2006. gada 5. janvāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šajā gadā darbu sāksim ar ārkārtas sesiju, kurā izskatīsim lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram” un likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Bet vispirms informēju par to, ka Saeimas Prezidijs vakardienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumus 5.janvārī deputātiem Mārim Gulbim, Inārai Ostrovskai, Dzintaram Ābiķim un Mihailam Pietkevičam.

Izskatām lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram”.

Ministru kabineta vārdā neviens runāt nevēlas.

Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs visi ļoti labi pazīstam un dziļi cienām Lindu Mūrnieces kundzi, vienu no skaistākajām un gudrākajām, kā arī rīcībspējīgākajām mūsu deputātu korpusa pārstāvēm.

Starp citu, mēs ar Lindu esam kaimiņi, jo mūsu darba kabineti atrodas blakus, un man bija iespēja novērot, ka viņas kabinetā deg gaisma pat tanī laikā, kad visi pārējie kabineti jau ir tukši.

Man nav šaubu, ka Linda būs viena no labākajām Kalvīša kabineta loceklēm, un nav šaubu, ka viņas smaids kļūs par Ministru kabineta greznojumu.

Bet ir viens “bet”– tieši Lindas smaida “tirgus vērtējums”. Nesen divi jau bijušie ministri– aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs– dedzīgi un publiski strīdējās, kurš budžets ir lielāks. Repšes kungs bija pārliecināts, ka Iekšlietu ministrijas budžets ir desmit reizes lielāks, salīdzinot ar viņa nabaga resora finansēm. Gluži pretēji domāja Jēkabsona kungs– ka Iekšlietu ministrijas ienākumi ir desmit reizes mazāki nekā militārie izdevumi.

Godātie kolēģi! Šogad budžetā tikai pamatbudžetā tiek paredzēts iztērēt 155 miljonus latu aizsardzībai un gandrīz tikpat– 183 miljonus latu– iekšlietām.

Interesanti, ka izglītībai tiek paredzēts atdot līdzīgu summu– simt deviņdesmit miljoni latu, tajā skaitā– trīsdesmit septiņus miljonus vai piecas reizes mazāk nekā aizsardzībai– profesionālai izglītībai, septiņdesmit divus miljonus vai divreiz mazāk– augstākai izglītībai, septiņpadsmit miljonus vai deviņas reizes mazāk– zinātnei. Jā, kolēģi– deviņas reizes mazāk zinātnei –mūsu valsts sekmīgas attīstības garantam.

Godātie kolēģi! Aizsardzības ministrija ir kā alkatīgs, nesātīgs un nevienam nevajadzīgs nezvērs, kurš apēd mūsu tautas sapelnīto naudu, kas ir tik nepieciešama, lai attīstītu zinātni un kultūru, lai palīdzētu nabagajiem un bezpajumtniekiem. Šis nezvērs iesaista mūsu valsti nekam nevajadzīgās militārajās avantūrās tālajā Irākā un Afganistānā. Tādēļ Mūrnieces kundzes iecelšana šajā amatā līdzinās tam rituālam upurim, kas tika aprakstīts, teiksim, mītā par Andromedu un Persiju.

Apvienība PCTVL uzstājas par Aizsardzības ministrijas likvidēšanu vispār un tādēļ nav gatava atbalstīt jebkuru kandidatūru ministra postenim. It īpaši mēs neatbalstīsim Lindas Mūrnieces upurēšanu šim monstram. Lai jau viņa mierīgi turpina darboties korupcijas izskaušanas sfērā! Šis darbs, šī izmeklēšana gan viņas partijas biedru vidū, gan arī valdošās koalīcijas kolēģu vidū sola nest vēl daudz negaidītu un pārsteidzošu atklājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es nerunāšu par Mūrnieces kundzes kandidatūru. Es runāšu par sistēmu kopā. Kāpēc Kazahijai ir divsimt miljonu ASV dolāru militārais budžets, bet Latvijai – trīs... pusotru reizi vairāk? Latvijai taču ir tikai pieci tūkstoši cilvēku armija, Kazahijai – septiņdesmit tūkstoši. Mūsu valsts mērogi ir pavisam dažādi. Kāpēc Latvija tērē tik lielu naudu aizsardzībai? Tāpēc, ka bijušajam aizsardzības ministram tagad ir jauns džips. Parunāsim par to, ko partija “Jaunais laiks” dara Aizsardzības ministrijā! Es varu pateikt to, ka tur strādā vesels “Jaunā laika” tīkls, ne tikai Repše, bet viņu pelēkais kardināls – Dans Titavs – tagad ir aizsardzības ministra biroja vadītājs. Vai Dans Titavs ir liels profesionālis militārajā jomā? Nekādā gadījumā! Viņš ir tikai veikls mahinators. Pēc tam – Edgars Jaunups – bijušais Saeimas deputāts, kurš bija atvaļināts, tagad Jaunups ir aizsardzības ministra padomnieks likumdošanas jomā. Vai šis cilvēks nav arī tieslietu ministra padomnieks? Cilvēks tik krietni strādā. Jūs nebaidieties, “Jaunais laiks”, ka viņš var pārstrādāties? Es varu pateikt arī to, ka, “Jaunā laika” partija, tagad jūs izveidojat visu tīklu Aizsardzības ministrijā. Jūs tur nodarbojaties ar politiskajām mahinācijām. Un tāpēc Latvija tērē tik lielu naudu aizsardzības jomā, nevis, teiksim tā, nabagiem cilvēkiem laukos. Cilvēki Latvijā, jūs nezināt, ka “Jaunais laiks” jūs apkrāpj.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nu, vispirms apsveicu jūs visus šajā gadā, ceru uz godīgu konkurenci mūsu starpā. Varbūt ka kāds no mums arī rudenī, vēlā rudenī, šeit atradīsies. Pieļauju, ka vismaz daži te būs.

Par attieksmi pret šodien izskatāmo jautājumu. Mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskatīja, ka tas ir pietiekami nopietns jautājums, un tāpēc mūsu frakcija varbūt pat vienīgā šodien ir ieradusies pilnā sastāvā. Tas ir viens.

Otrs, par vēlamo kandidātu runājot. Es domāju, ka nav nekādas vainas vēlamajam kandidātam. Pieredze ir pietiekami liela: ir bijis darbs Aizsardzības ministrijā kā parlamentārajai sekretārei, ir bijis darbs Iekšlietu ministrijā vairākus gadus, ir bijis darbs Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Tā ka šeit arī nebūtu daudz, par ko domāt. Tāpēc mūsu frakcija arī balsos “par”.

Taču, ja jau šeit daži sāk runāt par to, ka Aizsardzības ministrija tur tērē, sāk izrādīt savas šaubas par NATO un tamlīdzīgām lietām, es jums, cienījamie kolēģi, atļaušos nolasīt vienu fragmentu. Un tad padomājiet, vai mums ir vajadzīga spēcīga Aizsardzības ministrija vai nav. Šis fragments skar kāda Rīgas domnieka izteikumus par Latvijas valsti. Tas ir publicēts, pieejams internetā – tur, kur ir runa par mums pazīstamā štāba darbību. Publicēts ir krievu valodā, es atļaušos izmantot savas nelielās zināšanas un mēģināšu izteikties latviski:

“Saprotiet, ka Latvijas valsts ir tikpat absolūts ļaunums kā nacistu valsts. Paldies Dievam, priekš mums šī valsts ir daudz vārgāka un gļēvāka. Tas, ka mūsu paaudze ir pieļāvusi šīs valsts rašanos, ir nepiedodama kļūda. Piedņestrā šo kļūdu nepieļāva, un tur krievu skolām nekas nedraud. Tāpēc uzdevums mums ir ārkārtīgi vienkāršs: taktiski panākt maksimālos atvieglojumus, izmantojot ienaidnieka gļēvumu un bailes, bet neaizmirstot, ka tas ir ienaidnieks, stratēģiski šos pasaules uzskatus sniegt nākamajai paaudzei. Ar to štābs arī nodarbojas – ne vienmēr apdomāti, bet pietiekami sekmīgi. Neviens jau nezina, kad beidzot atnāks brīvība.”

Un jūs domājat – ja šādi izsakās Rīgas domnieki, tad pietiks tikai ar Iekšlietu ministriju? Tad mums nevajadzēs domāt par valsts aizsardzību? Mums nevajadzēs domāt par to, ka mūsu bruņotajiem spēkiem ir jāparāda skaidra gatavība ārkārtējā gadījumā vērsties pret jebkuru nelieti, kas var ierasties arī no ārpuses – ne jau ar kaut kādu īpašu karogu – vienkārši bruņota banda? Un salīdzinājums... Lūdzu – Latvijas salīdzinājums ar Piedņestras republiku! Nelikumīgi Moldovai atņemto teritoriju, līdzīgi tam, kā patlaban ir Gruzijā, kur Gruzijas teritorija šodien ir mazāka nekā Latvijas faktiskā teritorija. Abhāzijā darbojas vieni likumi, Dienvidosetijā – citi likumi. Bet tie nav Gruzijas likumi, bet skaitās Gruzijas valsts.

Un tāpēc man tomēr... Es nebūtu nācis, protams, ja nebūtu te daži biedri uzsākuši šīs debates par to, kur un kā tiek nauda tērēta, liekulīgi spekulējot ar to, kas vispār valstī notiek. Redziet, ja valstī būs miers un kārtība un ja mēs pratīsim nolikt pie vietas tādus cilvēkus, tad arī ar investīcijām būs vairāk vai mazāk viss kārtībā un vairāk vai mazāk pakāpeniski būs kārtībā arī ar valsts kasi.

Un tāpēc nekad nenoniecināsim Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju kā struktūru, kas ir vitāli nepieciešama Latvijas valstij. Šīs spēlītes turpināsies, jo ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kas grib spēlēties, un gribot negribot arī mums būs savs viedoklis par šīm spēlītēm jāpasaka.

Tā ka attiecīgi publicēto materiālu es, protams, sniegšu drošības iestādēm. Un es gribu redzēt, kāda būs drošības iestāžu attieksme pret šāda veida izteicieniem, kas nāk no Rīgas domes deputāta mutes.

Katrā ziņā pašā sarunas noslēgumā es vēlu mūsu nākamajai ministrei sekmes darbā un pievērst uzmanību ne tikai tam, kas notiek ārpus Latvijas, bet reizēm pievērst uzmanību arī tam, kas notiek Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (SC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Cienījamā ministres kundze! Es arī nebūtu nācis, ja nebūtu sācies šis te balagāns. Un, ja es nebūtu noklausījies jūsu runu televīzijā un šodien – radio. Nekādu šaubu nav, ka jūs apstiprinās un jūs tiksiet galā ar šo amatu.

Kas liek runāt šodien? Un es aicinu jūs ieklausīties un arī pārējos. Tas viss izskatās nevis, ka mēs Saeimā šodien izvirzām kādu par aizsardzības ministru, bet gan NATO iesauc savos bruņotajos spēkos vienu ierēdni, kurš jau dod zvērestu, ka pildīs visas šīs militārās struktūras pavēles, kas nebūtu slikti, ja jums būtu forma, zābaki, pistole pie sāniem vai kāds cits šaujamais un jūs dienētu kādā no tiem, piedodiet, krīzes punktiem, par kuriem jūs esat tik lepna, ka mēs tur esam iekšā ierauti.

Redziet, var jau būt– es nemāku teikt–, ka tā maksātā nauda, ko mēs maksājam NATO, pats iestāšanās fakts, maksā to lielo prieku, ko tā dod mūsu ierēdņiem, mūsu ministriem un mūsu valdībai un visiem, kuri, gadiem ritot, grib šīs kara spēles izspēlēt. Var jau būt, ka tas to maksā. Bet pat, ja tas ir tā, pat ja tas ir tā, vai nebūtu pareizi, ja ir Latvijas aizsardzības ministrs... Latvijas, tad viņam būtu jāuzrunā tie turpat 80% iedzīvotāju, kas ir pret Latvijas piedalīšanos Irākas okupācijā, Afganistānas militārajās operācijās un visur citur, kur vien mūs kāds aicinās.

Jūs teicāt televīzijā un radio, ka tie, kas izšķirs, cik ilgi būt Latvijas puišiem, un ne tikai karstajos punktos, to izlems ASV. Tā nav pareiza atbilde no Latvijas politiķa, no Latvijas ministra puses! Jums vajadzētu atrast tos argumentus, un, ja ne, tad vaicāt vecākajiem biedriem, lai viņi palīdz (es te domāju ASV un NATO) izstāstīt, pārliecināt visu Latvijas sabiedrību, katru tās iedzīvotāju par to, kāpēc mēs esam NATO, kāpēc mums tas ir svarīgi un kāpēc mēs tur joprojām būsim un pildīsim visas pavēles.

Vajadzētu, manuprāt, stāstīt, ka tā nav vis pavēļu izpildīšana, bet gan kaut kādu saistību izpilde, par kurām mums vajadzētu runāt skaidru valodu, un stāstīt arī to, kāpēc Latvija un jūs kā politiķe un kā ministre uzskatāt to par tik svarīgu. Tā ir problēma, ka mēs joprojām dzīvojam tādā totalitārās domāšanas veidā, kā tas bija PSRS, ka ir kaut kāds centrs un mēs – perifērija – neko labāku kā tikai pateikt “yes” nevaram. Vai kādreiz bija “jestj”. Starpības nav, ir tikai lingvistiskas problēmas, bet domāšana ir tā pati vecā. Tas nav labi!

Es aicinu jūs tomēr pārdomāt un atrast vēl pirms NATO samita vārdus, kāpēc mums arī šis samits ir vajadzīgs? Nevis tāpēc, ka mums ir forša iespēja pazīmēties dažādos CNN un citos masu medijos pasaules līmenī. Kāds labums tiem visiem citiem? Arī tiem, kas ir pret Latvijas dalību Irākas okupācijā? Izstāstiet mums, man arī! Es ļoti šaubos par to, ka tas bija pareizs solis. Es domāju, ka varēja atrast vārdus un veidu, kā palikt NATO, bet nepiedalīties šajā šaubīgajā pasākumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Tas nu man atgādina vienas kompānijas – telekomunikāciju kompānijas reklāmu: “SMS spēki apvienojas!” Atcerieties, tur tāda reklāma, ka viena meitene aicina visus iestāties SMS spēkos. Nu tāda “Tēvzemei un Brīvībai” arī aģitēja... tagad viņi arī iestājas, bet es gribētu tomēr runāt par formu.

Nesen bija tāda situācija, ka ar lielu skandālu aizgāja iekšlietu ministrs. Arī bija tātad skandāls, ministru nomainīja. Tagad– kārtējais skandāls, vēl vienu ministru nomainīja. Ja mēs ar tādiem tempiem strādāsim, tad drīz no Kalvīša valdības paliks tikai premjerministrs kā valdības stabilitātes garants.

Varbūt nevajag tik sarežģītu ceļu, varbūt nomainīt uzreiz valdību, un nevajag mainīt ministrus pa vienam. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu– izteikt uzticību aizsardzības ministrei Lindai Mūrniecei. Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 18, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Apsveicam ministres kundzi un vēlam veiksmi darbā.

(Aplausi)

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai iekļautu darba kārtībā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 8, atturas– 11. Turpinām izskatīt likumprojektu.

Mareks Segliņš – Juridiskās komisijas vārdā.

M.Segliņš (TP).

Kolēģi! Kā atceramies, tad pagājušā gada pavasarī mēs pieņēmām jauno Kriminālprocesa likumu, kas sāka strādāt pagājušā gada 1.oktobrī. Kriminālprocesa likums ir strādājis divus trīs mēnešus, un atbildīgās institūcijas– Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, policija –, darbinot jauno likumu, bija secinājušas, ka ir nepieciešami daži uzlabojumi, lai tas veiksmīgāk strādātu. Tie tika iesniegti Juridiskajā komisijā, kur Juridiskā komisija šos priekšlikumus izskatīja, noformulēja kā savus priekšlikumus, kaut gan tie pārsvarā ir Tieslietu ministrijas, prokuratūras un policijas, un šodien ir iesniegusi jums.

Tā kā lielākā tiesa no šiem grozījumiem ir tīri tehniski, Juridiskā komisija uzskatīja, ka vajadzētu noteikt steidzamību, pieņemt divos lasījumos, lai ātrāk tās tehniskās lietas, ko vajag precizēt, stātos spēkā.

Tā ka lūdzu noteikt šim likumam steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– 14, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 7, atturas– 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Vai ir iebildumi par pieņemšanu otrajā lasījumā uzreiz? Nevajag? Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Segliņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīšana?

M.Segliņš.

Izskatīšana otrajā lasījumā– 19.janvārī.

Sēdes vadītājs.

19.janvārī.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, šodien, kolēģi, sveicam apaļā jubilejā Aleksandru Bartaševiču un tieši šodien dzimšanas dienā– Māri Grīnblatu! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Zaķim.

Dz.Zaķis (JL).

Godājamie Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Šodien mums ir tas gods un laime sanākt kopā pulksten desmitos uz kārtējo komisijas sēdi. Tātad visi pulksten desmitos komisijas sēžu zālē uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātei Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten desmitos komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Deputātam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS).

Paldies, cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Sēde pulksten 9.30. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāram Jānim Šmitam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Šmits (LPP).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Guntis Bērziņš, Māris Gulbis, Roberts Jurķis, Artis Kampars, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska, Mihails Pietkevičs, Inguna Rībena, Anta Rugāte, Atis Slakteris, Vaira Paegle, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Dzintars Zaķis… ir.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

J.Šmits (LPP).

… Ausma Ziedone-Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Saeimas ārkārtas sesija ir slēgta.