums. Taču tikai ar kolektīva interesēm, jo dažkārt saka– direktors aizstāv kolektīva intereses. Jā, kolektīva, bet atbilstoši Latvijas valsts interesēm.

Otra lieta– par atestāciju. Atestācija arī nav nekas jauns. Mēs esam piedzīvojuši vairākas atestācijas. Braucām uz Maskavu, jo ministrija atradās Maskavā. Tur ņēma priekšā direktoru, ņēma priekšā direktora vietniekus, kadru daļu, Ņēma priekšā un atestēja. Bet ir arī tas jaunais moments, ka mums vajag redzēt šos cilvēkus, ne jau tādēļ, lai atbrīvotu viņus, bet lai noprastu, cik viņi izprot šo ekonomisko politiku, kā viņi virzīs šo valsts uzņēmumu, dzirdēt no viņiem, cik viņi tam ir sagatavoti. Un, protams, arī no tāda viedokļa, kāds ir augusta dienu rezultāts. Padomāsim, kāpēc PSRS Ministru padomē gandrīz viss tika izformēts? Kāpēc Krievijas prezidents Jeļcina kungs nolasīja gandrīz pilnu sarakstu, nosaucot tos ministrus, kuri ir atbalstījuši puču vai labākajā gadījumā klusējuši? Pat no šīm ministrijām, vienalga, kas viņš bija, vai koncerna vai korporācijas izveidotājs, vai vēl kaut kas. Būtībā tā ir pati ministrija, kura vēl saglabājusi šo administratīvo struktūru. No šiem augstākstāvošajiem, no šiem vissavienības uzņēmumiem tas pats nāk arī uz leju. Cerības nebūtu sevišķi lielas, ka šie vissavienības uzņēmumi nebūtu tādi, kuri tik tiešām arī atbalstītu, jo priekšnieks saka– atbalsta jauno kārtību. Tāpēc no šā viedokļa jāvērtē konkrētais gadījums augustā, augusta notikumi. Kā jau uzsvēru, tas nav galvenais. Galvenais, lūk, ir gan šīs reorganizācijas, gan atestācijas, kuru rezultātā mēs spēsim ieiet jaunā struktūrā, jaunā ekonomikā un politikā, kas atbilstu Latvijas valsts interesēm, Latvijas valsts uzņēmumu interesēm, neskarot ne uzņēmējsabiedrības, ne arī ko citu, tikai Latvijas valsts uzņēmumus. Šajā sakarībā es šo lēmuma projektu atbalstu, protams, ar nelieliem izņēmumiem, kurus kā nepieciešamību iesniedza Millera kungs. Nebūs visiem nepieciešamības atestēt un reorganizēt. To izlems ministrija, tas ir ministrijas kompetencē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Es esmu pieteicis deputātu Ozolu. Ir deputātu priekšlikumi– pārtraukt debates. Vārds deputātam Ozolam, pēc tam balsosim.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu nedaudz paplašināt piedāvātā lēmuma projekta darbību. Bula kungs lieliski pamatoja un pilnīgi argumentēti pamatoja šā lēmuma nepieciešamību attiecībā uz materiālo vērtību ražotājiem, proti, uz uzņēmumiem. Mums tādas pašas problēmas ir arī sociālajā sfērā jeb tā sauktajā neražojošajā sfērā. Arī tajā veidojas jaunas saimnieciskās attiecības, ir nepieciešama administratoru un vadītāju jauna kvalifikācija un profesionālā orientācija. Tāpēc man ir priekšlikums šo lēmumu attiecināt arī uz neražojošo sfēru, konkrēti, ieviešot papildinājumu, jau sākot ar lēmuma nosaukumu, proti, “Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju”. Un attiecīgi arī 1. un 2.punktā papildināt– “ar iestāžu un organizāciju uzskaiti”. Tāda ir motivācija. Tas katrā gadījumā būtu zināms stimuls arī neražojošās sfēras ministrijām. Protams, tas ir Ministru padomes uzdevums nepieciešamības gadījumā veikt šo atestāciju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 107. Lūdzu, balsojam par debašu pārtraukšanu. Rezultāts: 79.

Vārds uzziņai deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi! Cik es zinu, pašreiz notiek Ministru padomes līgumu slēgšana ar uzņēmumu vadītājiem. Apmēram ar trešo daļu uzņēmumu līgumi ir noslēgti. Vakar man iznāca iepazīties ar šiem līgumiem. Šajos līgumos ir redzētas tās lietas, par kurām mēs runājam šajā lēmumā. Baidos, vai neieiesim pretrunā ar šiem līgumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Deputāta Šļakotas un deputāta Dīmaņa uzstāšanās laikā es saklausīju tiešas bažas par direktoru korpusu. Šis lēmums jau tāpēc arī ir radīts, lai, neaiztiekot direktoru, jo bieži vien patiešām cits nevar vadīt šo uzņēmumu, viņš varētu reorganizēt savus padotos. Bieži vien direktors tieši tādēļ pats to nespēj vai negrib izdarīt. Tā ka tas nerunā pretī tam procesam, kas notiek ministrijās, tas vienkārši papildina un ļauj arī pārskatīt dažu ministriju līdz šim pieņemtos lēmumus. Teiksim, Rūpniecības ministrija bieži vien ir apstiprinājusi direktorus. To ir nācies pārskatīt. Tātad uz laiku tiek dotas papildu pilnvaras tām pilnvarām, kuras ir noteicis likums “Par valsts uzņēmumu”.

Tagad es gribētu īsi pateikt par iesniegtajiem priekšlikumiem. Jums ir izdalīts materiāls ar rūpniecības ministra vietas izpildītāja Millera kunga priekšlikumu. Jums ir jāizsver, vai 1.punktu pieņemt vienā vai otrā redakcijā. Bez tam jūs dzirdējāt Ozola kunga priekšlikumu, ko nav nekāda pamata neatbalstīt, proti, ietvert arī iestādes un organizācijas gan virsrakstā, gan 1., 2. un 4.punktā. Turklāt Ministru padomes pārstāvis Aivars Krūmiņa kungs lūdz pagarināt nolikuma “Par atestāciju” izstrādāšanas termiņu līdz 1.oktobrim. Nav pamata Ministru padomei dot pārāk īsu termiņu, zinot, ka viņa parasti to neizpilda. Tātad arī šeit būtu jāpiekrīt. Un vēl– Marjašas kundze ieteica papildināt 1.punktu (vienā vai otrā variantā) ar palīgteikumu “ņemot vērā profesionālo atbilstību un faktisko darbību pēc 1990.gada 4.maija”. Deputātiem tā kā būtu vispirms jāizlemj par 1.punkta vienu vai otru variantu. Tātad katrā gadījumā šeit būtu jāievēro Ministru padomes un ministriju noslogotība, kuru Millera kunga variants, protams, samazina. Protams, te tātad paliek atestācija. Nekādā gadījumā tā nebūs pilnīga. Tas būtu jāizlemj. Vēl jāizlemj tas, vai sagatavot jaunu tekstu, vai šie pārējie nelielie grozījumi ir pieņemami tāpat, kā saka, “pēc dzirdes”.

Priekšsēdētājs: Jūs ar Millera kungu vienojāties?

I.Ēlerts: Nē, mēs par to neesam vienojušies. Tātad ir Rūpniecības komisijas variants un Millera kunga variants. Millera kungs nepiedalījās Rūpniecības komisijas sēdē, vienkārši nevarēja piedalīties. Pēc tam viņš iesniedza savu variantu. Tātad tas būtu jāizlemj deputātiem.

Priekšsēdētājs: Rūpniecības komisija, vai šeit ir kāds pārstāvis? Vai izšķirties par Millera kunga variantu, vai par jūsu variantu, vai par kaut kādu… Par katru atsevišķi, ja? Es vienkārši jautāju tāpēc, ka man uz galda ir tikai Millera kunga variants, bet nav Rūpniecības komisijas varianta. Es gribētu redzēt. Balsojam par visiem trim? Pareizi, ir divi varianti. Likās, ka vēl viens. Acīmredzot, pieņemot lēmumu, būtu jānobalso par vienu no šiem variantiem.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem. Tātad, salīdzinot 1.punkta redakcijas, mēs redzam, ka Rūpniecības komisijas dotajā variantā ir stingri norobežots atestējamo personu loks. No tā ir izslēgtas tādas kategorijas kā galvenais ekonomists, galvenais inženieris un citi ļoti nozīmīgi speciālisti. Millera kunga variants šajā ziņā dod plašākas iespējas. Taču es domāju, ka Millera kunga variants nav pieņemams tādēļ, ka, manā izpratnē, tur ir divi lieki vārdi, proti, “nepieciešamības gadījumā”. Tāpēc mans priekšlikums un aicinājums deputātiem ir pieņemt Millera kunga variantu bez vārdiem: “nepieciešamības gadījumā”.

Priekšsēdētājs: Millera kunga paša laikam nav? Ēlerta kungs, varbūt jūs izsakieties, vai tas ir pieņemams šajā variantā vai nav?

I.Ēlerts: Man jāatbild cienījamam Bērza kungam, ka tieši Millera kungs savā variantā uzstāj uz šo “nepieciešamības gadījumā”, jo pretējā gadījumā ministrijas tiks pārslogotas, ja tām uzņēmumu pārvaldes aparātā būs jāatestē visi. Tas nav reāli. Tātad ir iespējams vai nu viens variants, ko piedāvā Rūpniecības komisija, vai variants, ko piedāvā Millera kungs. Tātad– ne visus uzņēmumus, bet plašāku loku.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Es par balsošanas motīviem. Kā zināms, Ļeņins pirmajā vietā lika vadītāja politisko lojalitāti un tikai tad viņa profesionālās iespējas. Tas noveda pie tā, ka partiju pārplūdināja karjeristi. Šodien, pieņemot šo lēmumu, mēs atkal atveram slūžas, lai Latvijas Tautas fronti pārplūdinātu karjeristi. Tāpēc es domāju, ka vēsture atkārtojas. Taču tā atkārtojas ne tikai procesa sākuma stadijā vien. Es domāju, ka nobeiguma stadijā tā tāpat atkārtojas./

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, lūdzu runāt tikai par tematu, jo partijas vēsturi diemžēl liela daļa no mums ir mācījusies. Tātad balsosim vispirms par Millera kunga variantu, tas ir, kuru piedāvā Rūpniecības ministrija. Pēc tam balsosim par to variantu, ko tekstā piedāvā Rūpniecības komisija. Lūdzu, reģistrēsimies. Jā, mēs jau reģistrējāmies.

Tātad balsojam par Millera kunga variantu, tas ir 161.dokuments. Rezultāts: 70– par. Balsojam par Rūpniecības komisijas variantu, tas ir 142.dokuments. Rezultāts: 49. Paliek Millera kunga iesniegtais Rūpniecības ministrijas variants.

Lūdzu, Ēlerta kungs, turpinām!

I.Ēlerts: Tātad, ņemot vērā Ozola kunga priekšlikumu, virsraksts būtu šāds: “Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju”.

Priekšsēdētājs: Jā, vadoties pēc lūguma, mēs tur mainām datumu.

I.Ēlerts: Tātad pirmajā variantā paliek spēkā Marjašas kundzes ierosinājums, ko atbalsta arī komisija, proti, ierakstām: “Ņemot vērā profesionālo atbilstību un praktisko darbību pēc 1990.gada 4.maija.” Komisijai iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Ēlerts: Tātad par iestādēm un organizācijām es vairs neatkārtoju. 4.punktā tiek mainīts termiņš– 1.oktobris. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par lēmumu “Par Latvijas valsts un bijušo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju”.

Priekšsēdētājs: Dīmaņa kungs, jūs nokavējāt.

S.Dīmanis: Par balsošanas motīviem, burtiski vienu sekundi.

Priekšsēdētājs: Dīmaņa kungs, patlaban notiek balsošana. Rezultāts: 74– par, 7– pret un atturas– 14. Lēmums ir pieņemts.

Kamēr vēl dala dokumentus, mēs arī varētu pieņemt nelielu lēmumu par parlamentārās darba grupas izveidošanu sporta un fiziskās kultūras jautājumu risināšanai. Tas tiešām ir ļoti neliels, un mēs to ātri varam atrisināt.

Pašvaldību dokumenti vēl nav izdalīti. Ir izdalīti. Škapara kungs vai Lagzdiņa kungs, lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāja vietniek! Godājamie kolēģi deputāti! Pavisam tiks iesniegti vairāk nekā 10 deputātu priekšlikumi attiecībā uz grozījumiem un papildinājumiem pilsētas pašvaldības un pagasta pašvaldības likumos. Jums izsniegtajā dokumentā fiksēti tikai 10 priekšlikumi, jo priekšlikumi bija identiski, tādēļ tie ir fiksēti mazliet mazākā skaitā.

Pirmo priekšlikumu, kas ir par pilsētu pašvaldības likuma 39.pantu, iesniedza deputāts Šļakota. Deputāts ierosināja svītrot no 39.panta redakcijas vārdus “Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumus”. Komisija daļēji piekrita deputāta ierosinājumam. Tiks svītroti vārdi “Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi”. Tas nozīmē, ka pašvaldību institūcijas un padomes priekšsēdētāji var tikt atlaisti, ja tie nav izpildījuši Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus. Tāda ir priekšlikuma un grozījuma jēga.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man teica, ka tiek iesniegti priekšlikumi. Tie tagad vēl tiek pavairoti. Vai kādam kolēģim ir jautājumi par labojumiem? Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātam referentam šāds jautājums. Mēs jau pirmajā lasījumā, apspriežot projekta tekstu, diskusijas laikā it kā vienojāmies, ka 42. un 43.pantā tomēr vajag norādīt, kāda runa ir par 39.pantā paredzētajiem gadījumiem. Tāpēc es arī rakstiski neiesniedzu šo priekšlikumu. Taču tā šeit nav. Tad iznāk, ka šobrīd jebkuras pilsētas valdi vai revīzijas komisiju mēs varam atcelt tad, kad tas mums ienāk galvā, proti, bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Tāda ir konstrukcija. Mēs domājām kaut ko citu, bet tekstā ir ierakstīts pavisam atšķirīgs variants. Tāpēc es atkārtoju savu priekšlikumu– šeit ir jāparedz 39.pantā noteiktie gadījumi.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, jūsu jautājuma būtība ir saprotama. Likums ir konstruēts nepārprotami: 39.pantā ir noteikts, kādos gadījumos, proti, ja tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi un Augstākās padomes lēmumi. Tālāk ir noteikts, kāda ir mūsu darbība, ja atlaižam pilsētu padomes. Nākamajos pantos norādīts, kāda atbilstoši ir mūsu rīcība, ja atlaižam valdi un šo galveno amatpersonu. Tātad arī citu likumu tiesiskā konstrukcija un uzbūve neprasa nepārtraukti atsaukties, tas loģiski izriet no likuma konstrukcijas.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs.

K.Šļakota: Runājot par 39.panta otro rindu, kur ir vārdi “nav izpildījuši”, bija priekšlikums rakstīt “nav pildījuši”. Tomēr te ir diezgan būtiska starpība. Komisija varbūt to varētu ņemt vērā.

J.Lagzdiņš: Paldies. Tas var tikt ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Mēs acīmredzot ejam pa pantiem un apspriežam. Te nebija jābalso.

J.Lagzdiņš: Ja nav pretenziju.

Priekšsēdētājs: Es te neredzu pretenzijas. Tālāk.

J.Lagzdiņš: Tālāk ir otrais priekšlikums, proti, deputāts Grūbe ierosināja 39.pantā pēc vārdiem “Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi”, tā kā mēs izsvītrojām “Ministru padomes lēmumi”, tad pēc vārdiem “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumi” papildināt ar vārdiem– “ja šāda rīcība apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu vai teritoriālo integritāti”. Jāsaka, ka deputāta Grūbes priekšlikums ir ļoti būtisks. Ja tas tiktu pieņemts, tad Augstākā padome un Prokuratūra varētu risināt jautājumu par pašvaldību institūciju atcelšanu tikai tajā gadījumā, ja tās būtu pieļāvušas politiski nevēlamas darbības un pieņēmušas šādus politiski nevēlamus un nelikumīgus normatīvos aktus. Taču, manuprāt, reālā situācija šobrīd republikā ir tāda, ka būtu nepieciešams disciplinēt pašvaldības un tomēr paredzēt, ka varētu arī īpašos gadījumos, ja citādā veidā tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi. Tādēļ vienīgais, ko deputāts Grūbe pēc šā viņa konkrētā priekšlikuma iesniegšanas vēlreiz iesniedza rakstveidā, ir tas, ka pirms vārda “nav pildījuši” jāieliek vārds “atkārtoti”, proti, akcentēt šo recidīva momentu, ja deputātiem nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jā, nav iebildumu. Lūdzu, tālāk.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tagad man būtu jāpievēršas 9.labojumam, jo iesim pantu secībā. Tātad 9.labojumu ir iesniegusi deputātu grupa– Plotnieks, Geidāns, Apsītis, Bojārs un Gulbis. Tas ir jautājums, pēc kā iniciatīvas un pēc kā ierosinājuma Augstākā padome izskatīs jautājumu par šo institūciju atlaišanu? Kolēģi ierosina, ka tas varētu notikt pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas ierosinājuma. Motīvus mēs šeit uzklausījām, proti, tas būtu demokrātiskāk, jo Augstākā tiesa ir koleģiāla institūcija. Pilnīgi pievienojoties, ka demokrātisma pakāpe šeit būtu augstāka, es gribu tomēr vērst jūsu uzmanību uz praktiskām iespējām tiesu iestādēm uzraudzīt likumības ievērošanu. Ja mēs šādu pienākumu uzliksim tiesu iestādēm, tad tās pašas nevarēs to veikt. Tām jebkurā situācijā būs jāgriežas pie prokuratūras iestādēm, vai arī prokuratūras iestādēm pēc savas iniciatīvas būs jāgriežas Augstākajā tiesā, un faktiski tiesa būs tikai kā caurskatīšanas un balsošanas instance, jo ne tiesneši, ne piesēdētāji neierodas pašvaldībās, nepārbauda dokumentus un nekontrolē to darbības likumību vai nelikumību. Taču likums par prokuratūras uzraudzību ģenerālprokuroram un rajonu un pilsētu prokuroriem tieši šo pienākumu uzliek kā galveno. Tādēļ arī šis priekšlikums tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varam iet tālāk.

J.Lagzdiņš: Tagad pievērsīsimies 7.priekšlikumam. Deputāts Ēlerts ierosina 39.pantā un arī tālāk visā likumprojekta tekstā, kur ir runa par vēlēšanām, par jaunām vēlēšanām, rakstīt: “jaunas vispārējas vēlēšanas”. Tas ir tīri redakcionāls, precizējošs priekšlikums un ir pieņemts. Kas attiecas uz visu likuma redakciju, šādi precizējumi bija jāizdara vairākkārt.

Runājot par 3.papildinājumu, ko iesniedzis deputāts Šļakota attiecībā uz likumprojekta 40.pantu, jāsaka, ka deputāts Šļakota ierosina 40.panta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā, ka “līdz jaunās valdes ievēlēšanai tās pienākumus izpilda vecā valde”. Deputāta Šļakotas priekšlikums pēc būtības ir pieņemts. Mēs izteicām un komisija akceptēja šādu 40.panta 2.apakšpunkta redakciju, proti, ka Augstākā padome, izlemjot jautājumu par to, kas pēc pilsētas padomes atlaišanas varētu realizēt pārvaldi attiecīgajā pašvaldības teritorijā… Mēs šeit ietvērām divus variantus. Tātad Augstākā padome, to izlemjot, var atstāt veco valdi, veco pilsētas valdi, ja uzskatīsim, ka tā varēs veikt šīs pārvaldes funkcijas. Vai arī, ja uzskatīsim, ka tās darbība ir pārāk bīstama un ir pieļauts pārāk daudz likumpārkāpumu, tajā gadījumā varētu iecelt arī jaunu valdi. Tādējādi 40.panta otrās daļas redakcija skan šādi: “uzdot vecajai valdei”. Tātad Augstākā padome var uzdot vecajai valdei. Vai arī: “pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija priekšlikuma ieceltajai pilsētas pagaidu valdei līdz jaunas valdes ievēlēšanai pildīt šā likuma 27.pantā un 31.pantā uzskaitītos pienākumus”. Tātad šeit ir varianti.

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu? Lūdzu, turpiniet.

J.Lagzdiņš: Tātad par 4.priekšlikumu. Deputāts Šļakota ieteica papildināt 40.pantu ar 4.apakšpunktu un noteikt, ka “uzdot vēlēšanu komisijai organizēt atkārtotas pilsētas padomes vēlēšanas”. Komisija uzskatīja, ka šis jautājums, kas un kādā kārtībā organizēs vēlēšanas, nav jāregulē šajā īpašajā pantā. Šī kārtība jau ir noteikta ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu. Tādējādi mēs liekam priekšā vispār neietvert 40.panta pirmajā daļā 4.apakšpunktu, bet papildināt šo pantu ar jaunas redakcijas otro daļu, kura skan šādi: “Jaunas vispārējās pilsētas padomes vēlēšanas notiek kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums par vietējo padomju vēlēšanām.” Un viss šis jautājumu komplekss, kas ir saistīts ar vēlēšanām, tādējādi tiek atrisināts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu. Nav arī priekšlikumu.

J.Lagzdiņš: Deputāts Šļakota vēl iesniedza priekšlikumu svītrot 40.panta otro daļu, kurā ir noteikta un regulēta mūsu rīcība gadījumā, ja līdz kārtējām pilsētas padomes vēlēšanām ir īsāks laika periods nekā viens gads. Komisijas viedoklis bija tāds, ka šajā gadījumā vēlēšanas nebūtu jārīko. Bet pārvaldes realizēšana attiecīgās pašvaldības teritorijā būtu jāuztic vai nu vecajai valdei, vai arī jaunievēlētajai valdei. Bet par šo jautājumu ir jābalso mums un jāizlemj tā, kā deputātu vairākums uzskatīs par vajadzīgu.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt tūlīt balsojam?

J.Lagzdiņš: Neapšaubāmi.

Priekšsēdētājs: Deputāta Šļakotas priekšlikums un redakcijas komisijas variants. Balsojam par deputāta Šļakotas piedāvāto redakcijas variantu. Rezultāts: 45– par. Balsojam par redakcijas komisijas variantu, kas ir tekstā. Rezultāts: 53. Paliek šis variants.

J.Lagzdiņš: Vēl par 5.priekšlikumu. Deputāts Šļakota ierosināja svītrot pilnībā 42.pantu un 43.pantu. Man kolēģi gan jāinformē, ka komisija izdarīja būtiskus grozījumus gan 42.pantā, gan 43.pantā. It īpaši 43.pantā. Proti, 43.pantā padomei tika liegta tiesība pašai pēc tam, kad atcelts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs, ievēlēt jaunu pilsētas padomes priekšsēdētāju. Jaunajā redakcijā šī tiesība ir dota tikai vecajai pilsētas padomei. Šis priekšlikums ir pēc deputātu grupas iesnieguma, kura autors ir deputāts Biķis.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs.

K.Šļakota: Tāds teksts, kāds tagad ir, varētu palikt, ja šeit tiktu ievērota Plotnieka kunga atsauce uz 39.pantu. Ja šajos abos ieliek atsauci uz 39.pantu, tad tādā veidā varētu palikt, un balsošana nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, skaidrības labad, ja jūs atļausiet, šādu redakcionālu labojumu var iekomponēt, ja tas palīdzēs pašvaldībām un arī mums. Tādā gadījumā es domāju, ka komisija… neprotestēsim. Piekrītam.

Priekšsēdētājs: Labi, tad to pēc stenogrammas. Akceptējam. Acīmredzot ir jābalso par likuma pieņemšanu. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Es atvainojos, kolēģi, es esmu palaidis garām 6.priekšlikumu, kas ir par 40.pantu. Šo priekšlikumu rakstveidā iesniedzis deputāts Ēlerts. Proti, deputāts Ēlerts ierosina konsekventi ievērot formulējumus un vārdu salikumu– “jaunu vēlēšanu”, liekot to vārdu “atkārtotu vēlēšanu” vietā. Šis priekšlikums, protams, tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cerams, ka kāds kolēģis nāks. Lūdzu, reģistrēsimies.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, skaidrības labad es vēl gribētu informēt par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanos. Lēmums ir papildināts ar vienu punktu, kurš nosaka, ka šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr Latvijas Republikā sāks darboties konstitucionālā tiesa vai Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu kolēģija. Tātad tas ir tas ceļš, ko ierosināja deputāts Ābiķis.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Man ļoti jāatvainojas, es lasīju 43.pantu ar tām izmaiņām, kādas tiešām ir pieņemamas. Ja 42.pants būs tādā redakcijā, kādā tas ir patlaban, jūs saprotat, tad izjūk visa padotības kārtība– tātad Augstākā padome ieceļ valdi un padome paliek tā pati. Tad taču veidojas nenormālas attiecības! Tur nekāds normāls darbs nav iespējams. Tāpēc es esmu tomēr par to, ka 42.pants būtu jāsvītro. Lūdzu par to balsot. 43.pants varētu palikt ar to papildinājumu, bet 42.pants ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Balsojuši mēs vēl neesam. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Es domāju, ka šeit konfrontācijas iespējas nevarētu būt, jo Augstākā padome, izlemjot jautājumu, ievēlēt šeit plenārsēdē attiecīgās pilsētas valdi vai uzdot pilsētas padomei, kura joprojām turpina funkcionēt, pašai ievēlēt… Es domāju, ka mēs katrā konkrētajā gadījumā vadīsimies pēc reālās situācijas un, rūpīgi izskatot konkrēto situāciju, mēs nepieņemsim kļūdainu lēmumu. Taču varbūt kā rezerves variants ārkārtējiem gadījumiem šis formulējums varētu palikt. Labi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Deputāts Šļakota iesaka 42.pantu svītrot. Mums tad praktiski ir jābalso ar balsojošo vairākumu, tad šo pantu varam izsvītrot, pirms esam balsojuši kopumā. Ja ne, tad pants, protams, paliek.

Reģistrējamies. Balsojam par 42.panta svītrošanu. Rezultāts: 38. Nav vairākuma. Pants paliek.

Ja Lagzdiņa kungam un komisijai nav nekas piebilstams, varam balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā un galīgi. Mēs tagad balsojam par pagasta pašvaldību. Jā, par pilsētas, es atvainojos. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 76– par. Ir pieņemts.

Tagad par lēmumu par spēkā stāšanos.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Lēmumā par minētā likumprojekta spēkā stāšanos ir trīs punkti. 1.punkts nosaka, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Otrais punkts nosaka, ka šā likuma 23., tas ir, 42. un 43.panta noteikumi attiecas arī uz tiem pilsētu padomju priekšsēdētājiem, kuri ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās. Es atgādināšu to kārtību, proti, ka pilsētu padomju priekšsēdētājus Augstākā padome var atcelt, bet plenārsēdē iecelt nevaram. Mēs tikai uzdodam attiecīgajām padomēm šos priekšsēdētājus noteiktā termiņā ievēlēt. Un 3.punkts nosaka to, par ko es jau minēju, proti, ka šis likums darbojas līdz tam brīdim, kad mēs Latvijas Republikā izveidojam loģisku tiesisku sistēmu, kāda bija neatkarīgajā Latvijā, kad šīs funkcijas veica Senāta administratīvais departaments. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Attiecībā uz 42.pantu es gribēju teikt, ka tajā nav runas par padomes priekšsēdētāju. Par padomes priekšsēdētāju ir runa tikai 43.pantā, 42.pants te ir lieks.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums attiecībā uz lēmuma 3.punktu. Jau agrāk uzstājoties es teicu, ka, vispārīgi runājot, visi šie jautājumi jāizlemj tiesas ceļā, bet tas risinājums, kas tiek piedāvāts lēmumā, manuprāt, ir muļķīgs. Kā ar lēmumu var ierobežot likuma iedarbību? Lai izmainītu kādu normu pašlaik spēkā esošā likumā, jāpieņem likums, nevis lēmums. Un pats formulējums “līdz konstitucionālās tiesas izveidošanai”? Kas tas par momentu? Jāpasaka pavisam precīzi– līdz tādai un tādai stundai darbojas šis likums, no tādas un tādas dienas sāk darboties konstitucionālais likums. Šī tagad ir kaut kāda deklaratīva norma, pat ne norma, tā ir pavisam vienkārša deklarācija, kurai nav normatīva rakstura. Tas ir paziņojums par nodomu, un nekas vairāk. Kā gan to var iekļaut un turpmāk izmantot?/

J.Lagzdiņš: Augstākā padome ir izveidojusi komisiju, kurai ir notektā termiņā jāveic visas tiesu sistēmas reforma Latvijas Republikā. Šī komisija strādā Aizsardzības un iekšlietu komisijas pakļautībā. Tad, kad šī komisija būs iesniegusi Augstākajā padomē jauno likumprojektu paketi par tiesu reformu Latvijas Republikā un kad tiks izveidota šī viena vai otra institūcija– konstitucionālā tiesa vai administratīvo lietu kolēģija Augstākajā tiesā –, tad šis jautājums un arī konkrēti šī izveidošana būs. Mēs pieņemsim likumu un lēmumu, ar kuru noteiksim, kādā datumā Latvijas Republikā stājas spēkā šī jaunā tiesu iekārta. Ar to brīdi tad arī šis likums beigs darboties, bet līdz tam brīdim tas būs spēkā.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, vai jums vēl ir jautājums? Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es atvainojos. Es nespēju tik ātri reaģēt uz procedūras gaitu, proti, ja mums tomēr bija nepieciešams tūlīt pēc otrā lasījuma nobalsot arī par šā likuma trešo lasījumu un ja Zaļetajevam nebija taisnība, ka bija 64 balsis, tad viņam bija taisnība, ka steidzamību pieņem ar divām trešdaļām balsu. Vadoties pēc balsotāju skaita, bija nepieciešamas 78 balsis “par”, bet bija 70– par. Tā ka šajā punktā viņam ir taisnība, es domāju, ka tas būs procedūras pārkāpums. Pirms lēmuma pieņemšanas es tomēr lūgtu nobalsot par šā likuma trešo lasījumu, lai mums nevarētu izvirzīt kaut kādas pretenzijas par procedūras pārkāpšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, apskatieties, vai procedūra ir pārkāpta vai ne. Lūdzu, balsu skaitīšanas komisija, sniedziet uzziņu, lai mēs to varam pārbaudīt. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka tā izdruka, ko vicināja Zaļetajeva kungs, absolūti neattiecas uz balsošanu par steidzamību. Tā attiecas uz tīru procedūras jautājumu. Un tās 70 balsis nav jāņem vērā. Tā ir pavisam cita balsošana. Es to izdruku varu parādīt vēlreiz.

A.Bērzs: Nav svarīgi, kas bija, bet par steidzamību nobalsoja 70 deputāti, lai gan vajadzēja būt 78 balsīm “par”. Steidzamība nebija pieņemta, jo nebija divu trešdaļu, tāpēc vajag nobalsot par trešo lasījumu. Kāda var būt problēma?

Priekšsēdētājs: Ja tā ir, tad mēs varam izdarīt to lietu. Par likumu. Tiksim galā ar šo lēmumu. Vai vēl ir priekšlikumi par lēmumu? Par lēmumu priekšlikumu nav. Tādā gadījumā paldies deputātam Zaļetajevam par modrību. Balsosim par šo likumu trešajā lasījumā. Rezultāts: 74– par, 15– pret, atturas– 8. Šis ir galīgais balsojums par likumu. Patlaban mēs varam balsot par lēmumu.

Balsojam par lēmumu “Par likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību”” spēkā stāšanās kārtību”. Rezultāts: 77– par, 10– pret, 9– atturas. Lēmums pieņemts. Lūdzu, turpinām.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Par dokumentu Nr.163, proti, par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību””. Abi likumprojekti ir identi, un priekšlikumi, kurus iesniedza deputāti, bija identiski. Tādēļ es lūdzu priekšsēdētāju likt uz balsošanu jautājumu, ka mēs neizskatām atsevišķus papildinājumus un grozījumus, jo tie tādā redakcijā, kāda bija attiecībā uz pilsētu pašvaldības likumu, ir pieņemti arī pagastu pašvaldības likumā.

Priekšsēdētājs: Balsojam. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Man jautājums, es palaidu garām. Mēs palikām pie tā varianta, ka slēdzienu dod Augstākā tiesa? Tomēr tikai prokurors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par to, ka Latvijas Republikas likumu “Par pagastu pašvaldību” izskatām bez apspriešanas debatēs, ņemot vērā, ka tas ir identisks jau iepriekš pieņemtajam likumam. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 79– par, pret– 10, atturas– 5. Kā mums tagad būs jābalso? Otrajā un trešajā lasījumā? Lūdzu, balsojam par likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Es atvainojos, trešajā lasījumā. Lūdzu, atsauciet, te par balsošanas motīviem.

K.Šļakota: Runa ir par pagastu pašvaldības likumu. Tur tie iebildumi nav identiski iebildumiem attiecībā uz pilsētu pašvaldības likumu. Republikas pakļautības pilsētas mēs varam atļauties skatīt Augstākajā padomē, taču bija runa, ka par pagastiem jāskata rajona līmenī. Un netika pat paziņots, vai šis priekšlikums ir skatīts vai nav, un kādi ir rezultāti. Un iedomājieties, godātie kolēģi, tādu lietu, vai patiešām mēs katru pagastu šeit skatīsim? Kam tas ir vajadzīgs?

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumu pieņemšanas procesa sadalīšana vairākos lasījumos nav tikai tukša formalitāte. Tas tiek darīts tāpēc, lai visi šie momenti tiktu atdalīti cits no cita ar kaut kādām laika atstarpēm, lai būtu laiks padomāt un iesniegt savus priekšlikumus, noformulēt tos. Nevar taču tūlīt pēc otrā lasījuma pasludināt trešo un atcelt debates tikai tāpēc, ka neviens nav iesniedzis priekšlikumus. Bet vai ir bijusi iespēja šos priekšlikumu iesniegt? Nevar taču likumdošanas procesu pārvērst par kaut kādu farsu!/

Priekšsēdētājs: Jā, cienītais Zaļetajeva kungs, man liekas, kādam cilvēkam ir pie rokas reglaments. Principā par šo likumu, kuru neesam apsprieduši, ja labojumu nav, mēs varam balsot arī otrajā lasījumā un pieņemt pilnībā. Trešais lasījums nav vajadzīgs.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Tieši to es gribēju Zaļetajeva kungam aizrādīt, to, kā mēs pieņemam šos likumprojektus, proti, 17.punktā ir sacīts: ja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, neviens no plenārsēdē ieteiktajiem labojumiem netiek akceptēts, likumu var pieņemt šajā lasījumā un galīgajā veidā. Un tas mums tiek darīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Man jāatvainojas, godājamie kolēģi, tik tiešām attiecībā uz pagastu pašvaldības likuma grozījumiem tika iesniegts deputāta Šļakotas priekšlikums, proti, 39.pantā noteikt, ka jautājumu par pagasta pašvaldību, pašvaldību institūciju un pagasta padomes priekšsēdētāja vai vecākā atcelšanu izlemj attiecīgā rajona padome. Taču, ņemot vērā kolēģu bažas par to, ka varētu notikt, kā šeit teica, izrēķināšanās vai kaut kāda nelikumīga rīcība, vai kaut kādi cita veida nepatīkami incidenti, komisija uzskatīja, ka šis ārkārtējais gadījums, ka mēs atceļam pagasta pašvaldības institūcijas, tomēr būtu jāizskata Augstākajā padomē. Un tieši šā motīva dēļ komisija diemžēl nevarēja pieņemt deputāta Šļakotas priekšlikumu. Un arī šā iemesla dēļ komisija nepiekrita, ka šo lietu var ierosināt rajonu un pilsētu prokurori.

Priekšsēdētājs: Labojumu un priekšlikumu nav. Balsojam par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pagastu pašvaldību”” pieņemšanu. Rezultāts: 76– par, 14– pret, 4– atturas.

Lūdzu, izskatīsim lēmumu par spēkā stāšanos.

J.Lagzdiņš: Lēmums ir identisks tam lēmumam, kādu pieņēmām attiecībā uz likuma “Par pilsētu pašvaldību” spēkā stāšanās kārtību. Tikai arī šā lēmuma 2.punktā tiek izdarīti grozījumi un svītrots, proti, vārdi “un 43.panta”, atstājot 42.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsojam par lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pagastu pašvaldību”” spēkā stāšanās kārtību”. Rezultāts: 76– par, pret– 8, atturas– 5. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz darba dienas beigām mums ir atlikušas 12 minūtes. Skatām nākamo jautājumu. Ziņojumam vārds Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Skrastiņa kungam.

J.Skrastiņš, Latvijas Republikas ģenerālprokurors: Cienījamie deputāti! Burtiski piecās minūtēs par to, kā ir grozīts likums un pieņemts lēmums par tā spēkā stāšanos. Ģenerālprokuroram ir uzticēts ārkārtīgi atbildīgs uzdevums– Augstākajā padomē griezties ar savu priekšlikumu tādos gadījumos, ja vietējās pašpārvaldes neievēro Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus.

Izmantojot šīs likumā piešķirtās tiesības, es arī griežos Augstākajā padomē ar priekšlikumu izskatīt jautājumu par triju teritoriju pašvaldību turpmākās darbības likteni, tas ir, jautājumā par Daugavpils pilsētas padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību, par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību un par Rēzeknes pilsētas padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību.
Es vēlos objektīvi informēt deputātus par to, kādi Latvijas Republikas likumu un lēmumu pārkāpumi ir bijuši šajās padomēs, kāds stāvoklis ir šajā brīdī, kā arī par to, kāda bija šo padomju attieksme pret 19.–21.augusta notikumiem, kad sazvērestības rezultātā tika mēģināts sagrābt valsts varu. Objektīvi runājot, protams, ir ļoti liela atšķirība starp Daugavpils pilsētas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona un Rēzeknes pilsētas padomju darbību, jo Daugavpils pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomes savā darbībā, sākot no 1990.gada 4.maija, būtībā ir pārkāpušas pašu galveno likumu, tas ir, Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību. Un tas arī nosaka šo padomju visu tālāko darbību un tos pārkāpumus, kuri izriet no šīs nostādnes attiecībā pret Neatkarības deklarāciju.

Tā Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padome 10.sasaukuma 4.sesijā pieņēma lēmumu par attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto “Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Pieņemtajā lēmumā noteikts, ka Daugavpils pilsētas teritorijā šī Deklarācija nedarbojas ar visām no tā izrietošajām sekām savā turpmākajā darbībā. Tā kā šī informācija ir arī jums izsniegtajā materiālā, es sīkāk pie tās nepakavēšos, tikai raksturošu tālākās darbības, kas būtiski izriet no šīs attieksmes pret Neatkarības deklarāciju. Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padomes 10.sasaukuma 5.sesijā tika pieņemts lēmums par Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 73.gadadienas svinēšanu. Lēmumā 7. un 8.novembris tika atzīts par svētku dienu. Tātad tika ignorēti visi Latvijas Republikas Augstākās padomes izdarītie grozījumi šajā jautājumā, un līdz ar to sakarā ar šīm svētku dienām Daugavpils pilsētā tika radīta ļoti nopietna, saspringta situācija. Šajā jautājumā tika iesniegts arī Daugavpils pilsētas prokurora protests, kurš tika noraidīts. Šajā jautājumā Augstākajai padomei tika iesniegts arī mans iesniegums, bet sakarā ar to, ka tas prasīja ilgu laiku, tas tika atstāts bez izskatīšanas. Tas bija arī jau ilgu laiku pēc šo svētku norises.

Gluži tāpat no attieksmes pret Neatkarības deklarāciju izrietēja Daugavpils Tautas deputātu padomes 4.jūlija lēmums, valdes lēmums Nr.368 attiecībā uz muitām. Mums jāņem vērā arī tas, kas tika darīts ar muitām pirms šāda lēmuma pieņemšanas, tātad šis lēmums būtībā nozīmēja muitas neatzīšanas un muitas graušanas kursa turpināšanu. Jāatzīmē arī tas, ka šis valdes lēmums tika pieņemts, balstoties uz Latvijas PSR Prokuratūras Daugavpils prokurora iesniegumu. Šajā jautājumā tika iesniegts Latvijas Republikas Prokuratūras Daugavpils prokurora protests, kurš tika noraidīts. Ir iesniegts arī protests Ministru padomē par vēl neatceltu valdes lēmumu.

Es pakavēšos arī pie Daugavpils valdes nostājas augusta notikumu laikā, tas ir, pie valdes lēmuma Nr.435, kas tika pieņemts 20.augustā. Ar to tika noteikts, ka Daugavpilī rīkot streikus nav mērķtiecīgi. Pēc tam– 24.augustā– vēl tika publicēta valdes priekšsēdētāja Žarkova intervija, kurā tika izteikta doma, ka arī turpmāk Daugavpils Tautas deputātu padome vadīsies pēc PSRS Konstitūcijas un likumiem. Latvijas Republikas likumus ievēros tikai tik tālu, cik tālu tie nebūs pretrunā ar PSRS Konstitūciju.

Līdzīgs stāvoklis ir Kurzemes rajona priekšpilsētā, kur arī 10.sasau­kuma 4.ārkārtas sesija 1990.gada 23.maijā viennozīmīgi izteica negatīvu attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes 4.maija Deklarāciju un aktīvi darbojās, lai panāktu, ka šī Deklarācija rajonā nedarbotos. Tika pieņemts arī aicinājums ar uzsaukumu rajona vēlētājiem, darba kolektīviem atbalstīt PSRS prezidenta 14.maija dekrētu, ar kuru Latvijas Republikas Augstākās padomes 4.maija Deklarācija tika pasludināta it kā par spēkā neesošu. Tāpat, ignorējot Latvijas Republikas 3.oktobra likumu par svētku un atceres dienām, 2.novembrī tika izdots rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja rīkojums atzīmēt Lielās oktobra revolūcijas gadadienu, 7. un 8.novembrī rajona teritorijā pie mājām izlikt PSRS valsts karogus. Turpmākajā darbībā kategoriskā formā tika pieprasīts Latvijas Republikas Augstākajai padomei ņemt līdzdalību PSRS jaunā Savienības līguma sagatavošanā un parakstīšanā. Attiecībā uz marta aptauju un PSRS referendumu 13.februārī Kurzemes rajonā tika pieņemts lēmums par PSRS referenduma sarīkošanu Kurzemes rajona teritorijā. Šajā brīdī gan Daugavpils pilsētas padome, gan Kurzemes rajona padome attiecīgi savās sesijās ir pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk tās vadīsies pēc Latvijas Republikas likumiem un pirmām kārtām pēc konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Tādējādi šajās abās padomēs ir notikusi aktīva to likumu nepildīšana un pārkāpšana, kuri bija tieši saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu, un jums– Augstākajai padomei– ir visnopietnākais pamats apspriest jautājumu par šo padomju tālākās darbības iespējamību.

Rēzeknes padome nav pieņēmusi tādu lēmumu, ar kuru būtu atzīta par spēkā neesošu Deklarācijas darbība Rēzeknes teritorijā. Šāds projekts Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomē 1990.gada 25.maijā ir iesniegts, ir gatavots izskatīšanai, bet nav pieņemts. Tā ka Rēzeknes pilsētas padomē šāds lēmums, kas neatzītu Deklarāciju un tātad neatzītu Latvijas ceļu uz neatkarības atgūšanu, nav pieņemts.

Deputātu grupa 1990.gada 27.decembrī šai padomei bija pieprasījusi izskatīt lēmumu par attieksmi pret Savienības līguma parakstīšanu. Arī šāds lēmums pieņemts netika. Taču ir atsevišķi momenti, kuros arī parādās Rēzeknes pilsētas padomes, es teikšu, svārstīgā nostāja, un tomēr ir ignorēti Latvijas Republikas likumi principiālos jautājumos. Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs 1991.gada 5.martā izskatīja jautājumu par iedzīvotāju aptaujas pilsētas un iecirkņu komisiju pilnvaru pagarināšanu PSRS referenduma laikā. Augstākā padome 6.martā pieņēma lēmumu par attieksmi pret PSRS referenduma organizēšanu un noteica, ka šīs varas veidotās struktūras, mūsu vēlēšanu struktūras, nepiedalās. Taču arī pēc tam, kad Augstākā padome pieņēma minēto lēmumu, Rēzekne savu attieksmi negrozīja. Tautas deputātu padomes sesija 1990.gada 19.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru atļāva pilsētas uzņēmumiem un organizācijām, darba kolektīviem 7.novembri uzskatīt par brīvdienu. Šeit tomēr arī jāņem vērā formulējums “par brīvdienu”, nevis “par svētku dienu”, un runa ir par 7.novembri un nevis par 7. un 8.novembri. Tātad šo triju teritoriālo pašvaldību attieksmē ir zināmas atšķirības, par kurām es centos jūs objektīvi informēt.

Es domāju, ka, izšķirot šo jautājumu, tomēr ļoti būtiski būtu skatīties vienu aspektu, proti, ka deputāti, kuri ir darbojušies padomēs, kuras savu attieksmi pret Neatkarības deklarāciju noteikušas kā negatīvu, tātad ir konceptuāli negatīvi vērtējušas tās vēsturiskās patiesības, ka Latvija ir vardarbīgi ietverta PSRS sastāvā, savā tālākajā darbībā, arī grozot šo attieksmi, viņi nevarēs vairs īstenot šo savu platformu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, ģenerālprokurora kungs! Vai kāds vēlas uzdot jautājumus? Deputāts Freimanis, lūdzu.

J.Freimanis: Skrastiņa kungs, es gribētu tomēr atgriezties pie deputāta Bojāra uzdotā jautājuma. Sakiet, lūdzu, vai mums tagad ir un vai būs pietiekami materiālu, lai runātu par mandātu atņemšanu Ļaļinam un Eglītim, jo viņi ir piedalījušies… jūs zināt, kur… Un, starp citu, šeit jau par pilsoni Ļaļinu, es pat nezinu, kā viņu nosaukt, mums te jau ir runāts. Kad mēs viņiem tiksim klāt?

J.Skrastiņš: Ja šis jautājums ir krimināllietas izmeklēšanas ietvaros, tad es varu tikai informēt par to, ka krimināllietas izmeklēšana notiek ļoti aktīvi un ļoti daudz kas no krimināllietas materiāliem ir izmantots, gan gatavojot šos materiālus, gan arī izskatot iepriekšējo lēmumu, kur bija arī mūsu iesniegums. Es negribētu šodien sniegt pilnīgu informāciju par laikiem un termiņiem, bet es varu pateikt tikai vienu, ka šis jautājums tiks risināts ārkārtīgi individuāli. Tūlīt pēc tam, kad būs pietiekami pierādījumi par katras šīs personas saukšanu pie atbildības… jo mandāta atņemšana kā tāda, es domāju, tas ir cits jēdziens, nekā tas, ko jūs laikam gribējāt jautāt. Šeit ir runa par to, ka tiks noņemta deputāta neaizskaramība un tiks dota atļauja viņa saukšanai pie kriminālatbildības.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka.

S.Buka: */Esmu ļoti priecīgs, ka ģenerālprokurors tomēr ir atradis starpību starp Daugavpils un Rēzeknes pilsētu padomju pozīcijām. Man tieši par Rēzeknes pilsētas padomi ir vairāki jautājumi. Manuprāt, dokumentu, kuru parakstījis ģenerālprokurors, sagatavojuši negodprātīgi cilvēki prokuratūrā. Palasiet šī dokumenta 8.lappusi. Šeit teikts, ka Prezidijs izskatījis jautājumu 5.martā. Šis lēmums ir pretrunā ar 6.marta lēmumu, tas ir, 5.marta lēmums ir pretrunā ar 6.marta lēmumu. Tas nozīmē, ka pārkāpums ir ne tas, kas tika pieņemts 5.martā, bet gan tas, ka lēmums 6.martā netika atcelts. Tas nozīmē, ka šeit notiek zināms juridisks pārspīlējums.

Tālāk. Sesija atļāva uzņēmumu darba kolektīviem uzskatīt 19.oktobri pa brīvdienu, kas ir pretrunā ar likumu. Pēc 4.maija, kā teikts turpmākajā rindkopā, tika apspriesti atsevišķi jautājumi, kuros uzstāšanās liecina, ka daļai deputātu ir negatīva attieksme pret Latvijas Republikas neatkarību, bet lēmumi netika pieņemti. Par to taču acīmredzot pilsētas padomei medaļas jāizsniedz, ka šie ierosinājumi nav atbalstīti, bet neizvirzīt jautājumu par tās atlaišanu.

Tālāk, nākamā rindkopa. 25.maijā tika izskatīts jautājums, lēmums netika pieņemts…/

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, uzdodiet jautājumu.

S.Buka: */Tas ir, mani interesē tas, kāpēc visi šie piemēri, kas liecina, tieši otrādi, par pietiekami veselīgu Rēzeknes pilsētas padomes pozīciju, ir nokļuvuši dokumentā, kura beigās rakstīts: “ievērojot to, ka Daugavpils un Rēzeknes pilsētu pašpārvaldes orgāni” un tālāk “pieņēmuši vairākus antikonstitucionālus lēmumus”? Paskatieties iepriekšējā rindkopā, kas tur teikts. Lēmums, kas atbalstītu līgumu, netika pieņemts, jo par to nobalsoja 28 no 60 balsošanas dalībniekiem. 10.janvārī bija publicēts aicinājums, kurā izteikta doma. Kā tā, vai mēs aizliedzam izteikt domu? Tad tas ir pretrunā ar to, ko mēs apgalvojām, ka pievienojamies Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai. Es ļoti gribētu, lai šis dokuments ar ģenerālprokurora parakstu parādītos Maskavā, Eiropas Drošības un sadarbības konferencē, kur piedalās arī Latvijas Republikas pārstāvji. Jo tā ir diskriminācija. Vai jūs to citādi vērtējat? Nav neviena lēmuma, bet jūs pasludināt padomi par antikonstitucionālu. Ir izteikti dažādi redzesviedokļi, bet prokurors uzskata, ka padomi vajag atlaist. Varbūt es kaut ko nesaprotu no tiesiskā redzesviedokļa? (Zālē troksnis.) Tas ir, Rēzeknes padomei nebija neviena lēmuma, bet tajā pašā laikā ir priekšlikums to atlaist./

J.Skrastiņš: Es jau savā runā to paskaidroju, ka 5. un 6.martā tika pieņemts viennozīmīgs lēmums nepiedalīties. Neskatoties uz to, ka šis lēmums palika spēkā, šīs Rēzeknes izveidotās vēlēšanu sistēmas piedalījās šā referenduma rīkošanā. Līdz ar to, vārdu sakot, praktiskā darbība ir tā, par kuru mēs arī runājam, kur ir šis pārkāpums noticis. Ja mēs runājam par to, ka ir ierakstīts iekšā šis jautājums par 25.maiju un 27.decembri, tad, es domāju, jūs sākumā pats minējāt, ka te runa ir par to, ka informācija ir pietiekami objektīva. Tiešām tā arī kā objektīva ir gatavota, šī informācija ir gatavota pirms jūsu likuma sagatavošanas, tātad kā pamats šā jautājuma izskatīšanai un nevis pēc šā likuma pieņemšanas ar viennozīmīgu šo norādījumu. Un arī pēc likuma ir noteikts, ka prokurors var ierosināt izskatīt. Un es šo jautājumu arī ierosinu izskatīt. Un visi jūsu vērā ņemamie momenti, kurus izteicāt, ir jāvērtē kā deputātiem, jo šeit informācija…

S.Buka: */Mēs Rēzeknes padomi atlaižam par citādu domāšanu, nevis par pieņemtajiem lēmumiem?/

J.Skrastiņš: Šeit ir minēti divi konkrēti lēmumi, par kuriem arī ir pārmetumi Rēzeknes pilsētas valdei…

Priekšsēdētājs: Cienītais Bukas kungs! Ģenerālprokurors jau neatlaiž padomi, tas ir jāizdara mums. Tā ka, lūdzu, uzdodiet jautājumus par lietu.

Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Izskaidrojiet, lūdzu, sakarā ar Kurzemes rajona padomi. Tāda frāze: “Kā padomē, tā izpildkomitejā visa lietvedība ir krievu valodā.” Kāds likums šeit tiek pārkāpts?/

J.Skrastiņš: */Pirmkārt, ja tā runā, tad tas dokuments, kas pašlaik atrodas pie jums, jāatšķir no manas mutvārdu uzstāšanās. Tā kā likums pieņemts pēc šī dokumenta sastādīšanas, tad, izlemjot to jautājumu, kuru mēs šodien izskatām, Augstākajai padomei, lai cik tas būtu skumīgi, jāvadās pēc manas mutvārdu uzstāšanās. Tāpēc es domāju, ka šoreiz ne pēc šā dokumenta jāpieņem lēmums. Bet, ja runa ir par lietvedību krievu valodā, tad, protams, runa par Valodu likumu./

T.Ždanoka: */Atbilstoši Valodu likumam, kā man zināms, punkts par lietvedību stājas spēkā no 1992.gada, no 1992.gada maija. Vai arī, iespējams, man nav taisnība? Es lūdzu jūs izskaidrot, ja man nav taisnība…/

J.Skrastiņš: */Es domāju, ka mēs tagad neapspriedīsim likumu par valodām, tāpēc es nosaucu tos konkrētos faktus, kurus es uzskatu par galvenajiem, kurus uzsvēru savā runā. Vēlreiz atkārtoju, ka dokuments sagatavots līdz tam, kad spēkā stājās likums, kas prokuroram dod tādas tiesības. Šodien es lūdzu jūs vadīties pēc tās mutvārdu informācijas, kuru es sniedzu kā vadošo un kurā bija izklāstīta šo struktūru antikonstitucionālā darbība./

T.Ždanoka: */Es vienkārši gribu no jums sagaidīt atbildi, vai lietvedība krievu valodā ir likuma pārkāpums. Jā vai nē? Īsi./ (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, ka Ždanokas kundze apskatīsies Valodu likumā, jo viņa pati, man liekas, atbildi uz šo jautājumu zina. Tas neattiecas uz šīsdienas…

T.Ždanoka: Nu, tad es sapratu, ka nav. Nekāds likums nav pārkāpts.

Priekšsēdētājs: Kā jūs zināt, mums ir valsts valoda un ir krievu valoda– divas valodas.

Aleksejeva kungs, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Man jums ir jautājums. Sakiet, lūdzu, vai fakta atzīšana, ka Latvija brīvprātīgi iestājusies Savienībā, ir vai nav krimināli sodāms noziegums?/

J.Skrastiņš: */Es nesaprotu, par ko, kāpēc mēs tagad…/ Kāpēc mēs tagad runājam par kriminālnoziegumu un par to, kā vērtēt kādu cilvēka konkrētu darbību abstraktā situācijā.

A.Aleksejevs: Es nerunāju par abstraktu situāciju, bet es runāju par pavisam konkrētu situāciju. Vai tā atzīšana, ka Latvija brīvprātīgi ir iegājusi Padomju Savienībā, ir kriminālnoziegums vai ne?

J.Skrastiņš: Es ļoti atvainojos, bet es, šodien uzstājoties, ne reizes neesmu runājis par kriminālnoziegumiem.

A.Aleksejevs: Es jums jautāju, es no jums gribēju dabūt atbildi.

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, vai jums ir kāds konkrēts jautājums?

A.Aleksejevs: Nē, paldies. Ar to pietiek, ka jūs to neatzīstat par kriminālnoziegumu.

J.Skrastiņš: Es neesmu teicis ne “jā”, ne “nē”, tāpēc ka kriminālnoziegums nerodas abstraktās situācijās, bet tas var būt konkrētiem cilvēkiem par konkrētām darbībām.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Ja atļausit, es gribētu uzdot jautājumu sēdes priekšsēdētājam. Man pilnīgi nav skaidrs, kādu dokumentu mēs tagad apspriežam– vai dokumentu, kurā formulēts Augstākās padomes lēmums? Pagaidām runa ir tikai par Latvijas Republikas Prokuratūras iesniegumu. Man cita dokumenta, par nožēlu, nav./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, mēs apspriežam ģenerālprokurora informāciju, ko viņš tikko sniedza Augstākajai padomei. Ja jums par ģenerālprokurora doto informāciju ir sīkāki jautājumi, tad jūs varat pajautāt, vai viņš zina vēl kaut ko, vai ir vēl kaut kādi dati, vai var precizēt kaut kādu faktu, jo lēmums par padomes atlaišanu ir jāpieņem mums, Augstākajai padomei. Ģenerālprokurors mums tieši tāpēc sniedza šo informāciju.

S.Zaļetajevs: */Tas nozīmē, ka šī lēmuma projekts vēl nav sagatavots?/

Priekšsēdētājs: Projektu ir sagatavojusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, bet to mēs pēc tam apspriedīsim.

S.Zaļetajevs: */Tad atļaujiet man uzdot jautājumu ģenerālprokuroram. Runa ir, lūk, par ko. Ir ierosināts atlaist padomes atbilstoši likumam, kas ir pieņemts šodien un kas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, tas ir, šodien. Vai šī likuma normas var piemērot darbībām, kas pieļautas līdz šā likuma pieņemšanai? Vai runa ir par likumu, kam atpakaļejošs spēks? Kā tas saskan? Es ļoti lūdzu, cienījamie kolēģi, neatbildēt man no vietas. Es jautājumu taču uzdevu prokuroram./

J.Skrastiņš: Zināmā mērā šāda jautājuma nostādne ir pareiza, jo šim likumam tiešām tiek piešķirts atpakaļejošs spēks, bet te nav runas par atbildību, bet gan par šo organizāciju, šo pašvaldību turpmāko darbību. Pats likums jau runā pagātnes formā, tātad par darbībām, kuras ir notikušas pagātnē. Un līdz ar to es uzskatu, ka, teiksim, Augstākā padome ir tiesīga uz šā likuma pamata šobrīd šo jautājumu izskatīt.

S.Zaļetajevs: */Un vēl viens jautājums. Runa ir par to, ka mēs pieņēmām izmaiņas likumā par pilsētu pašvaldību. Taču tajā pašā laikā Kurzemes rajona padome nedarbojās likuma par pilsētu pašvaldību rāmjos, bet pēc likuma par Rīgas pilsētas pašvaldību. Kā mēs varam piemērot tikko pieņemta likuma normas, pat ar atpakaļejošu spēku, pret varas orgānu, kas vispār nav darbojies šā likuma rāmjos?/

J.Skrastiņš: Pēc pašreiz esošās kārtības Kurzemes rajons tomēr darbojas, vadoties pēc pilsētu pašvaldības likuma. Vai to var piemērot vai nevar piemērot, tas, protams, ir atkarīgs no jūsu– deputātu– lēmuma. Es jūs esmu informējis par to, kas šajās konkrētajās pašvaldībās prokuratūras darbības rezultātā ir noskaidrots, proti, kādas ir pašas būtiskākās šīs nekonstitucionālās darbības. Mēs pat neesam pakavējušies ne pie kādiem likuma pārkāpumiem, kas būtu tīri saimnieciski, sadzīviski un tā tālāk. Runa ir par tādiem pārkāpumiem, kuri liecina par paša galvenā, proti, par Deklarācijas noliegšanu savā darbībā.

Priekšsēdētājs: Man vienkārši ir lūgums, ja ir jautājumi par mūsu pieņemtajiem likumiem, tad mums tāpēc ir juriskonsulti, mums ir arī Juridiskā pārvalde, kurai mēs to varam prasīt. Tribīne nav jāpārvērš par…

S.Zaļetajevs: */Lieta tā, ka vispār šādi jautājumi tiek izlemti konstitucionālajā tiesā. Bet es jautāju vienam no mūsu republikas kvalificētākajiem juristiem. Es gribēju zināt viņa personīgo attieksmi. Es juridiski neesmu izglītots, atzīšos. Tāpēc gribēju dzirdēt skaidru kvalificētu atbildi no cilvēka, kam ir atbilstošas zināšanas./

Priekšsēdētājs: Jā, bet ņemiet vērā, ka šeit ir pārējie deputāti, kuriem juridiskās konsultācijas varbūt nav vajadzīgas. Tā ka, lūdzu, par lietu, deputāti!

Žarkova kungs.

V.Žarkovs: */Skrastiņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jums bija iespēja agrāk atcelt vai noprotestēt Daugavpils pilsētas padomes lēmumus par viņu attieksmi pret Deklarāciju? Ja bija, tad kāpēc jūs tos neiesniedzāt Augstākajai padomei?/

J.Skrastiņš: Mēs esam protestējuši gan pret Daugavpilī pieņemto lēmumu par svētku dienām 7. un 8.novembrī, gan esam protestējuši pret muitas likvidēšanu, tas ir, pret tiem lēmumiem, kurus Daugavpils padome pieņēma jau pēc tam, kad tika izveidota Latvijas Republikas Prokuratūra. Abos gadījumos mēs esam saņēmuši noraidījumu.

V.Žarkovs: */Tad man otrais jautājums. Kur jūs redzat pārkāpumu, pilsētas padomei pieņemot 19.–21.augusta lēmumus, kad pilsētas padome uzstājās ar komitejas atzīšanu par antikonstitucionālu? Kur jūs šeit redzat darbību, kas neatbilst Latvijas Republikas likumu prasībām?/

J.Skrastiņš: Es jau savā runā teicu, ka es uzskatu, ka galvenais jautājums šajā lēmumā ir par to, ka tiek paziņots, ka politiskais streiks šajā situācijā nav mērķtiecīgs. Tajā pašā laikā šis politiskais streiks varbūt bija vienīgais līdzeklis, ar kuru Latvijas Republika tajā situācijā varēja aktīvi pretdarboties un izdzīvot. Un, ja šajā brīdī tiek pieņemts lēmums par Augstākās padomes nostādnes ignorēšanu un uzskatīt to par nemērķtiecīgu, tad mēs uzskatām to par nekonstitucionālu darbību.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš: Atļausiet sniegt uzziņu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es lūdzu jūs pievērst uzmanību, it īpaši deputātam Zaļetajevam, likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par pilsētu pašvaldību”” 39.pantam. Tajā ir šāda redakcija: “Ja pašvaldību institūcijas pēc to ievēlēšanas, realizējot pilsētas pašvaldību, atkārtoti nav izpildījušas vai ir pārkāpušas…”, tātad pagātnes formā: “pēc to ievēlēšanas”. Tātad šeit par spēkā esamību vai neesamību nevar būt runa, tas ir vērsts arī uz tiem pārkāpumiem, kuri ir pirms šā likuma pieņemšanas.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, klausoties pēdējos jautājumus, man ir priekšlikums nobalsot par to, ka jautājumu uzdošana tiek pārtraukta. Pēc tam jāpāriet pie lēmuma projekta izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl viens deputāts pie pirmā mikrofona, pēc tam balsosim.

M.Bekasovs: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Man jautājums par Rēzeknes pilsētas padomi. Pirmais. Tikai Prezidijs pieņēma lēmumu par referenduma rīkošanu, bet ne padome. Vai padome, visa padome ir atbildīga par to, ko nolemj Prezidijs? Tas ir pirmais jautājums. Un otrais jautājums. Vai nevajag atlaist arī visas pārējās padomes tur, kur bija kaut viena komisija referenduma rīkošanai?/

J.Skrastiņš: Es tiešām arī tā gribu atbildēt, ka tas ir nodots deputātu vērtēšanai. Jo mans uzdevums ir saskaņā ar šo likumu ierosināt izskatīt. Es esmu ierosinājis izskatīt, informējot objektīvi. Tajā skaitā es centos būt arī objektīvs Rēzeknes jautājumā.

M.Bekasovs: */Un vēl jautājums, ja atļausiet. Par to, ka sesija pieņēma lēmumu atļaut organizācijām brīvdienu 19.oktobrī sakarā ar to, ka organizācijas padomei to bija lūgušas. Kā jūs uzskatāt, vai tas ir pārkāpums? Jo padome neizsludināja šo dienu par svinamu dienu, bet tikai atļāva organizācijām iespēju dot brīvdienu. Tas nebija likuma par svinamām dienām pārkāpums. Vai jūs tā neuzskatāt?/

J.Skrastiņš: Tas ir daļējs pārkāpums. Tā arī šo jautājumu traktēsim, ka daudz nopietnāk ir tur, kur atzina divas dienas par svētku dienām. Tajā pašā laikā šādā veidā arī noteica brīvdienas savas padomes teritorijā, kas likumdošanas aktos nekur nav paredzēts, proti, ka varētu noteikt brīvdienas bez oficiāli noteiktajām svētku dienām un bez tā darbadienu grafika, kāds paredzēts Darba likumdošanas kodeksā…

M.Bekasovs: */Es jūs saprotu, taču mēs, juristi, redzam likuma burtu, bet ne savu pieņēmumu. Paldies./

J.Skrastiņš: Tas nemaz nav pieņēmums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skrastiņa kungs. Debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti. Deputāts Žarkovs pirmais lūdz vārdu. Nākamais ir Jānis Žukovs– Daugavpils LTF valdes priekšsēdētājs. Jūs gribat mainīties? Man Žarkovs ierakstīts pirmais, pēc tam Vidavskis. Lūdzu, deputāts Žarkovs, pēc tam– Vidavskis.

V.Žarkovs: */Cienījamie deputāti! Pēdējā laikā pret Daugavpils pilsētas padomi ir izvērsta liela kampaņa, lai to atlaistu. Par to varam pārliecināties masu informācijas līdzekļu pēdējos ziņojumos, gan radio un televīzijā, gan avīzēs. Ļoti daudz dažādas spriedelēšanas ap manu uzvārdu. Un šodien mēs pārliecinājāmies, ka ļoti ātri, steidzamības kārtībā tiek pieņemts likums, lai varētu atlaist tās pilsētu padomes, kas, iespējams, pieņēmušas tādus lēmumus, lai tiešām republikā saglabātu pilsonisku mieru un saskaņu.

Mēs sanācām uz pilsētas padomes sesiju, mums tagad grūta situācija, sarežģīta. Turklāt pēdējā laikā mēs uz pilsētas padomes sesijām sanācām bieži. Šis process turpinās. Un šodien, kad es lūdzu šo jautājumu neiekļaut darba kārtībā, jo pēc divām dienām mums būs sesija, es paziņoju par savu atkāpšanos. Laikrakstā “Diena” šodien ir publikācija par to, ka es lūdzu pilsētas padomi atbrīvot mani no ieņemamā amata, lai nebūtu konfrontācijas, lai deputāti savā vidū atrastu saskaņu, lai pilsētā turpinātos normāls uzņēmumu darbs un pilsētnieku dzīve.

Mēs sanācām uz pilsētas padomes sesiju un pieņēmām Daugavpils pilsētas padomes paziņojumu saviem vēlētājiem un, dabiski, republikas Augstākajai padomei. Mēs paziņojam par to, ka pilnīgi nepamatoti un juridiski nepierādāmi ir izdomājumi par pilsētas padomes atbalstu puča organizētājiem 1991.gada 19.–21.augustā. Diezin vai ir vērts pierādīt, ka pilsēta tajās dienās bija brīva no ārkārtējā stāvokļa šausmām. Un, kad es uzdevu jautājumu Skrastiņa kungam, pārliecinošu atbildi nesaņēmu.

Un tagad par šo dokumentu, kurš mums ir. Pirmkārt, uzskatu, ka šis dokuments ir sagatavots steigā. Es negribētu apvainot Skrastiņu, es viņu ļoti cienu, taču tomēr uzskatu, ka tas ir ļoti paviršs materiāls, šeit ir pat tādas kļūdas, kas prokuroram godu nedara. Piemēram, 3.lappusē rakstīts: “1991.gada 26.augustā Daugavpils pilsētas padomes valde pieņēma lēmumu Nr.438” un citēju tālāk, ka “padome nolēma, ka no 1991.gada 21.augusta visā teritorijā ir spēkā likumi”, un tā tālāk. Vai nu valde, vai padome, bet šīs lietas jaukt nedrīkst. Lai tā būtu drukas kļūda, bet mēs to pilsētas padomē izskatījām. Un vismaz mūsu lēmumu par attieksmi pret Deklarāciju un citus lēmumus, kurus pieņēmusi padome– par svinamām dienām, par muitu –, neviens nav atcēlis. Patiesībā lēmumu par muitu mēs apturējām. Es par to tūlīt ziņoju Godmaņa kungam, jo tur bija pilnīga nekārtība, pilnīga bezkontrole– stacijā ķēra piecu minūšu laikā. Mēs teicām: vajag visu iekārtot, dariet, kā pienākas, tad mēs jums ļausim strādāt. Preču stacijā, kur mums atrodas muita, mēs to neaizvērām un neapturējām. Tur, kur izlādē konteinerus, muitnieki darbojās. Bet pasažieru stacijā mēs apturējām. Un tūlīt par to ziņoju Godmaņa kungam. Tas rāda, ka šis dokuments ir pavirši sastādīts. Tas gatavots speciāli, acīmredzot tādēļ, lai ātrāk izlemtu šo problēmu, par ko mums šī saruna,– atlaistu padomi.

Es uzskatu, ka mēs darbojāmies pareizi, ja neviens mūsu lēmums nav atcelts. Bija pārejas periods, bija Deklarācijas 5.pants, kas mūsu republikā ļāva darboties Latvijas PSR Konstitūcijai un PSRS Konstitūcijai. Un tāpēc es uzskatu, ka attiecībā uz to bija iespējams protestēt, atcelt jebkuru mūsu lēmumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tāds precedents bija. Jūs droši vien zināt, ka mēs pieņēmām lēmumu par referendumu pilsētā. Tad Augstākajā padomē momentā tika izskatīts šis jautājums, rīkot šo referendumu mums aizliedza. Mēs pakļāvāmies un šo referendumu nerīkojām. Tas gan bija Augstākās padomes iepriekšējā sasaukuma laikā.

Mēs uzskatām un Augstākās padomes deputātiem paziņojam, tāpat saviem vēlētājiem, ka šajos apstākļos pilsētnieku interešu un tiesību aizstāvība iespējama tikai demokrātiskas neatkarīgas republikas veidošanas ceļā. Jo visos masu informācijas līdzekļos, ko vien es zinu, Tautas frontes valde apliecina, ka mēs celsim demokrātisku valsti. Tad arī rīkosimies demokrātiski! Mēs, atkārtoju to vēlreiz, sesijā esam atcēluši visus savus iepriekšējos lēmumus. Un mēs teicām, ka nu, kad pārejas periods ir beidzies, pilsētas teritorijā darbojas tikai Latvijas Republikas likumi.

Ja runājam par Daugavpils deputātu korpusu, tad tas Tautas frontes nodaļas prasību atlaist pilsētas padomi kvalificē kā neatbilstošu Latvijas likumdošanai, kam nav nekāda pamata. Šeit ir Tautas frontes pilsētas nodaļas un Latvijas Demokrātiskās darba partijas vadītājs. Pēdējā laikā tika rīkoti pasākumi– darba kolektīvu sapulces, galvenokārt iestāžu kolektīvos, tādos kā pedagoģiskais institūts, mūzikas skola. Mītiņš notika. Kaut gan stāstīja, ka mītiņš bijis daudzskaitlīgs, mēs zinām, ka tajā piedalījās mazāk nekā tūkstotis, 500–600 cilvēku. Es uzskatu, ka deputātu darbību var novērtēt tikai vēlētāji. Lūk, tāpēc mēs sen uzstājamies, lai Augstākā padome pieņemtu likumu par deputātu atsaukšanu. Mēs neesam aizmirsuši par saviem pienākumiem vēlētāju priekšā, darījām visu, lai ne mūsu vainas dēļ trūkstošo ekonomisko sakaru apstākļos, ne mūsu vainas dēļ augošajā dārdzībā, haosā, ne pēc mūsu iniciatīvas izvērstajās mītiņu kaislībās tomēr saglabātu normālu darba ritmu uzņēmumos, meklētu nesāpīgākos ceļus pārejai uz tirgus ekonomiku, aizsargātu pilsētnieku ekonomiskās un sociālās tiesības, nodrošinātu viņiem mierīgu dzīvi un relatīvu labklājību. Lūdzu, sakiet man kaut viens no jums, ka mūsu pilsētā slikti tiek organizēta apgāde ar pārtiku, sliktāk norit dzīvokļu celtniecība, sliktāk strādā uzņēmumi, kas līdzekļus nepārskaita budžetā! Es jums varu pateikt, ka pirmajā pusgadā mēs republikas budžetā esam pārskaitījuši 140 miljonus rubļu, 300 miljonus pārskaitīsim pavisam, bet savas pilsētas vajadzībām esam pusgadā iztērējuši tikai 35 tūkstošus. Ko jūs šajā sakarā varat teikt? Ka slikti strādā mūsu uzņēmumi? Vai mēs Ministru padomei, Augstākajai padomei esam kāda īpaša nasta? Es tā neteiktu.

Mūsu deputāti apliecina savu apņēmību arī turpmāk ieturēt kursu uz pilsonisku mieru un nacionālo saskaņu pilsētā, sadarboties ar sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, uzturēt līdzsvarotību, saprātīgumu savā darbībā, ar cieņu izturēties pret citādi domājošiem, stingri vērsties pret ekstrēmismu un vandālismu. Es aicinu jūs, cienījamie Latvijas tautas deputāti, tomēr nekļūdīties, nosakot Daugavpils pilsētas padomes turpmāko likteni. Atlaist to tikai par to, ka mēs svinējām 7. un 8.novembri, pēc tam šīs dienas atstrādājot? Un par to, ka izteicām savu attieksmi pret Deklarāciju, kaut gan visi Latvijas Republikas likumi tika pildīti? Es uzskatu, ka pārsteidzība šī jautājuma izlemšanā pavisam nebūs vietā. Jo mums republikā tomēr nāksies celt demokrātisku neatkarīgu valsti. Es aicinu visus Augstākās padomes deputātus meklēt kopīgu valodu. Atteikties no īslaicīgām interesēm, no sava politiskā drudža. Paldies./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai Vidavska kungs būtu gatavs runāt? Man saraksts ir drusku sajaukts. Pēc tam ir pierakstījies deputāts Seiksts.

A.Vidavskis: */Cienījamie deputāti! Jautājums, kuru pašlaik apspriežam sesijā, ir, manuprāt, lakmusa papīrītis Augstākās padomes demokrātisma pārbaudei. Šī jautājuma demokrātiskā izlemšanā ir ieinteresēti tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Daugavpils pilsētā. Jā, pilsētas padome ir pieņēmusi lēmumus, kuri bija pretrunā ar Augstākās padomes lēmumiem. Tie ir norādīti Latvijas Republikas Prokuratūras iesniegumā, pie tiem sīkāk neapstāšos. Teikšu tikai to, ka šos lēmumus pilsētas padome ir pieņēmusi, ievērojot cilvēku viedokļus. Jā, tāds noskaņojums cilvēkiem bija! Ņemsim, piemēram, lēmumu par 7.novembra svinēšanu. Neilgi pirms šīs dienas pilsētā bija Īvāna kungs, vadīja komisijas sēdi par latviešu valodas mācīšanas jautājumiem. Starp citu, komisija atzīmēja apmierinošu darbu šajā jautājumā. Tad, lūk, runājot par šo dienu, es biju priecīgs dzirdēt no Īvāna kunga: ja ļaudis šodien grib, lai svin! Nākamgad, iespējams, tas vairākumam vairs nebūs vajadzīgs. Lūk, tā ir demokrātiska pieeja! Un šeit es gribu izteikt pārmetumus Augstākās padomes Prezidijam, Augstākajai padomei, ka viņi agrāk nav reaģējuši uz pilsētas padomes pieņemtajiem lēmumiem, neatcēla tos, tādā veidā sekmējot kļūmīgu lēmumu pieņemšanu arī turpmāk.

Šodien izvirzīts jautājums par pilsētas padomes atlaišanu. Es kā šīs pilsētas padomes deputāts daudzu pilsētnieku un reāli domājošo deputātu vārdā uzskatu, ka izmantot šo galējo mēru nav nepieciešamības. Šodien pilsētas teritorijā pilnā mērā darbojas Latvijas Republikas likumi. Pilsētas padomes priekšsēdētājs no amata atteicies. Ir iespēja izveidot demokrātisku valdi, kas konsolidēs visus iedzīvotājus. Vakar tam bija gatavas organizācijas, kas apvienojušās ap Latvijas Tautas frontes pilsētas nodaļu. Šodien, uzzinājušas par Augstākās padomes sagatavoto lēmuma projektu, tās no vakardienas lēmuma ir atteikušās. Ja šodien šis lēmums par padomes atlaišanu netiks pieņemts, es atkārtoju, netiks pieņemts, tad durvis uz sadarbību nav aizslēgtas. Šā lēmuma nepieņemšana dotu iespēju mūsu pilsētā radīt normālu radošu atmosfēru, apvienot visus iedzīvotājus, pārliecināties par to, ka mēs tagad dzīvojam demokrātiskā neatkarīgā valstī. Aicinu jūs, cienījamie deputāti, ieklausīties manā runā, apmierināties tikai ar valdes atlaišanu. Pateicos jums par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Jānis Žukovs– Daugavpils LTF valdes priekšsēdētājs un Daugavpils novada demokrātisko spēku koordinators. Nākamais– deputāts Seiksts.

J.Žukovs, Daugavpils LTV valdes priekšsēdētājs: Es nedaudz gribu piebilst pie tā, ko teica republikas ģenerālprokurors, un dot papildu informāciju. 1990.gada 13.decembrī pilsētas Tautas deputātu padomes 6.sesija, izskatot attieksmi pret jaunā Savienības līguma noslēgšanu, nolemj, ka gadījumā, ja Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome ietur destruktīvu pozīciju Savienības līguma parakstīšanas jautājumā, tad tai tiks izteikta neuzticība un prasība atkāpties pašlikvidējoties. 1991.gada 10.janvārī pilsētas Tautas deputātu padomes 8.sesija pieprasa republikas valdībai ar Godmani priekšgalā nekavējoties atkāpties sakarā ar prettautisku politiku, kā arī atlaist Augstāko padomi un izsludināt jaunas vēlēšanas, pamatojoties uz PSRS prezidenta lēmumu par to, ka netiek ievēroti PSRS Augstākās padomes lēmumi. Saskaņā ar pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu tiek izveidota streiku komiteja, noturēts politisks protesta mītiņš, kurā tiek pieņemta rezolūcija ar prasību griezties pie PSRS prezidenta, citu republiku augstākajām padomēm panākt nekavējošu Latvijas Ministru padomes atkāpšanos, atcelt visus Latvijas Republikas lēmumus, kuri pieņemti pēc 1990.gada 4.maija, izteikt neuzticību Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Gadījumā, ja tas netiek izpildīts, lūgt Vislatvijas nacionālo glābšanas komiteju uzņemties valsts vadīšanu. 1991.gada 29.janvārī Tautas deputātu padomes 9.sesija nolemj, ka pilsētas rūpniecības uzņēmumiem jāpārtrauc nodokļu pārskaitīšana republikas budžetā. 1991.gada 11.jūlijā, neskatoties uz Vislatvijas aptaujas rezultātiem, Daugavpilī tiek izveidota pilsētas valde. Lai nostiprinātu pilsētas komunistu pozīcijas, kur jau tā Tautas deputātu padomē ir 25 procenti komunistu, Latvijas Komunistiskās partijas Daugavpils pilsētas komitejas vadošie darbinieki gandrīz pilnā sastāvā tiek iekļauti pilsētas valdē. 1991.gada 14.jūnijā– Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā– pilsētā netiek izkārti karogi, pamatojoties uz to, ka šīs atceres dienas nosaukuma formulējums neesot pieņemams. 1991.gada 3.jūlijā netiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda piemiņas diena. Neskatoties uz to, ka pilsētas valde pieņem lēmumu Nr.437– par Latvijas Republikas likumu darbību pilsētas teritorijā pilnā apjomā, tas ir, pēc puča, ļoti kūtri tiek risināti jautājumi par partijas komitejas un Valsts drošības komitejas telpu aizzīmogošanu. Netiek organizēta zemessardze. Turpinās dzīvojamo māju celtniecība pēc armijas daļu pieprasījuma.

1991.gada 27.augustā pilsētas Tautas deputātu padomes 15.sesijā pilsētas valde atkāpjas, atstājot pilsētas saimniecisko dzīvi sešu valdes locekļu pārziņā. Tiek uzsāktas sarunas ar demokrātisko opozīciju. Diemžēl šīs sarunas absolūti nekādus rezultātus nedeva, jo mēs uzskatām, ka padomes priekšsēdētājs Žarkovs pilsētas Tautas deputātu padomi vienkārši ir dezinformējis vairākos jautājumos, pasakot, ka viss ir kārtībā un visi var strādāt tālāk, tātad opozīcijai nav nekādu konkrētu priekšlikumu. Tālāk– 5.septembrī notika jauna sesija, kurā tika ievēlēti jauni valdes locekļi– pavisam 13. Tātad pilsētas padomei, pilsētas valdei no 17 locekļiem 13 jau ir ievēlēti, atstājot četras vietas demokrātisko spēku pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka no šiem 13 valdes locekļiem darbojas arī vecā valde, kura jau atkāpjas. Atkāpjas un atkal iet atpakaļ. Vakar notika pilsētas valdes sēde, kurā izskatīja Vladimira Žarkova iesniegumu par atkāpšanos no padomes priekšsēdētāja amata. Daugavpils novada demokrātisko spēku padome uzskata, ka vienīgais ceļš, kā stabilizēt stāvokli pilsētā un panākt pilnīgu Latvijas Republikas likumu ievērošanu, ir pārtraukt esošās un grūstošās pilsētas valdes un Tautas deputātu padomes darbību, nozīmējot pagaidu valdi un izsludinot jaunas vēlēšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Seiksts. Jā, no deputāta Cilinska ir priekšlikums, kas praktiski realizējas. Sarakstā, kur jau pieteicās Zaļetajevs, nav ievērota frakciju proporcionalitāte. Es pat nezinu, kas tās par frakcijām te ir, bet katrā ziņā Seikstam dodam vārdu, pēc tam debates beidzam.

A.Seiksts: Es šajā problēmā redzu trīs aspektus: juridisko, politisko un funkcionālo aspektu. Juridiskais aspekts ir, ja vērtē, kādā mērā lēmumi ir prettiesiski un kāda rīcība un darbība ir bijusi augusta dienās. Es šo aspektu neskaršu, jo man pietika ar to informāciju, ko sniedza ģenerālprokurora kungs. Es neskaršu arī politisko aspektu, kur runa būtu par to, kā tā vai cita pašvaldība atbalstījusi Latvijas Republikas ceļu uz neatkarību. Es gan piedalījos tikai vienā (es neesmu pilsētā ievēlētais deputāts) pilsētas padomes sesijā, kad bija runa par 4.maija Deklarāciju. Cienījamiem kolēģiem es varu teikt, kāpēc netika pieņemts šis lēmums. Tikai tādēļ (mums fakti ir pietiekami), ka Tautas frontes un demokrātisko spēku platformas frakcija bija pietiekami liela, lai, “balsojot ar kājām”, izgāztu ne vienu vien reizi šādus lēmumus. Tas ir vienīgais aspekts, kādēļ šādi lēmumi netika pieņemti. Ja juristiem vai vēl kādiem, kuri interesējas par šiem jautājumiem, ir vajadzība iepazīties, es domāju, ka vēl ne visi Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes protokoli ir nobēdzināti.

Es pieskaršos trešajam, mazāk politizētam aspektam, proti, tas ir funkcionālajam aspektam. Rēzeknes padomē šodien situācija ir tāda, ka abas frakcijas– vairākuma un mazākuma frakcija– ir pietiekami spējīgas, lai izgāztu jebkuru lēmumu. Piedodiet, kolēģi, es šobrīd abstrahēšos no politikas, no jurisprudences. Mani kā pilsētas iedzīvotāju interesē tikai viens fakts: vai Rēzeknes pilsētas padome šodien var pieņemt lēmumu pilsētas iedzīvotāju interesēs vai nevar? Jebkuru lēmumu, kurš skar kaut cik politiskus aspektus, izgāž viena vai otra frakcija. Un kā pilsētas iedzīvotājs, kuru interesē labiekārtošanas, komunālie jautājumi un citi, es redzu: kolīdz skar konkrētas personības vai politiskos jautājumus, jebkurš lēmums tiek izgāzts. Un tagad kolēģi runā par demo­krātismu. Mēs zinām latvisko pieredzi. Es atkal atkārtoju tiem kolēģiem, kuri sēž aizmugurējās rindās, ka šobrīd es esmu tālu no politikas. Taču kāpēc parlamenti jebkuros līmeņos pasaulē cieš parlamentāro krīzi? Pietiek tikai vienā aspektā, ja parlaments izrādās funkcionēt nespējīgs, lai pieņemtu lēmumus, tad tas ir pietiekams arguments, lai parlamentu atlaistu. Un svarīgākais nav, kādi karogi tajā dienā ir izkārti un kādus svētkus svinam. Tas tiešām, kolēģi, nav pats svarīgākais. Svarīgākais ir tas, vai padome var funkcionēt vai nevar. Noskatoties Rēzeknes pilsētas televīzijas pārraidīto pēdējo pilsētas valdes sēdi un padomes sēdi, pilnīgi no malas skatoties un nepieskaroties nevienai politiskajai frakcijai, es nācu pie secinājuma, ka funkcionāli padome pastāvēt nevar, jo gan viena, gan otra frakcija (otra gan vairāk) pēdējā laikā ir nodemonstrējusi savu vēlēšanos neatkāpties nekur. Un tāpēc es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, par ko balsos vēlētāji, neatkarīgi no tā, kādas partijas vai frakcijas tur atkal darbosies priekšvēlēšanu periodā, es runāju tikai no viena aspekta, proti, normalizēt situāciju ar tīri praktisku jautājumu pieņemšanu mūsu pilsētā var jauna padome.

Un tagad, kas attiecas uz ļoti cienījamā kolēģa Bekasova jautājumu. Ļoti cienījamais kolēģis izvirzīja jautājumu par to, ka būtu jāizskata visas padomes. Mūsu rajonā bija pāris padomju, kuras pieņēma lēmumu par PSRS referenduma atbalstīšanu. Šīs padomes netiks izskatītas tikai tādēļ, ka rajona padome šos lēmumus atcēla. Tāpēc acīmredzot mums šis mehānisms ir jāredz. Tur, kur šie lēmumi ir atcelti, Augstākajai padomei acīmredzot ir viena taktika.

Kas attiecas uz kolēģa Vidavska, manuprāt, arī loģisko ierosinājumu par to, ka it kā varētu atlaist tikai valdes, man tomēr ir iebildums. Cienījamie kolēģi, būsim reālisti un sapratīsim, ko nozīmē ievēlēt, piemēram, demokrātisku vairākuma frakciju, koalīcijas vai kādu demokrātisku valdi, ja padome paliek iepriekšējās pozīcijās? Valde nebūs spējīga darboties. Un gribot vai negribot tas nav atrisinājums. Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šo lēmumu.

Man vienīgi pie lēmuma projekta ir priekšlikums. Ja mēs to pieņemam, tad 2.punkta otrajā rindkopā es pieprasītu obligāti ielikt termiņu, līdz kuram laikam Augstākās padomes Prezidijam tas ir jāizdara. Es pamatošu– kāpēc. Tas ir tīri pagātnes stilā runāt, ka ir jau signāli par to, ka būs sabotāža, bezvaras periods, jo padomes būs atlaistas ar šodienu, un šajā periodā būs ne tikai sabotāža, būs arī bezdarbība un būs arī rīkojumi, kuri man ir kļuvuši zināmi un kuri man ir jāpārbauda, proti, ka vecās padomes budžetu izlieto savtīgās interesēs. Man jāpārbauda šie fakti. Tāpēc es ierosinu atbalstīt šo lēmumu kā vienīgo visā Rēzeknes situācijā, nepolitizētu, bet funkcionāli spējīgu atrast situācijas atrisinājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nāks ar lēmuma projektu? Zaļetajeva kungs, mēs nolēmām debates pārtraukt. Ja vajadzīgs, mēs balsosim.

S.Zaļetajevs: */Es nesaprotu, kāpēc ierobežo manas tiesības uzstāties./

Priekšsēdētājs: Vadoties pēc vecā nolikuma, mums ir frakciju proporcionalitāte. Tā kā mums ir daudz frakciju un ļoti daudz neatkarīgo deputātu, tad, Zaļetajeva kungs, nekādi neiznāk. Kas jums ir pierakstījušies? Es ļoti nožēloju, bet man nav nekādu tiesību dot vārdu.

S.Zaļetajevs: */Pirmkārt, lēmums par debašu pārtraukšanu nav pieņemts, un es uzskatu, ka nevajadzētu tērēt laiku balsošanai, bet ļaut man uzstāties./

Priekšsēdētājs: Es vados šoreiz pēc reglamenta, nevis pēc balsošanas. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Tā kā patiešām deputātam Zaļetajevam vārds nav dots, tad es nebūšu netaktisks un ierosināšu pārtraukt debates un lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Frakciju ierosinājums ir, bet es vienkārši runāju par to, ka mums pēc reglamenta nav jābalso, jo šeit nav ievērota frakciju proporcionalitāte.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka es zināmā mērā uzstāšos kā opozīcijas pārstāvis./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par debašu pārtraukšanu. Rezultāts. Pirms mēs sāksim apspriešanas procedūru, reģistrēsimies. Škapara kungs, vai jums būtu jānāk tribīnē, lai skaidrotu šo lēmuma projektu? Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Par balsošanas motīviem. Es ilgi meklēju vispareizākos vārdus, bet varu pateikt tikai vienu, ka mēs nedrīkstam tagad pieņemt šo lēmumu, jo šeit viss ir “šūts ar baltiem diegiem”. Es ļoti labi saprotu, ka, tā kā opozīcijai nav savas preses, tad, bez šaubām, rezonanse būs ļoti niecīga. Vienkārši, vēršoties pie skaidrā saprāta, es gribu teikt, ka tiešām tas nav parlamenta cienīgs dokuments. Praktiski viss balstās uz 4.maija Deklarāciju. Pārejas periodā opozīcija varēja izveidoties, tikai atbildot uz jautājumu– Savienībā vai ārpus tās. Un tagad apvainot opozīciju, kaut gan tā ir izpildījusi savu galveno uzdevumu pārejas periodā, atvainojiet mani,– tas ir vienkārši nesolīdi. Tā tas tiešām ir. Pagaidiet, uzmanību! Tagad vērtējot to, kas ir noticis Maskavā, es skatos, ka pēc pirmā apvērsuma notika otrais apvērsums. Tas pats notiek pie mums. Jo es uzskatu, ka tagad likvidēt visas tās pašvaldības, kurās bija uzvarējusi opozīcija, turklāt, no ārpuses skatoties, šādā te parlamentārā ceļā, bet pēc būtības– apvērsuma ceļā, es uzskatu, ka tas tiešām ir kaut kas, kam nav precedenta. Es vēlreiz vēršos pie jums ar lūgumu– nepieņemt šodien šo lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Man ierobežoja laiku, tāpēc es varu pateikt tikai to, ka, atsakot man vārda brīvību, jūs parādījāt ārkārtīgu nevērību opozīcijai. Tas paliek uz jūsu sirdsapziņas. Bet jūs, iespējams, cienīsiet paši sevi un savus lēmumus? Tikko jūs pieņēmāt lēmumu par izmaiņām likumā, kuram 40.panta 1.apakšpunktā teikts: “Augstākā padome, pieņemot lēmumu par pilsētas padomes atlaišanu, nosaka termiņu pilsētas padomes jaunām vispārējām vēlēšanām.” To jūs pieņēmāt, bet ne opozīcija. Vai jūs savus lēmumus cienīsiet un pildīsiet vai ne? Kur jūsu piedāvātajā lēmuma projektā ir pilsētas jaunās padomes vēlēšanu termiņš?/

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vairs neviens nevēlas izteikties? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es esmu vienmēr šajā zālē centies aizstāvēt likumu. Es uzskatu, ka šajā gadījumā konkrētais lēmuma projekts dažos punktos neatbilst nupat pieņemtajam mūsu likumam. Vienu šo momentu nosauca Zaļetajevs. Man vienkārši bija pienākums to pateikt. Konkrēti runājot, tas ir par šo termiņu un par valdes nozīmēšanu, respektīvi, par šīs valdes nozīmēšanu. Šie divi punkti netiek ievēroti.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

J.Lagzdiņš: Ir priekšlikums atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Uz cik ilgu laiku jāatliek un kādā dienā tas izskatāms, jāizlemj tūlīt.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Tā kā te ir vairāki priekšlikumi attiecībā uz termiņiem un es jau savā laikā frakcijā izteicu to, ka šīs vēlēšanas jānozīmē ne vēlāk kā 1992.gada februārī, es domāju, ka šādam termiņam mēs varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tas ir papildinājums pie 1.panta, proti, ne vēlāk kā 1992.gada februāris. Lūdzu.

A.Seiksts: Kolēģa Lagzdiņa ierosinājumus var izpildīt tūlīt pat, nozīmējot arī otru konkrētu termiņu, proti, kad Augstākās padomes Prezidijam ir jāizskata jautājums par pagaidu valdes izveidošanu. Es lieku priekšā– desmit dienu laikā. Līdz ar to, šķiet, ka visas pretrunas būtu atrisinātas.

K.Matvejevs: */Ja priekšsēdētājs atļautu, par motīviem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Matvejevs: */Es negribu iedziļināties izsniegto dokumentu detaļās, mani vienkārši uzmanīgu dara tas, ka šeit ir tiešas pretrunas. No vienas puses, ir bijuši vietējās varas orgānu lēmumi, kas radījuši šaubas, bet, no otras puses, tie nav atcelti. Lūk, man rodas bažas, ka šajā sakarā, šajā situācijā sabiedriskā doma Latvijā, un ne tikai Latvijā, šo soli var uztvert kā savdabīgas politiskas represijas elementu, nevis uz likumu balstītu. Valstis, kuras mēs esam paraduši uzskatīt par civilizētām, eiropeiskās valstis, neievēros to, kur un kad Latvijas likumdošana pārejas periodā nesaskanēja ar Savienības likumdošanu, kur un kad vietējo varas orgānu normatīvie akti nesaskanēja ar Latvijas Republikas likumiem. Tur droši vien redzēs tikai likumīgi ievēlētu lielu municipalitāšu padzīšanas faktu. Piedodiet, bet es nedaudz baidos, ka tas tiks uztverts tieši tā. Lūdzu deputātus par to padomāt./

Priekšsēdētājs: Pagaidām ir dzirdēts priekšlikums attiecībā uz 1.punktu, tas ir, papildināt ar termiņu, kad noteikt vēlēšanas, proti, ne vēlāk kā 1992.gada februārī. Seiksta kungs ierosināja, ka nepieciešams noteikt termiņu, lai izveidotu pagaidu valdi. Pie kura panta tas ir? Tātad pie 2.panta ir papildinājums attiecībā uz Augstākās padomes Prezidiju.

A.Seiksts: 2.panta otro atkāpi papildināt ar vārdiem: “Augstākās padomes Prezidijam 10 dienu laikā”.

Priekšsēdētājs: Tātad uzdot pagaidu valdes izveidošanu 10 dienu laikā. Lūdzu, par motīviem.

S.Zaļetajevs: */Es uzstājos par viena projekta motīviem, bet pēc manas uzstāšanās projekts ir būtiski mainījies. Vai atļausiet man uzstāties vēlreiz? Varbūt no tā būs kāds labums. Tad lūk, ja nu mēs esam sākuši iet pa likumu cienīšanas ceļu, tad es gribu pievērst jūsu uzmanību pieņemtajai normai, un tieši: pilsētas padomes jaunās vispārējās vēlēšanas notiek kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas likumā “Par vietējo padomju vēlēšanām”. Es gribētu painteresēties pie cienījamā komisijas priekšsēdētāja Škapara: vai piedāvātais termiņš– 1992.gada februāris– atbilst šī likuma normām?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Tas atbilst visām likuma normām, jo mums pieņemtajā formulējumā būtu– ne vēlāk kā līdz februāra mēnesim. Tas atbilst vēlēšanu likuma normām arī par attiecīgiem termiņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Balsojam par Augstākās padomes lēmumu “Par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas deputātu padomju atlaišanu”. Rezultāts: 82– par, 15– pret un 2– atturas.

Acīmredzot šodien vairāk nevienu no šīsdienas darba kārtības jautājumiem mēs neizskatīsim. Nākamā sēde būs otrdien pulksten 10.00. Prezidijs lems par nākamo nedēļu.

Dineviča kungam ziņojums, pacieties mazliet!

J.Dinevičs: Cienījamie frakcijas kolēģi! Es atgādinu, ka rīt pulksten 10.00 mums sākas frakcijas sēde, kurā skatām ļoti svarīgu jautājumu. Aicinu visus būt sēdē klāt!

Priekšsēdētājs: Vēl ir ziņojums Preinberga kungam.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Jūs mums uzticējāt izkārtot dažas saimnieciskas lietas. Šis darbs ir aizsākts. Šajā sakarībā es ļoti lūdzu jūs ņemt vērā, ka bufete deputātus apkalpo no pulksten 9.00 līdz 10.00 un pēc tam katrā pārtraukumā. Sēžu laikā ir lūgums bufetes neapmeklēt. Paldies.

(Sēdes beigas)