Ja nav dialoga, nav arī demokrātijas

Vakar 8.novembrī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 8.novembra sēdē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Ministru prezidents Andris Bērziņš          Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 8.11.2000

Vakar, 8. novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika uzklausīta informācija par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", runāts par Latvijas delegācijas dalībnieku finansēšanu Starptautiskās darba organizācijas 6. Eiropas reģionālajā sanāksmē, izskatīts jautājums par Darba likumprojekta gaitu Saeimā, kā arī par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā", uzklausīta informācija par Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumu jauno redakciju un tās saskaņošanu ar NTSP nolikumu, pārrunātas reģistrēto sociāli apdrošināto personu tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un apstiprināts NTSP 2001. gada sēžu grafiks.

Preses konferencē pēc NTSP sēdes labklājības ministrs Andrejs Požarnovs teica, ka attiecībā uz valsts pensijām NTSP sēdē netika skatīti nekādi pensiju likuma grozījumi, bet sēdes dalībnieki informēti par projektu gaitu un pašreizējo situāciju šā likuma grozījumu sakarā. Šis jautājums saskaņots arī ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) speciālistiem un panākta vienošanās pašlaik steidzamā kārtībā likumā "Par valsts pensijām" grozījumus neveikt. Tas saistīts ar pašvaldību vēlēšanām, jo jau tagad parādās politiski populistiskas tendences attiecībā uz konkrētā likuma grozījumiem. Tādēļ par jautājumiem un grozījumiem, kas skar pensijas, tiks diskutēts tikai pēc pašvaldību vēlēšanām.

Jautājumā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu PB vairs neuzstājot uz vecuma sliekšņa paaugstināšanu, teica A. Požarnovs, tomēr, runājot par priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšanu, gan PB, gan SVF viedoklis palicis nemainīgs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis atgādināja, ka politiķi pirms Saeimas vēlēšanām strikti solījuši darba devējiem un arodbiedrībām, ka šīs Saeimas laikā netiks aizskarti nedz pensijas vecuma, nedz priekšlaicīgas pensionēšanās jautājumi. Taču tā nenotiek, un šodien pensijā aizejošie nezina par savu sociālo nodrošinājumu. Jo Latvijā pensiju likums, kas spēkā stājās 1996. gada 1. janvārī, ir grozīts jau astoņas reizes, mainot pamatnosacījumus vecuma pensijas saņemšanai.

Par Darba likuma projekta un likumprojekta "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" gaitu Saeimā A. Požarnovs teica, ka ir problēmas ar šo abu projektu izskatīšanu.

Nacionālās trīspusējās sadarbibas padomes 8.novembra sēdē: finansu ministrs Gundars Bērziņš, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis; Ministru prezidents Andris Bērziņš un akciju sabiedrības "Latvijas Dzelzceļš" prezidents Andris Zorgevics               Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 08.11.2000.

Attiecībā uz pirmo — ir iesniegti daudzi deputātu priekšlikumi, kas būtiski atšķiras no NTPS sēdē panāktās vienošanās. Attiecībā uz otro — šis likums ir iestrēdzis Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un šī komisija izstrādā alternatīvu likumprojektu.

Tādēļ ir pieņemts lēmums ierosināt Koalīcijas padomei, ka visos tajos gadījumos, kad likumprojekti ir skatīti NTSP sēdē un pieņemti konkrēti lēmumi, pirms to skatīšanas Saeimā likumprojekti būtu atkārtoti jāizskata Ministru kabinetā, uzklausot sociālo partneru viedokli.

A. Kravalis teica, ka sakarā ar Darba likuma projektu Saeimā ir iesniegts vairāk nekā 340 priekšlikumu un šie priekšlikumi būtu izskatāmi. Bet, runājot par likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", A. Kravalis piebilda, ka 1999. gadā (pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem) Latvijā bija 13 000 darba ņēmēju, par kuriem pilnībā nav samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, un vēl 67 000 darbinieku, par kuriem šīs iemaksas veiktas daļēji. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir zaudējuši visas tiesības uz sociālo aizsardzību. Un tā ir visas Latvijas valsts problēma, teica A. Kravalis, atbalstot A. Požarnova izteikto viedokli.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, runājot par Darba likumprojektu, uzsvēra, ka šeit ir runa par darba tirgu un spēles noteikumiem tajā. Trīs gadu garumā šo likumu ir mēģināts radīt, bet joprojām tā nav. Un nebūt ne priekšrocības sev meklē darba devējs. Darba devējs ir ieinteresēts, lai visas darba tirgū iesaistītās puses būtu vienlīdzīgas tiesībās un pienākumos cita pret citu. Arī mūsu darba tirgū ienāk starptautiskie, globālie noteikumi — kopā ar starptautisko uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Un uzņēmumu masveida slēgšana nav tikai Latvijas rūpe, tādas problēmas laiku pa laikam gadās visās valstīs. Tādēļ darba likumu kodeksam jābūt īpaši izstrādātam, jo tas ir svarīgi gan Latvijas uzņēmējam un strādājošajam, gan ārvalstu uzņēmējam un investoram.

Nekādā gadījumā nedrīkst noniecināt kolektīvā līguma lomu, akcentēja V. Gavrilovs. Jo tas ir veids, kā darba ņēmējam uzlabot darba apstākļus un radīt stabilitāti. Ar šīm lietām jāstrādā ļoti saprātīgi, teica LDDK prezidents, tāpat kā ar darbinieku aizsardzību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Tā ir pakāpeniski ieviešama lieta, kas prasa savstarpējo attiecību kultūru un solidaritāti starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī konstruktīvu dialogu.

Pašlaik tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi, un darba gaitā ar visiem sociālajiem partneriem tiks saskaņota un saglabāta iepriekšpieņemtā norma par tiesībām saņemt informāciju un valdībā skatāmo normatīvo aktu projektus.

Par reģistrēto sociāli apdrošināto personu tiesībām saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus labklājības ministrs paskaidroja, ka no 2001. gada vidus sāks darboties fondēto pensiju sistēma. Šajā gadījumā darbiniekiem ir svarīgi, lai pensiju fondā tiktu rēķinātas tās naudas summas, kas deklarētas kā darba devējam maksājamās. Ja gadījumā maksājumi kavējas, tas nozīmē, ka šajā fondā nav līdzekļu un arī neuzkrājas kapitāla pieauguma procenti, kas otrā līmeņa pensijām ir ļoti svarīgi. Tādēļ nepieciešams atbalstīt principu, ka visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi darbojas atbilstoši deklarētajām sociālās apdrošināšanas iemaksām jau no šā gada 1. jūlija. Tādēļ NTSP sēdes dalībnieki ieteica valdībai rast kompromisu un vienoties šajā jautājumā ar Labklājības un Finansu ministriju.

A. Kravalis piebilda, ka sociāli reģistrētai personai ir jābūt tiesīgai saņemt visus sociālos pakalpojumus, un šajā jautājumā atbalstīja labklājības ministra priekšlikumu.

A. Kravalis atbalstīja jautājumu par Latvijas delegācijas sastāvu un dalības finansēšanu Starptautiskās darba organizācijas 6. Eiropas reģionālajai sanāksmei.

Pēc V. Gavrilova teiktā, tas, ka Latvija ir Starptautiskās darba organizācijas locekle, uzliek gan saistības, gan atbildību. Un Latvijai ir jāievēro visi šīs organizācijas noteikumi, jāiesaistās visos procesos un jāpiedalās arī dažādu dokumentu izstrādāšanā, ieskaitot jautājumus par visaptverošu kvalitāti valstī kopumā starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem. Darba tirgus ir visjutīgākā sistēma, teica V. Gavrilovs, un labākais, ko nodrošināt nākamajām paaudzēm ir sociālais miers un stabilitāte, jo tas ir visas dzīves pamats. Piedalīšanās vai nepiedalīšanās Starptautiskās darba organizācijas darbībā jau nosaka katras konkrētas valsts attieksmi pret norisēm Eiropā, Eiropas Savienībā un arī pasaulē. Īpaši situācijā, kad Latvija ir deklarējusi gatavību iestāties Eiropas Savienībā.

Vēl NTSP apstiprināja 2001. gada sēžu grafiku. Tās, kā ierasts, notiks reizi divos mēnešos — mēneša otrajā trešdienā pulksten 10 Ministru kabineta Zaļajā zālē: 10. janvārī, 14. martā, 9. maijā, 11. jūlijā, 12. septembrī, 14. novembrī, un īpaši tiks izziņota sēde, kurā laikus izskatīs nākamā gada budžeta likumprojektu pirms tā iesniegšanas Saeimā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore