Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra sēdē

Par grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā. Grozījumos noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atbildīgā institūcija par personu bagāžas un privātu sūtījumu, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, veterināro kontroli un mājas (istabas) dzīvnieku veterināro kontroli valsts robežas muitas kontroles punktos.

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā veikti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) pārtikas higiēnas normatīvo aktu, kas stājās spēkā ar 2006.gada 1.janvāri, piemērošanu.

Likumā norādīts – lai ieviestu regulas, Ministru kabinetam (MK) jāizdod noteikumi par personu bagāžas un privātu sūtījumu, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, un mājas (istabas) dzīvnieku kontroles kārtību uz Eiropas ekonomikas zonas robežas Latvijā. Tāpat nepieciešami MK noteikumi, kuros noteiktas personas tiesības un pienākumi, kā arī izmesto un konfiscēto dzīvnieku izcelsmes produktu iznīcināšanas kārtība.

Ministru kabinetam arī jānosaka prasības references laboratorijām, kuras veic infekcijas slimību diagnostiku strīdīgos gadījumos, iekārtām un aprīkojumam. Jāizstrādā arī šādu laboratoriju akreditācijas kārtība, kā arī kārtība, kādā šīs laboratorijas veic savas funkcijas un pienākumus. References laboratorijas ir savā jomā viskompetentākās laboratorijas Latvijā, kuras par tādām ir atzinusi ES references laboratorija. Galvenie šādu laboratoriju uzdevumi ir apmācīt citu laboratoriju speciālistus, veikt starplaboratoriju testēšanu un izšķirt strīdīgus gadījumus.

Likuma grozījumos norādīts, ka dzīvnieka īpašniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par salmonelozes ierosinātāju apkarošanu, ja tiek veikti visi normatīvajos aktos paredzētie pasākumi. Kompensācija paredzēta par iznīcinātajiem cāļiem, iznīcinātajām cilvēku patēriņam paredzētajām olām vai inkubējamām olām, iznīcinātajiem cilvēku patēriņam paredzētajiem produktiem un iznīcināto dzīvnieku barību.

Veterinārmedicīnas likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas, slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par PVN atmaksu ES dalībvalstu un trešo valstu personām

Valdība otrdien, 10.janvārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām.

MK noteikumu grozījumi nodrošinās terminoloģijas atbilstību Komerclikuma noteikumiem. Tāpat grozījumos tiks precizēti dokumentu veidi, kuri citas ES dalībvalsts ar PVN apliekamajai personai un trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrētai personai ir jāpievieno, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par PVN atmaksu.

Grozījumu nepieciešamību MK noteikumos “Kārtība, kādā atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām” nosaka izmaiņas likumā par PVN, kas stājās spēkā 2005. gada janvārī. Likumā tika svītroti nosacījumi, ka citas ES dalībvalsts ar PVN apliekamā persona un trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta ar PVN apliekamā persona nedrīkst būt reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par ieceri palielināt darba samaksu tiesu darbiniekiem

Otrdien, 10.janvārī, valdība tika informēta par ieceri laikā no 2006. līdz 2008.gadam palielināt tiesu darbinieku atalgojumu.

Saeima ir pieņēmusi 2006.gada budžetu, kurā piešķirts finansējums tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanai šajā gadā. 2004.gada 23.novembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksu. Šogad paredzēts tiesu darbinieku atalgojumu palielināt līdz 60% no šajos noteikumos paredzētās minimālās samaksas.

Tiesas sēžu sekretāra darba samaksu šogad paredzēts palielināt līdz 205,20 latiem pašreizējo 149 latu vietā, tiesneša palīga – līdz 276 latiem pašreizējo 180 latu vietā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru izskatīja valdība, pašlaik tiesu darbinieku darba samaksa neatbilst viņu veicamajiem pienākumiem un noteiktajai atbildībai par paveikto – vidējais atalgojums mēnesī ir 161,86 lati, bet, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2005.gada jūlijā bija 297 lati. Šā iemesla dēļ daudzi pieredzējuši tiesu darbinieki pārtraukuši darba tiesiskās attiecības un nav iespējams piesaistīt darbam tiesās augsti kvalificētus profesionālus darbiniekus ar augstāko izglītību. Savukārt pieredzējušie darbinieki jaunu darbinieku apmācībā tiek atrauti no tiešo darba pienākumu pildīšanas. Līdz ar to personāla mainība un trūkums būtiski ietekmē lietu savlaicīgu un kvalitatīvu noformēšanu, tādējādi mazinot sabiedrības uzticēšanos tiesām attiecībā uz indivīda tiesību un interešu aizstāvības garantiju.

Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā, liela loma ir ne tikai tiesnešu darbam, spriežot tiesu, bet arī tiesas darbiniekiem, veicot likumā “Par tiesu varu” un procesuālo tiesību normās noteiktos darba pienākumus, jo tieši no tiesas darbinieku rīcības lielā mērā ir atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana. Liela daļa tiesu darbinieku paralēli darbam studē augstākajās mācību iestādēs. Šis fakts liecina par tiesu darbinieku darba motivācijas pakāpi, jo, uzsākot darbu, katrs darbinieks cer uz turpmāku atalgojuma paaugstināšanu. Tomēr ļoti bieži tieši zemā atalgojuma dēļ tiesu darbinieki pēc augstākās izglītības iegūšanas pamet darbu tiesās, lai strādātu daudz labāk atalgotā darbā privātajā sektorā, un tādējādi no darba tiesās aiziet tie, kuri jau apguvuši darbam tiesās nepieciešamās iemaņas un zināšanas un nākotnē varētu kandidēt uz tiesneša amatu.

2007.gadā tiesu darbinieku atalgojumam būtu jābūt ne mazākam par 80% no 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumos “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” noteiktās maksimālās darba algas. Piemēram, tiesas sēžu sekretāres darba samaksa būtu 273,60 latu, savukārt tiesneša palīgs saņemtu 368 latus. 2008.gadā paredzētā tiesas sēžu sekretāres alga mēnesī būs 342 lati, bet tiesneša palīga – 460 latu.

Lai pilnībā nodrošinātu tiesu darbinieku darba algas palielināšanu, jautājumi par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007. un 2008.gadā tiks izskatīti kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem un kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa