Projekts: Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā

Saeimas dok. nr.5192; likumprojekts nr.1478

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra sēdē akceptēts (prot. Nr.76, 37.§) un 22.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1)nepārtraukta uzturēšanās – uzturēšanās Latvijas Republikā likumīgi vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10mēnešus. Prombūtnes laiks uzskatāms par attaisnotu, ja tas ir no personas neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, slimība vai nepārvarama vara);

2)pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12mēnešus) un stabili ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā ir piešķirta pensija;

3)trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā arī tā iegūšanas un zaudēšanas kārtību, sekmējot brīvu personu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1)viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3)viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsonis, vai kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2)Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas laiku, bet ne vairāk kā pusi no šā perioda.

(3)Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4)Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

(5)Par valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk ? Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas paredzēta normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

2) fotogrāfiju;

3)dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir garantēta dzīvesvieta Latvijas Republikā (piemēram, īres līgums);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(2)Ja kāda šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta izsniegšana ir citas institūcijas kompetencē, Pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasa attiecīgajai institūcijai.

(3) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4)Trešās valsts pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.

5.pants. (1)Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 11.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(3)Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4)Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(5)Iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt Imigrācijas likuma 61.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem triju mēnešu laikā.

7.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi “EK pastāvīgais iedzīvotājs”.

(2)Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos Latvijas nepilsonim vai ārvalstniekam (kurš Latvijas Republikā saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju) noteiktās tiesības.

(3)Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldē anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) neatbilst kādam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem statusa piešķiršanas nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4)apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5)ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, lai iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

9.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegto uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

10.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

11.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4)bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6)apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2)Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3)Prombūtni, kura ir paredzama, trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un prombūtni apliecinošus dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē).

12.pants. Ja trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 10.panta 2.punktā un 11.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja viņš ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

13.pants. (1)Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās jāatstāj Latvijas Republika.

(2)Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6.punktu un persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Personas piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4)Trešās valsts pilsonim var noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(5)Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

14.pants. Trešās valsts pilsonis, kurš ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kurš zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” vai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējā situācija

Pašreiz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtais Imigrācijas likums, kas ir spēkā no 2003.gada 1.maija. 2003.gada 25.novembrī Eiropas Padome ir pieņēmusi direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas. Ievērojot, ka direktīva publicēta oficiālajā laikrakstā 2004.gada 23.janvārī, tās ieviešanas termiņš Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir 2006.gada 23.janvāris.

Imigrācijas likums tikai daļēji ietver direktīvā noteikto par trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, bet nav regulēts, kā trešo valstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijas Republikā, var saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tādēļ ir nepieciešams jauns likums, kurš regulēs šos jautājumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projektā risināti šādi jautājumi:

– dota trešās valsts pilsoņa definīcija;

– noteikts, kas ir Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss (turpmāk – statuss), kādi nosacījumi jāievēro, lai statusu pieprasītu;

– noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē;

– noteikti izskatīšanas termiņi;

– noteikti gadījumi, kuros statusu nepiešķir;

– noteikts, ka personai, kurai piešķirts statuss, izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

– noteiktas statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi;

– noteikts, kad un kā persona zaudē statusu;

– dota lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība.

3. Cita informācija

Direktīvas nosacījumi netiek attiecināti uz Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, jo viņi bauda brīvas pārvietošanās tiesības Savienības ietvaros bez ierobežojumiem saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi pilnā mērā bauda personu brīvas pārvietošanās tiesības, ko nosaka attiecīgi līgums par Eiropas Ekonomiskās zonas izveidi un līgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos. Līdz ar to Direktīvas nosacījumi nav attiecināmi arī uz iepriekšminēto valstu pilsoņiem.

Statusu ieguvušais Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks Latvijas Republikā bauda tādas pašas tiesības kā jebkurš Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā ir tiesības pieprasīt ārzemniekam (t.sk. ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis) vai Latvijas nepilsonim, kurš Latvijas Republikā nodzīvojis nepārtraukti piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; viņam ir regulāri un stabili ienākumi un viņš ir integrējies sabiedrībā (zina valsts valodu). Kā integrācijas apliecinājums ir izmantota valsts valoda, jo arī Imigrācijas likums paredz, ka ārzemnieks, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanas atļauju Latvijas Republikā, apliecina valsts valodas apguvi. Turklāt Saeimas Ārlietu un iekšlietu komisija ir uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt integrācijas deklarāciju, kas paredzētu ārzemniekam apņemties apgūt valsts valodu. Starpministriju darba grupa strādā pie integrācijas deklarācijas definēšanas un pēta citu valstu pieredzi, kā arī analizē, vai integrācijas jēdzienā nav iekļaujamas arī Latvijas vēstures zināšanas.

Šo statusu saņēmusi persona ir privileģētā stāvoklī Eiropas Savienībā nekā trešās valsts pilsonis, kurš šādu statusu nav saņēmis. Piemēram, tās ir privilēģijas pēc gada pie konkrēta darba devēja, kurš ir uzaicinājis strādāt un izpildījis valsts noteiktās prasības vietējā darba tirgus aizsardzībai, brīvi mainīt darba devēju. Ja statusu saņēmušai personai ir pietiekami iztikas līdzekļi (atbilstoši tai valstij, kurā vēlētos dzīvot), tā var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

Eiropas Savienības dalībvalstīs statuss dod tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzturoties dalībvalstī, pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, ja viņam nav citi iemesli uzturēties šinī valstī, bet ir pietiekams iztikas nodrošinājums.

Ja Latvijas nepilsonis nevēlēsies šādu privileģētu statusu Eiropas Savienībā saņemt, viņa statuss Latvijas Republikā nemainīsies, bet Eiropas Savienības dalībvalstīs viņš varēs uzturēties kā jebkurš trešās valsts pilsonis vispārējā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 64. pants nosaka: ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš, un pieļauj minēto termiņu pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam, ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot. Direktīva nosaka, ka lēmums ir jāpieņem sešu mēnešu laikā. Ievērojot to, likumprojektā ir noteikts speciāls lēmuma pieņemšanas termiņš, kas nosaka, ka jautājums par statusa piešķiršanu jāizskata trīs mēnešu laikā. Turklāt šis izskatīšanas termiņš var būt daudz mazāks par trīs mēnešiem.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Saīsināts laika periods, kas jānodzīvo Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju uzņēmējiem, lai varētu pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

3. Sociālo seku izvērtējums

Darba tirgus tuvākajos gados netiks būtiski ietekmēts, jo prognozējamais ārzemnieku, kuri saņems Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, skaits ir neliels.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem?

Likumprojekts paredz valsts nodevu par dokumentu izskatīšanu statusa pieprasīšanai. Valsts nodevas apmēru noteiks Ministru kabinets. Sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu, tiks veikta ieņēmumu no valsts nodevas prognoze. Tā kā arī pašreiz ārzemniekiem izsniedz uzturēšanās atļaujas, tad papildu uzturēšanās atļaujas varētu būt nepieciešamas tikai Latvijas nepilsoņiem, kuri vēlēsies saņemt statusu. Tā kā šis statuss nedod tiesības ieceļot citā Eiropas Savienības dalībvalstī bez vīzas, netiek plānots liels skaits šādu personu. Ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu saistītie izdevumi šādām personām tiks segti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātā budžeta ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Šis likums nosaka kārtību, kādā iegūst statusu. Lai pilnībā izpildītu direktīvas nosacījumus, nepieciešami grozījumi Imigrācijas likumā, kuros noteiks citā Eiropas Savienības valstī pastāvīgā iedzīvotāja statusu saņēmušas personas ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Nepieciešami grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kurā nepieciešams paredzēt valsts nodevu par statusa piešķiršanu. Grozījumi Imigrācijas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir izstrādāti un tiek virzīti vienlaikus ar šo likumprojektu. Sakarā ar deleģējumu šī likuma pieņemšanas nepieciešams grozīt Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumus Nr. 214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”, paredzot papildināt atsauci, uz kura likuma pamata noteikumi izdoti un paredzēt valsts nodevu par statusa un uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas dokumentu izskatīšanu. Papildus tam būs nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēs valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtību, kā arī valsts nodevas apmērus un tās iekasēšanas kārtību.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2003. gada 25. novembra Eiropas Padomes direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības Pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1.pants 1.punkts 2.punkts 3.punkts	4.panta 1.punkts 5.panta 1.punkts 2.pants	Atbilst Atbilst Atbilst
2.pants	Preambula	Atbilst
3.panta pirmā daļa: 1.punkts 2.punkts 3.punkts 3.panta otrā daļa 3.panta trešā daļa	5.panta 1.punkts 5.panta 2. punkts 3.panta 1.punkts 4.panta 2. punkts 3.panta 2.punkts	Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
4.pants	7.panta 1.punkts	Atbilst
5.pants	7.panta 2.punkts 10. pants	Atbilst Atbilst
6.pants	7.panta 2.punkts	Atbilst
7.pants	8.panta 2.punkts	Atbilst
8.panta 1.punkts 2.punkts 3.punkts 4.punkts 5.punkts 6.punkts	4. un 5.pants 7.panta 1.punkts 9.panta 1.punkta a apakšpunkts 6.panta 1.punkts 3.panta 2.punkts 3.panta 2.punkts	Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
9.pants	9.pants	Atbilst
10.panta 1. punkts 2. punkts	2. panta a) apakšpunkts 9. panta 4. punkts	Atbilst Atbilst
11.pants pirmās daļas 1.punkts 2.punkts 3.punkts 4.punkts 5.punkts 6.punkts	2. panta a) apakšpunkts 9. panta 4. punkts 9.panta 1.punkts 9.panta 1.punkts 9.panta 4.punkts 9.panta 3.punkts	Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
12.pants	9.panta 5.punkts	Atbilst

5. Cita informācija

Ārstniecības likuma 17.panta pirmā daļa atbilst direktīvas 5.panta 1.punkta b apakšpunktam.

Administratīvā procesa likuma 67., 70., 76., 77., 78. un 79.pants atbilst direktīvas 10.panta 1.punktam.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas veiktas ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome atzinumu nesniedza.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Priekšlikumi ņemti vērā daļēji. Nav ņemta vērā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra nostāja, ka Latvijas nepilsoņiem ir tiesības uz Eiropas kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, nepiešķirot statusu, kā arī piešķirama uzturēšanās atļauja bez papildu nosacījumiem, jo viņi jau ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo direktīva ir tieši par statusa piešķiršanu un uzturēšanās atļauja ir tikai statusa apliecinājums. Direktīva nosaka obligātus kritērijus, kādiem jāatbilst personai, lai tai varētu piešķirt statusu. Līdz ar to Latvijai nav tiesību izsniegt personai uzturēšanās atļauju, nepiešķirot statusu, kā arī Latvija, piešķirot statusu, uzņemas atbildību ES priekšā, ka kompetentas valsts iestādes pārbaudījušas, ka persona atbilst visiem direktīvā definētajiem kritērijiem.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Projekts un informācija par projekta virzību ievietota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikusi Eiropas Komisijas organizētā direktīvas ieviešanas kontaktkomiteja, kurā Eiropas Komisijas pārstāvji skaidroja direktīvas ieviešanu un atsevišķu pantu interpretāciju (tika skatīti arī Latvijas Republikas pārstāvju uzdotie neskaidrie jautājumi).

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas. Jau pašreiz sabiedrība tiek informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī Saeimas Eiropas informācijas centra palīdzību (ir sagatavots informatīvs materiāls).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars