Ministru kabineta noteikumi Nr.22
Rīgā 2006.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 4.§)
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā (turpmāk – memorands) noteikto mērķu sasniegšanu un ietverto principu īstenošanu valsts pārvaldē.
2.Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības
3.Padomes galvenā funkcija ir veicināt valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību memoranda īstenošanas gaitā.
4.Padomei ir šādi uzdevumi:
4.1.sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un ieteikumus ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību;
4.2.izvērtēt memoranda īstenošanas gaitu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības turpmāku attīstību;
4.3.sniegt ieteikumus Ministru prezidentam par valsts budžeta prioritātēm un pasākumiem, kas saistīti ar memoranda īstenošanu;
4.4.sniegt ieteikumus par nepieciešamajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības īstenošanu;
4.5.informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par memoranda īstenošanas gaitu.
5.Padomei ir šādas tiesības:
5.1.veidot darba grupas padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai, kā arī pieaicināt ekspertus, lai analizētu un risinātu ar memoranda īstenošanu saistītos jautājumus;
5.2.atbilstoši kompetencei ar padomes sekretariāta starpniecību pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no nevalstiskajām organizācijām padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju.
III. Padomes sastāvs
6.Padomes sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājs, kā arī septiņi pilnvaroti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas ir parakstījušas memorandu un rakstiski informējušas padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē.
7.Lai nodrošinātu memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvību padomē rotācijas kārtībā, padomes locekļa pilnvaru termiņš ir gads un seši mēneši.
8.Nevalstiskās organizācijas pārstāvis padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru termiņu pēc kārtas. Padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņš padomē var tikt pagarināts par vienu gadu, ja tam piekrīt vismaz puse no nevalstiskajām organizācijām, kas parakstījušas memorandu.
9.Pēc nevalstiskās organizācijas pārstāvja pilnvaru termiņa beigām vietu padomē ieņem pārstāvis no nākamās nevalstiskās organizācijas, kura ir informējusi padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē.
10.Padomes personālsastāvu apstiprina Ministru prezidents.
11.Padomes vadītājs ir Valsts kancelejas direktors.
12. Padomes vadītāja vietnieks ir nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuru padome apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, pamatojoties uz memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju ieteikumu. Padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņš ir viens gads.
IV. Padomes darbība
13.Padomes vadītājs:
13.1.apstiprina padomes sēžu darba kārtību;
13.2.sasauc un vada padomes sēdes;
13.3.paraksta sēžu protokolus un citus dokumentus.
14.Padomes vadītāja prombūtnes laikā padomes vadītāja pienākumus pilda padomes vadītāja vietnieks.
15.Padomes vadītājs kārtējo padomes sēdi sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Ārkārtas padomes sēdi padomes vadītājs sasauc pēc vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma.
16.Padomes sēdes notiek mēneša pēdējā trešdienā.
17.Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss.
18.Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.
19.Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras piedalījušās debatēs par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Padomes sēdes protokols ir publiski pieejams Ministru kabineta mājas lapā internetā. Sēdes protokols tiek sagatavots triju darbdienu laikā pēc padomes sēdes un elektroniski nosūtīts visiem padomes locekļiem.
20.Padomes sēdēs bez balsstiesībām drīkst piedalīties nevalstiskās organizācijas, kas parakstījušas memorandu, bet nav pārstāvētas padomē, kā arī padomes vadītāja vai padomes vadītāja vietnieka uzaicināti eksperti (speciālisti) un citu organizāciju un institūciju pārstāvji.
21.Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš ne vēlāk kā iepriekšējā darbdienā pirms padomes sēdes par to informē padomes sekretariātu.
22.Padomes sekretariāta funkcijas pilda Valsts kanceleja. Izdevumus, kas saistīti ar padomes darbības nodrošināšanu, sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Valsts kancelejai piešķirtajiem līdzekļiem.
23.Valsts kanceleja, pildot padomes sekretariāta funkcijas:
23.1.sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu;
23.2.sagatavo iesniegtos materiālus izskatīšanai padomes sēdē;
23.3.nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā;
23.4.sniedz konsultācijas valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām jautājumos par valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības sadarbību;
23.5.nodrošina padomē izskatāmo jautājumu un pieņemto lēmumu pieejamību;
23.6.sagatavo un iesniedz Ministru prezidentam attiecīgus tiesību aktu projektus par izmaiņām padomes sastāvā.
24.Padomes sekretariāts ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes padomes locekļiem nosūta (elektroniski un papīra formā) informāciju par padomes sēdes sasaukšanu, kā arī šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja to lūdz attiecīgais padomes loceklis.
25.Ikviens padomes loceklis ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes var nosūtīt elektroniski padomes sekretariātam priekšlikumus par paredzēto padomes sēdes darba kārtību, kā arī ierosināt jebkura padomes locekļa kompetencei atbilstoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.
26.Ja ir mainījusies kāda padomes locekļa pasta vai elektroniskā pasta adrese, viņš par to nekavējoties rakstiski informē padomes sekretariātu.
27.Nevalstiskās organizācijas pārstāvis darbu padomē pārtrauc, ja attiecīgā organizācija iesniegusi pamatotu iesniegumu padomes vadītājam.
28.Ja biedrība vai nodibinājums, kas izvirzījis padomes locekli, tiek likvidēts, attiecīgais padomes loceklis zaudē padomes locekļa statusu.
29.Šo noteikumu 27. un 28.punktā minētajā gadījumā attiecīgā padomes locekļa vietu padomē ieņem nākamais pārstāvis no nevalstiskās organizācijas, kura ir rakstiski paudusi vēlmi darboties padomē.
30.Par darbu padomē samaksu nesaņem.
V. Noslēguma jautājumi
31.Pirmajā padomes sastāvā iekļauto četru nevalstisko organizāciju pilnvaroto pārstāvju pilnvaru termiņš padomē ir gads un seši mēneši, bet triju nevalstisko organizāciju pārstāvju pilnvaru termiņš ir gads. Katra nevalstisko organizāciju pilnvarotā pārstāvja pilnvaru termiņš tiek noteikts izlozes kārtībā pirmajā padomes sēdē.
32.Nevalstiskās organizācijas divu nedēļu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas rakstiski informē padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomes sastāvā. Nevalstiskās organizācijas padomē darbojas secībā, kādā tās pieteikušās padomes sekretariātā.
33. Nevalstiskās organizācijas, kas pievienojas memorandam, divu nedēļu laikā informē padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē.
Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās vietā – īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006. gada 14.janvāri.