Par ierosinājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem noteikt “izcelsmes valsts nodokļus”

Eiropas Komisija pieņēmusi ziņojumu, kurā izklāstīts, kā atrisināt ar nodokļiem saistītās problēmas, kuras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kavē paplašināt darbību, to izvēršot pāri pašu valsts robežām. Eiropas Komisija dalībvalstīm ierosinājusi MVU dot iespējas aprēķināt peļņu, no kuras jāmaksā nodoklis, pēc noteikumiem, kas ir spēkā izcelsmes valstī, kurā atrodas galvenais uzņēmums vai centrālais birojs. Tādējādi MVU, citā dalībvalstī izveidojot saistīto uzņēmumu vai filiāli, varēs izmantot nodokļu likumus, kas tiem jau ir labi zināmi. “Izcelsmes valsts nodokļu” sistēmā dalībvalstis un uzņēmumi varētu iesaistīties brīvprātīgi, un tās pirmais izmēģinājuma posms varētu ilgt piecus gadus. Eiropas Komisijas 2004.gada Eiropas Nodokļu pārskats liecina, ka pārrobežu darbības dēļ uzņēmumiem jāmaksā lielāks uzņēmuma nodoklis un tiem ir lielākas izmaksas, kas saistītas ar PVN nodokļu nomaksu, turklāt MVU tās ir salīdzinoši augstākas nekā lielajiem uzņēmumiem.

“Valstu vadītāji un pašas dalībvalstis aizvadītā gada martā īpaši uzsvēra MVU svarīgo nozīmi Eiropas Savienības ekonomiskajā attīstībā,” teica ES nodokļu politikas un muitas komisārs Lāslo Kovāčs. “Tāpēc es aicinu dalībvalstis izmantot šo iespēju novērst dažus ar nodokļiem saistītos sarežģījumus, kas kavē MVU iesaistīšanos Savienības iekšējā tirgū.”

Eiropas Komisijas ierosinātais princips, pēc kura nodokļus maksā uzņēmuma izcelsmes valstī, ir pamatots ar ES dalībvalstu nodokļu likumdošanas savstarpēju atzīšanu. Pēc šā principa tādas uzņēmumu grupas peļņa, kas darbojas vairākās valstīs, jāaprēķina pēc vienas uzņēmumu nodokļu likumdošanas sistēmas, t.i., nodokļu sistēmas mājvietas valstī, kurā atrodas grupas galvenais uzņēmums vai centrālais birojs.

MVU, kas citā dalībvalstī vēlas izveidot saistītu uzņēmumu vai pastāvīgu pārstāvniecību, būs iespējas izmantot tikai tos nodokļu likumus, kas pašiem jau labi zināmi.

MVU definīcija varētu palikt tā pati, kas ES izmantota līdz šim, – tie ir uzņēmumi, kuros strādājošo skaits ir ne vairāk par 250, gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro virs un/vai ar kopējo gada bilanci 43 miljoni eiro vai mazāk.

Izcelsmes valsts nodokļu shēma neparedz aplikšanu ar nodokļiem tikai izcelsmes valstī. Tas gluži vienkārši nozīmē, ka MVU nodokļu bāzi (t.i., peļņu, no kuras jāmaksā nodoklis), aprēķinās pēc noteikumiem, kuri ir spēkā izcelsmes valstī. Katra iesaistījusies dalībvalsts tad varētu iekasēt nodokļus pēc tajā spēkā esošās uzņēmuma nodokļa likmes par savu peļņas daļu, kas noteikta atbilstoši kopīgajam algu un/vai apgrozījuma apjomam.

Ierobežotu laiku veicot šīs shēmas izmēģinājumus, būtu iespējams pārbaudīt praktisko labumu, ko šī koncepcija var dot MVU un plašākā nozīmē ES kopumā, samazinot dalībvalstu administratīvās izmaksas un iespējamos riskus.

Eiropas Komisijas ziņojumā precīzi noteikti izcelsmes valsts nodokļu izmēģinājumu programmas elementi.

Dalībvalstīm, kas piekritīs ieviest šo shēmu, tas būs iespējams, izmantojot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, pagaidām papildinot esošos nolīgumus vai daudzpusējās konvencijas par nodokļu dubultu neaplikšanu, vai noslēdzot jaunu daudzpusēju konvenciju.

Eiropas Komisija uzskata, ka nodokļu maksāšana pēc izcelsmes valsts principa ir ļoti daudzsološs pasākums, kas dos iespējas atrisināt ar nodokļiem saistītās problēmas, kuras kavē MVU paplašināt darbību, to izvēršot pāri pašu valsts robežām. Plašāk izplatītās problēmas ir izmaksas, kas saistītas ar likumdošanas prasību ievērošanu, un atvieglojumi, kas saistīti ar zaudējumiem, kuri radušies citā valstī.

Visai ievērojams varētu būt kopējais ekonomiskais labums, ko šāds pasākums dos kopējam tirgum. Eiropas Komisija Lisabonas rīcības plānā devusi jaunu impulsu Lisabonas mērķu sasniegšanai, tostarp arī nodokļu jomā. Komisija atkārtoti uzsvērusi mazo un vidējo uzņēmumu svarīgo lomu ES ekonomiskajā attīstībā un aicinājusi uz plašu politisku darbību, kas nāktu par labu MVU. Šo aicinājumu 23.martā atkārtojusi Eiropas Padome.